Lauki ciparizējas ar pilnu tvaiku

 

No malas raugoties, droši vien izskatās, ka Lattelekom ciparizācijas projekti virzās uz priekšu neatlaidīgi, bet rāmi, jo taciņa taču jau iemīta. Patiesībā gan no rāmuma ne vēsts: viss notiek ar pilnu tvaiku. Līdz gada beigām plānots nodot ekspluatācijā vairāk nekā 130 objektu, kuros rosīgi strādā gan Lattelekom Tīkla attīstības centra (TAC) un Tīklu ekspluatācijas daļas (TED) darbinieki, gan partneru uzņēmumi. Šogad visplašākie darbi notiek Zemgalē un Latgalē, bet Vidzemē visi rajonu centri, izņemot Alūksni un Madonu, jau ir ciparizēti. Par to, kādas jaunas iezīmes vērojamas šīgada projektos, SP stāsta Tīkla pakalpojumu daļas Tīkla attīstības centra direktore Jeļena KEVILLA.

 

Reizēm  pieci objekti dienā

Nu jau skaidri redzams, ka Lattelekom tīkla  ciparizācijas apjoms līdz gada beigām  palielināsies līdz 83 procentiem  (plānoto 80 vietā). Pērn vairums objektu atradās Rīgā, bet šogad daudz lielāka uzmanība pievērsta lauku rajoniem. Gadās pat tā, ka reizēm jāpārslēdz  pieci seši objekti dienā, bet vidēji - pa vienam katru otro dienu. Piedevām vēl darbietilpīgais sagatavošanās posms, kad rūpīgi jāpārbauda (un vajadzības gadījumā jānomaina) savienošanas līnijas,  piekļuves tīkls un visas iekārtas. Tiesa, liela darbu daļa nodota partneruzņēmumu pārziņā: viņi sagatavo telpas, uzstāda speciālas kondicionēšanas iekārtas, kas nodrošina vajadzīgo mikroklimatu elektronisko iekārtu darbībai. Iznesumu uzstādīšana ir Alcatel un Ericsson ziņā, transporta tīkla SDH sistēmas instalē Marconi, līniju darbos partneri strādā kopā ar TED darbiniekiem. Patiesībā līgumuzņēmumu darbinieku šajos objektos ir pat vairāk nekā lattelekomiešu.  Pašu speciālisti nodarbojas ar tīkla plānošanu, projektēšanu, iekārtu specifikācijām, ar piekļuves tīkla izbūvi, kā arī gatavo darba uzdevumus līgumuzņēmumiem, organizē konkursus. Protams, jāplāno  arī darbs objektos, lai viss noritētu ritmiski, bez aizķeršanās.

Šogad tīkla ciparizācija notiek 13 rajonu centros (Aizkrauklē, Bauskā, Balvos, Daugavpilī, Dobelē, Jēkabpilī, Liepājā, Limbažos, Preiļos, Saldū, Tukumā, Valkā, Valmierā), kā arī vairākās apdzīvotās vietās - Pļaviņās, Koknesē, Jaunjelgavā, Iecavā, Aucē, Elejā, Salacgrīvā, Alojā, Ķegumā, Mālpilī, Kandavā, Lapmežciemā, Engurē un citur. 

Pašlaik galvenokārt tiek ciparizētas lielākās centrāles, ar tilpumu virs 200 abonentu līnijām. Nākamgad šie darbi turpināsies. Vēl jāpabeidz ciparizācija arī četros  rajonu centros  - Alūksnē, Talsos, Ludzā, Madonā.

 

 

Jaunas paaudzes iznesumi

Modernizācijas sākuma posmā bija iznesumi, kuri nodrošināja tikai balss un ISDN pakalpojumus. Tagad jau otro gadu Lattelekom centrāļu iznesumos uzstāda jaunās paaudzes daudzpakalpojumu  mezgla iekārtas - Alcatel LiteSpan un Ericsson  Engine Ramp. Tās  spēj nodrošināt gan balss, gan arī visus šobrīd pieejamos datu (ISDN, ADSL) pakalpojumus un noderēs arī nākotnes tehnoloģijām.

Lai paplašinātu šo iekārtu funkcijas, jāievieto plates, kas nodrošina  konkrētajiem abonentiem nepieciešamos papildpakalpojumus. To var izdarīt ļoti operatīvi: tiklīdz, piemēram, Lapmežciemā ir abonents, kurš vēlas saņemt DSL pakalpojumu, statnē var ielikt papildu plati, kas nodrošina šo funkciju.

 

 

Ciparizācija vai modernizācija?

Dzirdēts viedoklis, ka ciparizācija un modernizācija ir gluži atšķirīgi jēdzieni, ka tīkla ciparizācija ne vienmēr nozīmē arī to, ka ir modernizēti (atjaunoti) visi tīkla elementi. Jeļena Kevilla tam nepiekrīt un uzskata, ka ciparizācija nemaz nevarētu notikt, ja tīkls nebūtu  rūpīgi pārbaudīts un  modernizēts, jo pretējā gadījumā ciparu centrāļu jutīgās elektroniskās ierīces nemaz nespētu sadarboties cita ar citu. Tiesa, ja runā par modernizāciju visplašākajā nozīmē, šis jēdziens varētu iekļaut arī piekļuves tīkla, t. i., abonentu līniju atjaunošanu un tālāku paplašināšanu, rezervējot tīkla attīstības iespējas nākotnē. Šobrīd šāda paplašināšana gan nenotiek visur, bet galvenokārt ekonomiski aktīvos reģionos vai arī tur,  kur prognozēta tirgus attīstība. Citādi jau arī nevar būt, jo kurš saprātīgs uzņēmums gan ieguldītu milzu līdzekļus, necerot tos atpelnīt pat simts gadu laikā. 

Bet cik ilgs mūžs varētu būt pašām ciparu centrālēm? Vai tiešām tās atšķirībā,  piemēram, no analogās centrāles, kuras mūža ilgums ir 40 gadu, spēj pilnvērtīgi kalpot  tikai gadus desmit?!  Ir svarīgi saprast, ka elektronikas laikmetā ir gluži citi kritēriji. Līdzīgi kā datoriem centrāļu iespējas pamatā nosaka programmatūra. Ciparu centrāļu programmatūra tiek modernizēta ik pēc pāris gadiem, tādējādi paplašinot darbības iespējas. Protams, visi dzelži ar laiku nolietojas, bet tas nav nekas dramatisks. Starp citu, kā atgādināja Jeļena Kevilla, pirmās DX ciparu centrāles, kuras 1988. gadā  uzstādīja Jūrmalā,  veiksmīgi darbojas jau 14 gadu.

- Manuprāt, tieši tādēļ, ka Lattelekom sāka ciparizāciju vēlāk nekā viena otra ES valsts, mūsu tīkls ir pat labākā stāvoklī, - uzskata Jeļena Kevilla. -  Mēs pastāvīgi attīstām tīklu un ieviešam dažādas modernās tehnoloģijas. Mūsu laboratorijā tiek testētās pat tādas tehnoloģijas, kuras pasaulē ir tikai izpētes stadijā. Tādējādi jau laikus izpētām, kādu labumu mūsu klientiem varētu dot, piemēram, LongRichEthernet, VDSL, RPR un citas tehnoloģijas.

 

 

    Jēkabpils īpašā diena

Analogo līniju pārslēgšana uz ciparu tīklu jau sen vairs nav nekas īpašs. Septembrī vien notikusi 23 objektu pārslēgšana uz ciparu tīklu. Tomēr saulainā 4. oktobra  diena Jēkabpilī bija pavisam īpaša. Ne tikai tāpēc, ka turp uz līniju pārslēgšanas ceremoniju bija sabraukusi gan Lattelekom administrācija, gan viesi vai no pus Latvijas. Galvenais iemesls bija atvadas no pašas pirmās VEF ražotās lauku koordinātu centrāles ATC 100/2000, kura četrdesmit gadus darbojās Jēkabpilī. Tieši tik garu mūžu tai bija paredzējuši arī konstruktori. Ar šo centrāli sākās automātisko telefona centrāļu laiks. Jēkabpilī bija ieradušies arī šīs centrāles konstruktori, inženierzinātņu doktori Teodors Rozītis, Ansis Kavacis, Tālis Celmiņš, Jāzeps Ločmelis un citi. T. Rozītis savulaik bija PSRS lauku telefona centrāļu galvenais konstruktors. Šī centrāle tika izstrādāta aiz dzelzs priekškara, jo tolaik nebija iespējas uzzināt, kas notiek Rietumos.

T. Rozītis atceras: - Centrāles projekta izstrāde, montāža un pārbaude tika veikta sešās nedēļās, un tas ir līdz šim nepārspēts rekords pat sērijveida centrālēm, to skaitā arī ciparu. Toreiz, kad gatavojāmies ATC uzstādīšanai, visi telefona stabi bija pilni ar izolatoru tīrītājiem, jo vajadzēja sakārtot visas līnijas, lai būtu labi sakari. To galvenokārt darīja studenti vai arī cilvēki ar nepabeigtu augstāko izglītību. - T. Rozītis  atzinās, ka toreiz neesot īsti uzdrīkstējies cerēt, ka centrāle tiešām izturēs 40 gadu, kā tas esot bijis paredzēts. Bet izturēja!

Pēdējie trīs abonenti, kuru līnijas tika simboliski pārslēgtas no analogā tīkla uz ciparu, bija īpaši izraudzīti pazīstami Jēkabpils cilvēki. Starp tiem bija pazīstamā rakstniece Skaidrīte Gailīte, kuras romāni tulkoti vairākās valodās, sakaru darbinieks Guntis Araks, kurš 27 gadus nostrādājis sakaru nozarē, un Jānis Amats - vēstures un kultūras pieminekļu speciālists. G. Araks atzina, ka, slēdzot veco centrāli, viņš nevarot nedomāt, ka 1962. gadā, kad šo centrāli uzstādīja, bijis viens no tiem, kas saņēma pilnvaru par šo koordinātu centrāli Sakaru ministrijā. Jēkabpilī vēl ir abonenti, kas visus 40 gadus izmantojuši šos sakarus. Toreiz tālrunis bija ļoti unikāls saziņas veids. Kāds no jēkabpiliešiem atcerējās vēl senākus laikus, pirms gadiem 60, kad viņš, trīsgadīgs puika būdams, esot slēpies aiz gultas, lai telefons nedzirdētu, ka viņš ir mājās. Numuri toreiz bijuši pavisam īsi - 115.

Jēkabpilī abonentu līniju pārslēgšanu no analogā uz ciparu tīklu pabeidza trīs mēnešus agrāk nekā bija plānots. Šajos darbos ieguldīts 1,2 miljoni latu, labiekārtotas pilsētas ielas. J. Kevilla pastāstīja, ka Jēkabpils modernizācijas projekts sākts pērn. Tīkla struktūra ir diezgan sarežģīta - ar garām abonentu līnijām, jo Daugava sadala pilsētu divās daļās. Tāpēc trīs analogo centrāļu vietā tagad ir pieci iznesumi. Trīs no tiem ievietoti konteineros, divi - atjaunotās telpās. Šobrīd Jēkabpilī ir aptuveni 7000 abonentu. Ciparizācija turpināsies arī Jēkabpils rajonā.

 

Gunta KĻAVIŅA