Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Portretu dažādība

   

Individuālais portrets

 

Portrets visbiežāk asociējas ar cilvēku vai viņa sejas tuvplānu. Bet šim vārdam ir plašāka nozīme. Fotogrāfijā portrets ir personas rakstura, nodarbošanās un esības atspoguļojums. Un nav svarīgi, vai cilvēks ir attēlots tuvplānā, visā augumā vai kopā ar saviem draugiem. Taču, lai skatītājs pareizi uztvertu attēlotā cilvēka būtību, fotogrāfam nepieciešams pareizi izveidot šo portretu.

 

Individuālais portrets

Individuālais portrets pieskaitāms pie klasiskā portreta fotografēšanas stila, jo tieši no tā radies vārda portrets stereotips sabiedrībā. Fotografējot portretu, viegli pieļaut tādu kļūdu kā paņēmienu vienveidība. Īpaši tā raksturīga, fotografējot studijā, kur fotogrāfi bieži vien visus modeļus nosēdina uz viena un tā paša krēsla, izmanto vienu uz to pašu apgaismojumu, izvēlas līdzīgas pozas. Izvēlēties atšķirīgu apgaismojumu, krāsas, pozas nemaz nav tik vienkārši, tādēļ nepieciešama augsta fotogrāfa meistarība, tehniskās zināšanas un, protams, iztēle. Individuālam portretam jābūt īpašam, citam no cita atšķirīgam kā paši cilvēki.

Veidojot portretu, fotogrāfam jāņem vērā modeļa vecums, nodarbošanās, rakstura iezīmes. Līdz ar to jārada attiecīgs apgaismojums un tonalitāte - dramatiska, romantiska vai sentimentāla, enerģiska, drūma vai darbīga. Pēc tam jāizlemj, kur portrets jāuzņem – studijā, brīvā dabā vai darba vietā. Portreta fotogrāfiju var izveidot praktiski jebkurā vietā, tikai svarīgi, lai tas būtu pamatoti un saskaņoti ar vēlamo tēlu.

 

Dubultportrets

Fotografēt divus cilvēkus ir daudz sarežģītāk nekā vienu, taču fotogrāfam paveras iespējas dažādot kompozīciju salīdzinājumā ar individuālo portretu.

Kompozīcija jāveido tā, lai kadrā nerastos abu modeļu simetrija – tā dubultportretā slikti izskatās. Vienam no abiem cilvēkiem jābūt galvenajam objektam, bet otram – papildinošam. Vēlams, lai galvas atrastos dažādos līmeņos attiecībā pret kadra malu, jo nostādīšana rindā mazina kadra kompozicionālo vērtību. Apgaismojums jāizvieto tā, lai abus modeļus apgaismotu vienlīdz spilgti.

Ļoti svarīgi ir saskaņot portretējamo sejas izteiksmi un pozas. Dubultportretam jāstāsta par katru cilvēku individuāli un abiem kopā. Ir jārada tāds kadrs, lai skaidri varētu saprast, ka katrs no modeļiem ir individualitāte, bet viens bez otra tie nevar pastāvēt.

Klasiski dubultportretu piemēri ir māte ar bērnu, dvīņi, māsas, brāļi, vīrs ar sievu utt.

 

Grupas portrets

Rinda grupas portretā ir kompozicionāli neveiksmīga, lai gan ļoti bieži praktizēta. Vajadzētu izvairīties no stingri ģeometriskas grupas izvietošanas, jo tas dos garlaicīgu un visiem zināmu rezultātu. Fotografējot grupu, praktiski nav iespējams rast personisku kontaktu ar katru no modeļiem, kā arī neiespējami vienlaikus kontrolēt visu sejas izteiksmi un ķermeņa stāvokli. Tādēļ grupas portreti lielākoties sanāk uzspiesti pozēti un pārlieku oficiāli. Izvietojot cilvēkus dažādā augstumā un plaknēs, ļaujot viņiem ieņemt ērtas pozas un dabiskas sejas izteiksmes, kadrs būs dzīvāks un portrets interesantāks.

Fotografējot lielu grupu, vēlams izvēlēties vienkāršu, neuzkrītošu fonu, jo daudzās sejas jau tā veido pietiekami raibu kopainu. Mazākām grupām (3–5 cilvēki) var atļauties arī aktīvāku fonu, bet tas tik un tā nedrīkst būt svarīgāks par cilvēkiem.

 

Pašportrets

Pirms nopietni pievērsties portreta fotogrāfijai, vēlams, lai pats fotogrāfs būtu modeļa lomā. Tas viņam ļaus daudz ko iemācīties: dos iespēju novērtēt pozu, sejas izteiksmi, noskaņu, arī apgaismojumu. Fotogrāfs varēs novērtēt, kā mainās viņa paša portrets, izmantojot dažādus fotogrāfiskus paņēmienus.

Fotografēt var gan pret spoguli, gan iepriekš uz statīva novietojot kameru, ar tālvadību vai autoslēdzi nofotografēt sevi vēlamajā vietā un apgaismojumā. Pirmajā gadījumā liekas, ka problēmas sagādā fotoaparāts, kas līdz ar seju atstarojas no spoguļa. Taču to ļoti labi var izmantot vispārējā kadra kompozīcijā, jo būs skaidri redzams, ka tas ir pašportrets. Fotografējot no statīva, grūtības sagādā apgaismojuma izvietošana (studijā), jo tā uzstādīšanas brīdī pretim fotokamerai neviens neatrodas. Taču tas savukārt var likt fotogrāfam precīzāk strādāt ar smadzenēm.

 

Bērni

Bērni ir viens no pateicīgākajiem fotoportreta modeļiem. Vairumā gadījumu bērniem patīk fotografēties un viņi labprāt ieņem jebkuru pozu, kādu vien palūdz. Tomēr svarīgākais ir ļaut bērniem pašiem strādāt. Jāļauj bērnam sevi uztvert nevis kā fotogrāfu, bet kā rotaļbiedru. Bieži vien bērni fotoaparātu ignorē, tāpēc fotogrāfs var darboties pilnīgi droši. Vienīgais, kas jāņem vērā, - jāstrādā ļoti ātri, jo bērniem sejas izteiksme un pozas mainās ik pēc sekundes. Un to atkārtot nebūs iespējams.

Bērnus fotogrāfijās parasti parāda dzīvespriecīgus, jautrus, taču tas nav vienīgais paņēmiens. Bērniem tāpat kā pieaugušajiem ir dažādas emocijas, un tās tad arī vajadzētu parādīt. Pat bēdīgs un noraudājies bērns fotogrāfijā izskatās jauks.

 

Veci cilvēki

Lai gan vecāka gadagājuma cilvēki parasti izvairās no fotografēšanās, tomēr viņi ir ļoti piemēroti modeļi, lai iegūtu nostalģiskus noskaņu attēlus. Pārdzīvotais neglābjami atspoguļojas cilvēka sejā, un fotogrāfa uzdevums ir šos pārdzīvojumus izstāstīt.

Fotografējot vecus cilvēkus, ar apgaismojuma palīdzību uzsver viņu vecumu, sejas faktūru. Šo paņēmienu plaši izmanto fotožurnālistikā un mākslas fotogrāfijā, radot noteiktu noskaņu.

Protams, var ar grima uz izkliedēta apgaismojuma palīdzību taktiski paslēpt vecuma pazīmes, tomēr jāseko, lai tas nebūtu mākslīgi izveidots tēls. Šādi pamatā strādā studiju fotogrāfi, veidojot ģimenes fotogrāfijas. Parasti modeļi ir apmierinātāki ar šo variantu, bet gadās arī tā, ka vēlāk fotogrāfijai ir grūti atrast līdzību ar oriģinālu.

 

Portrets kāzās un svinībās

Fotografējot kāzas, neizbēgami ir daudzie jaunā pāra dubultportreti un grupas foto. Tā kā oficiālais dubultportrets un viesu grupas foto ir svarīgākie kāzu attēliem, parasti jaunlaulātie un viesi dodas uz kādu no saloniem vai pieaicina profesionālu fotogrāfu. Ja ne, tad fotogrāfam rūpīgi jāsagatavojas šim notikumam, izanalizējot radošās un tehniskās iespējas. Šajā gadījumā steiga nav vēlama, rūpīgi jāizveido kompozīcija un jāsavāc viesi, kas tā vien raujas uz svinību neoficiālo daļu. Ja jaunlaulātie ir atraisīti, nereti izdodas iegūt tiešām labus kāzu foto portretus.

Svinību turpinājumā, kas visbiežāk ir straujš un atraktīvs, fotogrāfam jādarbojas kā avīžu fotoreportierim – nepārtraukti jāseko jaunajam pārim, jāatspoguļo notikuma būtība un dinamika. Apgaismojums svinību neoficiālajā daļā ir vājš, tādēļ bez zibspuldzes gaismas neiztikt, bet to vēlams vērst pret griestiem vai gaišu sienu, lai gaisma būtu izkliedēta.

 

Portrets kustībā

Portretējot cilvēku darbībā, piemēram, sabiedriskos pasākumos vai sportā, jārīkojas ātri, jo modelis negaida, kamēr fotogrāfs sagatavosies. Turklāt jāņem vērā bieži vien nepateicīgais fons, ātra kustība, vāja un nepiemērota gaisma. Fotogrāfam nepieciešama atbilstoša, parasti gara fokusa optika, jutīga filma un zibenīga reakcija, novērtējot visus gaismas un situācijas diktētos noteikumus. Tomēr arī šādos apstākļos iespējams panākt efektīgus portretus, kas pilnīgi noteikti būs dabiski un nesamāksloti.

 

Elmārs RUDZĪTIS,

foto ziņu aģentūras A.F.I. direktors

 

Nākamajā numurā – portreta stila izstrāde

 

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001