Informācijas sabiedrība katrā būdiņā

 

Šoruden jau piekto reizi notika tradicionālā Latvijas sabiedrības tehnoloģiju ekspozīcija (LatSTE), kurā ik gadus piedalās arī Lattelekom. LatSTE notiek kādā pilsētā ārpus Rīgas, un šogad saimnieka lomā itin labi iejutās Smiltene, īpaši Smiltenes ģimnāzija. LatSTE pamatelementi ir konference un izstāde, bet tās vadmotīvs - informācijas sabiedrības attīstība. Vairāk par Smiltenē risinātajām tēmām SP pastāstīja Lattelekom Informācijas sabiedrības nodaļas valdības attiecību vadītāja Žanete LŪSE.

 

Pamati iemūrēti

- Vēl pirms pāris gadiem neviens īsti nesaprata, ko nozīmē informācijas sabiedrība, un mums nācās skaidrot šī jēdziena filozofisko nozīmi gan  kolēģiem, gan sabiedrībai,  - atceras Žanete Lūse. – Šobrīd, cerams, jau panākta samērā liela izpratne par informācijas sabiedrības praktiskām izpausmēm. Patiesībā jebkas, ko darām uzņēmumā un valstī, ir informācijas sabiedrības veidošana. Arī meža būdiņā ievilkts tālrunis ir informācijas sabiedrības atnešana uz šo būdiņu.

Lielākajā daļā Latvijas informācijas sabiedrības infrastruktūra, t.i., balss vai datu pārraides tīkli, ir izveidota vai tiek veidota. Pieņemta arī virkne normatīvo aktu, kas ļauj sniegt pakalpojumus elektroniskā veidā.  Tātad pamats informācijas sabiedrībai ir radīts.

Viena no būtiskām informācijas sabiedrības sastāvdaļām ir e-pārvalde. Tās koncepcija noteic, ka līdz 2005. gadam jāpārveido un jāintegrē pakalpojumu sniegšana atbilstoši iedzīvotāju dzīves situācijām, izmantojot vienas pieturas aģentūras, operatoru centrus, elektroniskos saziņas līdzekļus, tātad nodrošināt daudzkanālu piekļuvi valsts un pašvaldību pakalpojumiem.

 

 

Vajadzīga profesionāla informācija

Lattelekom lielā pieredze operatoru centru darbībā ļauj objektīvi izvērtēt, cik liela nozīme ir profesionāli sakārtotai un regulāri atjaunotai datu bāzei, kā arī pieredzējušiem speciālistiem, kas efektīvi un ātri prot sameklēt un sniegt klientam vajadzīgo informāciju. Kas līdzīgs noteikti nepieciešams arī pašvaldību uzņēmumos un valsts institūcijās. Tāpēc arī Lattelekom speciālisti LatSTE  konferencē prezentēja savu skatījumu, kā nodrošināt katram iedzīvotājam ērtāko, vēlamāko pašvaldību pakalpojumu saņemšanas kanālu. Tika runāts par to, kā valsts un pašvaldību institūcijas varētu izmantot operatoru centrus iedzīvotāju apkalpošanā un pakalpojumu sniegšanā pa tālruni.

Varētu rasties  jautājums, kāpēc  būtu jāizmanto operatoru centri,  ja informāciju var sniegt arī namu pārvaldes vai pašvaldības darbinieki. Taču uzņēmumos, kuros daudz jāstrādā ar klientiem, tas jādara profesionāli un precīzi, turklāt šim darbam vajadzīgi īpaši apmācīti cilvēki un aparatūra. Vai gan tā ir klientu apkalpošana, ja, uz brīdi atrāvies no darbu kaudzes, ierēdnis strupi, turklāt nereti arī neprecīzi, atbild uz kaitinošo tālruņa zvanu. Nav pieļaujams, ka šādu informāciju sniedz it kā starp citu, turklāt klausuli var pacelt nekompetents cilvēks, kurš uz klienta jautājumiem spēj atbildēt tikai aptuveni. Tad nu var gadīties, ka klients, atnācis uz pieņemšanu, nav paņēmis līdzi visus vajadzīgos dokumentus vai arī tie ir nepareizi noformēti.

Lai šādu situāciju nebūtu, ļoti svarīga ir kompetenta informācija, turklāt to varētu sniegt arī par visai sarežģītiem jautājumiem - par tiesu procesiem, nodokļiem, privatizāciju, pašvaldību policiju u. tml. Turpat varētu arī centralizēti pieteikt ūdensvada, kanalizācijas, gāzes un citus bojājumus, saņemt konsultācijas, izsaukt meistaru. 

 Valsts un pašvaldību institūcijām pamazām jāpārtop par iestādēm, kas orientētas uz klientu. - Ja pašvaldībām patiesi rūp to klienti, tad ir ļoti svarīgi sniegt viņiem profesionālus pakalpojumus, - uzskata Žanete Lūse. –  Uzskatām, ka tālrunis kļūs par populārāko pakalpojumu saņemšanas kanālu, jo tas sadzīvē ir pieejams lielākajai daļai iedzīvotāju. Turklāt nekas nav jāmācās no jauna, lai šo kanālu izmantotu, var zvanīt, kad tas ir ērti un kad tas ir nepieciešams. Kā liecina Lattelekom pieredze, ļoti veiksmīgi var pieņemt pasūtījumus pa tālruni. Izmantojot operatoru centru risinājumus valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanā, iedzīvotājiem nebūtu arī jāstāv rindā, lai pasūtītu, piemēram, kādu izziņu. Pa tālruni varētu  pierakstīties uz pieņemšanu, saņemt informāciju par institūcijas pieņemšanas laiku, par jautājumu kārtošanas procedūru, par nepieciešamajiem dokumentiem u. tml. Viens no galvenajiem ieguvumiem - intelektuāla informācijas pārvalde, kur tā tiek ne vien ievadīta datu bāzē, bet arī pastāvīgi atjaunota.

Lielākajām pašvaldībām varētu būt pašām savi operatoru centri, taču visoptimālāk noteikti būtu izmantot jau gatavu infrastruktūru un pieredzējušus darbiniekus, kādi ir, piemēram, 118 vai kādā citā Lattelekom operatoru centrā. 

Šobrīd šādus operatoru centra pakalpojumus izmanto vairāki lieli Latvijas un ārvalstu uzņēmumi, tomēr Lattelekom sācis sarunas arī ar dažām valsts institūcijām, kuru klienti, iespējams, drīz varēs saņemt šo organizāciju sniegtos pakalpojumus pa tālruni.   

 

Pašvaldību vienotie datu tīkli

- Saldus rajons vairs nav vienīgais, kur ar pilnu jaudu darbojas vienotais datu pārraides tīkls, - stāsta Žanete Lūse. - Nesen pabeigts vienotās informācijas sistēmas projekts Madonas rajonā, kur tīklā savienota 21 pašvaldības iestāde. Tas noslēdzās ar izglītojošu semināru pašvaldību darbiniekiem. Līdzīgs projekts īstenots arī Alūksnē, bet Rēzeknē līdz gada beigām būs gandrīz 50 pieslēguma punktu. Sākts arī Jelgavas rajona projekts - vienotā tīklā jau savienotas piecas pašvaldības un divas skolas. Pavisam Lattelekom sadarbojas ar pašvaldībām 13 projektos, un tas ir ļoti augsts uzticības reitings.

 

Nojauksim mūrus!

- Pārāk bieži šķiet, ka mēs, nozares speciālisti, esam pārāk dziļi iegājuši savā IT un infrastruktūru orbītā, - secina Žanete Lūse, - un pārējā sabiedrība, kas atrodas šī norobežotā aploka ārpusē, nesaprot, ko mēs tur iekšā darām. IT profesionāļiem būtu jāatsakās no sava elites statusa un jānojauc mūris, kurš tos gadiem ilgi ir šķīris no sabiedrības. Tāpēc sen jau pienācis laiks palūkoties uz informācijas sabiedrību no plašāka redzes punkta, no ārpuses, jo tagad, kad informācijas tehnoloģijas tik plaši ienāk ikdienā, mēs vairs nevaram būt ar tām uz jūs.

 

Anita KĻAVA