Brīvību Villijam!

Stāsts šoreiz būs nevis par pazīstamo jūras iemītnieku, bet gan par netaustāmāku un varbūt tāpēc mazāk izprastu tematu – frekvencēm. Konkrēti – par 2,4 GHz diapazonu jeb frekvenču joslu 2400 – 2483,5 MHz. Ar ko gan šīs frekvences ir tik īpašas?

 

Tāpat kā virkne citu frekvenču joslu, arī 2,4 GHz diapazons saskaņā ar Starptautiskās telekomunikāciju savienības (ITU – International Telecommunications Union) Radionoteikumiem ir paredzēts rūpniecībā, medicīnā un zinātnē (ISM – Industrial, Scientifical and Medical applications) lietojamu ierīču darbībai. Tā kā šādu ISM ierīču radītie elektromagnētiskie izstarojumi var traucēt radiosakarus, ir noteikts, ka, izmantojot radiosakaru līdzekļus ISM joslās, jāņem vērā, ka to darbība nav aizsargāta no kaitīgajiem radiotraucējumiem. Tāpēc šādas frekvenču joslas, kuras tiek sauktas arī par koplietošanas frekvenču joslām, parasti neizmanto, ja nepieciešama augsta sakaru drošība. Koplietošanas joslas ir lieliski piemērotas visdažādākajām plaša patēriņa sadzīves radioiekārtām, kuru darbībai ir pieņemama paaugstinātu traucējošu signālu vide. Radioiekārtām koplietošanas joslās ir raksturīga salīdzinoši neliela jauda, lokāla darbības teritorija, un tās nav paredzēts aizsargāt no traucējumiem. Tipiski diapazona izmantošanas piemēri ir automašīnu apsardzes signalizācijas pultis, kustības detektori, identifikācijas ierīces, videosignālu pārraides ierīces, platjoslas datu pārraides iekārtas ar spektru paplašinošu modulācijas paņēmienu (Spread Spectrum), pie kurām pieder arī radiomodemi bezvadu lokālajiem tīkliem (RLAN – Radio Local Area Network) un ierīces lokālu savienojumu nodrošināšanai bez vadiem (Bluetooth).

Atbilstoši ITU Radionoteikumiem, radiostaciju (radiosakaru līdzekli) var lietot pēc frekvenču atļaujas saņemšanas Sakaru administrācijā - noteiktā valsts institūcijā, kas veic frekvenču spektra izmantošanas vadību (menedžmentu). Tādā veidā tiek nodrošināta individuālu radiosakaru līdzekļu elektromagnētiskā saderība (EMS), jo ir precīzi zināmi katras radiostacijas uzstādīšanas vieta un tehniskie parametri.

 

Koplietošanas frekvences – kā komunālais dzīvoklis

Koplietošanas frekvenču joslās radiostacijas parasti lieto saskaņā ar katrā valstī īpaši noteiktu normatīvo aktu, piemēram, vispārēju jeb koplietošanas atļauju. Šajos gadījumos individuālu radiostaciju uzstādīšanas vieta nav zināma, tāpēc arī EMS tiek nodrošināts tikai vispārīgā veidā, t.i., tiek noteikti vispārīgi radiostaciju tehniskie parametri un netiek meklēti traucējumu avoti. Šo iemeslu dēļ koplietošanas diapazonus mēdz dēvēt par brīvajām vai nelicencētajām (licence exempt) frekvencēm un laikam tāpēc bieži vien tiek piemirsta noteikto prasību ievērošana. Un iestājas patiesa brīvība... Ne jau velti valstīs ar attīstītu telekomunikāciju infrastruktūru, operatori cenšas izvairīties no brīvo frekvenču izmantošanas. Cēlonis tam ir viens – konkurences apstākļos ir jānodrošina kvalitatīvs un garantēts pakalpojums, bet koplietošanas diapazonos kaut ko garantēt var vienīgi tas Kungs.

Varētu teikt, ka koplietošanas frekvenču joslas ir kā komunālais dzīvoklis, kurā jāsadzīvo dažādām ģimenēm (radioiekārtu grupām). Lai šāda sadzīvošana būtu iespējama bez pārmērīgiem strīdiem (traucējumiem), tiek noteikti kopēji nosacījumi, kas jāievēro visiem dzīvokļa iemītniekiem (frekvenču lietotājiem). Arī ievērojot noteikumus, gadās problēmas, bet, tiklīdz kāds sāk tos pārkāpt, tas izsauc ķēdes reakciju un sadzīvošana (EMS) kļūst neiespējama. Radioiekārtu koplietošanas noteikumu pamatprasības ir vērstas uz to, lai netiktu pārsniegti atļautie maksimālie izstarojumu līmeņi. Tas tiek risināts, sertificējot iekārtas (novērtējot un apliecinot to atbilstību noteiktām prasībām). Piemēram, Eiropā jāievēro standarta EN 300 328 prasības un CEPT ERC[1] lēmums ERC/DEC/(01)07 (skat. www.ero.dk), kuros noteikts, ka RLAN iekārtu ekvivalentā izotropiski izstarotā jauda (EIRP) nedrīkst pārsniegt 100 mW.

Kāda ir situācija Latvijā?

Pārejas periods tīklu pārkārtošanai

RLAN iekārtas pasaulē sāka plaši izplatīties deviņdesmito gadu sākumā lokālo datortīklu nodrošināšanai birojos, dzīvojamās ēkās un lokālās brīvdabas teritorijās, piemēram studentu pilsētiņās. Savukārt Latvijā lielu popularitāti ieguva bezvadu pieslēgumi ārpus telpām kā alternatīva publiskajam fiksētajam telekomunikāciju tīklam, salīdzinoši zemo ierīkošanas un uzturēšanas izmaksu dēļ. Lai šādi pakalpojumi (galvenokārt piekļuve internetam) būtu pieejami plašam iedzīvotāju lokam, jo sevišķi lauku rajonos, un ņemot vērā citu piemērotu risinājumu trūkumu, Latvijā tika atļauta RLAN radioiekārtu darbība ar individuāli noteiktiem frekvenču piešķīrumiem, tajā skaitā paaugstinātu jaudu.

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem – likumu Par telekomunikācijām un Ministru kabineta 2003. gada 21. janvāra noteikumiem Nr. 44 Radiofrekvenču spektra lietošanas atļauju izsniegšanas kārtība, lai izmantotu frekvenču spektru publisko telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai, ir jāsaņem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) individuālā licence, bet privāto telekomunikāciju tīklu gadījumā – Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta atļauja. Radioiekārtu uzstādīšanas (radiosakaru tīkla ierīkošanai) un lietošanas atļaujas izsniedz Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcija (LVEI), pirms tam veicot elektromagnētiskās saderības ekspertīzi, to skaitā elektromagnētiskā lauka mērījumus, un nosakot konkrētajā uzstādīšanas vietā pieļaujamos radioiekārtas parametrus. Iepriekš minētais šobrīd attiecas uz jebkurām radioiekārtām, arī tām, kuras lieto biroju lokālajos datortīklos.

LVEI sniegto EMS nodrošināšanas pakalpojumu ietvaros tiek meklēti un noteikti arī traucējumu avoti. LVEI pakalpojumu cenrādis ir pieejams internetā www.vei.lv, bet ieskatam – EMS nodrošināšanas pakalpojumu maksa 2,4 GHz diapazonā sakaru tīkla centrālai stacijai ir 50 Ls gadā, terminālstacijai – 8 Ls gadā, bet radiolīnijai starp diviem punktiem – 16 Ls gadā.

No EMS viedokļa, RLAN iekārtu grupa ar paaugstinātu EIRP šobrīd ieņem dominējošu stāvokli 2,4 GHz diapazonā, kas nākotnē varētu aizkavēt cita veida radioiekārtu ieviešanu. Tāpēc, līdz ar Latvijas paredzamo dalību Eiropas Savienībā, aktuāla ir frekvenču spektra izmantošanas harmonizācija, kas 2,4 GHz diapazona gadījumā nozīmē ievērot minēto 2001. gada CEPT ERC lēmumu un samazināt EIRP. Bez šaubām, jaudas samazināšana sakaru tīklos nevar notikt vienā dienā, jo nepieciešama tīklu pārplānošana un papildus resursi. Tāpēc pašreizējo sakaru tīklu pārkārtošanai ir noteikts pārejas periods līdz 2005. gada 31. decembrim.

 

Individuālo atļauju vietā - koplietojamās

Beidzoties minētajam pārejas periodam, tiek plānota arī radioiekārtu individuālo atļauju nomaiņa uz koplietošanas atļauju. Latvijā koplietošanas atļauja tiek publicēta Nacionālā radiofrekvenču plāna pielikumā saskaņā ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 44.

Koplietošanas atļaujā jau šogad ir paredzēts iekļaut lietošanai telpās paredzētās privāto telekomunikāciju tīklu radioiekārtas (piemēram, biroju lokālie tīkli). Telpās ierīkotu publisko telekomunikāciju tīklu centrālajām radioiekārtām, to skaitā šobrīd aktuālo bezvadu pieslēgumu nodrošināšanai koncentrētās sabiedriskās vietās - lidostās, viesnīcās u. tml. (hot-spot), individuāla radioiekārtas atļauja tomēr būs nepieciešama visā pārejas posmā, lai maksimāli nodrošinātu publisko tīklu aizsardzību no kaitīgiem radiotraucējumiem.

Diemžēl 2,4 GHz diapazonā ir ierobežotas iespējas jaunu operatoru darbības uzsākšanai, jo reālais diapazona resurss ir tikai pieci radiokanāli, kurus var lietot vienā teritorijā punkta-vairākpunktu (PMP) konfigurācijas sakaru tīklos, un tāpēc vienlaikus nav iespējama mazas un lielas jaudas sakaru tīklu darbība bez radiotraucējumiem.

Ir saprotama daudzu uzņēmumu interese sākt uzņēmējdarbību telekomunikācijās, kā risinājumu saskatot attiecīgu koplietošanas frekvenču joslu nekavējošu atbrīvošanu no individuālām atļaujām. Frekvenču menedžeru viedoklis (arī LVEI) šajā jautājumā ir ļoti skaidrs – 2,4 GHz diapazonu atbrīvot no licencēšanas varēja jau vakar, bet nav par vēlu to izdarīt arī šodien vai rīt. Tomēr, pieprasot brīvību Villijam, varbūt ir vērts padomāt vai Villijs jau ir gatavs izdzīvot brīvo frekvenču okeānā, jo pieredze liecina, ka šādi diapazoni ātri vien kļūst neizmantojami tieši radiotraucējumu dēļ.

Kā panaceja tiek gaidīta jaunu brīvo frekvenču diapazonu parādīšanās, un 5 GHz diapazons (5150 –5350 MHz tikai  telpās un 5470 – 5725 MHz) ir viens no šādiem kandidātiem. Izmantoto tehnoloģiju ziņā tas varētu būt piemērotāks brīvībai, jo ir paredzēts, ka aparatūra automātiski nodrošina dinamisku frekvenču izvēli un jaudas kontroli.  Bet par to varbūt kādā no nākamajiem Sakaru Pasaules numuriem.

 

Kaspars TOLSTIKS

 

 

LVEI

Elizabetes ielā 41/43

Rīgā, LV-1010

Tālr. 7333034

Fakss 7821275

E-pasts: lvei@latnet.lv

www.vei.lv

 

---

[1] CEPT ERC – Conference of European Postal and Telecommunications Administrations, European Radio Communications Committee – Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konferences Eiropas Radiosakaru komiteja (tagad – Elektronisko komunikāciju komiteja ECC)