Akadēmiskais tīkls Latvijā vāji attīstīts

 

Pēc Ziemeļvalstu padomes programmas e-dimension pasūtījuma oktobrī Latvijā tika veikts pētījums. Viens no tā galvenajiem mērķiem bija apzināt to zinātniski pētniecisko iestāžu darbību, kas atrodas Baltijas jūras piekrastē. Pēc Aleksanteri Institute pasūtījuma, kas ir galvenais programmas e-dimension koordinētājs, Latvijā šo pētījumu veica IG Komunikācijas.

 

Kaimiņi soli priekšā

- Vācija, Polija, Ziemeļvalstis un Krievija, kas ir e-dimension programmas ilggadējas dalībnieces, bija ieinteresētas apzināt visu Baltijas valstu zinātniski pētniecisko iestāžu darbu, lai tādējādi nākotnē veicinātu sadarbību un apmainītos ar iegūto informāciju, - pastāstīja IG Komunikācijas direktore Ina Gudele.

Pētījuma gaitā tika iegūts to Latvijas zinātniski pētniecisko iestāžu sarakts, kas mācību un pētnieciskajā darbā izmanto dažādas interneta tehnoloģijas. - Diemžēl Latvijas akadēmiskais tīkls vēsturiski nav veidojies par vienotu sistēmu, tāpēc iestāžu, kas izmanto akadēmisko tīklu Latvijā, ir pavisam nedaudz, -skaidro I. Gudele.

Viena no pētījuma galvenajām atziņām ir ne visai patīkama Latvijai, jo kārtējo reizi jāatzīst kaimiņvalstu pārākums: Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju ir ļoti vāji attīstīts akadēmiskais internets. - Tam ir vēsturisks skaidrojums, -  turpināja I. Gudele. - Jau pašos interneta pirmssākumos akadēmiskais tīkls mūsu valstī ir bijis sazarots, tam nav bijusi vienota sistēma, kas nav radīta arī šobrīd, līdz ar to pat valdības noteiktās prioritātes informācijas tehnoloģiju attīstībai nespēj nodrošināt akadēmiskā tīkla attīstībai nepieciešamo finansējumu. - Vienots valsts atbalsts akadēmiskā tīkla attīstībai nav iespējams, jo pati sistēma nav vienota - vairums mācību iestāžu Latvijā savām vajadzībām izmanto tieši komerciālos interneta pieslēgumus, kur katrai ir cits interneta pakalpojumu sniedzējs.

 

Ceļā uz GEANT

Latvijā vārds GEANT (Eiropas akadēmiskais tīkls, kas savstarpēji savieno lielākās Eiropas universitātes un tiek izmantots tikai akadēmiskajām vajadzībām) ir samērā svešs, tomēr studenti citur Eiropā saprot, ka šis tīkls nodrošina pieeju universitāšu bibliotēkām, iespēju piekļūt dažādiem pētījumiem, izmantot citu universitāšu laboratorijās iegūtos jaunākos datus, daudz operatīvāk apmainīties ar jaunāko informāciju u. tml.

Latvijā pieslēgumu GEANT nodrošina Latnet Serviss, tomēr jāatzīst, ka salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvijas akadēmiskā tīkla kapacitāte ir vismazākā. Viens no lielākajiem akadēmiskā tīkla lietotājiem ir Latvijas Universitāte (LU), kas ir saslēgusi vienotā tīklā visas fakultātes, tomēr GEANT tīkla pieslēgums ir tikai 2Mb/s. - IG Komunikāciju veiktais pētījums parādīja, ka reāli patērētais apjoms uz minēto tīklu ir krietni mazāks – universitātes datu satiksme (traffic) GEANT tīklā aizņem tikai 9 procentus no kopējā apjoma, - par pētījuma datiem stāsta I. Gudele. Viņa gan piebilda, ka, realizējot valsts programmu, ar nelielām kapacitātēm pie GEANT tīkla tika pieslēgtas skolas, tomēr tās nespēj pilnvērtīgi izmantot šī tīkla informāciju.

 

Operācija internetā

I. Gudele pastāstīja, ka šī pētījuma mērķis bija noskaidrot arī biežāk lietotās interneta tehnoloģijas zinātniski pētnieciskajā darbā. - Pētījumā iegūtā informācija parādīja, ka arī Latvijā ir populārs t.s. content streaming jeb ātrgaitas internets, kas tiek izmantos datu pārraidei, - viņa skaidroja. Latvijā pašreiz šīs tehnoloģijas iespējas visaktīvāk izmanto Latvijas Medicīnas akadēmija un LU Medicīnas fakultāte. Šīs iestādes izmanto ātrgaitas internetu ne tikai pētnieciskajā un mācību darbā (lekciju pārraidīšanai, demonstrācijām u. c. datu apmaiņai), bet arī praktiskajā medicīnā - sarežģītu operāciju pārraidei, konsultējot slimniekus un kolēģus no citām valstīm. Laba sadarbība šajā jomā esot izveidojusies LMA un Upsalas universitātei Zviedrijā.

Par superdatoru izmantošanu pētnieciskajā darbā Latvijā vēl ir pāragri runāt – pavisam nedaudz ir tādu mācību iestāžu, kas varētu atļauties šīs mūsdienu tehnoloģijas.

- Mēs neizmantojam visas tās tehnoloģijas, kas šobrīd tiek plaši izmantotas citur pasaulē, - atzina I. Gudele, - jo ne visas mācību iestādes var atļauties labu interneta pieslēgumu. Lietuvā, piemēram, ir Litnet tīkls, kas nodrošina visu lielāko universitāšu saslēgšanu vienotā akadēmiskā tīklā. Latvijā agrāk šādas funkcijas veica Latnet Serviss (ietver vairākas skolas, LU Matemātikas un informātikas institūtu u. c. fakultātes), tomēr ar to vien ir par maz, lai runātu par strauju Latvijas akadēmisko tīklu attīstību. RTU savukārt ir nepieciešams lielāks pieslēgums, tomēr neizskaidrojamu iemeslu dēļ šī problēma nav tikusi risināta.

 

Kas tālāk?

I. Gudele uzskata, ka nav iespējams attīstīt pašu interneta pieslēgumu, un tāpēc veidojas apburtais loks: pētnieciskais darbs, izmantojot tehnoloģijas, netiek veikts, jo nav interneta pieslēgumu, nav finansējuma, savukārt saņemt valsts subsīdijas tīkla attīstībai nav iespējams, jo akadēmiskais tīkls nav vienots. Lai saņemtu kādu nevalstisko organizāciju finansējumu, ir nepieciešamas vīzijas par to, kādu vēlamies redzēt akadēmisko tīklu, kādas ir alternatīvas iespējas tā attīstībai un daudz pilnvērtīgākai izmantošanai nākotnē. Naudu tāpat vien nevienam nedod, tā ir jānopelna. Ja Latvija parādīs savu ieinteresētību zinātniskā darba atbalstam un mēģinās risināt ar akadēmiskā tīkla attīstību saistītos jautājumus, palīdzību ir iespējams sagaidīt daudz ātrāk.

I. Gudele zināja teikt, ka Ziemeļvalstu padome jau tagad ir ieinteresējusies par diviem pētījumiem, kas tiek veikti LU Matemātikas un informātikas institūtā.

 

 

Iveta UTKINA