Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Latvijas Izglītības informatizācijas sistēma: sasniegtais un perspektīva

   

1997

 

 

1997. gadā valsts investīciju programmas ietvaros tika sākta valsts atbalstīta Latvijas izglītības sistēmas informatizācija. Projektā tika aptvertas visas galvenās sastāvdaļas: skolēnu, studentu un skolotāju apmācība, izglītības sistēmas pārvalde, mācību materiālu izstrāde, informatīvais serviss un infrastruktūras izveide visos izglītības sistēmas līmeņos – mācību iestādēs, skolu pārvaldēs un Izglītības un zinātnes ministrijā. Pamatprincips - vienota un kompleksa pieeja visu funkciju (IKT izglītība, skolotāju apmācība, IKT lietošana citu priekšmetu pasniegšanā un izglītības sistēmas pārvaldē) informatizācijai visos līmeņos (mācību iestādēs, izglītības pārvaldēs, IZM), izmantojot kopīgu infrastruktūru - datorus un internetu.

 

1997. gadā tika sākta un nākošajos gados turpināta skolotāju apmācība, izglītības satura, pārvaldes funkciju un informatīvā servisa produktu izstrāde. 1998. gadā katrā Latvijas rajonā (pilsētā) tika izveidots LIIS reģionālais centrs, kurā tiek apmācīti skolotāji un sniegts atbalsts informatizācijas procesam atbilstošā reģiona mācību iestādēs. 2000.gadā tika panākts, ka praktiski katrā vidusskolā ir vismaz viena datorklase, 2001.gadā uz 26 skolu audzēkņiem bija viens dators, 2002. gada beigās sagaidāms, ka viens dators būs 20 audzēkņiem un 40 procenti datoru būs pieslēgti internetam tiešsaistē.

 

Projekta rezultāti un tālākie uzdevumi

 

Mācību saturs

Rezultāti

·                    Gandrīz visi jaunieši apgūst IKT.

·                    Sākta pārējo mācību priekšmetu (fizika, matemātika, valodas utt.) apmācība, lietojot IKT.

·                    Izstrādāti mācību materiāli 80 000 A4 lappušu apjomā.

·                    Izstrādāta programmatūra mācību darba atbalstam.

 

Uzdevumi

 

·                    ECDL (European Computer Driving Licence) kā vienota standarta ieviešana IKT izglītībā.

·                    Mācību kursi elektroniskā formā.

·                    Mācību priekšmetu skolotāju klubi un apvienības.

 

e-Pārvalde

Rezultāti

 

1.                  Izveidota pārvaldes programmatūra, kuru lieto visas Latvijas skolas, izglītības pārvaldes, vairums augstskolu un LR IZM. Izveidoti pieci programmatūras laidieni, 5. laidiena tirāža ir 2 500 kompaktdiski.

2.                  Sadarbībā ar LR IZM izveidoti izglītības sistēmas pamatreģistri (skolas, audzēkņi un pedagogi, ieskaitot tarifikāciju). Reģistros ir informācija par 2 300 izglītības iestādēm, 410 000 audzēkņu un 39 000 darbinieku.

3.                  Apmācīts personāls skolās, izglītības pārvaldēs un LR IZM. Atbalstu skolām pārvaldes programmatūras lietošanā sniedz LIIS reģionālā centra darbinieks katrā rajonā.

4.                  Izveidota infrastruktūra izglītības sistēmas pārvaldei. Katrai skolai piegādāts vismaz viens dators skolas pārvaldes vajadzībām, ar datoriem apgādātas izglītības pārvaldes un LR IZM.

 

Uzdevumi

 

1.                  E-skola kā izglītošanās līdzeklis:

·         izglītības programmu un kursu reģistra izveide,

·         e-pasta un grupas darba organizācijas līdzekļu ieviešana skolu un augstskolu ikdienā,

·         pārvaldes programmatūras veidošana par katra skolotāja un pasniedzēja ikdienas darba rīkiem (sekmju uzskaite, mācību darbs, līdzekļi saziņai ar skolēnu vecākiem, skolēniem un studentiem),

·         pārvaldes programmatūras integrēšana ar dažādām e‑apmācības vidēm,

·         skolu bibliotēku informatizācija un integrēšana Latvijas bibliotēku tīklā.

2.                  Demokrātiska izglītības sistēmas e-pārvalde:

·         izglītības dokumentu reģistra izveide,

·         elektronisko dokumentu aprites ieviešana izglītības sistēmas pārvaldē,

·         centralizēto eksāmenu organizācijas atbalsts, rezultātu publicēšana, sasaiste ar augstskolu informācijas sistēmām,

·         e-pārvaldes integrācija ar Latvijas Pašvaldību informācijas sistēmu un Megasistēmu,

·         e-pārvaldes integrācija pasaules izglītības kontekstā: OECD un IDA.

3.                  Atvērtums, pieejamība un turpināmība:

·         Open Source programmatūras līdzekļu un Web saskarnes ieviešana,

·         visām skolām un augstskolām pieejama datu centra izveide,

·         konkrētai skolai un augstskolai pielāgojamas programmatūras izstrāde,

·         izstrādātās programmatūras saskaņošana ar izmaiņām likumdošanā,

·         intuitīvas, lietotājam draudzīgas un informatīvas saskarnes izveide visiem sistēmas lietotājiem,

·         apmācība un konsultācijas par programmatūru.

 

Skolotāju apmācība

Rezultāti

1.                  Izveidoti 40 LIIS reģionālie centri un sagatavoti to darbinieki citu skolotāju apmācībai un datortehnikas uzturēšanai.

2.                   Praktiski visu vispārizglītojošo skolu skolotāji apguvuši pamatiemaņas darbā ar datoru (72 vai 48 stundu kursus apmeklējuši vairāk nekā 70 procenti skolotāju).

3.                  Izveidots tālmācības kurss Datorzinību pamati 96 stundu apjomā.

4.                  2002. gadā kā pilotprojekti tiek realizēti 7 dažādi kursi par IKT izmantošanu konkrētajā mācību priekšmetā.

5.                  Veikta vairāk nekā 650 informātikas skolotāju testēšana atbilstoši ECDL prasībām.

6.                  Izveidoti mācību priekšmeta informātikas pamati (pamatskolai) un informātikas (vidusskolai) standarti un mācību paraugprogrammas atbilstoši ECDL prasībām, tādējādi ikvienam skolēnam radot iespēju pēc priekšmeta apguves izmantot IKT mācību procesā.

Uzdevumi

1.                  Ieviest skolā ECDL prasības kā vienotu standartu IKT izglītībā.

2.                  Nepārtraukti organizēt informātikas skolotāju profesionālās meistarības pilnveidošanas kursus, ievērojot IKT attīstības tendences.

3.                  Noteikt un pārbaudīt visu informātikas skolotāju zināšanu kopas minimumu priekšmetā: pamatskolas skolotājiem - ECDL standarta, bet vidusskolas skolotājiem - ECDL padziļinātās programmas apjomā.

4.                  Sagatavot laborantus – skolotāju palīgus IKT jomā.

5.                  Veidot informātikas skolotāju klubu.

6.                  Attīstīt un organizēt kursus skolotājiem par IKT lietošanu konkrētā mācību priekšmetā.

7.                  Uz LIIS reģionālo centru bāzes organizēt tālākizglītības kursus pieaugušajiem (bibliotekāriem, pašvaldību darbiniekiem u.c. sabiedrības locekļiem).

 

 

Pārsteidzoši, ka atbilstoši eEurope Benchmark (2001) Latvija ir apsteigusi savus kaimiņus visos rādītājos

 

Viss iepriekšminēto pasākumu komplekss ir radījis stabilu pamatu efektīvai un plašai izglītības sistēmas informatizācijai 2003. un turpmākajos gados. Jāatzīmē, ka izglītības sistēmu informatizācijas projekti, ieguldot ievērojamus resursus, valsts mērogā pašlaik tiek intensīvi realizēti Zviedrijā, ASV, Anglijā, Vācija, Slovēnijā, Čehijā, Igaunijā un citās valstīs. Ja izglītības informatizācijas sistēmas izveides projekts netiks turpināts vai tas netiks pietiekami finansēts, radīsies būtiska Latvijas izglītības sistēmas atpalicība no citu valstu izglītības sistēmām, kas ievērojami ietekmēs izglītības kvalitāti, izglītības sistēmas efektivitāti un kavēs Latvijas un to iedzīvotāju integrāciju un konkurenci pasaules izglītības un informācijas telpā tuvākā un tālākā nākotnē.

 

Prof. Jānis BIČEVSKIS,

LIIS projekta vadītājs

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001