Rindā pēc ... brīvā tirgus

 

Lielie sastrēgumi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk tekstā - regulators) Telekomunikāciju un pasta departamenta Licencēšanas nodaļā gan rimuši, tomēr jaunu individuālo licenču pieteikumu urdziņa joprojām neapsīkst. Uzņēmumu vēlme drīzāk saņemt stipru papīru uz pieciem gadiem (jāsamaksā tikai valsts nodeva 100 latu apmērā) šķiet gluži labi saprotama. Līdz 31. janvārim izsniegtas 56 individuālās licences un 10 vispārējās atļaujas. Par to, kāds šobrīd izskatās brīvais Latvijas telekomunikāciju tirgus, SP stāsta SPRK Telekomunikāciju un pasta departamenta Licencēšanas nodaļas vadītājs Raimonds BERGMANIS un eksperte Ina PATJANKO.

 

- Dzirdēts, ka gluži pretēji Latvijas rosībai Lietuvas regulatora licencēšanas nodaļā valdot neparasts klusums.

R. Bergmanis:- Manuprāt, tas tāpēc, ka Lietuvas telekomunikāciju likums un sekundārā likumdošana šos procesus kavē. Tos ietekmē arī Lietuvos Telekomas un Tele 2 vienošanās fiksētajā tīklā: viņi slēdz starpsavienojuma līgumu par pazeminātiem tarifiem.

I. Patjanko: - Latvijas licencēšanas režīms vairāk līdzinās Skandināvijas valstīm un  ir diezgan vienkāršs. Lietuvas likumdošana paredz dalījumu nevis pēc pakalpojumiem, bet pēc piekļuves tehnoloģijām. Pieļauju arī, ka lietuvieši vairāk orientējas uz vispārējām atļaujām, un viņiem licences nemaz nav vajadzīgas.

Katras valsts nacionālajā likumdošanā ir modifikācijas. Ir valstis, kur vispārējās atļaujas vispār netiek izsniegtas, bet ir arī tādas, kas nosaka atšķirīgus nosacījumus balss telefonijai un datu pārraidei. Mēs  nevienu tehnoloģiski neierobežojam.

- Kuros gadījumos Latvijas regulators izsniedz vispārējās atļaujas un kuros - individuālās licences?

R. Bergmanis:- Latvijas licencēšanas režīma bāze ir ES direktīvas jaunā pakete un LR likums Par telekomunikācijām. Vispārējās atļaujas izsniedzam, ja uzņēmumam nav nedz savas infrastruktūras, nedz resursu un tas nodarbojas ar pakalpojumu pārdošanu (tipisks piemērs ir ZetCOM, kurš izplata Amigo kartes). Individuālo licenci izsniedzam, ja uzņēmumam ir tīkla infrastruktūra un tas pieprasa resursus. Rindā ir vēl aptuveni 25 pieteikumi. Nedēļā nāk klāt vidēji divi līdz pieci jauni (sākumā reizēm bija pat desmit pieteikumu dienā!). Šobrīd licencējam tos uzņēmumus, kuri piesakās paši, bet jau tuvākajā laikā ķersimies klāt arī tiem, kuri paši to nedara. Tie galvenokārt ir nelieli uzņēmumi, kuri nodarbojas, piemēram, ar telekaršu pārdošanu, interneta piekļuves nodrošinājumu, kabeļtelevīziju, kā arī interneta klubi un kafejnīcas. Prognozējam, ka līdz gada beigām licenču un atļauju Latvijā būs vairāk nekā 100.

I. Patjanko:- Daļa likuma normu jau ir nedaudz novecojušas, un, tā kā ir izstrādāta jaunā Eiropas regulēšanas likumdošanas pakete, ņemam vērā tās tendences. Esam atdalījuši frekvenču un numerācijas nosacījumus licenču pielikumos, lai pēc tam varētu  elastīgāk ar tiem rīkoties, nemainot pašu licenci.

- Cik ilgā laikā jāizskata pieteikums un jāizsniedz licence?

R. Bergmanis: - Parasti pieteikumus izskatām 4-6 nedēļās. Bijuši tikai daži sarežģīti gadījumi, kad bija vajadzīga papildu informācija un procedūra prasījusi vairāk laika. Sarežģījumi var rasties arī tad, ja pietrūkst resursu.

- Latvijas dzelzceļam (LDz) bija sarežģījumi ar numerācijas resursiem.

R. Bergmanis: - Kad Satiksmes ministrija savulaik piešķīra Latvijas dzelzceļam numerācijas sēriju 58xxxxx, tas bija resora tīkls (aptuveni kilometra rādiusā no LDz stacijām) un nedrīkstēja sniegt publiskos pakalpojumus. Šāds statuss saglabājās līdz 1. janvārim. Tā kā LDz piesakās uz fiksētā tīkla pakalpojumiem, tam pusgada laikā jāatbrīvo šie numuri un jāievieš ģeogrāfiskā numerācija, jo līdzšinējā sistēma ierobežotu uzņēmuma attīstību un tam nevarētu būt vairāk par 100 000 klientu. Tagad LDz jau piešķirti 43 000 numuri un vēl 12 000 rezervēti. Ja vajadzēs, vēlāk varēs saņemt vēl. Šobrīd uzņēmuma tīklam pieslēgtas 7 000 abonentu līnijas.

- Par sarežģītu gadījumu varētu uzskatīt arī Lattelekom pieprasīto GSM licenci, lai nodrošinātu radiopieslēgumu nomaļās vietās mītošiem klientiem.

R. Bergmanis: - GSM ir iekļauts UMTS licences paketē, un saskaņā ar pašreizējo nolikumu divus gadus pēc pērnvasaras izsoles tās neizsniegs. Pēc tam valdība varētu lemt, vai piešķirt Lattelekom atsevišķu GSM licenci (nevis visu UMTS paketi). Tomēr jārēķinās, ka saskaņā ar izsoles nolikumu pašreizējie mobilie operatori var izmantot savas tiesības sūdzēt valdību tiesā. Lattelekom šobrīd ir iespēja izmantot tam pieejamās bezvadu sistēmas. 

- Visiem uzņēmumiem licences nosaukumā ir vienāds formulējums: publiskā fiksētā tīkla operatora individuālā licence. Kā zināms, lai kļūtu par operatoru, nepieciešama infrastruktūra. Vai tiešām visiem licenču saņēmējiem tāda ir?

R. Bergmanis: - Jāatzīst, ka likums Par telekomunikācijām tiešā veidā nepasaka, kas ir tīkla infrastruktūra. Tur gan ir runa par piekļuves tīkla atsaistīšanu, bet nav definēts, kas īsti ir piekļuves tīkls. Tātad formāli nav zināms, kas jāatsaista. Tomēr no telekomunikāciju teorijas viedokļa pat mazākā kastīte jau ir tīkla elements, tātad - tīkla infrastruktūra.

- Tomēr tīklu veido vairākas kastītes. Viens dators vēl nav tīkls.

R. Bergmanis: - Ja tas ir ieslēgts publiskajā tīklā ar attiecīgajiem interfeisiem, tad tas jau ir tīkla elements.

- Tātad, lai neradītu liekus sarežģījumus, jūs licences nosacījumus unificējat.

R. Bergmanis: - Tā var teikt. Tas vajadzīgs arī tāpēc, lai vēlāk būtu vienkāršāk pāriet uz jauno regulēšanas paketi, kad arī visi operatori būs vispārējo atļauju turētāji. Tad, kad būs pieprasīti resursi, viņiem tiks izsniegta speciālā atļauja.

- Kādi ir galvenie darbības virzieni, uz kuriem izņemtas licences?

I. Patjanko: - Datu pārraide, interneta piekļuves pakalpojumi, nomātās līnijas un tikai tad - balss telefonija. Mazie uzņēmumi, kas vēl ir pavisam zaļi, pārsvarā izvēlas tikai interneta piekļuves nodrošināšanu un nedaudzi - arī datu pārraidi.

R. Bergmanis: - Vēl - kabeļu televīziju. Pēc jaunā telekomunikāciju likuma, kuru Satiksmes ministrija izstrādās šogad, tas jau būs elektronisko komunikāciju pakalpojums un attieksies uz vienu regulējošo vidi.

- Diezgan daudzās licencēs minēti nomāto līniju pakalpojumi. Kāda ir situācija šajā tirgū?

R. Bergmanis: - Tas šobrīd ir viens no lielākajiem. Izsniegtas aptuveni 20 kabeļtelevīzijas operatoru licences, un to saņēmēji piesakās arī uz nomāto līniju pakalpojumu sniegšanu, jo viņi nākotnē varētu darboties kā piekļuves tīkla operatori. Protams, uz to pretendē arī Lattelekom, Latvenergo, LDz u. c.

Diemžēl pašreizējais likums nenorāda, ka ir tāds infrastruktūras tirgus. Tos varētu saukt par tīkla pakalpojumiem, un šajā gadījumā pie tiem pieder gan tīkla resursi (kabeļu resursi, tilpumi), gan kabeļu kanalizācija, gan arī tādi pakalpojumi kā maršrutizācija utt. 

- Vai ir pieteicies arī kāds reģionālais fiksētā tīkla balss pakalpojumu sniedzējs?

R. Bergmanis: - Jā, un šobrīd populārākās pilsētas pēc Rīgas ir Liepāja, Ventspils, Valmiera, Cēsis, Jelgava, - tātad rajonu centri. Tomēr jāņem vērā, ka arī abu mobilo operatoru tīkli nosedz gandrīz visu Latviju. Šāda cenu kara apstākļos ir riskanti sākt biznesu laukos ar kabeļu tīklu.

- Daži no vidējiem uzņēmumiem plāno piedāvāt pakalpojumus visā Latvijas teritorijā. Starp tiem - Interneta pasaule, Optron, Telekomunikāciju grupa, Telekom Baltija.

R. Bergmanis: - Tos vieno kopīga pazīme - tie visi cer attīstīt biznesu. Skaidrs, ka visi sāk  ar Rīgu, ar lielajiem klientiem, lai pēc iespējas ātrāk atgūtu infrastruktūrās, centrālēs, tīkla elementos ieguldīto naudu. Šobrīd dažiem no šiem operatoriem ir infrastruktūra, citiem ir centrāles, bet nav infrastruktūras. Viss atkarīgs no tā, kādu biznesa ceļu tie  izvēlēsies.

Interneta Pasaules pamatbizness ir interneta piekļuve un, iespējams, arī IP telefonija. Domāju, ka šo pakalpojumu viņi reāli arī sāks sniegt diezgan ātri.  Optron ir saņēmis licenci, bet līdz šim viņi vēl nav snieguši pakalpojumus. Uzņēmuma pamatbizness ir  tīklu būvniecība. Viņiem ir lieli optiskā tīkla resursi, īpaši Rīgā. Veicot pasūtījumus, viņi ir ierīkojuši arī savu infrastruktūru. Telekomunikāciju grupa šobrīd sāk Rīgā, visā Latvijā piedāvājot interneta piekļuvi un IP telefonijas iespējas. Telekomunikāciju grupa un Telekom Baltija varētu būt vieni no perspektīvākajiem.  

- Kā sokas Latvenergo un VITA?

R. Bergmanis: - Latvenergo ir saņēmis licenci. Šobrīd uzņēmums galvenokārt orientējas uz datu pārraidi, bet tā potences ir lielas, infrastruktūra plaša, daudzviet izveidoti jauni kabeļu tīkli. Domāju, ka viņi nonāks arī pie balss pakalpojumiem. 

VITA ir iesniegusi licences pieteikumu: tā vēlas sniegt visu pakalpojumu spektru, izņemot taksofonus. Diemžēl šobrīd vēl nav skaidrs VITA juridiskais statuss, pat uzņēmuma statūti ir anulēti, tā kā nevaram izsniegt licenci. VITA drīkst kaut ko darīt tikai saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu, bet publiskus pakalpojumus bez licences šobrīd sniegt nedrīkst. Iedarbināts t. s. četru mēnešu režīms (kopš janvāra sākuma), kura laikā regulatoram būs jālemj par VITA turpmāko darbību saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu par VITA statusu. Ja VITA paliks valsts aģentūra, tad tās uzņēmējdarbība varētu būt visai problemātiska, jo nav zināms, vai tai būs juridiskas personas statuss ar tiesībām sniegt publiskos pakalpojumus. Ja saglabāsies VITA  uzņēmuma statuss, esam gatavi izsniegt licenci arī ātrāk.

- Licence dod regulatoram tiesības saņemt no licences turētāja visdažādāko  informāciju, arī tādu, kas satur komercnoslēpumus. Kādiem nolūkiem tā vajadzīga?

R. Bergmanis: - Tuvākajā laikā būs gatavi noteikumi par regulatoram iesniedzamo informāciju licenču nosacījumu izpildes uzraudzībai (tā ir sekundārā likumdošana, ko gatavo regulators), kādi dokumenti jāiesniedz regulatoram (reizi ceturksnī, gadā, u. c.). Tie vajadzīgi gan licencēto uzņēmumu darbības uzraudzībai, gan iespējamo pretenziju analīzei (tās var būt ne tikai no klienta, bet arī, piemēram, no Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Iepirkumu uzraudzības biroja, u.c.), gan, piemēram,  tarifu analīzei un izmaksu kontrolei, pakalpojumu kvalitātes novērtēšanai, kā arī pakalpojumu tirgus analīzei. Komercnoslēpumi pārsvarā saistīti ar uzņēmējdarbības informāciju un uzņēmumu savstarpējo līgumu nosacījumiem. Mūsu vēlme taču ir šo tirgu gan attīstīt, gan sakārtot.

 

Gunta KĻAVIŅA