Tendence - aizvien vairāk elektronisko norēķinu

 

A/s Hansabanka allaž bijusi naskākā elektronisko norēķinu ieviesēja, un rezultāts nu ir tāds, ka tā aizskrējusi tālu priekšā visām citām Latvijas bankām gan abu internetbanku (hanza.net un Telehansa.net), gan Mobilās bankas, gan Tiešā debeta attīstībā. Īpaši iespaidīga ir summa, kas pērn pārskaitīta abās internetbankās - tie ir vairāk nekā 1,3 miljardi (!) latu. Par to, kādas ir pašreizējās un turpmākās elektronisko norēķinu tendences, SP stāsta a/s Hansabanka valdes priekššēdētājas vietnieks Uģis ZEMTURIS.

 

Klienti uzticas internetbankai

Lielākais Hansabankas elektronisko norēķinu lepnums allaž bijusi internetbanka. Turklāt pēdējā laikā strauji augusi arī klientu uzticība tai, jo palielinājies ne vien transakciju skaits (pērn to bija 2 130 637), bet arī elektronisko pārskaitījumu summas. Tas nozīmē, ka klienti vairs piesardzīgi netaustās, pārbaudot šos pakalpojumus un pārskaitot tikai mazas summas. Viņi ir pārliecinājušies, ka internetbanka ir drošs un progresīvs norēķinu veids un tajā var norēķināties gluži tāpat kā reālajā bankā. Par klientu uzticību liecina arī tas, ka aptuveni 50 procentu Hansabankas klientu (to pavisam ir aptuveni 350 000) ir internetbankas lietotāji. Kā komentēja Uģis Zemturis, par tik pozitīviem rādītājiem brīnoties pat Rietumvalstu eksperti. Tomēr potenciāls vēl ir pietiekami liels, turklāt ik mēnesi Hansabankas pakalpojumus izvēlas vismaz 7000 jaunu klientu. Paredzams, ka līdz gada beigām elektroniski notiks jau 78 procenti bankas maksājumu.

- Tomēr mēs elektroniskos norēķinus uzskatām ne tik daudz par sasniegumu tehnoloģijās, bet gan klientu apkalpošanā, - skaidro Uģis Zemturis. - Sākumā, kamēr bija samērā liela skepse un arī informācijas trūkums, Latvijas uzņēmēji diezgan lēni iešūpojās un sāka tos izmantot. Tagad klikšķis ir noticis, un norēķinu apjomi internetā pieaug gluži vai lavīnveidīgi.

Protams, problēma nav radīt pakalpojumu, bet mērķtiecīgi un profesionāli realizēt  mārketinga un pārdošanas stratēģiju. Tāpēc visi Hansabankas filiāļu darbinieki ir īpaši apmācīti un visās filiālēs ir internetbankas kioski, kur potenciālais klients var aplūkot, kā tā lietojama. Filiālēs ir arī īpaši konsultanti, kuri atbild uz visiem klientu jautājumiem. Notiek akcijas, lai aktivizētu klientus un informētu viņus par internetbankas priekšrocībām.

 

2002. gadā internetbankā tika reģistrēti 1000 kredītpieteikumi, tas ir divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš. Pērn tika reģistrēti arī vairāk nekā 2500 pieteikumi debetkaršu un vairāk nekā 250 - kredītkaršu saņemšanai. Ar internetbankas starpniecību var noguldīt naudu arī depozītā.                                                               

 

Tiešais debets

Ideāls risinājums aizņemtiem cilvēkiem ir automātiskā komunālo, telefona, interneta pakalpojumu u.c. rēķinu apmaksa, jeb Tiešais debets. Latvijā Hansabankai pieder 65 procenti Tiešā debeta tirgus vai 15 000 līgumu, un tie ir lieliski rādītāji, lai gan daudzi acīmredzot vēl nav izpratuši šī pakalpojuma priekšrocības (salīdzinājumam - Igaunijas Hansapank ir 600 000, bet Lietuvas  - 70 000 tiešā debeta līgumu).  Šogad gan cerības ir visai optimistiskas. Plānots, ka līdz gada beigām Hansabankai būs vismaz 50 000 Tiešā debeta līgumu.

 

Aizvien mazāk dzīvas naudas

Salīdzinot elektronisko maksājumu (hanza.net, Telehansa.net, Telehansa, Telefonbanka, Mobilā banka, Hansa Plus) skaitu ar filiālēs veiktajiem, elektronisko 2002. gada beigās bija 65,02 procenti.

Hansabankā ir lieliski e-komercijas un Mobilās bankas rādītāji, - ar tās starpniecību katru mēnesi notiek vairāk nekā 170 000 transakciju (uz aptuveni 70 000 Mobilās bankas lietotāju). Hansabanka piedāvā internetbankas lietotājiem un interneta veikaliem unikālu sistēmu BankLink. Tā dod iespēju apmaksāt interneta veikalos nolūkotos pirkumus ar hanza.net internetbankas starpniecību. Katru mēnesi notiek vairāk nekā 1000 šādu maksājumu. 

Banku tirgus eksperti prognozē, ka no 2003. līdz 2006. gadam Baltijā vēl vairāk pastiprināsies banku konkurence, pieaugs kreditēšanas apjomi un samazināsies skaidras naudas operācijas. Pēdējā no minētajām tendencēm ir cieši saistāma ar elektroniskajiem norēķiniem: jo to būs vairāk, jo mazāk dzīvās naudas apgrozīsies. Kā atzīst Uģis Zemturis, tas patiesi ir Hansabankas (un droši vien arī citu banku) sapnis - ar laiku gandrīz pilnībā pāriet uz elektroniskajiem un bezskaidras naudas norēķiniem. Tas nepavisam nav nereāli, jo jebkurš iedzīvotājs var saņemt algu bankas kontā, veikalos ir iespēja norēķināties ar maksājumu kartēm, bet komunālos maksājumus var ērti nokārtot, izmantojot Tiešo debetu vai internetbanku. Varbūt neliela skaidras naudas summa būtu vajadzīga vienīgi trolejbusa biļetes vai bulciņas iegādei kādā kioskā. 

Ja elektroniskie norēķini attīstīsies tikpat strauji, varam nonākt pat līdz situācijai, ka papīra nauda vairs vispār nebūs vajadzīga. Bankām tas būtu ļoti izdevīgi, jo nebūtu izdevumu par naudas drukāšanu, glabāšanu, pārvadāšanu, skaitīšanu, ne arī par tik lielām drošības sistēmām.

- Ar laiku varētu izzust pat norēķinu kartes, - nākotnes vīziju zīmē Uģis Zemturis. - Ļoti lielu potenciālu saskatu mobilajos norēķinos. Var gadīties, ka tālākā nākotnē lielveikalos vairs nebūs vajadzīgi pārdevēji, jo pirkumu svītru kodu varētu nolasīt paša pircēja viedā mobilā tālruņa mikroshēma, atrēķinot arī pirkuma summu no klienta konta. 

Līdz ar digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā pavērsies vēl kāda gluži jauna elektronisko norēķinu iespēja - banku pakalpojumi televīzijā. Piemēram, Zviedrijā un Lielbritānijā šādas iespējas jau ir. Izskatās, ka Latvija šoreiz varētu apsteigt  Igauniju, - gluži tāpat, kā izdodot pirmo viedkarti Baltijā un Skandināvijā.

Ja visas vīzijas piepildītos, varbūt reiz, ļoti tālā nākotnē, arī pašas bankas varētu pārtapt par savstarpējo norēķinu un kredītfunkciju koordinatoriem un finanšu konsultāciju centriem.

 

Gunta KĻAVIŅA