Starpsavienojumi: biznesa ierocis vai miera pīpe?

 

Kā pavērt ceļu telekomunikāciju tirgū tiem jaunajiem operatoriem, kuri gan saņēmuši licences pakalpojumu sniegšanai, bet kuriem nav pašiem sava publiskā telekomunikāciju tīkla? Kā nodrošināt nediskriminējošus starpsavienojumu nosacījumus, vienlaikus nenodarot kaitējumu arī to operatoru biznesam, kuriem ir būtiska ietekme starpsavienojumu pakalpojumu tirgū? Kā panākt, lai operatori vienojas uz abpusēji pieņemamiem nosacījumiem? Visi šie jautājumi ir SPRK (regulatora) uzmanības lokā, koordinējot sekmīgu starpsavienojumu nosacījumu pieņemšanu un izpildi. Par to SP stāsta SPRK Telekomunikāciju un pasta departamenta direktors Andris VIRTMANIS un Licencēšanas nodaļas vadītājs Raimonds BERGMANIS.

 

Kāpēc vajadzīgi starpsavienojumi?

A. Virtmanis: - Ar starpsavienojumu palīdzību telekomunikācijās tiek risināta viena publiskā telekomunikāciju tīkla operatora vai pakalpojumu sniedzēja piekļuve citu publisko telekomunikāciju tīklu operatoru infrastruktūrai vai pakalpojumiem.

Vēsturiski starpsavienojumu līgumi publisko telekomunikāciju tīklu savstarpējai savienošanai tika slēgti starp tīklu operatoriem vai valstu sakaru administrācijām, bet viņi bija vienīgie pakalpojumu sniedzēji valstī vai licenču darbības teritorijās. Liberalizējot telekomunikāciju pakalpojumu tirgu, jaunie tirgus dalībnieki vēlas konkurēt ar pieredzējušajiem operatoriem to darbības teritorijās, gūstot iespēju sniegt pakalpojumus arī pieredzējušo operatoru klientiem. Saskaņā ar Starptautiskās Telekomunikāciju savienības (ITU) pētījumiem daudzās valstīs starpsavienojumi novērtēti kā galvenā problēma reālas konkurences iedibināšanai telekomunikācijās. Starpsavienojumu ierīkošanā tieši ieinteresēti ir ne tikai telekomunikāciju operatori un telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji, bet arī dažādu operatoru telekomunikāciju pakalpojumu lietotāji, jo bez starpsavienojumiem tie nevar nedz savstarpēji kontaktēties, nedz arī izvēlēties pieņemamus pakalpojumus.

R. Bergmanis: - Starpsavienojumi ir fiziskie un loģiskie dažādu publisko telekomunikāciju tīklu savienojumi starp operatoriem. Lai noorganizētu starpsavienojumus, nepieciešams savienot divus tīklus (nav svarīgi, vai tas ir mobilais vai fiksētais) fiziski, t. i., kabeļu un komutāciju iekārtu līmenī. Otra - loģiskā puse - ir saistīta ar tīkla maršrutizācijas un signalizācijas sistēmu. Šobrīd regulatora apstiprinātie noteikumi par starpsavienojumu ierīkošanu noteic, ka publiskos telekomunikāciju tīklu starpsavienojumus iespējams organizēt, izmantojot signalizāciju Nr. 7, signalizāciju R2 vai  ISDN PRA. Tiesa, signalizācijai Nr. 7 ir ļoti liela komandu tabula, tāpēc svarīgi, cik lielu tabulas daļu uztur attiecīgais operators un vai tā ir savietojama ar citu operatoru uzturēto. Lattelekom ciparu tīklā galvenokārt tiek izmantota signalizācija Nr. 7, izņemot vietas, kur vēl ir analogās centrāles. Tā ir starptautiski atzīta sistēma ar augstiem kvalitātes standartiem.  

 

Starpsavienojumu nosacījumi

Kādi ir starpsavienojumu nosacījumu pamatprincipi? Pirmā un galvenā prasība, - starpsavienojumu tarifi ir jābalsta uz reālajām izmaksām. Regulators ierobežo izmaksās iekļaujamo plānotās peļņas nodrošināšanai nepieciešamā kapitāla atdevi, lai tās vērtība nepārsniegtu LR Centrālās statistikas pārvaldes pārskata periodam noteikto vidējo finanšu peļņu (sakaru nozarē) pirms nodokļu nomaksas pret pašu kapitāla vidējo vērtību. Janvārī regulators apstiprināja izmaksu attiecināšanas metodiku, un gada laikā uzņēmumiem ar būtisku ietekmi tirgū tā pilnībā jāsāk pielietot. Pēc tam tiks pārbaudīta ieviestās sistēmas atbilstība metodikai.  

Kā šī attiecināšana notiek? Uzņēmums sniedz vairāku veidu pakalpojumus, bet tīkla infrastruktūra ir viena un tā pati, jo telekomunikāciju pakalpojumi vairumā gadījumu atšķiras tikai ar loģisko un programmu nodrošinājumu. Starpsavienojumus attiecina tikai uz sniegtajiem telekomunikāciju pakalpojumiem - tie nedrīkst subsidēt citus pakalpojumus un starpsavienojuma pieprasītājam nav jāmaksā par ko citu, piemēram, par to, ka direktors brauc uz darbu ar mašīnu.  

 

Tarifi

Starpsavienojumu tarifi jātuvina to izmaksām. Apstiprinot starpsavienojumu līguma pamatpiedāvājumu, regulators neapstiprina starpsavienojuma pakalpojumu tarifus, jo likumā Par telekomunikācijām nav noteikts šāds deleģējums. Regulators kontrolēs starpsavienojuma tarifu atbilstību izmaksām.

Kā apliecināja Raimonds Bergmanis, jaunie operatori, kas saņēmuši licences, bieži jauc gala klientu tarifus ar starpsavienojumu tarifiem. Tās ir divas dažādas lietas. Būtiskākā atšķirība ir, ka gala klientu tarifus jaunie operatori nosaka paši, viņiem ir pilnīga brīvība. Toties būtiskās ietekmes uzņēmumu (OBIT) tarifus apstiprina regulators. Fiksētajā telekomunikāciju tīklā ir tikai viens operators ar būtisku ietekmi tirgū - Lattelekom. Līdz ar to Lattelekom tarifu aprēķināšanā ir jāpiemēro ne tikai izmaksu attiecināšanas, bet arī tarifu aprēķināšanas metodika.

R. Bergmanis: - Starpsavienojumu tarifus regulators neapstiprina. Kad tiks pilnībā ieviesta metodika, pārliecināsimies, vai viss ir kārtībā, un pārbaudīsim, vai tie atbilst izmaksām. Protams, jaunajiem operatoriem neviens neliedz noteikt gala klientiem tādus tarifus, kādus viņi vēlas (lielākus vai mazākus nekā OBIT), bet jārēķina, vai tas sekmēs biznesu.

Likums noteic, ka regulators publicē vietu un laiku, kur šis starpsavienojuma līguma pamatpiedāvājums būs pieejams.

Ir noteikts, ka publiskā telekomunikāciju tīkla operatoriem ar būtisku ietekmi starpsavienojumu tirgū (OBIT) pienākums ir nodrošināt nediskriminējošus nosacījumus un tarifus - visiem operatoriem vienādus. Jābūt arī skaidri definētiem spēles noteikumiem attiecībā uz apjoma atlaidēm. Arī tās visiem jāpiedāvā vienādas. Šo nosacījumu izpildi regulators kontrolē, pamatojoties uz saņemtajām līgumu kopijām.

Ir arī tādi operatora pakalpojumi, kuri nav definēti kā starpsavienojuma pakalpojumi, vai arī starpsavienojuma pakalpojumi, kuriem vajag papildu investīcijas. Šādos gadījumos starpsavienojuma sarunu laikā tiek panākta vienošanās par izmaksu segšanu, ja starpsavienojuma ierīkošanai vajag lielas izmaksas un papildu ieguldījumus.

 

Pretrunīgas intereses

Daudzās valstīs tieši starpsavienojumi ir novērtēti kā galvenā problēma reālās konkurences uzsākšanai. Nereti gadās, ka jaunie operatori nāk uz sarunām ar milzu prasībām, bet nekādus kompromisus nepiedāvā. Dažiem šķiet, ka viņus diskriminē. Tiesa, ir gluži dabiski, ka arī bijušie monopoluzņēmumi vēlas pēc iespējas ilgāk saglabāt savu ietekmi.

Protams, ideāli būtu, ja visas starpsavienojumu sarunas noritētu gludi, bez karstām diskusijām vai strīdiem. Tomēr biznesā katram jāaizstāv savas intereses. Gluži loģiski, ka nevienam negribas slēgt neizdevīgu līgumu tikai tāpēc vien, lai konkurentam būtu vieglāk dzīvot. No otras puses, ja sarunas ir pietiekami lietišķas un paši sarunu dalībnieki zina, ko vēlas, turklāt prot to panākt profesionāli un diplomātiski, pārāk sāpīgi neminot pretiniekam uz varžacīm, tad viss ir kārtībā. Ejot uz sarunām, jaunajiem operatoriem noteikti pašiem vajadzētu skaidri zināt, kāds varētu būt tehnoloģiskais risinājums. Diskusijas var uzskatīt par auglīgām, ja atrasts optimālais risinājums, kā savienot divu operatoru publiskos telekomunikāciju tīklus.

Protams, ne jau visi starpsavienojumu pieprasījumi būs tik vienkārši risināmi. Piemēram, būtiskās ietekmes operatori var nodrošināt starpsavienojumus punktos, kur tie jau ir ierīkoti. Toties, ja tādu nav un to izveidei nepieciešamas investīcijas, abām pusēm jāvienojas tā, lai neciestu pretinieka bizness. Piemēram, jaunais operators varētu piedāvāt, ka viņš pats segs visus starpsavienojuma punkta izbūves darbus, iekārtas un ierīkošanu.

Jau sāktas vairākas sarunas, bet, kamēr nav apstiprināti OBIT pamatpiedāvājumi, konkrētas vienošanās vēl nevar panākt. R. Bergmanis gan izteica cerību, ka jau tuvākā mēneša laikā pēc pamatpiedāvājumu publicēšanas un to apstiprināšanas varētu tikt noslēgti vairāki starpsavienojuma līgumi.

Bez trijiem OBIT starpsavienojumu pakalpojumus varētu sniegt arī divi trīs jaunie operatori. Tiesa, neviens no viņiem nav izteicis vēlēšanos šajā tirgū darboties, tāpēc pāragri minēt šos uzņēmumus.

 

 

 

Par regulatora lomu

Regulators iejaucas tikai tad, ja ir problēmas vai ja OBIT nepamatoti atsaka starpsavienojuma līgumu. Būtiskās ietekmes operators var atteikt starpsavienojumu citiem operatoriem, ja atteikums ir argumentēts un pamatots un ja regulators to ir apstiprinājis. Izņēmuma gadījumos regulators var prasīt, lai tiek izdarīti grozījumi jau noslēgtajos līgumos, ja tas pamatojams ar vajadzību nodrošināt efektīvu konkurenci un/vai telekomunikāciju pakalpojumu savstarpēju savietojamību. Regulatoram ir tiesības arī noteikt termiņu, kādā sarunas par starpsavienojumu līgumu jāpabeidz (ne ilgāku par sešiem mēnešiem), kā arī izšķirt strīdus starp telekomunikāciju uzņēmumiem starpsavienojumu jautājumos.

Izšķirt strīdus? Jā, protams, pastāv arī šāda iespēja un kārtību nosaka normatīvie akti,  tas  minēts  arī starpsavienojuma līgumos. Taču cerams, ka Latvijā starpsavienojumu sarunas varētu būt pietiekami konstruktīvas, Latvijas telekomunikāciju tirgū beidzot uzsāktos reāla konkurence un jaunie operatori varētu uzsākt nopietnu biznesu. Jādomā, ka strīdiem nebūs vaļas.

 

Gunta KĻAVIŅA