Digitālā sabiedrība turpina gaidīt e-pārvaldi
Šķiet, vēl pavisam nesen mediji un sabiedrība
aktīvi diskutēja par elektroniskā paraksta ieviešanu un to,
cik nozīmīgs solis t
Vēl pavisam nesen
plašsaziņas līdzekļi un valdības pārstāvji
aktīvi diskutēja par elektroniskā paraksta ieviešanu un to,
cik nozīmīgi tas būtu dokumentu aprites nodrošināšanai
elektroniskā vidē. Šobrīd pieņemts likums Par elektronisko dokumentu apriti starp valsts un pašvaldības
iestādēm, likums Par
elektronisko parakstu, tapis arī Satiksmes ministrijas
izstrādātais E-pārvaldes
funkcionālais modelis un izmaksu plāns, tomēr jau tagad
skaidrs, ka visas sākotnējās ieceres finanšu trūkuma
dēļ nebūs iespējams īstenot. Protams, e-pārvaldes
ieviešana nav beigusies, un entuziasti turpina domāt, kā
iedzīvināt tās funkcionālo modeli, kamēr lielai
daļai sabiedrības nav priekšstata par e-pārvaldes
iespējām un labumiem, ko tā varētu sniegt.
Kā liecina
pētījumos iegūtie dati un nozares speciālistu viedoklis,
šobrīd ir vairāki objektīvi iemesli, kas kavē
e-pārvaldes ieviešanu. Viens no būtiskākajiem ir
lēnā interneta satura attīstība, kas neveicina jaunu
interneta lietotāju piesaisti. Jau vairākus gadus
nozīmīgākie interneta portāli Delfi, Apollo un TVnet piedāvā diezgan
vienveidīgu saturu. Tie visi pamatā ir ziņu portāli, kuru
ekonomiskais modelis ir balstīts uz interneta reklāmu. Taču
internets kā vide, kuras lielākā priekšrocība ir
iespēja atjaunot informāciju kaut desmit reižu dienā, nevar
attīstīties bez jauna satura izveides un svaigiem pakalpojumiem.
Satura veidošanas priekšnoteikumi Latvijā ir
labvēlīgi, pateicoties izveidotajai infrastruktūrai -
fiksēto un mobilo telekomunikāciju tīkli, kā arī
interneta protokolu vide un platjoslas interneta pieslēgumu tīkls.
Valsts elektroniskie pakalpojumi
sākās 2000. gada nogalē, tomēr tie joprojām ir
vāji attīstīti. Šobrīd kā lieliskus piemērus
pašvaldību uzņēmumu informācijas attīstībai
digitālajā vidē var minēt Uzņēmumu reģistra
datu bāzi www.lursoft.lv,
likumdošanas aktu krājumu www.nais.lv,
kas tika izveidots pēc uzņēmuma DATI iniciatīvas un www.likumi.lv, kurš tika izveidots
pēc valsts institūciju pasūtījuma. Joprojām turpina augt
to valsts reģistru skaits, kuri sāk piedāvāt pakalpojumus
elektroniskā veidā, tomēr arī tagad no elektronisko
pakalpojumu klāsta (e-komercija, e-banku pakalpojumi, privātie un
valsts elektroniskie pakalpojumi) visplašāk ir attīstīti
banku piedāvātie. Tos izmanto aptuveni 50 procenti interneta
lietotāju, un šis skaitlis ne velti ir tik liels -
izmēģinot dažādas digitālās vides sniegtās
priekšrocības, vecās
metodes ātri vien tiek aizmirstas un populārais teiciens laiks
ir nauda kļūst plašāks un
daudznozīmīgāks.
Latvijas Interneta
asociācijas (LIA) izpilddirektore Ina GUDELE atzīst, ka interneta
satura attīstību Latvijā daļēji kavē arī
nesakārtotā likumdošana attiecībā uz
autortiesībām internetā. - Kamēr internetam netiks noteikts
plašsaziņas līdzekļa statuss, kur autori saņem
atlīdzību par rakstiem, tāpat kā tas ir presē, radio vai
TV, neskaidrības autortiesību jautājumos atturēs autorus no
darbu publicēšanas internetā, - pastāstīja I. Gudele.
Viņa arī skaidroja, ka šādā situācijā nevar
runāt par legālu Latvijas autoru filmu, mūzikas, video un
spēļu, kā arī nozīmīgu vēsturisku materiālu
pārdošanu, lai gan internets ir viens no lieliskākajiem veidiem,
kā veicināt Latvijas sasniegumu popularizēšanu
pasaulē. Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas
tuvākajā nākotnē noteiks to, vai un cik lielā
mērā Latvijas iedzīvotāji vēlēsies izmantot internetu,
ir tā satura attīstība. Šobrīd nav interneta satura,
kas varētu interesēt plašus iedzīvotāju
slāņus. - Šādā situācijā ir
nepieciešams informēt sabiedrību, motivējot to
līdzdarboties satura attīstībā, protams, iepriekš
palīdzot apgūt darba iemaņas šī nodoma
īstenošanai, - viņa skaidroja.
Galvenie priekšnoteikumi
interneta satura attīstības veicināšanai Latvijā ir
valsts finanšu resursu piesaiste, nozaru satura attīstība,
autortiesību sakārtošana, izglītības programmu veidošana
mācību iestādēs, darbavietās, pašvaldību un
valsts institūciju pakalpojumu un konsultāciju sniegšana,
izmantojot elektronisko vidi. LIA izpilddirektore arī piebilda, ka
informācijas sabiedrība neveidojas no tā vien, ka tiek
radīti veiksmīgi priekšnoteikumi tās
radīšanā. Tā veidojas tad, ja tā spēj sniegt iedzīvotājiem
palīdzību izglītībā, medicīnā, kā
arī atvieglo to pakalpojumu izmantošanu, kuri līdz šim ir
prasījuši lielus laika vai naudas resursus. Tātad, tikai
kompleksi uzlabojot situāciju šai nozarē un pievēršot
īpašu uzmanību vājākajiem punktiem, ir iespējams
sagatavot sabiedrību elektroniskās pārvaldes un elektronisko
pakalpojumu sniegšanai un saņemšanai.
Iveta UTKINA
Vēl pavisam nesen
plašsaziņas līdzekļi un valdības pārstāvji
aktīvi diskutēja par elektroniskā paraksta ieviešanu un to,
cik nozīmīgi tas būtu dokumentu aprites nodrošināšanai
elektroniskā vidē. Šobrīd pieņemts likums Par elektronisko dokumentu apriti starp valsts un pašvaldības
iestādēm, likums Par
elektronisko parakstu, tapis arī Satiksmes ministrijas
izstrādātais E-pārvaldes
funkcionālais modelis un izmaksu plāns, tomēr jau tagad
skaidrs, ka visas sākotnējās ieceres finanšu trūkuma
dēļ nebūs iespējams īstenot. Protams, e-pārvaldes
ieviešana nav beigusies, un entuziasti turpina domāt, kā
iedzīvināt tās funkcionālo modeli, kamēr lielai
daļai sabiedrības nav priekšstata par e-pārvaldes
iespējām un labumiem, ko tā varētu sniegt.
Kā liecina
pētījumos iegūtie dati un nozares speciālistu viedoklis,
šobrīd ir vairāki objektīvi iemesli, kas kavē
e-pārvaldes ieviešanu. Viens no būtiskākajiem ir
lēnā interneta satura attīstība, kas neveicina jaunu
interneta lietotāju piesaisti. Jau vairākus gadus
nozīmīgākie interneta portāli Delfi, Apollo un TVnet piedāvā diezgan
vienveidīgu saturu. Tie visi pamatā ir ziņu portāli, kuru
ekonomiskais modelis ir balstīts uz interneta reklāmu. Taču
internets kā vide, kuras lielākā priekšrocība ir
iespēja atjaunot informāciju kaut desmit reižu dienā, nevar
attīstīties bez jauna satura izveides un svaigiem pakalpojumiem.
Satura veidošanas priekšnoteikumi Latvijā ir
labvēlīgi, pateicoties izveidotajai infrastruktūrai -
fiksēto un mobilo telekomunikāciju tīkli, kā arī
interneta protokolu vide un platjoslas interneta pieslēgumu tīkls.
Valsts elektroniskie pakalpojumi
sākās 2000. gada nogalē, tomēr tie joprojām ir
vāji attīstīti. Šobrīd kā lieliskus piemērus
pašvaldību uzņēmumu informācijas attīstībai
digitālajā vidē var minēt Uzņēmumu reģistra
datu bāzi www.lursoft.lv,
likumdošanas aktu krājumu www.nais.lv,
kas tika izveidots pēc uzņēmuma DATI iniciatīvas un www.likumi.lv, kurš tika izveidots
pēc valsts institūciju pasūtījuma. Joprojām turpina augt
to valsts reģistru skaits, kuri sāk piedāvāt pakalpojumus
elektroniskā veidā, tomēr arī tagad no elektronisko
pakalpojumu klāsta (e-komercija, e-banku pakalpojumi, privātie un
valsts elektroniskie pakalpojumi) visplašāk ir attīstīti
banku piedāvātie. Tos izmanto aptuveni 50 procenti interneta
lietotāju, un šis skaitlis ne velti ir tik liels -
izmēģinot dažādas digitālās vides sniegtās
priekšrocības, vecās
metodes ātri vien tiek aizmirstas un populārais teiciens laiks
ir nauda kļūst plašāks un
daudznozīmīgāks.
Latvijas Interneta
asociācijas (LIA) izpilddirektore Ina GUDELE atzīst, ka interneta
satura attīstību Latvijā daļēji kavē arī
nesakārtotā likumdošana attiecībā uz
autortiesībām internetā. - Kamēr internetam netiks noteikts
plašsaziņas līdzekļa statuss, kur autori saņem
atlīdzību par rakstiem, tāpat kā tas ir presē, radio vai
TV, neskaidrības autortiesību jautājumos atturēs autorus no
darbu publicēšanas internetā, - pastāstīja I. Gudele.
Viņa arī skaidroja, ka šādā situācijā nevar
runāt par legālu Latvijas autoru filmu, mūzikas, video un
spēļu, kā arī nozīmīgu vēsturisku materiālu
pārdošanu, lai gan internets ir viens no lieliskākajiem veidiem,
kā veicināt Latvijas sasniegumu popularizēšanu
pasaulē. Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas
tuvākajā nākotnē noteiks to, vai un cik lielā
mērā Latvijas iedzīvotāji vēlēsies izmantot internetu,
ir tā satura attīstība. Šobrīd nav interneta satura,
kas varētu interesēt plašus iedzīvotāju
slāņus. - Šādā situācijā ir
nepieciešams informēt sabiedrību, motivējot to
līdzdarboties satura attīstībā, protams, iepriekš
palīdzot apgūt darba iemaņas šī nodoma
īstenošanai, - viņa skaidroja.
Galvenie priekšnoteikumi
interneta satura attīstības veicināšanai Latvijā ir
valsts finanšu resursu piesaiste, nozaru satura attīstība,
autortiesību sakārtošana, izglītības programmu veidošana
mācību iestādēs, darbavietās, pašvaldību un
valsts institūciju pakalpojumu un konsultāciju sniegšana,
izmantojot elektronisko vidi. LIA izpilddirektore arī piebilda, ka
informācijas sabiedrība neveidojas no tā vien, ka tiek
radīti veiksmīgi priekšnoteikumi tās
radīšanā. Tā veidojas tad, ja tā spēj sniegt iedzīvotājiem
palīdzību izglītībā, medicīnā, kā
arī atvieglo to pakalpojumu izmantošanu, kuri līdz šim ir
prasījuši lielus laika vai naudas resursus. Tātad, tikai
kompleksi uzlabojot situāciju šai nozarē un pievēršot
īpašu uzmanību vājākajiem punktiem, ir iespējams
sagatavot sabiedrību elektroniskās pārvaldes un elektronisko
pakalpojumu sniegšanai un saņemšanai.
Iveta UTKINA