Amatieru radiosakari jautājumos un atbildēs II

Kā pareizi novērtēt radiosakaru korespondenta signālu?

Korespondenta signāla novērtējums nav pašmērķis. Tas ir svarīgs līdzeklis divpusēja radiosakara uzturēšanai. Tikai pēc jūsu dotā signāla novērtējuma korespondents var spriest, cik labi vai slikti viņu dzirdat, kādi ir radioviļņu izplatīšanās nosacījumi un vai viņa raidītājs ir tehniskā kārtībā.

Radioamatieru praksē pieņemts lietot tā saucamo RST kodu jeb sistēmu. To pēc dzirdes ar RST kodu 30. gadu vidū piedāvāja amerikāņu radioamatieris W2BSR. No tā brīža minētā sistēma kļuva par vispārpieņemtu pasaulē.

Strādājot telegrāfa (A1A) vai teletaipa (F1B) režīmā pieņemts signālu vērtēt ar trim cipariem: pirmais - R (Readibility) - signāla saprotamība, otrais - S (Strength) – signāla stiprums jeb skaļums un trešais - T (Tone) – signāla tonis. Strādājot ar balss telefoniju (J3E vai F3E), signālu vērtē tikai ar R un S. Saprotamību R nosaka pēc piecu ballu skalas, bet stiprumu S un toni T – pēc deviņu ballu skalas.

Tabula signāla novērtēšanai.

Vadoties pēc šīs tabulas, signāla novērtējums RST 368 nozīmē, ka jūs apmierinoši, bet ar grūtībām saprotat korespondenta raidīto informāciju, signāla stiprums ir labā līmenī un raidītāja tonis tuvu ideālam, muzikāls ar tikko samanāmām maiņstrāvas pulsācijas iezīmēm. Vērtējums RS 54 nozīmē, ka jūs lieliski, pilnīgi bez kādām grūtībām saprotat visu, ko saka korespondents, lai gan signāla stiprums ir mērens. Balss telefonijas sakaros, ja tas ir nepieciešams, korespondenta signāla modulācijas kvalitāti raksturo vārdiski.

Strādājot ēterā, jābūt objektīvam un vienmēr jācenšas korekti un precīzi vērtēt korespondentu signālus. Šo vērtējumu bieži dēvē par reportu – aizguvums no angļu valodas (report – ziņojums). Jāiemācās un jāievēro RST tabulā minētās vērtības. Nepareizs signāla novērtējums ir korespondenta maldināšana un lieka laika tērēšana.

Modernajos uztvērējos un transīveros parasti tiek iebūvēts tā saucamais S metrs, kas faktiski ir ieejas signāla mērītajs ar logaritmisko skalu. Saskaņā ar IARU pieņemto standartu, amatieru uztvērēju S metru graduēšanas atzīmei S=9 frekvencēs zem 30 MHz atbilst 50 mikrovoltu efektīvais spriegums 50 omu uztvērēja ieejā, t. i., ieejas signāla jauda –73 dBm. Šai pašai jaudai atbilst spriegums 61,2 μV 75 omu ieejā. Ultraīsviļņos atzīmei S=9 atbilst jauda –93 dBm (5 mikrovolti 50 omu uztvērēja ieejā). Katra nākamā graduācijas balle lejupejošā secībā zem 9 ir par 6 dB mazāka par iepriekšējo.

Ja signāla jauda uztvērēja ieejā ir lielāka par 73 dBm īsviļņos un 93 dBm ultraīsviļņos, tad S metrs uzrādīs, par cik dB tiek pārsniegta S 9 atzīme. (piem., S9+10 dB). No signāla vērtēšanas pēc dzirdes viedokļa tam vairs nav nozīmes, jo jau jebkurš 9 ballu signāls ir ļoti stiprs un var pārslogot uztvērēju.

Ir vēl virkne telegrāfa kodu (QRH, QRI, QRM, QRN, QSD, RAC), kurus vēlams iemācīties un atcerēties. Tie jālieto, lai papildinātu un precizētu signāla vērtējumu. Diemžēl parāk bieži radioamatieri novērtē par augstu korespondenta signālus, tāpēc, ja ir šaubas par raidītāja darbības perfektumu, neaprobežojieties tikai ar saņemto RST vērtējumu, bet speciāli jautājiet vairākiem dažādiem radiosakaru partneriem par signāla kvalitāti.

Jāatceras, ka vērtējums raksturo nevis noraidīto, bet uztverto signālu. Signāla līmenis uztvērēja ieejā ir atkarīgs arī no antenas efektivitātes. Arī raidītājs var izstarot jaudīgu, ideālas kvalitātes signālu, bet līdz uztvērējam tas tomēr nenonāk nemainīgs un dažos gadījumos var kļūt pat pilnīgi neatpazīstams. Piemēram, ultraīsviļņos, tā saucamās aurorālās izplatības gadījumos, signāls tiek pamatīgi kropļots un tā joslas platums vairākkārt palielinās. Šādos gadījumos telegrāfa toni novērtēt nav iespējams un RST koda trešā cipara vietā raida burtu A (aurorāls).

Pēc kāda pulksteņa laika vadās radioamatieri?

Amatieru praksē tiek izmantots nevis vietējais, bet pasaules (Grinvičas) laiks (tā apzīmējumi ir UT, UTC, GMT vai Z). Vietējais Latvijas laiks (LL) apsteidz UT par divām stundām ziemā un par trim stundām vasarā. Tas nozīmē, ka UT vienāds ar LL mīnus divas vai trīs stundas, atkarībā no gadalaika.

Pārrēķinot laiku no vietējā uz pasaules, jāņem vērā, ka jauna diena pie mums sākas agrāk nekā uz Grinvičas meridiāna, tāpēc, iekams vietējais laiks nerāda 02.00 pēc pusnakts ziemas periodā vai 03.00 vasaras periodā, datums vēl paliek vakarējais pēc pasaules laika.

Radiosakaru laikā dzirdamas tādas frāzes kā, piemēram, piecpadsmit-trīsdesmit zulu vai telegrāfa režīmā – 1530 Z, tas nozīmē 15:30 pēc pasaules laika.

Kādi ir pieklājības noteikumi, satiekot ēterā nepazīstamu radioamatieri?

Šis ir ļoti svarīgs jautājums, jo amatieri nodarbojas ne tikai ar savu vaļasprieku, bet arī pārstāv valsti neierobežotajos ētera plašumos, tāpēc katram radioamatierim jābūt arī diplomātam. Ēterā darbojas visi tie paši pieklājības nosacījumi, kuri būtu jāievēro civilizētai personai, komunicējoties ar apkārtējiem cilvēkiem. Korespondents pirmās tikšanās reizē jāuztver kā partneris un cienījams kolēģis. Savstarpējo attiecību raksturs ir samērā demokrātisks, nevietā būtu pārāk oficiāls komunikācijas veids, tomēr arī pārliecīga familiaritāte tiek uzskatīta par sliktu toni.

Īsviļņnieku sena tradīcija ir kontaktu laikā uzrunāt citam citu vārdā. Jāatceras tikai svarīgs princips – kā partneris sevi stādījis priekšā, tā viņu godājiet, protams, uz jūs, nevis uz tu. Nav pieļaujams patvaļīgi kropļot korespondenta vārdu, piemēram, Aleksandru nosaukt par Aleksu vai Jāni par Janci. Cita lieta, ja astoņdesmitgadīgs kungs pats stādās priekšā kā Eds vai Bobs, tas nozīmē, ka sarunā ar viņu jālieto tieši šāda uzrunas forma.

Jau sen amatieru praksē, strādājot ar balss telefoniju, tiek lietoti aizguvumi no angļu valodas old man un dear friend, bet telegrāfā – DR OM. Tulkojumi varētu būt – veco zēn, vecīt (bet ne ar nozīmi vecs cilvēks, kā tas dažreiz tiek nepareizi traktēts) un dārgais draugs. Jāņem vērā, ka ne vienmēr tiešs tulkojums no citas valodas ļauj pilnībā ietvert vārdā vai frāzē slēptās domas būtību. Tāpat, piemēram, latviski vēršoties pie sarunu partnera ar uzrunu vecīt!, tas izklausās vulgāri un nav visai pieņemami respektabliem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar zinātni, tehniku un starptautiskajiem radiosakariem. Arī vārdam draugs latviešu valodā ir daudz citādāka ietvertās domas nozīme nekā angliskajam friend. Varam ieteikt, ka uzruna kolēģi vai cienītais kolēģi daudz labāk piemērota amatieru radiosakaru specifikai nekā draugs vai dārgais draugs.

Telegrāfa sakaros izmantojamie kodu saīsinājumi ir maz saistīti ar kādām asociācijām, un tos labi lietot daudzvalodīgajā amatieru saimē. Protams, ja jūsu korespondents ir sieviete, tad nebūtu visai korekti vērsties pie viņas ar DR OM, tādās reizēs jālieto cita forma – DR YL (taisnību sakot, tiešā tulkojumā tas nozīmē dārgā jaunkundze, tomēr labāk nekā vecīt). Balss telefonijas sakaros, runājot angļu valodā ar sievieti, var lietot samērā neitrālu uzrunu madam.

Kāda valoda jālieto, izsaucot ārzemju radiostaciju?

Amatieru radiosakaros var lietot jebkuru valodu ar nosacījumu, ka to saprot abās pusēs, tieši tāpat kā jebkurā sadzīves situācijā. Ja vēlaties izsaukt nepazīstamu korespondentu, tad lietojiet to valodu, kurā viņš veic savus raidījumus, neatkarīgi no valsts, kurā atrodas viņa radiostacija, tomēr var lietot arī tās valsts oficiālo valodu, kurā atrodas operators.

Ja raidījuma laikā vēlaties pāriet uz citu valodu, tad būtu vēlams noskaidrot, vai tas nesagādās grūtības jūsu korespondentam. Vairums radioamatieru vairāk vai mazāk saprot angļu valodu, bet tas nebūt nenozīmē, ka katram tajā jārunā. Kādreizējās PSRS valstīs diezgan populāra ir arī krievu valoda, tomēr krieviski nešauboties saukt varat amatieri tikai no Krievijas (varbūt vēl arī no Baltkrievijas un Ukrainas), bet, kontaktējoties ar jebkuru citu bijušo PSRS republiku, amatieriem iepriekš jāpārliecinās, vai korespondentam tas ir pieņemami.

Kad saruna notiek kādā svešvalodā, nav vajadzīgs atvainoties par iespējamām valodas kļūdām. Runājot ar angli angliski vai ar japāni japāņu valodā, jūs viņam izdarāt pakalpojumu, nevis viņš jums. Ja šādā situācijā jūs nesaprotat visu korespondenta sacīto, tad pietiek pateikt, ka jūsu zināšanas šajā valodā ir ierobežotas, varat lūgt sarunu biedru atkārtot sacīto citiem vārdiem vai izteikt priekšlikumu pāriet uz citu, jums abiem saprotamu valodu. Tāpēc, lai nenokļūtu neveiklā situācijā, pirms izsaucat ārzemju kolēģi, novērtējiet, vai jums ir skaidrs, par ko runāt, un vai tiksiet galā kaut vai galvenajos vilcienos.

Sarunas laikā izturieties dabiski, visa atšķirība no parastas telefona sarunas ir tā, ka šeit raidīšana un uztveršanu notiek pārmaiņus (simpleksa režīms), ne vienlaikus (dupleksa režīms), tāpēc nav vēlams izplūst garos monologos. Runājiet mierīgā balsī, nekliedziet un nešņāciet mikrofonā. Izvairieties lietot žargonu, jo jūsu sarunu klausās ne tikai tas, ar kuru strādājat, bet tā dzirdama arī daudziem citiem.

Jurijs Baltins (YL2DX)

Mārtiņš Budreiko (YL3GFM)

www.dx.ardi.lv