Kā attīstīt interneta saturu Latvijā?

 

Viens no grāmatas popularitātes galvenajiem kritērijiem ir saistošs un kvalitatīvs saturs. Tieši tas pats attiecas arī uz lielo Pasaules tīmekļa grāmatu. Vai tās saturs ir pietiekami daudzpusīgs un kvalitatīvs, vai internetā meklētā informācija ir viegli atrodama, par kādu saturu vajadzētu maksāt? Šie un daudzi citi ar interneta saturu saistīti jautājumi ir aktuāli arī Latvijas web resursos. SP aicināja uz diskusiju Latvijā pazīstamus ekspertus - Interneta asociācijas izpilddirektori Inu GUDELI, Delfi portāla direktoru Juri MENDZIŅU, Tilde programmatūras direktoru - Andreju VASIĻJEVU un interneta ekspertu, Delfi un TvNET portālu veidotāju, Eduardu CAUNU.

 

- Šķiet, ka interneta satura attīstība Latvijā nenotiek pietiekami efektīvi. Kādi tam varētu būt iemesli?

I. Gudele: - Manuprāt, Latvijas internetā labi attīstījušies ziņu portāli, kur lieli nopelni ir šī virziena flagmanim - Delfi. Kvalitatīvas ziņas atrodamas arī Apollo un TvNET. Turpretī specializētā informācija latviešu valodā, manuprāt, ir ļoti nabadzīga. Kāpēc gan neievietot internetā, piemēram, latviešu literatūras klasiku, par kuru nav jāmaksā autortiesības! Varētu sistematizēt un apkopot vismaz to informāciju, kura izmantojama mācību procesā. Manuprāt, krievu valodā pieejamais interneta saturs ir krietni vien interesantāks.

- Valda uzskats, ka nav rentabli ieguldīt līdzekļus latviskā satura attīstībā, jo tam ir pārāk maza mērķauditorija.

J. Mendziņš: - Saturu vajadzētu sadalīt divās daļās: pakalpojumos un informatīvajā saturā. Par interneta pakalpojumiem ir jāmaksā, par ziņu - ne. Modelis ļoti vienkāršs: visiem, kas nodarbojas ar maksas pakalpojumiem, tā ir komercdarbība. Un tas nozīmē noteiktas izmaksas, kuras jānosedz ar ienākumiem. Ja es, piemēram, veidoju jaunu portālu, man jābūt pārliecinātam, ka tam būs pietiekami liela auditorija. BMF pētījumā teikts, ka 2002. gadā Latvijas kopējais reklāmas budžets bija 40,5 miljoni, bet kopējais reklāmas apgrozījums internetā - aptuveni 480 000 latu (t.i., 1,2 procenti). Tā ir summa, kas šobrīd tiek tērēta satura apmaksai internetā. Lielāko daļu no tās nosmeļ Delfi, Apollo, TvNET. Paliek amatieru un fanu lapas, kā arī interneta resursi, kurus kāds sponsorē vai šķērssubsidē, lai reklamētu produktus vai zīmētu nākotnes vīzijas. Manuprāt, interneta saturs normāli neattīstīsies, kamēr šajā tirgū nebūs vairāk naudas. Vai arī, - kamēr neparādīsies pievilcīgi mērķi, kuru dēļ būtu vērts investēt vairāk.

I. Gudele: - Galvenais dzinulis satura attīstībai ir daudz lietotāju. Uz Latvijas 2,3 miljoniem iedzīvotāju ir 1,2 miljoni  ekonomiski aktīvo. No tiem latviski un krieviski runājošo (lasošo) proporcija ir aptuveni vienāda - 50:50.

- Pēc kāda biznesa modeļa saturs var attīstīties?

A. Vasiļjevs: - Internets ir veidojies kā brīvās informācijas vide, kā uzņēmumu brīvprātīgs ieguldījums, lai reklamētu savus pakalpojumus. Tomēr daudzu lietotāju acīs internetā joprojām visam jābūt par brīvu. Globālās tendences liecina, ka šis brīvais saturs kļūst par tādu kā lielu kasti, kurā viss samests juku jukām, bet paralēli veidojas kvalitatīvi maksas interneta pakalpojumi, kur ir pārbaudīts saturs. Bet tā ir ļoti dārga manta. Satura izstrāde bieži vien ir daudz dārgāka nekā investīcijas tehnoloģijās un programmēšanā. Saturs ir galvenā vērtība, tieši tā dēļ ir vajadzīgas tehnoloģijas, vadi, tīkli un datori. Pamazām cilvēki pierod, ka par kvalitāti un par ērtu, ātru meklēšanas sistēmu ir jāmaksā.  

- Kā kompensēt izdevumus par saturu?

A. Vasiļjevs: - Ir divi biznesa modeļi: maksas pakalpojumi vai reklāmdevēju apmaksātais. Ir gan vēl viens avots - valsts investīcijas. Daudzviet valsts dotē kultūras, izglītības satura veidošanu. Diemžēl Latvijas budžeta situācija šobrīd nevieš cerības.

- Altavista, Yahoo, Google. Vai Latvijā darbojas līdzīgi plaša profila meklētāji, kur vajadzīgo informāciju varētu saņemt latviski?

A. Vasiļjevs: - Meklēšanas līdzekļu pamatprincips ir ļoti vienkāršs. Viss interneta saturs tiek indeksēts. Arī Google vai Yahoo var atrast latviski uzrakstītu informāciju. Jautājums - cik labi un pilnīgi, jo tie  neatpazīst latviešu morfoloģiju. Šobrīd Tilde jau sākusi tajos integrēt latviešu valodas atpazīšanas algoritmus. Latvijā labs piemērs ir Latnet meklētājs, kas jau saplūdis ar TvNET. Lursoft ir izveidojis meklētāju siets.lv, bet Latvijas meklētāji, protams, nevar pretendēt uz visa interneta aptveršanu. Piemēram, Google datu centrā ir simtiem datoru, un tās ir milzu investīcijas. Latvijā nav vajadzības veidot  pasaules interneta indeksētājus.

- Ko var atrast sietā?

E. Cauna: - Siets.lv aptver visu Latvijas internetu un indeksē pat lapas, kuras to nevēlas. Tas ir pakalpojums, kas pieejams par brīvu. Tiesa, meklētājam ir arī daži trūkumi, piemēram, Google izskata kopēšana un dīvaina adrešu pievienošanas procedūra, tomēr visumā tas ir daudzsološs.

- Kuras nozares vai satura virzieni internetā, jūsuprāt, ir vispopulārākie?

A. Vasiļjevs: - Manuprāt, internetu nevajadzētu atdalīt, it kā tā būtu kāda paralēlā pasaule. Tur atrodamā informācija integrējas visās dzīves sfērās, tāpēc internetā jābūt visam, kas vajadzīgs ikdienā, mācībās, izklaidē. Turklāt interneta saturs vairs nav tikai teksts - tā ir arī mūzika, video un cita veida informācija.

E. Cauna: - Tomēr tā nav, ka internetā visu tēmu sadalījums ir līdzvērtīgs, -  arī grāmatnīcu plauktos tas ir dažāds. Tas atkarīgs no tā, cik kāds ir gatavs samaksāt par to vai citu tematu. Ja kaut ko vairāk pērk, tad to arī vairāk izdod. Šī tendence ir jau kopš seniem laikiem, - gan ziņu portālos, gan interneta krājumos, jo to veidotāji stingri izvērtē, ko publika lasa,  kur ir vērts ieguldīt līdzekļus, kur - ne.

- Tomēr, piemēram, portāls politika.lv veidots pēc atšķirīgiem principiem.

J. Mendziņš: - Tas gan ir ļoti specifisks resurss. Pirmkārt, to subsidē Sorosa fonds. Otrkārt, tā mērķis nekad nav bijis atpelnīt sevi, bet informēt sabiedrību ar kvalitatīvu un precīzu informāciju. Arī kvantitatīvie rādītāji nav pašmērķis, lai gan apmeklētāju netrūkst. 

E. Cauna: - Un šis resurss ir bezgala vērtīgs. Ja tāda nebūtu, tas būtu milzīgs caurums, ko neaizpildītu nekādi portāli, jo nebūtu komerciāli izdevīgi. Te tieši darbojas princips - kamēr kāds ir gatavs maksāt...

I. Gudele: - Ja šis portāls zaudētu kvalitāti un kļūtu par tenku lapu, to vairs  neapmeklētu.

- Tomēr kopumā specializētiem vortāliem nav viegli noturēties.

J. Mendziņš: - Mani  pēdējā laikā  interesē moči. Pēc CSDD datiem Latvijā ir reģistrēti aptuveni 3000 motociklu, kas izgājuši tehnisko apskati. Latvijā ir trīs četri lieli veikali, kuros nekad nevar nopirkt, ko vajag uzreiz, bez iepriekšēja pasūtījuma, jo nevienam nav izdevīgi turēt to visu noliktavā. Latvijā nav pat neviena motožurnāla, toties ir daži web motoresursi - superbike.lv, www.moto-x.lv, www.biker.lv, kā arī dažu motoklubu un motoveikalu mājaslapas. Neviens necer, ka šī nozare ies plašumā un noliktavās pēkšņi būs visas detaļas, jo pircēju nav daudz. Ja man kāds jautātu, vai es gribētu veidot šādu motoresursu un uz komerciāliem pamatiem izvietot Delfi, es uzreiz teiktu - nē, lai gan mani personīgi  tas ļoti interesē. Nerentabls bizness!

- Nav jau viss jāveido atsevišķi. Tā pati motociklu nozare varētu būt kā apakšsadaļa, piemēram, vortālā iauto.

J. Mendziņš: - Tomēr arī šis resurss nevar sevi atpelnīt, vēl nesen Biele rīkoja akciju Ziedojiet manam serverim.

A. Vasiļjevs: - Raksturīgs piemērs ir arī sniegadelis.lv, www.boards.lv un www.extreme.lv. Tos veido fanātiķi un entuziasti. Tiem ir ļoti specifiska auditorija, - fanātiķi un entuziasti.

J. Mendziņš: - eXtreme lapas parasti veido fani, retos gadījumos tiek izmantotas arī šķērssubsīdijas.

I. Gudele: - Ir tāda neliela mājaslapa enima.lv. Tā veidota cilvēku grupai, kurai ir kopīgas intereses, piemēram, autosports. Caur šo lapu viņi informē par savu pozīciju, organizē pasākumus. Šo lapu apmeklē tikai tie, kurus interesē šīs specifiskās nodarbes. To uztur pašu spēkiem. Kad viņiem tas apniks,  varēs taisīt  lapu ciet.

E. Cauna: - Arī Latvijā attīstās interneta dienasgrāmatas (weblog). Pasaulē tās jau ir ļoti populāras, īpaši saistībā ar karu Irākā. Tur ir iespēja izlasīt noteikta stila pārdomas (Latvijā, piemēram, lam.good.lv, pods.lv, laacz.lv). Faktiski interneta dienasgrāmatas ir jauna tipa žurnālistika, kas jau konkurē ar tradicionālo.

- Kādas tendences vērojamas biznesam paredzētajā interneta saturā?

A. Vasiļjevs: - Lai gan joprojām vairums lietotāju izmanto Tīmekli individuālajām vajadzībām, bet nu jau arī uzņēmumi un iestādes aizvien biežāk to izmanto kā ikdienā nepieciešamu darbarīku. Tas varbūt nedod tiešus ieņēmumus, bet samazina izdevumus, ekonomē laiku, uzlabo darba kvalitāti. Tā ir būtiska tendence, kas veicina satura attīstību, jo indivīdam ir daudz ierobežotākas iespējas maksāt par saturu nekā uzņēmumam. Uz šāda modeļa bāzes Tilde veido savu letonikas resursu un piedāvā to uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām. Tas ir kvalitatīvs, atlasīts saturs pēc abonēšanas principa. Domāju, ka šī tendence vērsīsies plašumā.

I. Gudele: - Uzņēmumam nepieciešamā informācija internetā ir vairāk nekā bēdīga. Nesen sadarbībā ar portālu eparvalde.lv bija konkurss par nejēdzīgāko nejēdzību. Par to, ko zaudējam vai neiegūstam tādēļ, ka internetā vēl nedarbojas e-pārvaldes pakalpojumi un iespējas. Ja nevaru samaksāt valsts nodevu internetā vai saņemt vajadzīgo izziņu pa e-pastu, tā ir nejēdzība. Dzīvojot Dobelē un strādājot Rīgā, es to izjūtu ļoti asi, jo visas darīšanas ar valsts institūcijām  jākārto Dobelē, turklāt darba laikā. Katra mana darba stunda maksā noteiktu naudas vienību, ko es neiegūstu, tērējot laiku komunikācijā ar valsts iestādēm.

J. Mendziņš: - Te galvenais ir jautājums par elektronisko parakstu.

A. Vasiļjevs: - Likumam 2004. gadā būtu reāli jāsāk darboties, bet bijuši jau mēģinājumi pārcelt šo termiņu, jo netiek veidota infrastruktūra.

- Toties internetā reāli darbojas komercpakalpojumi. Cik tie ir efektīvi?

A. Vasiļjevs: - Būtiski ir piedāvāt pakalpojumus, ļaut iegādāties preci. Daudzas lapas to arī sāk darīt. Labs piemērs - Air Baltic mājaslapā var iegādāties aviobiļetes. Internetbanku efektivitāte vairs nav pat jāreklamē.

J. Mendziņš: - Ne jau viss ir tik pozitīvi. Piemēram, Kristers Serģis nodarbojas arī ar motociklu biznesu un detaļu tirdzniecību. Viņš ir izveidojis mājaslapu, kur var redzēt, ko viņš piedāvā savā veikalā. Tur sadaļā veikals ir pārdodamo motociklu saraksts, kurš nav atjaunots vismaz mēnešus trīs. Kāda jēga ir uzbūvēt šādu mājaslapu, ieiet otrajā līmenī, ja nav resursu vai intereses to atjaunot? Kad pajautāju, kāpēc šī lapa netiek atjaunota, atbilde skanēja: - Tāpat jau visi nāk uz veikalu.

A. Vasiļjevs: - Lielākā daļa uzņēmumu izmanto grāmatvedības noliktavas sistēmas. Tajās ir iespēja atspoguļot informāciju html formātā, integrācijā ar internetu. Tā jau sāk kļūt par tādu kā standartiespēju. Domāju, ka daudzi uzņēmumi varēs iegūt to kā blakus labumu, jo nevajadzēs speciāli investēt, lai parādītu internetā noliktavas stāvokli.

- Cik pārskatāms un noderīgs ir web resursu saturs?

E. Cauna: - Internetā ir pieejams Valsts zāļu aģentūras Zāļu reģistrs (http://zaale.vza.gov.lv/zr.html). It kā vērtīga informācija, bet tur drīzāk var lauzt kaklu, nekā kaut ko atrast. Ja tomēr izdodas nokļūt līdz meklētājam (tas nav pirmajā lapā), tad jāievada zāļu oriģinālnosaukums, starptautiskais nosaukums vai ražotāja dotais nosaukums (?!). Protams, latīniski. Es, piemēram, ievadīju meklētājā nosaukumu aspirīns, bet man neizdevās neko atrast. Nav arī iespējams ko sameklēt pēc simptoma (piemēram, galvassāpes) vai pēc kāda komponenta, kurš var būt vairāku zāļu sastāvā u. tml. Medikamentu anotācijas pieejamas tikai kā PDF faili (!). Nav skaidrs, kāds ir  šī resursa mērķis.

I. Gudele: - Esmu meklējusi internetā informāciju par apdares materiāliem, lai nevajadzētu apbraukāt 28 Rīgas veikalus. Salīdzinājumam divas mājaslapas: viena atveras uzreiz un pēc informācijas ievades galvenajā meklētājā tūlīt var nokļūt flīžu nodaļā, kur redzams viss preču klāsts. Otrai lapai izveidots ļoti skaists dizains, bet minūtes piecas jāgaida, kamēr ekrānā dejo un spēlē. Tikai tad, kad deja beidzas, var tikt tālāk, un tas pats turpinās pie katras nodaļas. Var jau būt, ka viņiem preču klāsts ir bagātāks, bet man bija žēl laika. Mājaslapa veidota ar visām jaunākajām tehnoloģijām (ko varēja, to sabāza), bet diez vai tā ir klientam draudzīga vide.

J. Mendziņš: - Kāda nekustamā īpašuma kompānija mājaslapā noformējusi nekustamo īpašumu sarakstu Excel tabulas veidā. Ja lietotājs vēlas redzēt informāciju tabulas apakšā, viņš neredz lauku nosaukumus. Lai tos noskaidrotu, vēlreiz jābrauc uz augšu, jāvelk ar pirkstu līdzi, lai saprastu, uz ko attiecas konkrētais lauks. Rodas iespaids, ka kāds kaut ko pavirši uztaisījis, iemetis internetā un - aizmirsis.

I. Gudele: - Un cik klientu viņi tādēļ varbūt ir zaudējuši! Šai ziņā man šķiet, ka vismaz iauto un citiem autotirgotājiem sistēma ir izstrādāta. Var ievadīt vēlamo cenas diapazonu, izgatavošanas gadu vai kādu citu parametru un saņemt vajadzīgo informāciju.

J. Mendziņš: - Arī BRC datu bāzē  www.brc.lv var izvēlēties modeli pēc dzinēja, kārbas tipa, cenas, pēc gada utt.

- Auto nozare varbūt arī ir viena no pozitīvākajām, tur grozās pietiekami lielas summas, un nevarētu atļauties paviršu vai lietotājam neparocīgu informāciju. 

J. Mendziņš: - Jā, autodīleri ir diezgan tālu tikuši, viņi arī samērā operatīvi atjauno informāciju.

A. Vasiļjevs: - Bet kā ar izmaksām? Ja paraugāmies nākotnē, pozitīvā tendence varētu būt sistēmu integrācija. Mēbeļu tirgotājs, nopērkot mēbeles no piegādātāja vai ražotāja, pasūtīs to caur internetu un saņems preces aprakstu ar attēliem un parametriem, ko varēs viegli ievietot arī savā interneta sistēmā. Šīs sistēmas mācēs saprasties cita ar citu, un datu publicēšana internetā būs daudz lētāka un vienkāršāka.

- Varbūt vēl vienkāršāk būtu nevis veidot katram veikalam savu mājaslapu, bet visai nozarei - kopēju. Auto, būvmateriāli, nekustamie īpašumi utt. 

J. Mendziņš: - Mums ir bijusi saskare ar vairākiem gadījumiem, kad dažādas iestādes un organizācijas (dīleri u. c.) ir mēģinājušas izveidot kopēju nekustamā īpašuma datu bāzi, lai piedāvātu šo informāciju kā komercpakalpojumu. Diemžēl nekas labs nav sanācis. Un tas noticis tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Latvijā ir divas šīs nozares asociācijas, kas savā starpā nesatiek, arī to biedriem ir totāla neuzticība citam pret citu. 

I. Gudele: - Tieši tāda pati problēma ir arī Latvijas interneta asociācijā. Mums joprojām nav izdevies apkopot pakalpojumu cenas vienuviet. Pat visus pakalpojumus nevar savākt kopā. Bija arī doma izveidot Rīgas karti, kur būtu redzams, kādi interneta pakalpojumu sniedzēji darbojas attiecīgajā priekšpilsētā un dzīvojamā masīvā. Neviens nedod datus, jo uzņēmumi savstarpēji konkurē.

E. Cauna: - Ja cenas un tirgus izlīdzinātos, tas pakalpojumu sniedzējiem nebūtu izdevīgi. Tāpat kā persikus tirgū pārdod par dažādām cenām, bet cilvēki pērk, jo nezina, ka otrā stūrī ir lētāk.

- Šķiet, interneta saturu itin labi papildina interaktivitātes iespējas. Piemēram, vortāls times.lv piedāvā palīdzības līniju 911, kur var uzdot specifiskus jautājumus un saņemt ekspertu atbildes.

I. Gudele: - Līdzīgi funkcionē arī avīzes, bet man šķiet, ka interaktivitāti internetā vairāk nosaka tas, ka var reaģēt un izteikt savu viedokli. Piemēram, diskusiju lapās.

E. Cauna: - Tas arī padara internetu tik pievilcīgu, ka tur veidojas  daudzvirzienu komunikācija, nevis kā agrāk — izlasi avīzi un viss.

- Kāda ir Delfi politika attiecībā uz komentāriem?

 J. Mendziņš: - Pēdējā laikā ir tādi kā aktivitātes uzplūdi. Tomēr Delfi modri uzrauga ētikas normu ievērošanu komentāru tekstos. Izdzēšam rupjības vai tādus komentārus, kas aicina uz karu vai rasu naidu.

Pēc jaunākajiem BMF datiem Delfi ir aptuveni 99 000 apmeklētāju. Komentāru autoru ir ap 3000. Var uzskatīt arī, ka pārējie nāk un lasa ne tikai mūsu publicētās ziņas, bet arī saturu, ko šie 3000 apmeklētāji ir sarakstījuši un nesaskata komentāros nekādu problēmu. Problēma varbūt ir citos plašsaziņas līdzekļos vai viedajos un aktīvajos sabiedrības locekļos, kas teic, ka tā nav smuki. Atcerēsimies Portera piecu spēku modeli no mārketinga teorijas: ja pircēja spēks teiks - nē, es šādus komentārus vairs nevēlos lasīt, būs arī atbilstošas izmaiņas portāla darbā.

Otrkārt, uzskatām par vērtību šīs vides brīvību kā tādu. Ja starp desmit stipri brīvā formā izteiktiem komentāriem parādās vienpadsmitais, kur ir tieši tā informācija, kādu esmu gaidījis, tad mērķis ir sasniegts.

Treškārt, - jautājums par sabiedriskajām attiecībām. Piemēram, Māris Olte nesaņem nevienu negatīvu komentāru. Tātad ar viņu viss kārtībā. Turpretī tiklīdz runājam par Raiti Černaju vai Sončiku, tūlīt negatīvi komentāri! Ko mēs tur varam darīt! Varbūt viņiem jāmaina sabiedrisko attiecību konsultants vai jārīkojas tā, lai tādus komentārus nerakstītu.

A. Vasiļjevs: - Interneta mediji gluži tāpat kā visi citi ir sabiedrības spogulis. No vienas puses, tas atspoguļo sabiedrību, no otras puses - ietekmē to. Arī komentāri ietekmē. Te sadurās divu veidu cilvēktiesības: viena ir brīvi izteikt savu viedokli, otra - tiesības uz personas neaizskaramību, ka nedrīkst apmelot.

- Sabiedrībai joprojām grūti pieņemt maksas pakalpojumus internetā. Īpaši - ja vienīgā iespēja ir abonēšana.

I. Gudele: - Tā, manuprāt, ir savstarpējo norēķinu problēma. Kad vēl strādāju Apollo, mums bija doma izveidot 900. sērijas pakalpojumu, kur klienti par interneta pakalpojumiem norēķinās, ievadot identifikāciju, bez abonēšanas. Tas netika līdz galam realizēts. Tāda veida pakalpojumu šobrīd Latvijā nav.  

J. Mendziņš: - Lielākā problēma ir samaksāt par informācijas vienību, nevis par internetā pavadīto laiku. Nevis abonēt vai veikt priekšapmaksu, ko pēc tam tērē (kā Lursoft). Lielākā problēma ir laiks, ātrums un tie izdevumi, kas pakalpojumu sniedzējam ir jāatdod citiem - par norēķinu pakalpojumiem operatoriem u. c. Šobrīd tas nav atrisināts. Tie varētu būt vai nu hanza.net pārskaitījumi vai 900. līnijas, kas ir diezgan grūti administrējamas, vai īsziņas, kas prasa diezgan skarbu šīs summas pārdali (neizdevīgi gan interneta pakalpojumu sniedzējiem, gan arī klientam).

- Vai ārzemēs nav kaut kas izdomāts?

I. Gudele: - Tas pats vien ir. Arī 900. līnijas, SMS.

A. Vasiļjevs: - Transakcijas cena samazināsies, ieviešot elektroniskos parakstus un vienotus identifikācijas līdzekļus. Igaunijā jau tagad ir ieviestas 180 000 identifikācijas kartes ar elektronisko parakstu. Kad arī Latvijā šī infrastruktūra būs izveidota, uz tās bāzes varēs krietni lētāk veidot mikromaksājumus.

- No vienas puses, satura ir par maz, bet no otras puses - mēģinām ierobežot t.s. nelabvēlīgo saturu, īpaši attiecībā uz bērniem.

I. Gudele: - Latvijā ir izstrādāta koncepcija par bērnu tiesību aizsardzību internetā - pret bērnu pornogrāfijas izplatīšanu, pret vardarbīgu saturu. To vajadzētu realizēt pēc kopēja plāna, bet tam nav piešķirti budžeta līdzekļi. Komercuzņēmumi piedāvā satura filtrēšanas pakalpojumus, un tas ir labi, bet ir jābūt arī valsts programmai. Nopietnākais jautājums, kas būtu jārisina, ir sabiedrības (īpaši vecāku un skolotāju) izglītošana, lai viņi zinātu, kas bērnam draud internetā.

A. Vasiļjevs: - Te nav runa tikai par nepiedienīgu saturu. Ārzemēs bijuši gadījumi, kad bērnu uzticēšanos un nezināšanu izmanto, lai iegūtu informāciju par ģimeni, māju, īpašumu.

E. Cauna: - Esmu diezgan skeptiski noskaņots. Tehniskie risinājumi interneta satura automātiskai kontrolei ir, maigi sakot, nepilnīgi. Ja tādus ievieš, piemēram, skolās, tad nereti konstatē, ka tiek bloķētas arī ļoti vajadzīgas lietas. Uztraukums par bērnu, ka viņš tur nez ko ieraudzīs, ir stipri pārspīlēts. Bērniem ir arī vecuma psiholoģiskā aizsardzība. Viņus līdz noteiktam vecumam sekss nemaz neinteresē, bet kad laiks pienāks – tik un tā uzzinās. 

- Par interneta satura attīstības perspektīvām un cerībām.

A. Vasiļjevs: - Informācijas sistēmas komponenti Nacionālās bibliotēkas projektā. Kad katrā Latvijas pagasta bibliotēkā būs interneta piekļuves punkts, kad mūsu kultūras vērtības būs digitalizētas  un bibliotekāri varēs katram, kas vēl nemāk rīkoties ar datoru, visu parādīt un iemācīt, tas būs būtisks kvalitatīvs pagrieziena punkts interneta un satura attīstībā.

J. Mendziņš: - Trīs vaļi, uz kuriem turas interneta lietotāju skaits: iekārtu cena, pieslēguma cena un satura kvalitāte. Vienlaikus vairāk lietotāju nozīmē lielāku tirgu un labāku saturu. Savukārt lietotāju daudzumu var ietekmēt ar iekārtu vai pieslēguma cenu. Te ir svarīga gan valsts politika, gan interneta pakalpojumu sniedzēju stratēģija attiecībā uz privātiem lietotājiem. Svarīga ir arī elektroniskā paraksta ieviešana un elektroniskā dokumentu aprite, kas piespiestu daudzus uzņēmumus aktīvāk izmantot internetu, radot kvalitatīvi jaunu lēcienu un piesaistot vairāk lietotāju.

 

Gunta KĻAVIŅA