Pirmâs Latvijas telegrâfa lînijas sâkums un gals
PIRMĀ LATVIJAS TELEGRĀFA LĪNIJA UN TĀS
Pagājušā gada 1. novembrī
apritēja 150 gadi Latvijas elektriskajam telegrāfam. Pirms 150 gadiem
tika nodota ekspluatācijā visgarākā publiskās
lietošanas telegrāfa līnija Ziemeļeiropā – Rīga –
Bolderāja. Tā bija pirmā elektromagnētiskā
telegrāfa līnija Krievijas impērijā. Arī šī gada
janvārī bija jubileja – 165 gadi Morzes telegrāfam. Latvijas
telegrāfa darba veterāni nolēma šos notikumus atzīmēt
ar kopāsaiešanu 14. martā.
Pētījumu par Latvijas telegrāfa
izaugsmi ir maz, tāpēc darba veterāni V. Antipjevs, Ļ. Datelis, L.
Salmiņa, E.Vežis un V. Veļiļajevs raksta apskatu par Latvijas
telegrāfa izaugsmi pēckara gados. Ceram, ka aprakstu izdosies
publicēt.
Ļoti nopietnus pētījumus veica
Latvijas arhīva darbiniece Pārsla Pētersone. Viņa sīki
izpētīja Rīgas – Bolderājas telegrāfa līnijas
tapšanu un tās eekspluatāciju 60 gadu periodā (publicēts
žurnālā Latvijas Arhīvi, 1999/3,4).
Nodibināt labus un ātrus sakarus starp Boderāju (kurā
iebrauca ārvalstu kuģi ar dažādām precēm) un Rīgu
bija ieinteresēti gan Rīgas tirgotāji, gan Rīgas birža.
Pasta sakari vēstules piegādāja lēni un ne katru dienu.
Kāds Tallinā dzīvojošais ierēdnis ierosināja būvēt
optisko telegrāfu. Tā aprakstu viņš 1838. gadā
atsūtīja Rīgas biržai.
Birža 1850. gadā nolēma telegrāfa
līnijas būvdarbus uzticēt Berlīnes firmai Siemens und Halske. Verners
Sīmenss, kurš 1851. gadā, braucot uz Pēterburgu, apmeklēja
arī Rīgu, piedāvāja šādu variantu: telegrāfa
aparātu uzstādīt Bolderājas loča mājā.
Līnijas vadus ieguldīt 5 pēdas dziļā grāvī
pa Rīgas – Bolderājas pasta ceļu. Šķērsojot Hapaka
atteku, līnijas vadu ievietot ūdensdrošā caurulē. Daugavu
šķērsot pie Mūkusalas. Zaķusalā uzstādīt 100
pēdu augstu mastu, bet Daugavas labajā krastā – 140 m augstu
mastu. Tālāk līnijas vadi pa kreiso krastu tiktu virzīti uz
Kārļa vārtiem un uz rātskunga Šeplera māju, kurā
izvietojās Rīgas birojs. Guldīt toreiz kabeli pāri Daugavai
būtu pārāk dārgi.
Minēto telegrāfa līnijas projektu
1852. gada 7. martā apstiprināja Krievijas ķeizars Nikolajs I.
Būvdarbus sāka augusta beigās un divu mēnešu laikā tos
pabeidza. Priecīgo ziņu Biržas komitejai paziņoja būvdarbu galvenais uzraugs
inženierleitnants Krāmers: Man ir
tas gods ziņot, ka 1. novembrī Rīgas – Bolderājas
elektromagnētiskā telegrāfa būve ir pabeigta.
Novembrī
pa Rīgas – Bolderājas līniju nosūtīja 269
ziņojumus (6582 vārdi), par ko ieņēma 133,20 rubļus
(par ziņojumu līdz 25 vārdiem bija jāmaksā 50 kapeikas).
Telegrāfa pirmā darbības gada ieņēmumi bija slikti –
izdevumi bija 3,5 reizes lielāki nekā ieņēmumi. Arī
tarifa paaugstināšana nedeva vēlamos rezultātus.
1859. gadā Biržas komiteja telegrāfa
līniju iznomāja privātpersonai – galvenajam telegrāfistam
Eduardam Bredenšejam. Nomas pricips attaisnojās. E. Bredenšejs
darbības lauku paplašināja – 1860. gada 5. maijā
saņēma atļauju būvēt telegrāfa līniju
Bolderāja – Dubulti. 1865. gadā viņš iekārtoja
telegrāfa staciju Iļģuciemā.
19. gadsimta nogalē Rīgā noritēja
intensīvi valsts telegrāfa līniju būvdarbi – telegrāfs
sāka darboties trijos Rīgas pasta kantoros (Aleksandra ielā 90,
Lielajā Nometņu ielā 1 un Maskavas ielā 54).
Sākās aktīva darbība, lai Bolderāju iekļautu
valsts telegrāfa tīklā. Vispirms, 1910. gada 29. maijā,
Bolderājas pasta kantorī uzstādīja telegrāfa
aparātu, pēc tam (1914. gada 1. jūlijā) Vidzemes
gubernators izdeva rīkojumu par Rīgas – Bolderājas
privātās telegrāfa līnijas slēgšanu. Tā kā
īpašnieks Mihaels Trenčs rīkojumam nepakļāvās,
līniju slēdza vardarbīgi: 21. jūlijā valsts
telegrāfa darbinieki sabojāja Morzes telegrāfa aparātu,
noņēma vairākas detaļas, nogrieza telegrāfa
līnijas vadus un drīz vien tos noņēma. Pirmā Latvijas
telegrāfa līnija Rīga – Bolderāja darbojās 62
gadus.
Jāzeps LOČMELIS
Pagājušā gada 1. novembrī
apritēja 150 gadi Latvijas elektriskajam telegrāfam. Pirms 150 gadiem
tika nodota ekspluatācijā visgarākā publiskās
lietošanas telegrāfa līnija Ziemeļeiropā – Rīga –
Bolderāja. Tā bija pirmā elektromagnētiskā
telegrāfa līnija Krievijas impērijā. Arī šī gada
janvārī bija jubileja – 165 gadi Morzes telegrāfam. Latvijas
telegrāfa darba veterāni nolēma šos notikumus atzīmēt
ar kopāsaiešanu 14. martā.
Pētījumu par Latvijas telegrāfa
izaugsmi ir maz, tāpēc darba veterāni V. Antipjevs, Ļ. Datelis, L.
Salmiņa, E.Vežis un V. Veļiļajevs raksta apskatu par Latvijas
telegrāfa izaugsmi pēckara gados. Ceram, ka aprakstu izdosies
publicēt.
Ļoti nopietnus pētījumus veica
Latvijas arhīva darbiniece Pārsla Pētersone. Viņa sīki
izpētīja Rīgas – Bolderājas telegrāfa līnijas
tapšanu un tās eekspluatāciju 60 gadu periodā (publicēts
žurnālā Latvijas Arhīvi, 1999/3,4).
Nodibināt labus un ātrus sakarus starp Boderāju (kurā
iebrauca ārvalstu kuģi ar dažādām precēm) un Rīgu
bija ieinteresēti gan Rīgas tirgotāji, gan Rīgas birža.
Pasta sakari vēstules piegādāja lēni un ne katru dienu.
Kāds Tallinā dzīvojošais ierēdnis ierosināja būvēt
optisko telegrāfu. Tā aprakstu viņš 1838. gadā
atsūtīja Rīgas biržai.
Birža 1850. gadā nolēma telegrāfa
līnijas būvdarbus uzticēt Berlīnes firmai Siemens und Halske. Verners
Sīmenss, kurš 1851. gadā, braucot uz Pēterburgu, apmeklēja
arī Rīgu, piedāvāja šādu variantu: telegrāfa
aparātu uzstādīt Bolderājas loča mājā.
Līnijas vadus ieguldīt 5 pēdas dziļā grāvī
pa Rīgas – Bolderājas pasta ceļu. Šķērsojot Hapaka
atteku, līnijas vadu ievietot ūdensdrošā caurulē. Daugavu
šķērsot pie Mūkusalas. Zaķusalā uzstādīt 100
pēdu augstu mastu, bet Daugavas labajā krastā – 140 m augstu
mastu. Tālāk līnijas vadi pa kreiso krastu tiktu virzīti uz
Kārļa vārtiem un uz rātskunga Šeplera māju, kurā
izvietojās Rīgas birojs. Guldīt toreiz kabeli pāri Daugavai
būtu pārāk dārgi.
Minēto telegrāfa līnijas projektu
1852. gada 7. martā apstiprināja Krievijas ķeizars Nikolajs I.
Būvdarbus sāka augusta beigās un divu mēnešu laikā tos
pabeidza. Priecīgo ziņu Biržas komitejai paziņoja būvdarbu galvenais uzraugs
inženierleitnants Krāmers: Man ir
tas gods ziņot, ka 1. novembrī Rīgas – Bolderājas
elektromagnētiskā telegrāfa būve ir pabeigta.
Novembrī
pa Rīgas – Bolderājas līniju nosūtīja 269
ziņojumus (6582 vārdi), par ko ieņēma 133,20 rubļus
(par ziņojumu līdz 25 vārdiem bija jāmaksā 50 kapeikas).
Telegrāfa pirmā darbības gada ieņēmumi bija slikti –
izdevumi bija 3,5 reizes lielāki nekā ieņēmumi. Arī
tarifa paaugstināšana nedeva vēlamos rezultātus.
1859. gadā Biržas komiteja telegrāfa
līniju iznomāja privātpersonai – galvenajam telegrāfistam
Eduardam Bredenšejam. Nomas pricips attaisnojās. E. Bredenšejs
darbības lauku paplašināja – 1860. gada 5. maijā
saņēma atļauju būvēt telegrāfa līniju
Bolderāja – Dubulti. 1865. gadā viņš iekārtoja
telegrāfa staciju Iļģuciemā.
19. gadsimta nogalē Rīgā noritēja
intensīvi valsts telegrāfa līniju būvdarbi – telegrāfs
sāka darboties trijos Rīgas pasta kantoros (Aleksandra ielā 90,
Lielajā Nometņu ielā 1 un Maskavas ielā 54).
Sākās aktīva darbība, lai Bolderāju iekļautu
valsts telegrāfa tīklā. Vispirms, 1910. gada 29. maijā,
Bolderājas pasta kantorī uzstādīja telegrāfa
aparātu, pēc tam (1914. gada 1. jūlijā) Vidzemes
gubernators izdeva rīkojumu par Rīgas – Bolderājas
privātās telegrāfa līnijas slēgšanu. Tā kā
īpašnieks Mihaels Trenčs rīkojumam nepakļāvās,
līniju slēdza vardarbīgi: 21. jūlijā valsts
telegrāfa darbinieki sabojāja Morzes telegrāfa aparātu,
noņēma vairākas detaļas, nogrieza telegrāfa
līnijas vadus un drīz vien tos noņēma. Pirmā Latvijas
telegrāfa līnija Rīga – Bolderāja darbojās 62
gadus.