Portretu dažādība
Individuālais portrets
Portrets visbiežāk asociējas ar
cilvēku vai viņa sejas tuvplānu. Bet šim vārdam ir
plašāka nozīme. Fotogrāfijā portrets ir personas
rakstura, nodarbošanās un esības atspoguļojums. Un nav
svarīgi, vai cilvēks ir attēlots tuvplānā, visā augumā
vai kopā ar saviem draugiem. Taču, lai skatītājs pareizi
uztvertu attēlotā cilvēka būtību, fotogrāfam
nepieciešams pareizi izveidot šo portretu.
Individuālais portrets
Individuālais
portrets pieskaitāms pie klasiskā portreta fotografēšanas
stila, jo tieši no tā radies vārda portrets stereotips
sabiedrībā. Fotografējot portretu, viegli pieļaut tādu
kļūdu kā paņēmienu vienveidība. Īpaši
tā raksturīga, fotografējot studijā, kur fotogrāfi bieži
vien visus modeļus nosēdina uz viena un tā paša
krēsla, izmanto vienu uz to pašu apgaismojumu, izvēlas
līdzīgas pozas. Izvēlēties atšķirīgu
apgaismojumu, krāsas, pozas nemaz nav tik vienkārši,
tādēļ nepieciešama augsta fotogrāfa meistarība,
tehniskās zināšanas un, protams, iztēle. Individuālam
portretam jābūt īpašam, citam no cita
atšķirīgam kā paši cilvēki.
Veidojot portretu,
fotogrāfam jāņem vērā modeļa vecums,
nodarbošanās, rakstura iezīmes. Līdz ar to jārada
attiecīgs apgaismojums un tonalitāte - dramatiska, romantiska vai
sentimentāla, enerģiska, drūma vai darbīga. Pēc tam
jāizlemj, kur portrets jāuzņem studijā, brīvā
dabā vai darba vietā. Portreta fotogrāfiju var izveidot
praktiski jebkurā vietā, tikai svarīgi, lai tas būtu
pamatoti un saskaņoti ar vēlamo tēlu.
Dubultportrets
Fotografēt divus
cilvēkus ir daudz sarežģītāk nekā vienu,
taču fotogrāfam paveras iespējas dažādot
kompozīciju salīdzinājumā ar individuālo portretu.
Kompozīcija
jāveido tā, lai kadrā nerastos abu modeļu simetrija
tā dubultportretā slikti izskatās. Vienam no abiem
cilvēkiem jābūt galvenajam objektam, bet otram
papildinošam. Vēlams, lai galvas atrastos dažādos
līmeņos attiecībā pret kadra malu, jo nostādīšana
rindā mazina kadra kompozicionālo vērtību. Apgaismojums
jāizvieto tā, lai abus modeļus apgaismotu vienlīdz spilgti.
Ļoti svarīgi ir
saskaņot portretējamo sejas izteiksmi un pozas. Dubultportretam
jāstāsta par katru cilvēku individuāli un abiem kopā.
Ir jārada tāds kadrs, lai skaidri varētu saprast, ka katrs no
modeļiem ir individualitāte, bet viens bez otra tie nevar pastāvēt.
Klasiski dubultportretu
piemēri ir māte ar bērnu, dvīņi, māsas,
brāļi, vīrs ar sievu utt.
Grupas portrets
Rinda grupas
portretā ir kompozicionāli neveiksmīga, lai gan ļoti
bieži praktizēta. Vajadzētu izvairīties no stingri
ģeometriskas grupas izvietošanas, jo tas dos garlaicīgu un
visiem zināmu rezultātu. Fotografējot grupu, praktiski nav
iespējams rast personisku kontaktu ar katru no modeļiem, kā
arī neiespējami vienlaikus kontrolēt visu sejas izteiksmi un ķermeņa
stāvokli. Tādēļ grupas portreti lielākoties sanāk
uzspiesti pozēti un pārlieku oficiāli. Izvietojot cilvēkus
dažādā augstumā un plaknēs, ļaujot viņiem
ieņemt ērtas pozas un dabiskas sejas izteiksmes, kadrs būs
dzīvāks un portrets interesantāks.
Fotografējot lielu
grupu, vēlams izvēlēties vienkāršu, neuzkrītošu
fonu, jo daudzās sejas jau tā veido pietiekami raibu kopainu.
Mazākām grupām (35 cilvēki) var atļauties arī
aktīvāku fonu, bet tas tik un tā nedrīkst būt
svarīgāks par cilvēkiem.
Pašportrets
Pirms nopietni
pievērsties portreta fotogrāfijai, vēlams, lai pats
fotogrāfs būtu modeļa lomā. Tas viņam ļaus daudz
ko iemācīties: dos iespēju novērtēt pozu, sejas
izteiksmi, noskaņu, arī apgaismojumu. Fotogrāfs varēs
novērtēt, kā mainās viņa paša portrets,
izmantojot dažādus fotogrāfiskus paņēmienus.
Fotografēt var gan
pret spoguli, gan iepriekš uz statīva novietojot kameru, ar
tālvadību vai autoslēdzi nofotografēt sevi
vēlamajā vietā un apgaismojumā. Pirmajā
gadījumā liekas, ka problēmas sagādā fotoaparāts,
kas līdz ar seju atstarojas no spoguļa. Taču to ļoti labi
var izmantot vispārējā kadra kompozīcijā, jo būs
skaidri redzams, ka tas ir pašportrets. Fotografējot no statīva,
grūtības sagādā apgaismojuma izvietošana
(studijā), jo tā uzstādīšanas brīdī pretim
fotokamerai neviens neatrodas. Taču tas savukārt var likt
fotogrāfam precīzāk strādāt ar smadzenēm.
Bērni
Bērni ir viens no
pateicīgākajiem fotoportreta modeļiem. Vairumā
gadījumu bērniem patīk fotografēties un viņi
labprāt ieņem jebkuru pozu, kādu vien palūdz. Tomēr
svarīgākais ir ļaut bērniem pašiem strādāt.
Jāļauj bērnam sevi uztvert nevis kā fotogrāfu, bet
kā rotaļbiedru. Bieži vien bērni fotoaparātu
ignorē, tāpēc fotogrāfs var darboties pilnīgi
droši. Vienīgais, kas jāņem vērā, -
jāstrādā ļoti ātri, jo bērniem sejas izteiksme un
pozas mainās ik pēc sekundes. Un to atkārtot nebūs
iespējams.
Bērnus
fotogrāfijās parasti parāda dzīvespriecīgus, jautrus,
taču tas nav vienīgais paņēmiens. Bērniem tāpat
kā pieaugušajiem ir dažādas emocijas, un tās tad
arī vajadzētu parādīt. Pat bēdīgs un
noraudājies bērns fotogrāfijā izskatās jauks.
Veci cilvēki
Lai gan vecāka
gadagājuma cilvēki parasti izvairās no
fotografēšanās, tomēr viņi ir ļoti piemēroti
modeļi, lai iegūtu nostalģiskus noskaņu attēlus.
Pārdzīvotais neglābjami atspoguļojas cilvēka
sejā, un fotogrāfa uzdevums ir šos pārdzīvojumus
izstāstīt.
Fotografējot vecus
cilvēkus, ar apgaismojuma palīdzību uzsver viņu vecumu,
sejas faktūru. Šo paņēmienu plaši izmanto
fotožurnālistikā un mākslas fotogrāfijā, radot
noteiktu noskaņu.
Protams, var ar grima uz
izkliedēta apgaismojuma palīdzību taktiski paslēpt vecuma
pazīmes, tomēr jāseko, lai tas nebūtu mākslīgi
izveidots tēls. Šādi pamatā strādā studiju
fotogrāfi, veidojot ģimenes fotogrāfijas. Parasti modeļi ir
apmierinātāki ar šo variantu, bet gadās arī tā,
ka vēlāk fotogrāfijai ir grūti atrast līdzību ar
oriģinālu.
Portrets kāzās un
svinībās
Fotografējot
kāzas, neizbēgami ir daudzie jaunā pāra dubultportreti un
grupas foto. Tā kā oficiālais dubultportrets un viesu grupas
foto ir svarīgākie kāzu attēliem, parasti jaunlaulātie
un viesi dodas uz kādu no saloniem vai pieaicina profesionālu
fotogrāfu. Ja ne, tad fotogrāfam rūpīgi jāsagatavojas
šim notikumam, izanalizējot radošās un tehniskās
iespējas. Šajā gadījumā steiga nav vēlama,
rūpīgi jāizveido kompozīcija un jāsavāc
viesi, kas tā vien raujas uz svinību neoficiālo daļu. Ja
jaunlaulātie ir atraisīti, nereti izdodas iegūt tiešām
labus kāzu foto portretus.
Svinību
turpinājumā, kas visbiežāk ir straujš un
atraktīvs, fotogrāfam jādarbojas kā avīžu
fotoreportierim nepārtraukti jāseko jaunajam pārim,
jāatspoguļo notikuma būtība un dinamika. Apgaismojums
svinību neoficiālajā daļā ir vājš,
tādēļ bez zibspuldzes gaismas neiztikt, bet to vēlams
vērst pret griestiem vai gaišu sienu, lai gaisma būtu
izkliedēta.
Portrets kustībā
Portretējot
cilvēku darbībā, piemēram, sabiedriskos pasākumos vai
sportā, jārīkojas ātri, jo modelis negaida, kamēr
fotogrāfs sagatavosies. Turklāt jāņem vērā
bieži vien nepateicīgais fons, ātra kustība, vāja un
nepiemērota gaisma. Fotogrāfam nepieciešama atbilstoša,
parasti gara fokusa optika, jutīga filma un zibenīga reakcija,
novērtējot visus gaismas un situācijas diktētos noteikumus.
Tomēr arī šādos apstākļos iespējams
panākt efektīgus portretus, kas pilnīgi noteikti būs
dabiski un nesamāksloti.
Elmārs
RUDZĪTIS,
foto
ziņu aģentūras A.F.I. direktors
Nākamajā
numurā portreta stila izstrāde
Portrets visbiežāk asociējas ar
cilvēku vai viņa sejas tuvplānu. Bet šim vārdam ir
plašāka nozīme. Fotogrāfijā portrets ir personas
rakstura, nodarbošanās un esības atspoguļojums. Un nav
svarīgi, vai cilvēks ir attēlots tuvplānā, visā augumā
vai kopā ar saviem draugiem. Taču, lai skatītājs pareizi
uztvertu attēlotā cilvēka būtību, fotogrāfam
nepieciešams pareizi izveidot šo portretu.
Individuālais portrets
Individuālais
portrets pieskaitāms pie klasiskā portreta fotografēšanas
stila, jo tieši no tā radies vārda portrets stereotips
sabiedrībā. Fotografējot portretu, viegli pieļaut tādu
kļūdu kā paņēmienu vienveidība. Īpaši
tā raksturīga, fotografējot studijā, kur fotogrāfi bieži
vien visus modeļus nosēdina uz viena un tā paša
krēsla, izmanto vienu uz to pašu apgaismojumu, izvēlas
līdzīgas pozas. Izvēlēties atšķirīgu
apgaismojumu, krāsas, pozas nemaz nav tik vienkārši,
tādēļ nepieciešama augsta fotogrāfa meistarība,
tehniskās zināšanas un, protams, iztēle. Individuālam
portretam jābūt īpašam, citam no cita
atšķirīgam kā paši cilvēki.
Veidojot portretu,
fotogrāfam jāņem vērā modeļa vecums,
nodarbošanās, rakstura iezīmes. Līdz ar to jārada
attiecīgs apgaismojums un tonalitāte - dramatiska, romantiska vai
sentimentāla, enerģiska, drūma vai darbīga. Pēc tam
jāizlemj, kur portrets jāuzņem studijā, brīvā
dabā vai darba vietā. Portreta fotogrāfiju var izveidot
praktiski jebkurā vietā, tikai svarīgi, lai tas būtu
pamatoti un saskaņoti ar vēlamo tēlu.
Dubultportrets
Fotografēt divus
cilvēkus ir daudz sarežģītāk nekā vienu,
taču fotogrāfam paveras iespējas dažādot
kompozīciju salīdzinājumā ar individuālo portretu.
Kompozīcija
jāveido tā, lai kadrā nerastos abu modeļu simetrija
tā dubultportretā slikti izskatās. Vienam no abiem
cilvēkiem jābūt galvenajam objektam, bet otram
papildinošam. Vēlams, lai galvas atrastos dažādos
līmeņos attiecībā pret kadra malu, jo nostādīšana
rindā mazina kadra kompozicionālo vērtību. Apgaismojums
jāizvieto tā, lai abus modeļus apgaismotu vienlīdz spilgti.
Ļoti svarīgi ir
saskaņot portretējamo sejas izteiksmi un pozas. Dubultportretam
jāstāsta par katru cilvēku individuāli un abiem kopā.
Ir jārada tāds kadrs, lai skaidri varētu saprast, ka katrs no
modeļiem ir individualitāte, bet viens bez otra tie nevar pastāvēt.
Klasiski dubultportretu
piemēri ir māte ar bērnu, dvīņi, māsas,
brāļi, vīrs ar sievu utt.
Grupas portrets
Rinda grupas
portretā ir kompozicionāli neveiksmīga, lai gan ļoti
bieži praktizēta. Vajadzētu izvairīties no stingri
ģeometriskas grupas izvietošanas, jo tas dos garlaicīgu un
visiem zināmu rezultātu. Fotografējot grupu, praktiski nav
iespējams rast personisku kontaktu ar katru no modeļiem, kā
arī neiespējami vienlaikus kontrolēt visu sejas izteiksmi un ķermeņa
stāvokli. Tādēļ grupas portreti lielākoties sanāk
uzspiesti pozēti un pārlieku oficiāli. Izvietojot cilvēkus
dažādā augstumā un plaknēs, ļaujot viņiem
ieņemt ērtas pozas un dabiskas sejas izteiksmes, kadrs būs
dzīvāks un portrets interesantāks.
Fotografējot lielu
grupu, vēlams izvēlēties vienkāršu, neuzkrītošu
fonu, jo daudzās sejas jau tā veido pietiekami raibu kopainu.
Mazākām grupām (35 cilvēki) var atļauties arī
aktīvāku fonu, bet tas tik un tā nedrīkst būt
svarīgāks par cilvēkiem.
Pašportrets
Pirms nopietni
pievērsties portreta fotogrāfijai, vēlams, lai pats
fotogrāfs būtu modeļa lomā. Tas viņam ļaus daudz
ko iemācīties: dos iespēju novērtēt pozu, sejas
izteiksmi, noskaņu, arī apgaismojumu. Fotogrāfs varēs
novērtēt, kā mainās viņa paša portrets,
izmantojot dažādus fotogrāfiskus paņēmienus.
Fotografēt var gan
pret spoguli, gan iepriekš uz statīva novietojot kameru, ar
tālvadību vai autoslēdzi nofotografēt sevi
vēlamajā vietā un apgaismojumā. Pirmajā
gadījumā liekas, ka problēmas sagādā fotoaparāts,
kas līdz ar seju atstarojas no spoguļa. Taču to ļoti labi
var izmantot vispārējā kadra kompozīcijā, jo būs
skaidri redzams, ka tas ir pašportrets. Fotografējot no statīva,
grūtības sagādā apgaismojuma izvietošana
(studijā), jo tā uzstādīšanas brīdī pretim
fotokamerai neviens neatrodas. Taču tas savukārt var likt
fotogrāfam precīzāk strādāt ar smadzenēm.
Bērni
Bērni ir viens no
pateicīgākajiem fotoportreta modeļiem. Vairumā
gadījumu bērniem patīk fotografēties un viņi
labprāt ieņem jebkuru pozu, kādu vien palūdz. Tomēr
svarīgākais ir ļaut bērniem pašiem strādāt.
Jāļauj bērnam sevi uztvert nevis kā fotogrāfu, bet
kā rotaļbiedru. Bieži vien bērni fotoaparātu
ignorē, tāpēc fotogrāfs var darboties pilnīgi
droši. Vienīgais, kas jāņem vērā, -
jāstrādā ļoti ātri, jo bērniem sejas izteiksme un
pozas mainās ik pēc sekundes. Un to atkārtot nebūs
iespējams.
Bērnus
fotogrāfijās parasti parāda dzīvespriecīgus, jautrus,
taču tas nav vienīgais paņēmiens. Bērniem tāpat
kā pieaugušajiem ir dažādas emocijas, un tās tad
arī vajadzētu parādīt. Pat bēdīgs un
noraudājies bērns fotogrāfijā izskatās jauks.
Veci cilvēki
Lai gan vecāka
gadagājuma cilvēki parasti izvairās no
fotografēšanās, tomēr viņi ir ļoti piemēroti
modeļi, lai iegūtu nostalģiskus noskaņu attēlus.
Pārdzīvotais neglābjami atspoguļojas cilvēka
sejā, un fotogrāfa uzdevums ir šos pārdzīvojumus
izstāstīt.
Fotografējot vecus
cilvēkus, ar apgaismojuma palīdzību uzsver viņu vecumu,
sejas faktūru. Šo paņēmienu plaši izmanto
fotožurnālistikā un mākslas fotogrāfijā, radot
noteiktu noskaņu.
Protams, var ar grima uz
izkliedēta apgaismojuma palīdzību taktiski paslēpt vecuma
pazīmes, tomēr jāseko, lai tas nebūtu mākslīgi
izveidots tēls. Šādi pamatā strādā studiju
fotogrāfi, veidojot ģimenes fotogrāfijas. Parasti modeļi ir
apmierinātāki ar šo variantu, bet gadās arī tā,
ka vēlāk fotogrāfijai ir grūti atrast līdzību ar
oriģinālu.
Portrets kāzās un
svinībās
Fotografējot
kāzas, neizbēgami ir daudzie jaunā pāra dubultportreti un
grupas foto. Tā kā oficiālais dubultportrets un viesu grupas
foto ir svarīgākie kāzu attēliem, parasti jaunlaulātie
un viesi dodas uz kādu no saloniem vai pieaicina profesionālu
fotogrāfu. Ja ne, tad fotogrāfam rūpīgi jāsagatavojas
šim notikumam, izanalizējot radošās un tehniskās
iespējas. Šajā gadījumā steiga nav vēlama,
rūpīgi jāizveido kompozīcija un jāsavāc
viesi, kas tā vien raujas uz svinību neoficiālo daļu. Ja
jaunlaulātie ir atraisīti, nereti izdodas iegūt tiešām
labus kāzu foto portretus.
Svinību
turpinājumā, kas visbiežāk ir straujš un
atraktīvs, fotogrāfam jādarbojas kā avīžu
fotoreportierim nepārtraukti jāseko jaunajam pārim,
jāatspoguļo notikuma būtība un dinamika. Apgaismojums
svinību neoficiālajā daļā ir vājš,
tādēļ bez zibspuldzes gaismas neiztikt, bet to vēlams
vērst pret griestiem vai gaišu sienu, lai gaisma būtu
izkliedēta.
Portrets kustībā
Portretējot
cilvēku darbībā, piemēram, sabiedriskos pasākumos vai
sportā, jārīkojas ātri, jo modelis negaida, kamēr
fotogrāfs sagatavosies. Turklāt jāņem vērā
bieži vien nepateicīgais fons, ātra kustība, vāja un
nepiemērota gaisma. Fotogrāfam nepieciešama atbilstoša,
parasti gara fokusa optika, jutīga filma un zibenīga reakcija,
novērtējot visus gaismas un situācijas diktētos noteikumus.
Tomēr arī šādos apstākļos iespējams
panākt efektīgus portretus, kas pilnīgi noteikti būs
dabiski un nesamāksloti.
Elmārs
RUDZĪTIS,
foto
ziņu aģentūras A.F.I. direktors
Nākamajā
numurā portreta stila izstrāde