Datu drošība daudz vai maz?
Tik daudz dzirdēts, kādus zaudējumus uzņēmumiem
var nodarīt nesankcionētu lietotāju piekļūšana
svarīgiem datiem
Tik daudz dzirdēts, kādus zaudējumus
uzņēmumiem var nodarīt
nesankcionētu lietotāju piekļūšana
svarīgiem datiem. Aizvien aktuālāka kļūst datu
glabāšanas un apstrādes ierīču drošība.
Aizvien biežāk svarīgi dati tiek uzticēti serveriem un
dažādām datu apstrādes un glabāšanas
ierīcēm. Bet vai pilnīgai datu aizsardzībai pietiek ar
gunsmūriem un aizsargierīcēm?
Papildus drošība kādēļ tā
nepieciešama?
Kā redzams no
informācijas tehnoloģiju (IT) auditiem, Latvijas uzņēmumos
iekšējās IT infrastruktūras nesakārtotības
dēļ dažādu iemeslu dēļ tiek zaudēti dati
nav noteiktas rezerves kopijas, pieeja datiem tiek piešķirta,
pamatojoties uz telefona zvaniem utt. [1]. Viens no paaugstināta riska
faktoriem ir arī nepietiekama datu glabāšanas vides
drošība.
Daudzu aizsardzības un drošības
iekārtu uzstādīšana jau kļuvusi tikpat
pašsaprotama kā, piemēram, drošības jostas
automobiļos. Liela uzmanība pievērsta, piemēram,
lokālo datortīklu un interneta mājaslapu aizsardzībai,
piesaistot daudz tehnisko speciālistu un programmētāju.
Līdz ar to it kā ir pamats uzskatīt, ka daļa datu
pārraides tīkla ir pietiekami droši aizsargāta. Tomēr
aizvien tiek radīti jauni izstrādājumi, kuri ļauj mums
justies pārliecinātiem par informācijas nepieejamību.
Drošību
cenšamies nodrošināt visos līmeņos gan
fiziskajā, gan intelektuālajā, gan iekšējos
savienojumos, gan arī starpsavienojumos. Serveru telpas un datu centri jau
sen nepilda tikai serveru un komutācijas iekārtu novietošanas
funkcijas, jo tiem nepieciešami speciāli glabāšanas un ekspluatācijas
apstākļi.
Visas aktīvās
ierīces izstaro siltumu, bet vienmēr aktuāls ir jautājums
cik siltuma atdod konkrētā
ierīce un kādas būs sekas. Turklāt
šādu ierīču parasti ir vairāk par vienu.
Visiem labi zināms, ka jaunie,
ātrdarbīgie procesori neadekvātas darbības vides apstākļos
var iziet no ierindas dažu sekunžu laikā, ja tie netiek
pienācīgi ventilēti un dzesēti.
TIA 569 A
rekomendācijās teikts, ka
optimālā darba temperatūra serveru telpās un datu centros
ir no +18° C līdz +25° C un mitrums - no 30 līdz 55 procentiem [2].
Turklāt jāņem vērā, ka šie darba režīmi
ir optimizēti telpām, nevis komutācijas vai serveru skapjiem, t.
i., tie ir apkārtējās vides režīmi. Slēgta tipa
skapjos darba režīmi ir stipri vien atšķirīgi, un,
nepareizi plānojot komutācijas vai servera skapi, temperatūra to
iekšpusē var pārsniegt +55°C. Izmantojot paaugstinātās
jeb dubultgrīdas serveru telpās, nereti iznāk saskarties ar
ūdens rašanos zem tām - gan kondensāta, gan arī
ārējo ūdens noplūžu dēļ. NIST (National Institute of Standards and Technologies)
izstrādātajās rekomendācijās datu uzkrājošo
un apstrādājošo ierīču fiziskā aizsardzība
(putekļi, apkārtējās vides apstākļi,
piekļuves drošība u. c.) ir pirmais punkts datu
aizsardzībai [3]. Ko darīt šādā situācijā un
kā kontrolēt notiekošos procesus? Kādas sekas ir gadījumos,
kad uzstādītas ierīces nedarbojas optimālos darba
režīmos? Vai var garantēt, ka uzstādītās gaisa
kondicionēšanas iekārtas nodrošinās stabilu darba
vides režīmu to darbības laikā?
Pasākumi
komutācijas skapju plānošanā un optimālu darba
režīmu izvēlē ir atsevišķa raksta tēma un to
aplūkosim turpmāk, bet šoreiz par kontroles procesu. Lai
uzraudzītu, kontrolētu un nodrošinātu šo
ierīču darba komfortu, firma Miltronic
piedāvā lielisku risinājumu skapju kontroles sistēmu
CCS20 (Cabinet-control-system).
Kas ir CCS20 un kādēļ tieši tā?
CCS20 ir intelektuāla
sistēma, kura nodrošina augstas drošības pasākumus
mūsdienīgu skapju, datu centru vai servertelpu vajadzībām
[4]. Sistēma CCS20 paredzēta datu centru, serveru telpu, serveru
skapju, komutācijas skapju un iekārtu darba vides parametru kontrolei
un monitoringam.
CCS20 piedāvā
šādas funkcijas:
·
barošanas avotu kontroli (tīkla sprieguma, garantētās
barošanas avotu spriegumu (UPS), iekšējo barošanas avotu
spriegumu);
·
durvju atslēgu un slēdžu kontroli;
·
temperatūras uzraudzību;
·
mitruma kontroli;
·
dūmu rašanās noteikšanu;
·
vibrācijas noteikšanu;
· UPS
uzraudzību (savienojumu ziņojumi, RS232, Ethernet (SNMP vai citi protokoli);
·
tīkla sprieguma kontroli;
·
ventilatoru regulēšanu (griešanās ātrumu un virzienu);
·piekļūšanas
iespēju kontroli (ar viedkartes, transpondera vai elektroniskās
atslēgas moduļiem);
·
elektroniskās durvju atslēgas sistēmas ar elektromehānisko
distances atslēgšanu/pieslēgšanas shēmu.
Lokālā
datortīkla (LAN) serveru uzraudzību iespējams realizēt un
uzturēt, izmantojot šādus protokolus: HTTP, SNMP, SNPT, POP3,
IMAP, TELNET, FTP, PING un REBOOT.
Viena no
sistēmas priekšrocībām ir tā, ka nav nepieciešams
speciāls programmnodrošinājums ierīces darbībai. Tie
ir iekļauti CCS20 uz ļoti stabilā Linux bāzes. Lietotājam ir iespēja izmantot
tādas standarta programmatūras kā web pārlūkprogramma, Trap
receiver, FTP programmas, Telnet, Excel u.c., kas palīdz ērti saņemt, uzglabāt un
apstrādāt iegūtos datus.
Ziņojumus
par sistēmas stāvokli iespējams izsūtīt pa Ethernet, ISDN vai modemu (izmatojot Traps, SMS [serviss Latvijā
pašlaik nav pieejams], elektronisko pastu). Iespējams izveidot
arī akustisku un/vai vizuālu brīdinājuma signālu.
Ziņas par sistēmas stāvokli cietajā diskā tiek ierakstītas
automātiski, nodrošinot statistiku un analīzi par veiktajiem
procesiem, piemēram, par apkārtējās vides stāvokli
konkrētajā brīdī, par to, kas un kad atvēris durvis.
Sistēmai ar USB palīdzību iespējams pieslēgt web kameras.
Sistēma (1. zīmējums) sastāv no korpusa
(1), barošanas bloka (2), signālu procesora (3),
priekšējā pieslēgpaneļa (4) aizmugurējā
pieslēgpaneļa (5), garantētās barošanas avota (6),
cietā diska 20GB (7),
Iekārtas
principiālā darbības shēma parādīta 2.
zīmējumā.
Sistēmas pamatbloki ir izpildīti 1U (1U =
44,45 mm) un 2U versijā. Sistēma ērti paplašināma,
izmantojot 1U vai 2U versiju, kā arī veidojot kombinācijas no
pamatbloka un palīgblokiem, kuri arī ir izpildīti 1U un 2U
versijā. Lietotāju ērtībai attālinātos objektos
sensorus ar pagarinātāju palīdzību var izvietot, gan
pievienojot pamatblokam, gan arī izmantojot palīgblokus, kuri ir
savstarpēji savienoti ar šķiedru optikas palīdzību.
Pamatbloks sameklē palīgblokus un automātiski tos atpazīst.
Lai novērstu nesankcionētas
piekļūšanas iespējas, sistēmā ir integrēta
komutācijas un serveru skapju atvēršanas/aizvēršanas
sistēma DSL (door lock system),
kas ļauj atvērt skapi tikai autorizētam lietotājam. Piekļuve
tiek nodrošināta ar koda atslēgas vai transpondera
nolasītāja palīdzību. DSL uzstādīšana ir
iespējama gan vienam skapim, gan arī skapju rindai. Integrējot
CCS 20 sistēmā, DSL administrēšana un
piekļūšanas kontrole ir iespējama no attāluma.
Lietotāju iespējams identificēt, izmantojot klaviatūru vai
arī transpondera nolasītāju, kurš nolasa informāciju
(kodu) no kartes bez fiziskā kontakta ar to. Transpondera karte ir
apgādāta ar 40 bit kodu. Konfigurācija un
piekļūšana realizējama caur CCS 20. Ja
piekļūšanai izmantota klaviatūra, tad iespējams
izveidot līdz 15 zīmju garu kodu un konfigurēt to, izmantojot
personālo datoru caur seriālo portu vai arī caur CCS 20.
Kā ar
precizitāti?
Viens no svarīgākajiem
jautājumiem ir saņemtās informācijas ticamība un
precizitāte. Bieži vien, pamatojoties uz šo informāciju,
tiek pieņemts lēmums, piemēram, iedarbināt vai atslēgt
papildu ventilācijas ierīces, ieslēgt papildu barošanas
avotus, kā arī kritiskā gadījumā izsaukt avārijas
dienestu. Sistēmā ir paredzēti kļūdu korekcijas
uzstādījumi, kurus veic ar kļūdas korekcijas koeficientu
palīdzību, lai visi sensori nodrošinātu vienādus
rādījumus. Tie, kurus rekomendē izmantot sistēmas
rādījumiem, ir ar augstu precizitātes klasi, piemēram,
temperatūras sensoriem tā ir PT1000, kas atbilst 0,2 procentiem
ienestā rādījuma kļūdai. Var izmantot arī citu tipu
sensorus, jo to parametrus var uzstādīt pamatblokā.
Analogo ieeju
iestādīšanai ir paredzēti trīs darbības
līmeņi maksimālais jeb augšējais, minimālais
jeb zemākais un vidējais jeb optimālais (sk. 4. zīm).
Atkarībā no uzstādītā ofseta ir iespēja noteikt
rādījuma augšējo un apakšējo robežu
kritiskās trauksmes vai brīdinājumu izziņošanai.
5. zīmējumā
ir parādīts konkrēts mitruma mērījuma piemērs Verdi datu centrā, kur viens no
sistēmas sensoriem seko gaisa mitrumam telpā, kurā ir gaisa
mitrinātājs, jo gaiss nedrīkst būt par sausu. Verdi speciālisti Normunda Tarasova
vadībā ir veikuši apjomīgu darbu, lai vizuāli, t. i.,
ar grafika palīdzību, varētu novērtēt mitruma izkliedi
datu centrā. Kā redzams no iegūtā grafika, telpas mitrums
mēdz samazināties tuvu zemākajam rekomendējamam
līmenim, kas varētu būt saistīts ar nepietiekamo ūdens
daudzumu mitrinātājā.
Nobeigums
Aplūkotā ierīce piedāvā
uzstādīt iekārtu ārējas darbības vides un
drošības kontroli modernos komunikāciju skapjos, serveru
telpās un datu centros. Sistēmas uzstādīšana un konfigurēšana
ir vienkārša un ērta, tādēļ nav nepieciešams
speciāli apmācīts personāls. 6. zīmējumā
parādīts sistēmas uzstādīšanas variants,
izmantojot pamatbloku.
Modernās ierīces, piemēram, UPS un
gaisa kondicionieri bieži vien jau ir apgādāti ar
temperatūras un mitruma sensoriem
un, kā rāda pieredze, šie mērījumi atšķiras.
Šādā situācijā ir iesakāma neatkarīga ekspertīze
precizitātes pakāpes noteikšanai
Lai
pilnveidotu un padarītu plašāku piedāvājumu
klāstu, sistēmas izstrādātāji veic jauninājumus,
kuri redzami Schroff mājas
lapā. Sistēmas elastīgums garantē arī tās
perspektīvo drošumu, jo nākotnē sensori, kurus varēs
pieslēgt CCS20 sistēmai, būs konfigurējami bez papildu
programmatūras.
Jurģis PORIŅŠ
Miltronic
Brīvības 155, Rīga LV 1012
Tel: 7501900
Fax: 7501909
e-pasts: jurgis@miltronic.lv
www.miltronic.lv
Izmantotā literatūra:
[1] Kārlis
Strazdiņš, IT audits par konstatētajām
nepilnībām Dienas bizness, vol. BK, pp 1-2, 2003.02.04
[2] http://www.global.ihs.com/
[3] http://www.nist.com/
[4] Security concept for server/network cabinets . Ed. Pentair
Enclosures Group Europe, MD, Schroff GmbH
75334, Straubenhard, 2001
Paldies par sadarbību Verdi
DC speciālistiem.
Tik daudz dzirdēts, kādus zaudējumus
uzņēmumiem var nodarīt
nesankcionētu lietotāju piekļūšana
svarīgiem datiem. Aizvien aktuālāka kļūst datu
glabāšanas un apstrādes ierīču drošība.
Aizvien biežāk svarīgi dati tiek uzticēti serveriem un
dažādām datu apstrādes un glabāšanas
ierīcēm. Bet vai pilnīgai datu aizsardzībai pietiek ar
gunsmūriem un aizsargierīcēm?
Papildus drošība kādēļ tā
nepieciešama?
Kā redzams no
informācijas tehnoloģiju (IT) auditiem, Latvijas uzņēmumos
iekšējās IT infrastruktūras nesakārtotības
dēļ dažādu iemeslu dēļ tiek zaudēti dati
nav noteiktas rezerves kopijas, pieeja datiem tiek piešķirta,
pamatojoties uz telefona zvaniem utt. [1]. Viens no paaugstināta riska
faktoriem ir arī nepietiekama datu glabāšanas vides
drošība.
Daudzu aizsardzības un drošības
iekārtu uzstādīšana jau kļuvusi tikpat
pašsaprotama kā, piemēram, drošības jostas
automobiļos. Liela uzmanība pievērsta, piemēram,
lokālo datortīklu un interneta mājaslapu aizsardzībai,
piesaistot daudz tehnisko speciālistu un programmētāju.
Līdz ar to it kā ir pamats uzskatīt, ka daļa datu
pārraides tīkla ir pietiekami droši aizsargāta. Tomēr
aizvien tiek radīti jauni izstrādājumi, kuri ļauj mums
justies pārliecinātiem par informācijas nepieejamību.
Drošību
cenšamies nodrošināt visos līmeņos gan
fiziskajā, gan intelektuālajā, gan iekšējos
savienojumos, gan arī starpsavienojumos. Serveru telpas un datu centri jau
sen nepilda tikai serveru un komutācijas iekārtu novietošanas
funkcijas, jo tiem nepieciešami speciāli glabāšanas un ekspluatācijas
apstākļi.
Visas aktīvās
ierīces izstaro siltumu, bet vienmēr aktuāls ir jautājums
cik siltuma atdod konkrētā
ierīce un kādas būs sekas. Turklāt
šādu ierīču parasti ir vairāk par vienu.
Visiem labi zināms, ka jaunie,
ātrdarbīgie procesori neadekvātas darbības vides apstākļos
var iziet no ierindas dažu sekunžu laikā, ja tie netiek
pienācīgi ventilēti un dzesēti.
TIA 569 A
rekomendācijās teikts, ka
optimālā darba temperatūra serveru telpās un datu centros
ir no +18° C līdz +25° C un mitrums - no 30 līdz 55 procentiem [2].
Turklāt jāņem vērā, ka šie darba režīmi
ir optimizēti telpām, nevis komutācijas vai serveru skapjiem, t.
i., tie ir apkārtējās vides režīmi. Slēgta tipa
skapjos darba režīmi ir stipri vien atšķirīgi, un,
nepareizi plānojot komutācijas vai servera skapi, temperatūra to
iekšpusē var pārsniegt +55°C. Izmantojot paaugstinātās
jeb dubultgrīdas serveru telpās, nereti iznāk saskarties ar
ūdens rašanos zem tām - gan kondensāta, gan arī
ārējo ūdens noplūžu dēļ. NIST (National Institute of Standards and Technologies)
izstrādātajās rekomendācijās datu uzkrājošo
un apstrādājošo ierīču fiziskā aizsardzība
(putekļi, apkārtējās vides apstākļi,
piekļuves drošība u. c.) ir pirmais punkts datu
aizsardzībai [3]. Ko darīt šādā situācijā un
kā kontrolēt notiekošos procesus? Kādas sekas ir gadījumos,
kad uzstādītas ierīces nedarbojas optimālos darba
režīmos? Vai var garantēt, ka uzstādītās gaisa
kondicionēšanas iekārtas nodrošinās stabilu darba
vides režīmu to darbības laikā?
Pasākumi
komutācijas skapju plānošanā un optimālu darba
režīmu izvēlē ir atsevišķa raksta tēma un to
aplūkosim turpmāk, bet šoreiz par kontroles procesu. Lai
uzraudzītu, kontrolētu un nodrošinātu šo
ierīču darba komfortu, firma Miltronic
piedāvā lielisku risinājumu skapju kontroles sistēmu
CCS20 (Cabinet-control-system).
Kas ir CCS20 un kādēļ tieši tā?
CCS20 ir intelektuāla
sistēma, kura nodrošina augstas drošības pasākumus
mūsdienīgu skapju, datu centru vai servertelpu vajadzībām
[4]. Sistēma CCS20 paredzēta datu centru, serveru telpu, serveru
skapju, komutācijas skapju un iekārtu darba vides parametru kontrolei
un monitoringam.
CCS20 piedāvā
šādas funkcijas:
·
barošanas avotu kontroli (tīkla sprieguma, garantētās
barošanas avotu spriegumu (UPS), iekšējo barošanas avotu
spriegumu);
·
durvju atslēgu un slēdžu kontroli;
·
temperatūras uzraudzību;
·
mitruma kontroli;
·
dūmu rašanās noteikšanu;
·
vibrācijas noteikšanu;
· UPS
uzraudzību (savienojumu ziņojumi, RS232, Ethernet (SNMP vai citi protokoli);
·
tīkla sprieguma kontroli;
·
ventilatoru regulēšanu (griešanās ātrumu un virzienu);
·piekļūšanas
iespēju kontroli (ar viedkartes, transpondera vai elektroniskās
atslēgas moduļiem);
·
elektroniskās durvju atslēgas sistēmas ar elektromehānisko
distances atslēgšanu/pieslēgšanas shēmu.
Lokālā
datortīkla (LAN) serveru uzraudzību iespējams realizēt un
uzturēt, izmantojot šādus protokolus: HTTP, SNMP, SNPT, POP3,
IMAP, TELNET, FTP, PING un REBOOT.
Viena no
sistēmas priekšrocībām ir tā, ka nav nepieciešams
speciāls programmnodrošinājums ierīces darbībai. Tie
ir iekļauti CCS20 uz ļoti stabilā Linux bāzes. Lietotājam ir iespēja izmantot
tādas standarta programmatūras kā web pārlūkprogramma, Trap
receiver, FTP programmas, Telnet, Excel u.c., kas palīdz ērti saņemt, uzglabāt un
apstrādāt iegūtos datus.
Ziņojumus
par sistēmas stāvokli iespējams izsūtīt pa Ethernet, ISDN vai modemu (izmatojot Traps, SMS [serviss Latvijā
pašlaik nav pieejams], elektronisko pastu). Iespējams izveidot
arī akustisku un/vai vizuālu brīdinājuma signālu.
Ziņas par sistēmas stāvokli cietajā diskā tiek ierakstītas
automātiski, nodrošinot statistiku un analīzi par veiktajiem
procesiem, piemēram, par apkārtējās vides stāvokli
konkrētajā brīdī, par to, kas un kad atvēris durvis.
Sistēmai ar USB palīdzību iespējams pieslēgt web kameras.
Sistēma (1. zīmējums) sastāv no korpusa
(1), barošanas bloka (2), signālu procesora (3),
priekšējā pieslēgpaneļa (4) aizmugurējā
pieslēgpaneļa (5), garantētās barošanas avota (6),
cietā diska 20GB (7),
Iekārtas
principiālā darbības shēma parādīta 2.
zīmējumā.
Sistēmas pamatbloki ir izpildīti 1U (1U =
44,45 mm) un 2U versijā. Sistēma ērti paplašināma,
izmantojot 1U vai 2U versiju, kā arī veidojot kombinācijas no
pamatbloka un palīgblokiem, kuri arī ir izpildīti 1U un 2U
versijā. Lietotāju ērtībai attālinātos objektos
sensorus ar pagarinātāju palīdzību var izvietot, gan
pievienojot pamatblokam, gan arī izmantojot palīgblokus, kuri ir
savstarpēji savienoti ar šķiedru optikas palīdzību.
Pamatbloks sameklē palīgblokus un automātiski tos atpazīst.
Lai novērstu nesankcionētas
piekļūšanas iespējas, sistēmā ir integrēta
komutācijas un serveru skapju atvēršanas/aizvēršanas
sistēma DSL (door lock system),
kas ļauj atvērt skapi tikai autorizētam lietotājam. Piekļuve
tiek nodrošināta ar koda atslēgas vai transpondera
nolasītāja palīdzību. DSL uzstādīšana ir
iespējama gan vienam skapim, gan arī skapju rindai. Integrējot
CCS 20 sistēmā, DSL administrēšana un
piekļūšanas kontrole ir iespējama no attāluma.
Lietotāju iespējams identificēt, izmantojot klaviatūru vai
arī transpondera nolasītāju, kurš nolasa informāciju
(kodu) no kartes bez fiziskā kontakta ar to. Transpondera karte ir
apgādāta ar 40 bit kodu. Konfigurācija un
piekļūšana realizējama caur CCS 20. Ja
piekļūšanai izmantota klaviatūra, tad iespējams
izveidot līdz 15 zīmju garu kodu un konfigurēt to, izmantojot
personālo datoru caur seriālo portu vai arī caur CCS 20.
Kā ar
precizitāti?
Viens no svarīgākajiem
jautājumiem ir saņemtās informācijas ticamība un
precizitāte. Bieži vien, pamatojoties uz šo informāciju,
tiek pieņemts lēmums, piemēram, iedarbināt vai atslēgt
papildu ventilācijas ierīces, ieslēgt papildu barošanas
avotus, kā arī kritiskā gadījumā izsaukt avārijas
dienestu. Sistēmā ir paredzēti kļūdu korekcijas
uzstādījumi, kurus veic ar kļūdas korekcijas koeficientu
palīdzību, lai visi sensori nodrošinātu vienādus
rādījumus. Tie, kurus rekomendē izmantot sistēmas
rādījumiem, ir ar augstu precizitātes klasi, piemēram,
temperatūras sensoriem tā ir PT1000, kas atbilst 0,2 procentiem
ienestā rādījuma kļūdai. Var izmantot arī citu tipu
sensorus, jo to parametrus var uzstādīt pamatblokā.
Analogo ieeju
iestādīšanai ir paredzēti trīs darbības
līmeņi maksimālais jeb augšējais, minimālais
jeb zemākais un vidējais jeb optimālais (sk. 4. zīm).
Atkarībā no uzstādītā ofseta ir iespēja noteikt
rādījuma augšējo un apakšējo robežu
kritiskās trauksmes vai brīdinājumu izziņošanai.
5. zīmējumā
ir parādīts konkrēts mitruma mērījuma piemērs Verdi datu centrā, kur viens no
sistēmas sensoriem seko gaisa mitrumam telpā, kurā ir gaisa
mitrinātājs, jo gaiss nedrīkst būt par sausu. Verdi speciālisti Normunda Tarasova
vadībā ir veikuši apjomīgu darbu, lai vizuāli, t. i.,
ar grafika palīdzību, varētu novērtēt mitruma izkliedi
datu centrā. Kā redzams no iegūtā grafika, telpas mitrums
mēdz samazināties tuvu zemākajam rekomendējamam
līmenim, kas varētu būt saistīts ar nepietiekamo ūdens
daudzumu mitrinātājā.
Nobeigums
Aplūkotā ierīce piedāvā
uzstādīt iekārtu ārējas darbības vides un
drošības kontroli modernos komunikāciju skapjos, serveru
telpās un datu centros. Sistēmas uzstādīšana un konfigurēšana
ir vienkārša un ērta, tādēļ nav nepieciešams
speciāli apmācīts personāls. 6. zīmējumā
parādīts sistēmas uzstādīšanas variants,
izmantojot pamatbloku.
Modernās ierīces, piemēram, UPS un
gaisa kondicionieri bieži vien jau ir apgādāti ar
temperatūras un mitruma sensoriem
un, kā rāda pieredze, šie mērījumi atšķiras.
Šādā situācijā ir iesakāma neatkarīga ekspertīze
precizitātes pakāpes noteikšanai
Lai
pilnveidotu un padarītu plašāku piedāvājumu
klāstu, sistēmas izstrādātāji veic jauninājumus,
kuri redzami Schroff mājas
lapā. Sistēmas elastīgums garantē arī tās
perspektīvo drošumu, jo nākotnē sensori, kurus varēs
pieslēgt CCS20 sistēmai, būs konfigurējami bez papildu
programmatūras.
Jurģis PORIŅŠ
Miltronic
Brīvības 155, Rīga LV 1012
Tel: 7501900
Fax: 7501909
e-pasts: jurgis@miltronic.lv
www.miltronic.lv
Izmantotā literatūra:
[1] Kārlis
Strazdiņš, IT audits par konstatētajām
nepilnībām Dienas bizness, vol. BK, pp 1-2, 2003.02.04
[2] http://www.global.ihs.com/
[3] http://www.nist.com/
[4] Security concept for server/network cabinets . Ed. Pentair
Enclosures Group Europe, MD, Schroff GmbH
75334, Straubenhard, 2001
Paldies par sadarbību Verdi
DC speciālistiem.