Kas lēni nāk, tas... vai ir vajadzīgs?

 

Kā jau katru gadu, pavasara atmodas noskaņas valda arī datorspēļu vidē. Šoreiz par dažiem negaidītiem priekiem un arī par dažu labu ilgi gaidītu vilšanos.

 

Reāli par Unreal 2

Visupirms par galveno: ir sagaidīts turpinājums mūsdienu PC spēļu leģendai, spēlei, kas parādīja, ka pirmās personas skata šaujamspēles var būt ar aizraujošu sižetu, gandrīz kā interaktīva piedzīvojumu filma ar jums galvenajā lomā. Tas bija Unreal, kas aizsāka to visu, ierādot ceļu žanram kopumā un pametot idejas spēļu veidotājiem tālākai to attīstīšanai. Pēc šādiem ievadvārdiem būtu jāseko jūsmīgam aprakstam pacilātos toņos par jauno Unreal 2, taču diemžēl ir jāraksta par skumju vilšanos. Nē, Unreal 2 nebūt nav slikta spēle, tas ir sakarīgs sižetiskais šaujamgabals, taču tikai viens starp daudziem citiem, bet mēs taču gaidījām ko īpašu.

Sliktākais, ka spēles gaitā var izjust gandrīz nepārtrauktu dejavu, ka viss jau kaut kur redzēts un pārdzīvots. Izsēšanās uz dažādām planētām? Descent (pat nosēšanās kuģītis līdzīgs). Tusiņš uz kosmosa kuģa ar apkalpes locekļiem? StarTrek: Elite Force. Eksperimenti ar nezināmām matērijām, it kā komiskas epizodes ar vientiesīgu zinātnieku piedalīšanos, ložņāšana zem lāzera stariem, citplanētu augi un mošķi? HalfLife. Iefiltrēšanās rūpnieciskās bāzēs uz planētām? StarWars: Jedi Outcast. Un vēl, un vēl. Šķiet, ka spēles veidotāji nav spējuši pārspēt visu to, kas šajos gados ir izaudzis un attīstījies no viņu pašu iesāktā. Unreal 2 ir laba spēle, tikai tas nav tāds stūrakmens, tāds pagrieziena punkts, kā bija Unreal 1. Tā nav žanra revolūcija, un pat īsti par evolūciju to nevar nosaukt. Cerams, ka citi Unreal Engine licencētāji priecēs ar ko spilgtāku (Deus Ex 2, Postal 2 u. c.). Bet Epic Games vajadzētu padomāt par kaut ko oriģinālāku. Varbūt Jazz Jackrabbit 3D?

         

Kosmiskās brīvības ilūzijas

Nedaudz, bet tikai nedaudz gaišākās noskaņās par citu ilgi gaidītu spēli, kurai gan it kā nav tieša priekšteča, taču tās autora (Chris Roberts) pagātnes projekti ir bijuši visai ievēroti un idejiskās saknes diezgan tieši skar vienu no datorspēļu vēstures svētumiem, proti, spēli Elite. Beidzot iznākusī Freelancer ir viens no tiem pārlieku ilgi gaidītajiem projektiem, kura iznākums būtu šķitis varen labs pirms dažiem gadiem. Patiesi, bija visnotaļ pozitīvas atsauksmes par E3 izstādē demonstrēto Freelancer demo versiju. Taču tas bija 1999. gadā. Tagad, 2003. gadā, mūs, PC spēlmaņus, ir daudz grūtāk iepriecināt.

Freelancer ideja joprojām ir laba. Ir modelēts diezgan plašs visuma nostūris, ar dažādām planētu sistēmām un cilvēku kolonijām, kas atšķiras gan pēc politiskajiem uzskatiem, gan pēc nodarbošanās. Kosmosa kuterī varat puslīdz brīvi ceļot starp planētām un orbitālajām bāzēm, atbilstoši konjunktūrai tirgojoties ar dažādām precēm, kā arī akceptējot dažādus darba piedāvājumus, kas tā vai citādi saistīti ar lidošanu un šaudīšanos izplatījumā. Par sekmīgu misiju izpildi saņemtie honorāri un tirdzniecībā nopelnītā naudiņa dod iespēju pirkt labāku lidaparātu, kā arī tā ekipējumu un bruņojumu. Atkarībā no veiktajiem darbiem un varbūt arī nedarbiem dinamiski mainās jūsu sociālā reputācija, kas tālāk ietekmē attieksmi pret jums un attiecīgi spēles progresu kopumā.

Diemžēl spēles grafika šobrīd vairs nespēj patīkami pārsteigt, pirotehniskie efekti ir pabāli, kosmiskās kaujas ir diezgan vienmuļas. Ne visiem patiks arī spēlē izveidotā bezdžoistika vadības sistēma. Varbūt tā ir tikai maldīga nostalģija, taču man šķiet, ka korekti mūsdienu prasībām pārstrādāta (grafika, AI u. tml.) spēle Privateer 2 būtu pievilcīgāka par šo Freelancer. Katrā ziņā krājas pieaugoša skepse par monstrāliem ilggadējiem spēļu projektiem un bail pat domāt, kā vērtēšu spēli Duke Nukem Forever, ja tā patiesi reiz tomēr iznāks...

 

Tuksneša nemiers

Kompānija Novalogic agrāk asociējās galvenokārt ar Comanche helikopterspēlēm un jancīgo Voxel. Komanču spēles iznāk joprojām, taču vokseļiem ir pateikts atā, dodot vietu klasiskai poligonālai 3D tehnoloģijai, kur viss sastāv no milzumdaudz trīsstūrīšiem. Galvenokārt tās pašas dīvainās vokseļu vizualizācijas dēļ ne tik populāra bija Novalogic pirmās personas šaujamspēļu Delta Force sērija, lai gan ideja nebija slikta: atvieglots zaldātu simulators bez pārspīlētas nopietnības.

Drīzumā iznākošā spēle DF: Black Hawk Down ir zīmīga vairākos aspektos. Pirmkārt, tas ir pirmais Novalogic ne-vokseļu FPS, kas veidots uz pārveidotas grafikas bāzes, kura tika izmantota spēlē Comanche 4. Otrkārt, šis projekts Amerikā ir izraisījis kašķīgas diskusijas par to, vai ir labi spēlēties ar relatīvi neseniem un ne ļoti patīkamiem notikumiem (darbība risinās 1993. gadā Somālijā). Treškārt, spēles veidošanu konsultēja divi īsti speciālo uzdevumu vienības virsnieki, no kuriem viens patiešām piedalījies notikumos Somālijā.

Ir ieguldīts liels darbs, veidojot pieņemamu kompromisu starp spēlētprieku un reālismu. Piemēram, ieroču arsenāls ir laikam un vietai autentisks, taču spēles kareivis var staipīt līdzi vairāk ekipējuma nekā reālajās kaujas operācijās. Jūsu paša dzīvība ir tikai pāris ložu trāpījumu vērta, jo nevar izriestu krūti gāzties iekšā telpā ar vairākiem sliktajiem puišiem, taču aptieciņas un munīcija ir atrodama gluži kā parastos šaujamspēļukos - arkādisms mijas ar reālismu ik uz soļa. Vizuāli DF: BHD ir visai iespaidīga, lai gan datora resursu rijīga spēle. Apkārtējā vide tajā ir diezgan interaktīva, ir izmantojami transporta līdzekļi, stacionāru ieroču pozīcijas un daudz sagraujamu objektu.

 

Cirviskie prieki

Sen nebija bijis kāds labs trešās personas skata cērtamgabals. Agrāk gan tādu bija cik nevajag: Drakan, Heretic2, Blood Omen, Blade, Rune... Vīri ar zobeniem un cirvjiem rokās skaidrojās ar citiem vīriem, kā arī ar visādiem nešķīstiem mošķiem un briesmoņiem, brīžiem talkā ņemot arī kādus attālinātas darbības argumentus – lokus ar bultām, degošām un nedegošām, dažos gadījumos to kombinējot ar lietišķās maģijas iemaņu izpausmēm. Pašlaik mums ir pavisam jauna un svaiga spēle, kurā atkal varam pavicināties ar dažāda izmēra smagiem un asiem priekšmetiem.

Spēle Enclave mūs atkal aicina neīstajos, mitoloģiskajos viduslaikos, kur ir gan bruņinieki, gan troļļi, gan visādi elles izdzimteņi, gan arī dīvainas tehnoloģijas un vareni burvji. Enclave ir tik tipiska un akadēmiska 3rd Person Hack’N’Slash spēle, cik nu tipiska vien var būt. Un tas, man šķiet, ir labi. Ne visi eksperimenti ar spēļu stila modifikācijām beidzas sekmīgi, daudz drošāk ir mēģināt izteiksmīgi, svaigi un kvalitatīvi pasniegt veco formulu. Īpašu uzmanību šeit piesaista lieliskā spēles grafika. Enclave ir veidota, orientējoties uz jaunās paaudzes spēļu konsolēm (XboX, GameCube) un mūsdienu PC iespējām, un tas ir labi redzams: fotogrāfiski simpātiskas tekstūras gan personāžiem, gan apkārtējai videi, kvalitatīvas un samērā pareizas ēnas, labs apgaismojums. Pievienojam tam nesliktu spēles varoņu animāciju, daļēju apkārtējās vides interaktivitāti, un vienīgais, par ko atliek bažīties, ir pats spēles process. Par laimi, šoreiz arī ar to viss ir kārtībā. Vadība ir vienkārša, spēles līmeņi daudzveidīgi un pietiekoši interesanti izveidoti, ārpus kautiņiem iespējamā zelta podu meklēšana piešķir papildu interesi par spēles līmeņu centīgu izložņāšanu. Jauka spēlīte, kurā varat apmierināt zemapziņā apslēptās vēlmes iecirst kādam cirvi mugurā.

 

Indiāņi lido atkal

Joprojām gadās priecīgi brīži, kad pilnīgi negaidīti parādās spēle, kas varbūt nepretendē uz neko dižu, taču sagādā prieku vairāk nekā kāds ilgi un pacietīgi gaidīts monstrālu ambīciju spēļprojekts. Tāda manās acīs ir jaunā Apache AH-64: Air Assault. Visvienkāršāk to būtu raksturot kā Comanche 4 Light, tā smuki balansē starp simulāciju un arkādisku pieeju, stipri sliecoties uz otro. Grafiskā vide spēlē veic visu, kas tai būtu jāveic, taču dara to, nepārspīlējot ar poligoniem un modīgiem efektiem. Jā, ūdens izskatās vecmodīgi un saulē nespulgo pulētas virsmas, nu un tad? Toties viss notiek, un spēle normāli darbosies arī uz pabēdīgiem datordzelžiem.

Spēles process ir vienkāršs, pat primitīvs, taču ļoti baudāms. Ja nav iepriekšējas pieredzes, vajadzēs kādu mirkli pierast pie specifiskās helikoptera vadības. Protams, ja jūs vispār interesē spēles, kurās lido, jums jau ir sakarīgs džoistiks ar papildu throttle un rudder vadību, vai ne? Līdzīgi kā Comanche 4 šeit ir kaujas misijas, kuras teorētiski varētu saukt par dažādām, bet faktiski tā vienmēr ir tādu vai citādu mērķu – braucošu, stāvošu, skrienošu vai peldošu – apšaušana. Kaut vairāk būtu šādu spēļuku, kuru iegādei nav jāiztērē valstī noteiktā minimālā alga, kas neaizņem uz cietā diska nez cik gigabaitus, ko ātri var palaist un viegli spēlēt un kas galu galā sniedz vairāk prieka nekā viens otrs piecus gadus taisīts samocīts pseidošedevrs.

Ir cerība, ka nākamo pārskatu varēs rakstīt daudz gaišākās noskaņās, jo tad būs sagaidītas tādas spēles kā iL-2 Forgotten Battles, Aquanox 2 un vēl citas. Lai gan nesteigsimies ar pāragriem spriedumiem...

 

          http://www.unreal2.com/

          http://www.microsoft.com/games/freelancer/

          http://www.novalogic.com/games/DFBHD/

          http://www.starbreeze.com/

http://www.activisionvalue.com/salespages/Apache/Index.htm

 

Juris 3Dman Pērkons