Biometrija ienāk ikdienā

 

Beidzot pienācis gals parolēm un grūti iegaumējamiem kodiem. Turpmāk drošības ķīla un piekļuves atslēga būs jūsu pirksts, roka, acs vai seja. Biometrija ir izkļuvusi no zinātniskās fantastikas sējumiem un kļuvusi par realitāti. Pasaulē aizvien aktīvāk sevi piesaka biometrijas tirgus. Arī Francijas zinātnieki un uzņēmumi aktīvi pievērsušies dažādu biometrisko identifikācijas tehnoloģiju izstrādei un integrēšanai, izmantojot tās visdažādākajām ikdienas vajadzībām.

 

Fiziskajai un loģistiskajai drošībai

Šobrīd banku sektorā, datoru un datorprogrammatūras lietojumos, e-komercijā, ierobežotas piekļuves teritorijās un citur sāk samērā plaši izmantot automātiskās identifikācijas metodes, lai noteiktu personas identitāti pēc tās fizioloģiskajām un uzvedības īpatnībām. 

Biometriskās sistēmas spēj dot rezultātus jau dažu sekunžu laikā. - Visas biometriskās atpazīšanas tehnoloģijas ir balstītas uz viena un tā paša principa, skaidro Didjē Gijerms, biometrijas portāla vadītājs. - Lai biometrijas sistēma spētu darboties, tai nepieciešams fiziskais komponents (hardware), kas bieži ietver arī sensorus, kuri veic mērījumus, un programmatūras komponents (software), kas veic ierakstīto datu salīdzināšanu. Tiesa, katrai tehnoloģijai ir savas priekšrocības un trūkumi.

 

Digitālā atpazīšana

Indivīdu atpazīšana pēc to pirkstu nospiedumiem ir vissenākā un visplašāk atzītā tehnoloģija. Var būt optiski, termiski vai ultraskaņas kontakta sensori. Šādu sistēmu īpaša priekšrocība ir to kompaktie izmēri un zemā cena. Grenobles reģionā atrodas uzņēmums ID3 Semiconductors (32 darbinieki, gada apgrozījums - 3,4 miljoni eiro), kas specializējas specifiska lietojuma integrālo shēmu (ASIC) izstrādē un tādu elektronisko produktu ražošanā, kas ir piemērots pašam mazākajam sensoram, kāds pieejams tirgū. Tas ir FingerChip sensors, kuru radījusi Thomson CSF speciālo komponentu nodaļa. Tas ir pirmais pirkstu nospiedumu sensors, kurā izmantots termiskais princips. Sensors pieņem silīcija matricas formu, kurai lietotājs pārslidina pirkstu, un spēj nolasīt 50 attēlu sekundē. Tā rekonstruētajā variantā nospiedumam ir augsta izšķirtspēja - 500 pikseļu uz collu.

Grenobles Nacionālās elektronikas un radiotehnoloģijas koledžas (tā ir daļa no Grenobles Politehniskā nacionālā institūta) inženieri ir izstrādājuši atpazīšanas algoritmus, kuri izmantoti ID3 Semiconductors biometriskajā ierīcē. Nesen sākta arī pirkstu nospiedumu nolasītāja Biokey un pirmā viedkaršu nolasītāja Biothentic komerciālā ražošana. Šī nolasītāja īpašā priekšrocība ir tāda, ka tajā izmantota viedkarte, uz kuras ir saglabāts kodēts lietotāja pirkstu nospiedums, kā arī tā atpazīšanas algoritms. Tādējādi šim risinājumam nav vajadzīgi nekādi ārējie resursi (PC, datu bāze), un tas droši saglabā lietotāja datu konfidencialitāti.

 

Biometrisko risinājumu integratori

Parīzes uzņēmums Cezam ir izvēlējies FingerChip tehnoloģiju, kas ir izmantota PC pelē. - Mēs izstrādājam produktus, kuri spēj radīt drošu autentifikācijas sistēmu PC vidē, t. i., ar tās palīdzību tiek autentificēta persona, kura lieto attiecīgo galiekārtu, - skaidro Cezam viceprezidents Ričards Bolts.

Piekļuves pelei Mk 1b ir tādas pašas funkcijas kā normālajai, bet tā kalpo arī par kontroliekārtu, kura pārbauda personas identitāti pēc tās pirkstu nospiedumiem. Lietotājs pārslidina pirkstu pār sensoru, kas ievietots piekļuves peles augšdaļā, un pirksta attēls tiek analizēts un salīdzināts ar modeli, kas atrodas datu bāzē. Vēl kāds Cezam jaunums ir piekļuves pele Mk 2b, kurā iebūvēts viedkartes nolasītājs, kas dod iespēju aizslēgt un atslēgt lietotāja sertifikātu, kurš saglabāts viedkartē kopā ar viņa pirkstu nospiedumiem. Tādējādi iespējams identificēt īsto kartes īpašnieku jebkurā tīkla konfigurācijā (iekšējais vai ārējais tīkls). Šīs peles galvenokārt paredzētas elektroniskās komercijas un tālstrādāšanas lietotājiem.

Integrators Istec specializējas hi-tech komplekso biometrisko produktu izstrādē. Tas piedāvā divus piekļuves risinājumus, kuri nav integrēti sistēmā, tādēļ serveris tos nekontrolē. Tajos izmantoti Sony (FIS 250) un Thykva (FIS 600) sensori. FIS 250 (FIU-02 sensors, kontrolierkarte, digitālā tastatūra un interaktīvais grafiskais ekrāns) ir aprīkots ar tastatūru, kas ļauj veikt visas darbības savrupā (stand-alone) režīmā, piemēram, reģistrēšanu, izdzēšanu no lietotāju sarakstiem, piekļuves laika vadību. FIS 250 (FIU-02 sensors, kontrolierkarte, digitālā tastatūra un interaktīvais grafiskais ekrāns) ir  aprīkots ar tastatūru, kas ļauj veikt visas operācijas dažādos režīmos. Piemēram, tastatūra dod iespēju identificēt arī vairākus lietotājus ar īpaša, katram raksturīga unikāla koda palīdzību. FIS 600 ir pilnīgāks par FIS 250, jo spēj darboties arī savrupā režīmā, piemēram, RS 485 tipa tīklā. Lai identificētu personu, ir vajadzīga mazāk nekā sekunde. Šī sistēma spēj ierakstīt līdz 790 dažādu cilvēku pirkstu nospiedumu. Visas funkcijas, kas ir FIS 600, darbojas savrupā režīmā, tās var iznest no datora, kas ieslēgts tīklā.

 

 

Balss tonis

Pierādījies, ka no dažādajām tehnoloģijām, kuras izmanto piekļuves kontrolei, balss atpazīšanas tehnoloģija ir visneuzbāzīgākā un visergonomiskākā. Lai balss atslēga darbotos, lietotājam vajag tikai pieiet pie mikrofona un dažas sekundes parunāt. Firma CDVI (65 darbinieki, gada apgrozījums - 18,29 miljoni eiro), kura ir tirgus līderis datu aizsardzības tirgū, jau kopš 1996. gada izstrādājusi ekskluzīvu globālas darbības patentu, kas saistīts ar balss atpazīšanu un spēj pārvarēt parastos ierobežojumus. Šī algoritma patents tapa sadarbībā ar Pjēra un Marijas Kirī Parīzes universitātes informātikas laboratorijas zinātniekiem. Balss atpazīšanas sistēma Orphée sastāv no trim nolasītājiem, ar to vienā reizē var autorizēt 100 runātāju, tā darbojas uz 400 MHz Pentium II bāzes. Iespējama arī cita alternatīva, kad runātāju ir tikpat, cik verificējamo failu. Katra lietotāja dati aizņem līdz 5 KB uz cietā diska, bet Orphée programmatūra - no 10 līdz 15 MB. Šī sistēma ļauj ātri autorizēt personu. Runas ilgums ir 4-5, maksimums - 10 sekundes, un sistēma automātiski apstājas pēc šī maksimuma. Atpazīšana notiek neatkarīgi no runas satura, valodas un personas psiholoģiskā vai fiziskā stāvokļa attiecīgajā brīdī. Sistēma precīzi darbosies pat tad, ja persona būs stipri saaukstējusies un gandrīz vai pazaudējusi balsi. Sistēma lieti noder gan komercijā un rūpnieciskās ražotnēs, gan dažādās īpaši jutīgās nozarēs (aizsardzībā, drošības sistēmās, zinātnē). Daudzsološi ir arī lietojumi plašam patērētāju lokam, īpaši labi panākumi tiem ir automašīnu vai motociklu pretaizdzīšanas iekārtās.

 

Zefir: plašs lietojuma spektrs

2001. gada maijā Rošelas universitātes jaunie inženieri, programmētāji un mārketinga speciālisti radīja projektu Zefir, kurā apvienotas visdažādāko veidu biometrijas tehnoloģijas. - Mēs pievēršamies galvenokārt visam, kas saistīts ar kādas cilvēka ķermeņa daļas mērījumiem, kuri nepieciešami personas autentifikācijai un identifikācijai, - skaidro Kristele Andresa, Zefir vadītāja. Triju gadu pētījumu rezultātā Zefir risinājumi ir ieguvuši Zinātnes un industrijas ministrijas balvas.

Zefir ir radīti seši antropometriskās identifikācijas režīmi. DigiPass identificē pirkstu nospiedumus ar optisko, kapacitatīvo, ultraskaņas vai termisko sensoru. RetinaPass un IrisPass identificē attiecīgi acs tīkleni un varavīksneni, bet PalmPass ir trīsdimensiju sistēma rokas plaukstas izpētei un identifikācijai. SignPass autentificē personas parakstu, analizējot tā ātrumu, paātrinājumu, spēku un rakstzīmju slīpuma leņķi. VocalPass identificē un autentificē balsi. Zefir pieeja ir izrādījusies ļoti sekmīga, jau tagad vairākas rūpnīcas ir nomainījušas laika pārbaudes kartes ar PalmPass nolasītājiem, lai kontrolētu laiku. Imigrācijas dienesti jau ieviesuši IrisPalm nolasītājus, ar kuriem pastāvīgie starptautiskie ceļotāji var identificēt sevi, tādējādi ekonomējot laiku un neaizkavējoties lidostās. Vairāki kazino iegādājušies sejas atpazīšanas iekārtas, lai laikus pamanītu nelegālos spēlmaņus. Un visbeidzot - atrakciju parki  iegādājušies DigiPass nolasītājus, lai identificētu sezonas biļešu īpašniekus. Tātad ir pilnīgs pamats apgalvot, ka biometriskās tehnoloģijas jau ieņēmušas stabilu un nozīmīgu vietu mūsu ikdienas dzīvē.

Raksts tapis sadarbībā ar

Francijas vēstniecību Latvijā