Tā ir radio nākotne

 

European Hit Radio – Eiropā pirktāko dziesmu radio. Dzirdams pieciem miljoniem visā Baltijā! Pateicoties Latvijas radiobiznesa vēsturē nebijušai TV kampaņai, maz būs tādu, kuri nebūtu dzirdējuši šo saukli. Taču daudz mazāk ir to, kuri zina šī vērienīgā projekta vēsturi, kas, iespējams, jau tuvākajos gados ierakstīs Latvijas vārdu Eiropas radiobiznesa līderu saimē. 

 

Licence Nr 1 - Radiodejas

Kad pēc 1991. gada augusta notikumiem daudzu plašsaziņas līdzekļu darbība tika paralizēta, Latvija nonāca informācijas badā. Radās ideja izveidot Latvijā neatkarīgu radiostaciju.

Tā paša gada septembrī Uģis Polis, Jānis Krauklis un tagadējās Saeimas deputāts Aldis Kušķis uzrakstīja Sakaru ministrijai lūgumu atļaut dibināt jaunu radiostaciju. Ministrija to atbalstīja, izsniedzot licenci ar pirmo numuru. 1992. gadā aprīlī tika izveidota radiostacija ar nosaukumu Radiodejas, kas raidīja ultraīsviļņu (UĪV) diapazonā, jo raidīšana FM diapazonā tolaik vēl nebija oficiāli atļauta.

Radiodejas bija nekomerciāls projekts – viss balstījās tikai uz dibinātāju vēlmi parādīt, ka neatkarīga raidīšana Latvijā ir iespējama. Izmantojot satelītu, ēterā pārsvarā tika raidītas Eiropas hītu radiostaciju programmas. Galvenais mērķis bija dod klausītājiem iespēju dzirdēt, kādā līmenī strādā Eiropas radiostacijas, bet pašiem censties šo līmeni kādreiz sasniegt.

 

Pirmā datorizētā radiostacija

Pēc nepilniem diviem gadiem strauji pieaugušās konkurences apstākļos kļuva skaidrs, ka Radiodejām jāpāriet uz FM raidīšanas diapazonu. Atļauja tika saņemta, bet nebija atbilstošas tehniskās bāzes, kas varētu palīdzēt īstenot šo projektu. Tās meklējumos 1994. gada janvārī Uģis Polis devās uz ikgadējo mūzikas tirgu Kannās, kur kāda itāļu kompānija piedāvāja pilnīgi datorizētu risinājumu – radiostaciju, kurā mūziku un reklāmas cilvēka vietā atskaņo dators. Tajā laikā tā bija revolucionāra un pasaulē tikpat kā neizmantota ideja. Uģim izdevās ieinteresēt trīs bankas šāda projekta īstenošanai Rīgā, un 1994. gada novembrī sāka raidīt Baltijā pirmā datorizētā radio stacija SuperFM.

Sākotnēji dators vadīja trīs milzīgus kompaktdisku aparātus, kuros katrā bija 100 diski. Tehnoloģijām attīstoties, tos nomainīja datori, kuros dziesmas, reklāmas un raidījumus ierakstīja audiofailu veidā.

Failu atskaņošanas secība tika noteikta saskaņā ar speciāliem algoritmiem. Tādējādi dators pildīja vairāku cilvēku pienākumus, kas neapšaubāmi bija ekonomiski izdevīgi. Tolaik daudzi domāja, ka pie pults sēž cilvēks, un ideja par datorizētu radiostaciju tiešām šķita revolucionāra.

Daudzi arī tagad uzskata, ka tā sauktā dzīvā radiostacija ir labāka tikai tāpēc vien, ka dīdžejs tajā runā reālajā laikā, tāpēc, ka viss notiek tieši tagad, nevis ierakstā. Taču pētījumi, kas veikti komerciālo radiostaciju dzimtenē ASV, pārliecinoši pierāda, ka radiostaciju panākumu piramīdā tiešajā ēterā runājošajam dīdžejam ir ne vairāk kā 5 procenti nopelnu. 60 procentus panākumu nosaka mūzika, tāpēc arī SuperFM jau no paša sākuma galveno uzmanību pievērsa tam, lai ēterā nebūtu tādu elementu, kas traucē klausīties, piemēram, dīdžeju runāšanas dziesmu laikā. Regulāri raidītie precīzā laika paziņojumi ne tikai radīja iespaidu, ka viss notiek dzīvajā, bet arī palīdzēja klausītājam orientēties laikā, neatraujoties no tiešā darba. 

 

Eiropas Hītu Radio zelta princips

Pēc septiņiem panākumu pilniem darbības gadiem, SuperFM bija gatavs datorizētās radiostacijas īstenošanai Lietuvā un Igaunijā. Realizācijai tika izraudzīti divi šajās valstīs nesekmīgi radiotīkli. Bija nepieciešams pusgads, lai 17 raidītājus apvienotu vienā tīklā un izveidotu pirmo radiostaciju tīklu, kas vienlaikus raida visā Baltijā. Tūlīt pat aktuāla kļuva tādas programmas raidīšana, kas būtu atšķirīga no visām citām un konkurētspējīga visā Baltijā. Rūpīgi izpētot vairāk nekā 60 Baltijas radiostaciju piedāvātās programmas, kļuva skaidrs, ka tās visas galvenokārt orientējas uz lokāliem notikumiem. Tāpēc tika pieņemts lēmums veidot Eiropas mūzikas tirgu atspoguļojošu programmu, jo sabiedrībā ir pietiekoši daudz cilvēku, kurus tas interesē. Šai jaunajai programmai tika dots arī atbilstošs nosaukums – Eiropas Hītu Radio, kas pirmo reizi Baltijas ēterā izskanēja 2002. gada 1. novembrī.

European Hit Radio (EHR) galvenais uzdevums ir bezkaislīgi un precīzi atspoguļot to, kas notiek Eiropas mūzikas tirgū. Tas ir kā spogulis, kas tikai attēlo, bet neko nekomentē.

Katru pirmdienu EHR birojā pienāk informācija no 14 Eiropas valstīm, kurās ik nedēļu tiek reģistrēti dati par visvairāk pārdotajām dziesmām. Eiropā, atšķirībā no Baltijas, mūzikas veikalos iespējams nopirkt speciālus kompaktdiskus – singlus, kuros ierakstīta tikai tā dziesma, ko pircējs vēlas. Pamatojoties uz šiem datiem, iespējams izveidot precīzu Eiropā pirktāko dziesmu sarakstu, kas tad arī ir galvenais atskaites punkts EHR programmas veidošanā. Jo vairāk dziesmu pērk, jo tā biežāk skan ēterā. Galīgajā sarakstā tiek atstātas tikai tās dziesmas, kas tiek pirktas vismaz divās Eiropas valstīs, jo, piemēram, tikai Somijā populāru dziesmu somu valodā nebūtu pareizi dēvēt par Eiropas hītu.

Tā sarakstā ik nedēļu paliek ap 200 dziesmām un Eiropā populārākā dziesma dzirdama ēterā līdz pat 65 reizēm nedēļā vai vidēji deviņas reizes diennaktī. Uģis Polis, EHR prezidents un programmu direktors piekrīt, ka tas nav maz un kādam var likties apnicīgi, taču aicina paskatīties uz to arī no citas puses. “Pirmkārt, klausītājs EHR klausās vidēji divas stundas dienā, kas nozīmē, ka šajā laikā dziesmas reti kad atkārtojas. Otrkārt, ja mēs sāktu papildināt programmu pēc sava prāta, tad tas vairs nebūs Eiropas Hītu Radio. Galvenais, lai klausītājs būtu drošs, ka, ja viņš vēlēsies dzirdēt Eiropā pirktākos hītus, tad, ieslēdzot EHR, viņš tos arī dzirdēs. EHR – tas ir serviss, kas ietaupa laiku ikvienam, kam ir interese par Eiropas mūzikas tirgu.”

Šobrīd EHR ir dzirdams vairāk nekā pieciem miljoniem klausītāju visās trijās Baltijas valstīs. Lielākajās Latvijas pilsētās tā programmas var dzirdēt šādās frekvencēs:

• Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā – 104,3 FM;
• Daugavpilī – 101,6 FM;
• Liepājā – 105,8 FM;
• Rēzeknē – 91,4 FM;
• Ventspilī – 107,4 FM.

 

Radio, kas netraucē klausīties

EHR programma ir veidota tā, lai pēc iespējas atbilstu klausītāju ikdienas ritmam. Enerģiska mūzika no rītiem, darbīga un pozitīva noskaņa dienā, mierīga un relaksējoša - vakaros. Katru nedēļu EHR ēterā skan 28 dažādi raidījumi, kas palīdz klausītājiem labāk orientēties ne tikai Eiropas populārākajās dziesmās, bet arī topu jaunumos un albumos. Dziesmas nosaukuma un izpildītāja paziņošana pirms katras dziesmas jau ir kļuvusi par EHR vizītkarti. Šis serviss, kā arī konkrētu valstu un vietu pieminēšana topos vai precīza laika paziņojumi ēterā notiek automātiski. Tas ir EHR programmētāju vairāku gadu darba rezultāts, ko pagaidām nav izdevies atkārtot nevienai radiostacijai pasaulē. Tas pats sakāms arī par servisu, kas parāda dziesmu nosaukumus un izpildītāju vārdus uz to radioaparātu displejiem, kuros ir iebūvēta RDS ( Radio datu sistēma) funkcija.

Atšķirībā no citām radiostacijām, visas dziesmas tiek atskaņotas pilnā garumā un uz tām nekad neskan dīdžeja balss. Arī reklāmas laiks ir stingri limitēts: stundā ir tikai divas pauzes – 20. un 40. minūtē. Pārējā laikā klausītājs netraucēti var baudīt tikai un vienīgi mūziku. Turklāt EHR klausītāji katru stundu dzird vismaz par trim dziesmām vairāk nekā citur, jo šeit nav dīdžeju, kuri ar savu runāšanu atņem mūzikai paredzēto laiku.

 

Vai latvieši raidīs Londonā?

Radio ir unikāls bizness, jo savu pamatproduktu – programmu – tas piedāvā bez maksas. Pateicoties tam, sekmīgām radiostacijām ir daudz lielāks patērētāju skaits nekā jebkuram par naudu nopērkamajam produktam un līdz ar to tām ir milzīga ietekme uz sabiedrību. EHR šo ietekmīgo radiostaciju vidū izceļas ar to, ka tā ir vienīgā, kurai ir vienādi spēcīga ietekme kā latviešu, tā cittautiešu vidē, jo EHR nav nacionālās piederības – tā vienkārši ir dažādu tautību profesionāļu veidota programma, kurā galvenais ir saturs, nevis valoda. Dziesmu pieteikumi ir orģinālvalodās – angliski, vāciski, franciski, itāliski vai spāniski, raidījumi un reklāmas – latviešu, krievu un angļu valodā. Skaidro Uģis Polis: “Robežu izzušana Eiropā ir nenovēršama. Eiropas mērogā nacionālā piederība nekad vairs nebūs tik svarīga kā agrāk. Tas attiecas arī uz radio. Klausītājus interesē programma, nevis tas, vai to ir veidojis latvietis vai norvēģis. Protams, nacionāli orientētas radiostacijas būs arī nākotnē, taču tās nebūs noteicošās radiotirgū. Nākotne pieder tādām stacijām kā EHR, kas savu produktu spēj pielāgot jebkurai valodai: tas, kas Latvijā skan latviski Lietuvā skan lietuviski, bet Igaunijā – igauniski. Šis process nav novēršams. Jautājums ir tikai, kurš to izdarīs labāk. Pagaidām, vismaz Baltijā, esam vienīgie kas to spēj. Kāpēc lai mēs to kādreiz nedarītu arī Berlīnē vai Londonā?”

 

Revolūcija reklāmas servisā

EHR, tāpat kā citām radiostacijām, ir jādomā arī par to kā piesaistīt reklāmdevējus, kas ir galvenais visu radiostaciju ienākumu avots. Arī šajā jomā EHR būtiski atšķiras no citām radiostacijām. Pirmkārt, jau ar to, ka spēj noraidīt reklāmu vienlaicīgi visā Baltijā. Taču, pats galvenais, pēc Uģa Poļa domām, ir kas cits. “Tā ir līdz šim nebijusi elastība, kontroles iespējas un ekonomiskums. Parasti, lai izvietotu reklāmu visā Baltijā, kompānijai bija jāslēdz vismaz pa vienam līgumam katrā valstī. Ar EHR jāslēdz tikai viens līgums. Tas nozīmē, ka visi ar reklāmu izvietošanu un kontroli Baltijā saistītie procesi notiek vienā vietā. Mēs pat varam izdarīt tā, ka klients no sava biroja var pieslēgties jebkurai no radiostacijām Baltijā un paklausīties, kā viņa reklāma skan ēterā. Turklāt, ja nepieciešams, reklāma var skanēt tikai noteiktās pilsētās vai vienā pilsētā klients reklamē vienu produktu, citā pilsētā – citu. Tallinā igauniski, Narvā krieviski, Kauņā lietuviski utt. Nekādu fantāzijas ierobežojumu. Klients maksā tikai par, to kas viņam ir nepieciešams.”  

Interese par EHR tā universālo un ekonomisko principu dēļ jau ir radiostacijām Polijā, Baltkrievijā un Skandināvijā, tāpēc nebrīnīsimies, ja pēc gadiem tā sauklis skanēs European Hit Radio. Eiropā pirktāko dziesmu radio. Dzirdams piecdesmit miljoniem klausītāju visā Eiropā.”

 

Marina VĒVERE