Elektronikas gadsimta svētība un lāsts

 

Gadsimtu gaitā cilvēks ir attīstījis visdažādākos sazināšanās un saprašanās paņēmienus. Žestu un skaņu valodai ir 50 000 gadu. Pirmie raksti senajā Palestīnā tapuši pirms 5000 gadu, bet telefona ērai ir tikai nedaudz vairāk kā 100 gadu. Mūsdienās viens no populārākajiem komunikācijas veidiem ir elektroniskais pasts. Bet vai esat pamanījuši, cik daudz pārsteigumu un zemūdens klinšu  slēpjas e-pasta jūrā?  

 

Par pērtiķi, vaboli un citiem atklājumiem 

Vairāki atklājumi jaunajās tehnoloģijās kardināli mainīja sazināšanās iespējas. 1844. gada 24. maijā gleznotājs Samuels Morze (Samuel B. Morse) nosūtīja pirmo telegrammu. Viņš iegāja vēsturē ar t.s. Morzes telegrāfu. 1876. gada 10. martā ne tik grandiozi, bet tikpat leģendāri atskanēja Aleksandra Bela (Alexander Graham Bell) telefona zvans: - Hei, Vatsona kungs, ienāciet, es gribu ar jums aprunāties. - 1897. gadā Giljelmo Markoni (Guglielmo Marconi) izdevās nodibināt pirmos radiotelegrāfa sakarus, par ko viņš 1905. gadā izgudrotājs saņēma Nobela prēmiju fizikā.

1971. gada oktobra nogalē ASV Aizsardzības ministrijas komunikācijas firmas BBN inženieris Rejs Tomlinsons (Ray Tomlinson) noraidīja pirmo elektroniskā pasta signālu. Visvairāk Tomlinsona vārds saistīts ar viņa izvēlēto apzīmējumu @, ar kuru viņš atdalīja sūtītāja adresi no pārējām resursdatora zīmēm. @ zīme ir kļuvusi par pasaulē visizplatītāko apzīmējumu, un katrā valstī tai ir sava iesauka. Vācijā to sauc par pērtiķi, Itālijā - par gliemezi, Izraēlā - par brokastu bulciņu strūdeli, Ungārijā - par  vaboli, bet Krievijā - par sunīti.

 

Arī e-pastam - ētikas normas

Šobrīd pasauli iekarojuši elektroniskie saziņas veidi - internets, elektroniskais pasts, šūnu telefoni. ASV pasta dienests 1999. gadā apstrādāja un nosūtīja 200 miljardu paciņu un vēstuļu, bet lielākā elektronisko sakaru firma America-on-Line (AOL) tā paša gada laikā nogādāja ap 560 miljardu elektronisko sūtījumu.

Elektroniskais pasts pilnīgi atšķiras no tradicionālās vēstuļu rakstīšanas kultūras, nelīdzinās telefona sakariem un kalpo kā jauns, viegli pieejams un patīkams tiešo kontaktu aizvietotājs jeb surogāts. Taču arī elektroniskajam pastam, gluži tāpat kā citiem komunikācijas veidiem, ir sava ētika un uzvedības normas, kuras dēvē par Nettiquette. Kādēļ jāzina e-pasta uzvedības normas un ētika? Tā ļauj paredzēt un iepazīt cilvēku, biznesa vides, organizāciju un valdības uzvedības pazīmes. E-pasta etiķete, uzspiežot sabiedrībai jaunus uzvedības noteikumus, attīsta un slīpē jaunas normas, veido standartus un attur no nevēlamām sekām un pārpratumiem.

Ierasta pieklājība, takts, labas manieres elektroniskajā pastā jāievēro gluži tāpat kā jebkurā citā modernas komunikācijas sistēmā, uzsver A. Abizovs no Bostonas. Pieņemtā e-vēstuļu etiķete  ir mūsdienu cilvēku alter ego (otrais es). Protams, neviens negaida, ka ikdienas e-pastā būs tikpat daudz pieklājības frāžu kā 19. gadsimta franču vēstulēs, tomēr vismaz vārds Tu vai Jūs latviski  jāraksta ar lielo burtu.

Meklējot darbu, nosūtot piedāvājumus, rakstot vēstuli bosam jātiek galā ar gramatiku. Kļūdas var radīt sliktu iespaidu par rakstītāju. Viņu var uztvert kā analfabētu un neizglītotu tipu, nemākuli, kurš vēlas ieņemt profesora vietu. Reimatologs Dr. Juris Lazovskis no Kanādas: - Ar bērnu skolotājiem, kolēģiem un pacientiem sazinos ar e-pasta palīdzību. Daži mani kolēģi e-pastu raksta vienā elpas vilcienā - bez lielajiem burtiem teikuma sākumā, bez ierastās interpunkcijas. Dažreiz tas ir OK. Ir taču iespēja pārjautāt un novērst neskaidrības, sūtot atkārtotas vēstules.

Oksfordas universitātes profesors A. Klučniks novērojis, ka pat konservatīvie briti, kuri varbūt pārāk bieži lieto uzrunu Dear, ikdienišķā biznesa e-korespondencē atļaujas iztikt bez uzrunas, bet uzreiz ķeras pie lietas. - Tomēr esat uzmanīgi! Rietumu pasaules seksuālā brīvība uzspiež jaunas e-uzvedības normas. Nekad nav lieki pārdomāt, vai uzruna Miss, Mrs vai Ms ir pareiza, vai tā nav aizskaroša. Tomēr kļūdas var gadīties. Aicinot Izraēlas mūzikas popzvaigzni D. International uz Eirovīzijas noslēguma koncertu Rīgā, varbūt grūti izvēlēties pareizo formu: Cienījamā Danas kundze vai Godātais Jarona Kohena kungs. Abas ir pareizas, jo attiecas uz vienu un to pašu personu.

Gramatiski pareizi jāraksta ne tikai vēstules mīļotajai skolotājai, bet arī, izvēloties mājdzīvnieku barību e-veikalā vai pasūtot modernās mūzikas kompaktdisku.

E-pastam bieži ir pielikumi. Kāds no maniem kolēģiem saka: - Atveru pievienoto failu tikai tad, ja to sūtījusi mana māte. - Cits piebilst: - Es neatveru pielikumu, ja tas nāk no manas mātes. - Pielikumi var radīt finansiālas, ētiskas un juridiskas grūtības gan biznesā, gan personīgajā dzīvē. Tie var saturēt arī datorvīrusus. Vairums amerikāņu firmu iesaka neatvērt negaidītus sūtījumus. Tomēr pat tik stingri ierobežojumi nepasargāja no 2000. gada Mīlestibas vīrusa (Love Bug) izplatīšanās interneta tīklā, un tas paralizēja  biznesu un prasīja no ASV budžeta ap 10 miljardu dolāru minētā vīrusa apkarošanai.

Drazas, dezinformācija, muļķību plūdi ir interneta un e-pasta ēnas puses. Nesen publicētā ASV statistika liecina, ka AOL firmas 30 miljonu diennakts sūtījumos 30 procentu veido drazas (spam) un bezjēdzīga informācija. Populārajā Amerikas interneta un e-pasta lietotāju 32 padomu sarakstā tiek draudzīgi ieteikts atturēties no drazu  tipa ziņu izplatīšanas.

 

Zaudētā pasaule

ASV veiktie pētījumi parādīja, ka 90 procentus no sabiedrības savstarpējās sazināšanās un saprašanās veido ķermeņa kustības valoda, 8 procentus - balss intonācijas un tikai 2 procenti no vārdos izteiktās saziņas ir elektroniskā pasta valoda. Lasot datora ekrānā mirgojošu tekstu, nedz redzam vidi, kurā notiek saruna, nedz dzirdam partnera runasveidu vai dialektu. E-pastā vairs nepastāv žesti, pieskārieni, acu kontakts. Šīs iezīmes ir zaudētas un atklājas jaunās komunikācijas pasaules pirmais un bīstamais slazds - pārpratums.

Ironija, smaids, mīmika, kas tiešā saskarsmē reizēm izsaka vairāk nekā pats teksts, ir grūti noraidāms elektroniskā pasta vēstulē. Netīšs mājiens vai joks var tikt pārprasts un pat izraisīt konfliktu. Labākais līdzeklis, ārstējot e-pārpratumus, būtu katram pašam tikt skaidrībā par e-pasta mērķiem: es vēlos, lai e-pasts būtu draudzīgs un skaidrs, vēlos izteikt cieņu un būt pieejams sarunu partnerim, negribu būt strups, uzmācīgs, paģērošs.

 

Īsumā par jēgu

Lielākā daļa e-pasta lietotāju sāk dienu, pārlasot saņemtos sūtījumus. Biznesa sūtījumu skaits var pārsniegt 100 un vēl vairāk e-vēstuļu diennaktī. Parasti 10–15 procenti no tiem ir personiska rakstura korespondence. Datorspeciālists no Bostonas A. Abizovs min, ka 2002. gada nogalē pēc ASV statistikas datiem 89 miljoni pilsoņu izmantoja darba datorus personiskām vajadzībām, bet 50 miljoni jauniešu un pieaugušo, kas strādā mājās, izmanto datorus ne tikai mācību vai darba nolūkos.

Lielajā e-pasta gūzmā var viegli pazaudēt uzmanību un jēgu, tādēļ tā ētika iesaka atbildēt uz biznesa vai privāta rakstura sūtījumiem 24-48 stundu laikā. Dr. Juris Lazovskis no Kanādas dalās pieredzē: - Cenšos atbildēt uz vēstulēm tūlīt. Ja jautājums ir komplicēts vai prasa  iedvesmu, atbildu dienas vai divu laikā.

– Jo īsāk, jo labāk, bet - nezaudēt jēgu! - tāds varētu būt lozungs virs jebkuras e-pasta lietotāja darbavietas. Nekas tik ļoti nekaitina kā garas e-vēstules. Tas kavē darbu un nogurdina domāšanu. Reizēm ir lietderīgi parūpēties par e-pasta saņēmēja laiku. Vajadzīga tikai neliela intelektuālā piepūle, lai iedomātos, ka saņēmējam nav iespējas iedziļināties jūsu problēmās.  Atšķirības sūtītāja un saņēmēja ekspertīzes līmenī var izraisīt teksta uztveres grūtības, līdz ar to nebūs arī vēlamā rezultāta.

Profesionālisms, efektivitāte un atbildība - trīs noteicošās e-pasta iezīmes, kas dara biznesu ātru un dzīvotspējīgu, bet attiecības – ciešas un saturīgas. Organizēt domas, izcelt svarīgāko, būt kodolīgam, nezaudēt galveno jēgu, - tas prasa gan laiku, gan rūdījumu un pieredzi. Vairums ASV firmu apmāca darbiniekus e-pasta ētikā un stingri pieprasa turēties pie noteikumiem. Parasti tiek noteikts arī privātās korespondences lasīšanai atvēlētais laiks. Kāda tehnoloģijas apmācību firma Dallasā izsūtīja darbiniekiem draudzīgu atgādinājumu: - Varat lietot personisko e-pastu tikai brokastu vai pārtraukuma laikā. - Internets un e-pasts ir uzņēmuma īpašums. To būtu lietderīgi saprast un atcerēties ikvienam gan ASV, gan Latvijā. Tomēr, kā uzskata daudzi amerikāņu biznesa psihologi, ierobežojumi, stingra darbinieku kontrole un bērnudārza režīms var ātri izraisīt kolektīva morāles krīzi un darba ražīguma pazemināšanos.

 

E-pasta kailums

Diemžēl nekas nav tik pieejams un neaizsargāts kā elektroniskais pasts. To var izlasīt jebkurš, un sekas ir grūti prognozējamas. E-pastu var salīdzināt ar pastkarti vai neaizlīmētu mīlestības vēstuli. Vairums ASV firmu izmanto tiesības pārbaudīt darbinieku e-pastu. Vadītājus uztrauc gan jauno tehnoloģiju informācijas noplūde, gan laika nelietderīga izmantošana. Darba efektivitātes noteikšanas pamatā ir arī e-pasta uzraudzība. Izmantojot darbā datoru personiskām vajadzībām, labāk atmest cerību, ka e-pasta kontroles administrators ir iejutīga personība. Darbinieku turpmākais liktenis ir izšķirts, ja e-pastā  atrodami tendenciozi politiski, reliģiski vai rasistiski izteicieni. E-korespondencē nav pieļaujams pat joks, kas satur apmelojumu vai diskrimināciju. Ar e-sūtījumu cenzēšanu nodarbojas visi lielākie ziņu serveri, attīrot tos no fašistiska vai rasistiska tipa vēstījumiem.

Amerikas universitātēs e-pasta politika ir daudz brīvāka, tomēr pornogrāfijas vai seksuāla rakstura sūtījumu izplatība tiek kontrolēta un ierobežota pat līdz studentu e-pasta aizvēršanai. Chevron firma samaksāja 2,2 miljonus dolāru, lai pasargātu firmas darbinieces no cirkulējoša e-pasta pielikuma par 25 cēloņiem, kādēļ alus ir labāks par sievieti. Interešu klubu elektroniskā sarakste ir viens no firmas Microsoft uzdevumiem. Ciešā sadarbībā ar ASV drošības dienestiem tiek izsekoti draudi valsts prezidentam, kā arī apturēti pašnāvību mēģinājumi.

 

Dusmas un terors

- Elektroniskā pasta vēstules ir svarīgas, jo var ātri sazināties, - saka Amerikas nedēļas izdevuma Laiks redaktore Astra Mora (Astra Moors). - Ātra vēstuļu nosūtīšana nekādā gadījumā neparedz ātru atbildes saņemšanu. Elektroniskais pasts nav paredzēts ātrai, bet gan pārdomātai atbildei. Dusmas, sašutums, nervozitāte, uztraukums nav labākās e-pasta iezīmes. Kā rīkoties? Nogaidīt, pārlasīt vēstuli nākošās dienas rītā un noteikti pretoties vēlmei saasināt situāciju.

- Neesmu pārliecināta, vai Latvijā zina par ētiku un uzvedības normām internetā, - saka Medicīnas akadēmijas profesore un pediatre Dace Gardovska. – Vados pēc intuīcijas un principa, kā pati vēlētos, lai citi izturas pret mani. - Elektroniskā veidā izteiktām dusmām piemīt spēcīgs ievainojošs efekts. E-pasta aizvainojumiem piemīt auksta racionālisma raksturs, tas var nevajadzīgi saasināt situāciju.

11. septembra terora akts piešķīra internetam un e-pastam īpašu nozīmi. Draudīgajā situācijā, kad ātri zuda telefona sakari, e-pasts ļāva cilvēkiem visā pasaulē būt kopā ar traģēdijas lieciniekiem un dalībniekiem.

 

Ieradumi maina uzvedību

Vai internets un e-pasts spēj mainīt mūsu uzvedības pazīmes? Telavivas Universitātes matemātikas un fizikas profesors Iļja Rips uzskata datoru tikai par darbarīku un salīdzina to ar āmuru. Tas tāpat kā āmurs, var nest ne tikai labumu, bet arī ļaunumu. Viss ir tikai paša cilvēka varā.

Interneta un e-pasta iespaids uz cilvēku dzīvi pagaidām ir grūti nosakāms. Tas visnotaļ ir mainījis mūsu ieradumus. Moderno elektronisko komunikāciju psihologiem būtu jārod atbilde uz jautājumu - vai jaunie ieradumi, kas vēl pirms gadiem desmit nebija zināmi, spēja tik īsā laikā mainīt sabiedrības uzvedības formas. A. Kļučniks no Oksfordas uzskata, ka e-pasts un internets kopumā dzīvi ir mainījuši, un cilvēki kļuvuši pieejamāki.

Lielākais interneta iespaids vērojams zinātnes pasaulē. Elektroniskās informācijas apmaiņa, pētījumu publikācijas, e-prese, e-konferences padarīja zinātniskās domāšanas veidu globālu, atklājumu un ziņu apmaiņu ātri pieejamu, pētījumu attīstības procesus dinamiskus. Tas savukārt strauji stimulēja daudzveidīgu biznesa attīstību. Pasaules biznesa līderi labi saprot, ka liela daļa viņu panākumu balstās uz spēcīgu infrastruktūru un intelektuālas informācijas sabiedrības izveidi.

 

Sabiedrības spogulis

Internets ir vislielākais spogulis, kāds jebkad bijis nostādīts cilvēces priekšā. Tas attēlo gan netikumus un labestību, gan egoismu un altruismu - visu, kas ir gājis cauri cilvēces vēsturei un kultūrai. Moderno komunikāciju tehnoloģijas ir vairāk nekā klusējošs spogulis. Tas lēnām maina sabiedrību un ir jaunā gadsimta svētība un lāsts.

Pēc I. Ripsa domām, attīstītais internets un e-pasts veicina sabiedrības pieraduma sindromu. Moderno komunikāciju iespaidu uz sabiedrību Ripss salīdzina ar morfīna iedarbību uz dažu cilvēku organismu: mērenās devās tas remdē sāpes un padara dzīvi vieglu un patīkamu, turpretī lielās - veicina organisma sabrukšanu.

11. septembra traģēdija pierādīja interneta pozitīvo nozīmi. Daudzie dāvinājumi, brīvprātīgās akcijas, asins nodošanas pieteikumi ar interneta un e-pasta sistēmas starpniecību  veicināja cilvēci domāt un rīkoties labāk.

- Drīz par mākslu tiks uzskatīta spēja iztikt bez datora, - piezīmē laikraksta Laiks (ASV) redaktore Astra Mora.

Vienlaikus izzudušo žestu un vārdu signālu pasaulē internets var izraisīt kaitīgas mutācijas cilvēku dvēselē. Nevar nepiekrist, ka sazināšanās internetā vai ar e-pasta palīdzību ir sakaru un kontaktu surogāts, kas izveidojis dziļi dehumanizētu vidi. Lai arī cik ātrs un ērts būtu e-pasts, tas var padarīt attiecības aukstas un bezpersonīgas. Jo vairāk kļūst e-pasta lietotāju, jo straujāk samazinās tieksme sazināties atklātā forumā. Briesmas no dehumanizācijas procesiem sabiedrībā liek daudzām ASV firmām ieteikt darbiniekiem pēc diviem neveiksmīgiem e-pasta sakariem pāriet uz tiešajiem kontaktiem.

 

Internets un privātā dzīve

Interneta un e-pasta iejaukšanās privātajā dzīvē sasniegusi līmeni, kāds vēl nekad nav pieredzēts. Piedāvājumi, falsificētas loterijas, reklāmas pieblīvē datora atmiņu. - Ik dienas jāatvaira gan vilinoši kārdinājumi iepirkties Tīmeklī, gan jāizcieš  bailes no interneta zagļiem, kas var ļaunprātīgi izmantot personu datus,- piebilst galerijas Daugava īpašniece un mākslas zinātniece Anda Treija.

Interneta zagļi spēj atklāt un pārdot personas vārdus, tās finansiālo, ģimenes vai veselības stāvokli. Nereti no ģimenes un sabiedrības slēptie bioķīmiskie izmeklējumi par personu HIV/AIDS pozitīvo statusu vai seksuālo orientāciju kļūst par interneta zagļu kārotu mērķi, kas iedragā attiecības un sagrauj biznesu. E-pasta sarakstes saglabāšana un tās kopēšana ir atzīta par ticamiem pierādījumiem un liecībām arī ASV modernās jurisprudences praksē.

Vecāku un bērnu attiecības aizvien ciešāk saistāmas ar interneta bumu. Lielbritānijas pētījumi parādīja augstas atzīmes valodā un literatūrā skolēnu datorlietotāju grupā. Pareizi atrasta proporcija starp datora lietojuma ilgumu un ārpusinterneta nodarbībām veicina bērnu domāšanu un attīsta intelektu. Šobrīd bērni lieto datorus gan pornogrāfijas lapu apskatei, gan spridzināšanas tehnoloģijas apguvei. Vecāku tieksme kontrolēt bērnu datoraktivitātes nereti izraisa pretestību. Rietumu pasaules psihologi un psihiatri samērā bieži sastopas ar pusaudžu depresiju un pat pašnāvības mēģinājumiem kā atbildi uz pārmērīgu datoraktivitātes kontroli.

 

Datorpasaule un dzīves kvalitāte

2000. gada pētījumi Anglijā parādīja, ka 33-54 gadu vecuma grupā, kas visaktīvāk lieto visdažādākos komunikāciju veidus darbā un ikdienā, līdz 70 procentiem aptaujāto nav apmierināti ar pašreizējo dzīves līmeni. Pirmsdatoru ērā, 1970. gadā, neapmierināto bija tikai 50 procenti. Neatbildēts paliek jautājums par paradoksālu parādību - dzīves neapmierinātības skalas lejupslīdi moderno tehnoloģiju vidē.

Datoru apmācības tehnikai nav vecuma ierobežojuma, tādēļ vecākās paaudzes grupā līdz 11 procentiem aptaujāto nespēj iedomāties savu ikdienu bez datora vai mobilajiem telefoniem. Lietojot internetu un e-pastu, tiek saglabāta saite starp paaudzēm un ģimenēm. Tas padara komunikācijas tīkamas un rada iespaidu par dzīves nepārtrauktību un stabilitāti.

Moderno komunikāciju tehnoloģijas ir XXI gadsimta ikdienas dzīves sastāvdaļa. Jaunie ieradumi lēnām maina mūsu uzvedību. Veidojot labvēlīgu līdzsvaru starp darbu un ikdienu, uzturot un attīstot elektroniskā vidē svarīgus emocionālus sakarus starp ģimenes locekļiem un draugiem, veidojas labvēlīga gaisotne sabiedrībā. Viss atkarīgs no tā, cik gudri un prasmīgi mēs būsim jaunajā Tīmekļa pasaulē.

Juris VATERS, ASV,

speciāli SP

e-pasts: yvater@yahoo.com

 

 

 

Autors izsaka pateicību par sadarbību raksta tapšanā A. Abizovam, datorspeciālistam, Bostona, ASV; D. Gardovskai, Medicīnas Akadēmijas profesorei, Rīga, Latvija; A. Kļučnikam, Oksfordas Universitātes profesoram, Lielbritānija; J. Lazovskim, reimatologam, Jaunskotija, Kanāda; A. Moors, laikraksta Laiks redaktorei, Losandželosa, ASV; I. Ripsam, Telavivas Universitātes profesoram, Izraēla; A. Treijai, mākslas zinātniecei, galerija Daugava, Rīga, Latvija.