Brīdi pirms ...

 

Strauji tuvojas brīdis, kad beigsies Lattelekom izņēmumtiesības uz telekomunikāciju pamatpakalpojumu sniegšanu. Daļa sabiedrības to uztver pozitīvi, daļa - vienaldzīgi, vēl citi - skeptiski. Bet kāds noskaņojums valda pašā Lattelekom? Par to - uzņēmuma izpilddirektore Lēna SUHONENA (Leena Suhonen).

 

- Šāgada nogale jums ir pavisam citādāka nekā iepriekšējās, jo pēc pirmā janvāra uzņēmumam Lattelekom juridiski vairs nebūs nekādu izņēmumtiesību. Kā jūtaties šobrīd, kad šis brīdis ir tik tuvu?

- Manas izjūtas ir gluži normālas. Vienmēr esmu bijusi konkurences atbalstītāja, jo ar tās palīdzību iespējams attīstīt tirgu. Latvijā dzirdētas dažādas diskusijas par liberalizāciju, un daudzi cenšas to pārvērst par sensāciju, bet patiesībā tas nav nekas īpašs. Lattelekom galu galā jau ir strādājis konkurences apstākļos vairākos biznesa virzienos, un tas mums nav nekas jauns. No 1. janvāra konkurences tirgus atveras tikai fiksētajiem balss pakalpojumiem un nomātajām līnijām.

- Nozares analītiķi spriež, ka pēc 1. janvāra nekas daudz nemainīsies. Tā faktiski būs liberalizācija de iure, jo, kā zināms no citu valstu pieredzes, vismaz pirmajā liberalizācijas gadā reāla konkurence pat īsti nesākas.

- Protams, ka Jaungada naktī nekas nemainīsies, un arī vēlāk pārmaiņas nebūs straujas, tomēr tās noteikti būs. Piemēram, Zviedrijā, kur Telia ir stabila līdera loma tirgū, tas daļēji ir tāpēc, ka uzņēmumam savulaik bija monopols uz iekšzemes tīklu. Tā bija liela privilēģija. Bet Latvijā, manuprāt, situācija ir nedaudz citādāka, jo aktīvākā komercdarbība ir koncentrēta ļoti ierobežotā teritorijā. Ir tik vienkārši ienākt tirgū, investējot samērā nelielu summiņu tīkla izveidē, ja kāds uzņēmums nav apmierināts ar maksu par starpsavienojumiem vai nomātajām līnijām, ko piedāvā Lattelekom. Te arī ir Latvijas problēma: kad tirgū ienāks jauns dalībnieks, visticamāk tas sāks darbību Rīgā un Rīgas rajonā, bet tās teritorijas, kas nav komerciāli izdevīgas, atstās Lattelekom ziņā. Tā nu atkal visa nasta tiks uzvelta vienam operatoram, un tad konkurence vairs nebūs godīga, jo Lattelekom tiek nostādīts situācijā, kura ir komerciāli neizdevīgāka kā citiem.

- Jā, no vienas puses, Lattelekom kā uzņēmumam ar būtisku ietekmi tirgū būs jāsniedz universālie pakalpojumi arī turpmāk, bet, no otras puses, pastāv arī iespēja saņemt kompensāciju no universālā pakalpojuma fonda, ja būs regulatora slēdziens, ka šādu saistību pildīšana uzņēmumam ir būtisks apgrūtinājums.

- Tāpēc arī Lattelekom novembra sākumā iesniedza pieteikumu licences saņemšanai, jo šobrīd ir liela atšķirība starp regulēšanas normām un reālo dzīvi. Viss, ko mēs vēlamies, ir skaidrība - kādi būs apstākļi, kur un kā varēsim darboties. Šobrīd neviens vēl nezina, kādi būs regulēšanas noteikumi par universālā pakalpojuma sniegšanu, par universālā pakalpojuma fondu, kā tas darbosies. Tas gan vairāk attiecas uz atbildīgajām valsts institūcijām un likumdošanu nekā uz regulatoru. Tagad, kamēr nav jaunu normatīvo aktu, mēs turpinām strādāt pēc Jumta līguma nosacījumiem, kuri ir spēkā līdz gada beigām un pat arī nākamgad.

- Lattelekom ir sācis t. s. nekomerciālo teritoriju modernizācijas projektu, kuru paredzēts pabeigt trijos gados. Cerams, ka turpināsit to.

- Mūsu mērķis bija un ir turpināt šo projektu, bet diemžēl tas nav atkarīgs tikai no mūsu labās gribas. Šis ir abonentu līniju ciparizācijas projekts, un tā sekmīga īstenošana atkarīga no tā, vai Lattelekom saņems GSM licenci, lai varētu izmantot  radiosavienojumus pašu attālāko mājsainiecību pievienošanai pie tīkla. Šādu klientu, kuriem būtu vajadzīgs GSM pieslēgums, ir aptuveni 10 procenti no kopskaita. Ja nesaņemsim licenci par GSM frekvenču izmantošanu, tas var apdraudēt visu šo plānu. Turklāt vajadzīgs vismaz pusgads vai pat gads, lai sagatavotu šo projektu. Diemžēl šis jautājums tiek politizēts, tāpēc pieļauju, ka varam licenci arī nesaņemt. Tādā gadījumā šī programma būtu ja ne gluži jāpārtrauc, tad vismaz jāpārceļ uz vēlāku laiku un tās izpildes termiņš, protams. pagarinātos.

- Igaunijā liberalizācija sākās pirms diviem gadiem, toties tur praktiski apstājusies tīkla ciparizācija (tikai daži procenti gadā). Vai ar Lattelekom nevarētu notikt kas līdzīgs?

- Līdz gada beigām Lattelekom ciparizācijas apjoms sasniegs jau 83 procentus. Mēs gan vēl nezinām, kāds pieaugums būs nākamgad, jo tas atkarīgs no daudzām lietām, kuras šobrīd vēl nav īsti skaidras. Manuprāt, sasniegt 90 procentu ciparizāciju ir ļoti viegli. Tomēr gribot negribot jāuzdod jautājums - ko darīt ar pārpalikušajiem 10 procentiem, jo nav jēgas modernizēt tīklu tikai modernizācijas dēļ. Svarīgi apzināties, vai tas maz ir nepieciešams, ja šis tīkls tiks lietots tikai balss telefonijai. Turklāt visā valsts teritorijā ir relatīvi jaunas analogās centrāles, tātad sakari ir. Liela problēma ir garās piekļuves līnijas. Protams, ja mēs saņemtu GSM licenci, tad gan Latviju varētu pilnībā ciparizēt.

- Kas mainīsies Lattelekom stratēģijā nākamgad? Varbūt uzņēmumam būs citas darbības prioritātes?

- Es gan neteiktu, ka īpaši mainīsim prioritātes, bet uzņēmums aizvien vairāk uzmanības pievērsīs klientu vajadzībām. Tas ir viens no mūsu jaunās stratēģijas pamatelementiem. Protams, ir korporatīvie klienti, mazais un vidējais bizness un privātie patērētāji, un tiem visiem ir dažādas vajadzības, tāpēc vēlamies radīt atbilstošus piedāvājumus. Jau pirms gada reorganizējām uzņēmumu tā, lai varētu sekmīgi sasniegt šo mērķi. Jāteic gan, ka dažkārt šīs aktivitātes tiek nepareizi interpretētas, dzirdēts pat viedoklis, ka Lattelekom vairs nebūšot tīkla operators. Bet tā nav. Lattelekom  tikai uztver tīklu kā instrumentu, lai sniegtu pakalpojumus, jo saprotam, ka tīklam pašam par sevi (bez klientiem) nebūtu nekādas nozīmes.

- Tomēr paredzams, ka tieši maģistrālā vai piekļuves tīkla (gluži tāpat kā līniju) noma varētu kļūt par nopietnu biznesa virzienu. Daži no Lattelekom iespējamiem konkurentiem arī, šķiet, domā par līdzīgiem pakalpojumiem. Kā, jūsuprāt, šī tirgus daļa varētu attīstīties?

- Pirmkārt, jācer, ka ar laiku tiks izstrādāta regulēšana, uz kādiem noteikumiem  konkurenti varētu izmantot Lattelekom tīklu, kādi būs starpsavienojumu nosacījumi utt. Mēs varētu šādus pakalpojumus sniegt, tā nav problēma. Bet, ja kāds cer, ka Lattelekom iznomās lielus tīkla posmus (piemēram, laukos), lai ļautu to izmantot kādam konkurentam, tad to nu gan mēs nedarīsim. Cita lieta - nomātās līnijas. Šo pakalpojumu piedāvājam jau tagad un piedāvāsim arī turpmāk.

- Dažiem no jūsu turpmākajiem konkurentiem, piemēram, VITA, Latvijas dzelzceļam, Latvenergo, jau tagad ir lielāki vai mazāki tīkli, kurus tie šobrīd izmanto savu klientu vajadzībām.

- Visiem šiem uzņēmumiem un arī Lattelekom ir kāda kopīga īpašība - tie  ir valsts uzņēmumi vai arī Latvijas valsts ir lielākais daļu turētājs. Gribot negribot man jāatbild ar pretjautājumu: kur tas suns aprakts? Kā Latvijas valsts var pieļaut, ka četri dažādi valsts uzņēmumi kļūst par telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem un reizē arī par konkurentiem tik mazā teritorijā?!

- Acīmredzot arī Latvijas valsts vēlas veidot pati savu biznesu.

- Tostarp Lattelekom ir vienīgais, kurš sācis izmaksāt valstij dividendes. Pērn tie bija 5,5 miljoni latu. Ja gada rezultāti būs apmierinoši, droši vien tas varētu notikt arī šogad.

 - Tomēr kas, jūsuprāt, notiks, ja minētie un arī citi uzņēmumi piedāvās vienus un tos pašus infrastruktūras pakalpojumus?

- Protams, izvēle atkarīga no klienta. Iznākums būs cenu karš, līdz viens, divi vai trīs no mums sapratīs, ka tas nav komerciāli izdevīgi un pametīs tirgu. Lattelekom noteikti nebūs tas, kas izstāsies no spēles.

- Kā varētu attīstīties datu pakalpojumi?

- Šī biznesa daļa attīstās visstraujāk. Tiesa, pasaulē iestājusies recesija interneta pakalpojumu biznesā, bet, manuprāt, tās ietekme ir nedaudz pārspīlēta, jo tehnoloģija, viegla piekļuve internetam, saturs eksistē un attīstās neatkarīgi no recesijas. Ja nu vienīgi tā nedaudz palēnina šo pakalpojumu attīstību. Protams, daudzi mazi uzņēmumi, kas piegādāja interneta saturu un pakalpojumus, ir pazuduši no tirgus, bet varbūt tieši tas ir stabilizējis situāciju, jo var skaidrāk redzēt, kas tad īsti ir tie īstie spēlētāji.

- Vai, jūsuprāt, Latvijā arī interneta biznesā varētu būt cenu karš? Tas, protams, ļoti patiktu klientiem, bet ne pakalpojumu sniedzējiem.

- Manuprāt, klienti ir gatavi maksāt par saturu, bet par piekļuvi internetam - ne. Rodas jautājums - pēc kādiem principiem izvēlēties labāko satura piegādes partneri un kā pēc tam no tā saņemt atpakaļ interneta pakalpojumu sniedzēja nopelnīto daļu. Tieši tā arī ir galvenā problēma. Piekļuves maksa diez vai varētu pazust tuvākajā nākotnē, bet tālākā perspektīvā - varbūt.

- Nevienam nav noslēpums, ka Latvijā mobilos sakarus jau izmanto vairāk abonentu nekā fiksēto tīklu. Kā šis tirgus varētu attīstīties konkurences apstākļos, vai ir kāds risinājums, kā palielināt fiksēto abonenta līniju daudzumu?

- Nav jēgas sevi mānīt ar domu, ka fiksētā tīkla telefoniju varētu attīstīt balss sakari. Fiksēto tīklu perspektīva ir datu pārraide, un tāda tendence ir vērojama visā pasaulē. 

- Kā esat apmierināta ar Lattelekom šāgada rezultātiem?

- Esmu ļoti apmierināta. Tiesa, mūsu ieņēmumi ir nedaudz pazeminājušies - vismaz pirmajā pusgadā. Tam bija vairāki cēloņi, viens no tiem - konkurence, ko izraisīja nelegālie IP telefonijas pakalpojumu sniedzēji (kuriem nebija līguma ar Lattelekom). Otrajā pusgadā tas tika sakārtots. Otrs cēlonis - straujais mobilā telefona lietotāju pieaugums, jo tam ir liela ietekme uz mūsu ienākumiem.

- Kas uzņēmums varētu attīstīties nākamgad?

- Pakalpojumu portfelis būs samērā līdzīgs tam, kāds tas ir tagad. Protams, šis tas nāks klāt, šis tas mainīsies. Nākamgad, iespējams, vēl vairāk sadarbosimies gan ar pašreizējiem partneriem, gan arī meklēsim jaunus, lai tālāk attīstītu satura pakalpojumus. Tagad, kad Latvijai ir jauna valdība, kura ir vairāk ieinteresēta informācijas sabiedrības attīstībā, arī Lattelekom varētu būt liels izaicinājums strādāt šajā virzienā vēl intensīvāk. Katrā ziņā informācijas sabiedrība būs viena no mūsu prioritātēm.

Gunta KĻAVIŅA