Vai esam gatavi e-pārvaldei?
Lai e-pārvaldes moto - esi gudrāks, reaģē
ātrāk, piemērojies labāk - būtu ar neapbruņotu
aci sajūtams visās valsts pārvaldes
Lai e-pārvaldes moto - esi gudrāks, reaģē ātrāk, piemērojies
labāk - būtu ar
neapbruņotu aci sajūtams visās valsts pārvaldes
struktūrās, kāds laiciņš vēl jāpagaida. Bet
28. martā, Microsoft un IT
uzņēmuma Softex rīkotajā
konferencē Elektroniskie dokumenti -
aktualitātes un problēmas, varēja uzzināt, kāda ir
reālā situācija gan valdības un pašvaldību
pārstāvju, gan nozares speciālistu skatījumā.
Vēl daudz
šķēršļu joslu
Likums par elektroniskajiem dokumentiem Saeimā
pieņemts 2002. gada 30. oktobrī Formāli tas ir stājies
spēkā, tomēr, lai sāktu funkcionēt, vēl daudz kas
jāpaveic un gandrīz vai burtiskā nozīmē
jāpārvar daudz šķēršļu joslu.
Tāpēc daļa ekspertu, kuru darbs saistīts ar e-dokumentu
ieviešanu, atzīst, ka diez vai reāls ir 2004. gada 1.
janvāris, kad likumam būtu jāsāk darboties valsts iestādēs.
Lai patiesi sāktos pilnvērtīga elektronisko
dokumentu aprite, priekšā vēl garš sagatavošanās
posms. Jāsakārto valsts iestāžu infrastruktūra,
jāapmāca darbinieki, jāizglīto sabiedrība,
jāizlaiž personu identifikācijas kartes utt.. Tas
nozīmē, ka arī vismazākajos pagastos
pašvaldībām jābūt gatavām pieņemt no
iedzīvotājiem elektroniskos dokumentus. Turklāt e-dokuments
uzskatāms par derīgu, ja tas parakstīts ar drošu
elektronisko parakstu.
Vēl nav sagatavota arī virkne normatīvo
aktu, un, protams, jāuzlabo paša elektronisko dokumentu pakalpojuma
kvalitāte, lai tas nebūtu tikpat smagnējs un laikietilpīgs
kā pašreizējā (neelektroniskā) dokumentu aprites
sistēma. Jo tad jau zustu tā galvenā jēga - atvieglot sarežģītos birokrātiskos
procesus, padarīt tos ātrus, efektīvus, elastīgus.
Pozitīva
pieredze
Tiesa, e-dokumentu un e-pārvaldes ieviešanu
nekādi nevar uzskatīt par melnu kaķi tumšā
istabā, jo par jaunās sistēmas efektivitāti jau gana
skaidri liecina, piemēram,
Igaunijas vai Somijas piemērs.
Igaunijā jau trešo gadu notiek nodokļu elektroniskā
deklarēšana. Šobrīd to lieto aptuveni 150 000 Igaunijas
iedzīvotāju, deklarējot nodokļus kopā ar bankas
maksājumiem. Somijas pilsoņiem nav nekādu problēmu,
piemēram, pārcelties uz
dzīvi citā valstī: tikai viena sesija attiecīgajā
interneta portālā, un visi valsts reģistri uzreiz zina,
ka šis pilsonis turpmāk dzīvos Igaunijā. Nekādas
staigāšanas pa valsts institūcijām ar dokumentu kaudzi
azotē!
Tiesa, arī Latvijā notiek šis tas
pozitīvs. Vairākās pašvaldībās jau samanāmas
e-pārvaldes pirmās aprises, bet tas notiek nevis valsts, bet gan
pašu pašvaldību iniciatīvas un labās gribas
dēļ.
Elektronisko dokumentu pakalpojuma sagatavošanas
posmā nozīmīga loma ir Datu valsts inspekcijai (DVI), kura
gādā par ekspertu saraksta izveidi, uzticamu sertifikācijas
pakalpojumu sniedzēju akreditāciju un uzraudzību u. tml. DVI
nosaka arī droša elektroniskā paraksta veidošanai
izmantojamās kriptogrāfiskās metodes.
Ventspils jau gatava
Tā kā e-dokumentu projektam šobrīd no
valsts investīciju budžeta līdzekļi nav piešķirti
(bija pieprasīti Ls 100 000), tad vienīgā
iespēja to ieviest pašvaldībās ir tikt galā
pašiem. No otras puses, tas tomēr ir liels risks, jo valstiski nav
apstiprināta pat projekta metodika un bāze. Tomēr, neraugoties uz
bažām un daudzajām neskaidrībām, piemēram,
Ventspils pašvaldības pārstāvji apgalvo, ka pilsēta
jau pērn bijusi gatava elektronisko dokumentu ieviešanai. Jau
pagājušā gada vidū bija pabeigta visu pašvaldību
pakalpojumu klasifikācija, kā arī sākta pašvaldību
darbinieku apmācība darbam ar elektronisko dokumentu vadības
sistēmu (EDVS). Ventspilī tiks izmantota EDVS Doclead, kuras pamatā ir Microsoft
.NET tehnoloģija. Šī sistēma nodrošina dokumentu
apriti starp iedzīvotājiem un pašvaldības
institūcijām, kā arī automatizē lietvedību,
vienkāršo informācijas pieejamību, ļauj ērti
saglabāt un izmantot arhīva dokumentus u. tml. Svarīga loma informācijas izplatīšanā ir
arī Ventspils pašvaldības portālam, kuru veido Microsoft Latvia sadarbībā
ar Softex.
Aprēķināts, ka piecos gados Ventspilij
šis projekts varētu izmaksāt 1,9 miljonus latu, to skaitā
elektronisko dokumentu vadības sistēma kopā ar
programmatūru un licencēšanu - aptuveni 50 000 latu .
Šī ir stimulējoša rīcība,
bet to, ko var atļauties
turīgā Ventspils, diez vai jelkad spētu mazo pagastu pašvaldības, jo kur
gan tām ņemt divus miljonus! Tomēr īsti negribas
ticēt, ka arī šoreiz valsts atstās slīcēju glābšanu
pašu slīcēju ziņā. ES diktē citus noteikumus, un
būs vien jāatrod vajadzīgie līdzekļi.
Mans e-dokuments
Viens no elektroniskajiem dokumentiem, par kuru ir
visdzīvākā interese, ir identifikācijas (ID) karte, jo
tā būs jālieto visiem. Paredzēts, ka pirmā ID karte
Latvijā jāizsniedz 2004. gada 1. maijā. Dzīvesvietu un
tautību ID kartē ierakstīs tikai pēc personas
vēlēšanās. Šobrīd Latvija ir vienīgā no
Baltijas valstīm, kura paredz iekļaut ID kartē arī
biometrisko informāciju: kartes mikroshēmā būs iekodēti
personas pirkstu nospiedumi. Maijā apstiprināts īpašs
standarts elektroniskai biometriskās informācijas
iekļaušanai.
ID kartes dubulto drošību garantēs
starptautiskajiem standartiem atbilstoša lāzeru tehnoloģija
kartes gravēšanai zem tās virsējā slāņa,
kā arī pietiekami droša autentifikācijas procedūra.
Precīzai autentifikācijai būs vajadzīga gan personas
privātā, gan publiskā elektroniskā atslēga, gan
arī PIN kods.
Kā atzīmēja LR Pilsonības un
migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks Mārtiņš
Bičevskis, ID karšu projekta realizācija var aizkavēties,
ja valdība paliks pie viedokļa, ka ID kartes varēs izsniegt
tikai tad, kad reāli darbosies elektroniskā paraksta funkcija. Sākotnēji bija paredzēts, ka
būs divu veidu ID kartes - ar un bez elektroniskā paraksta
funkcijām. Tomēr visticamāk, ka būs vienots ID karšu
standarts - tikai ar elektroniskā paraksta iespējām. Latvija ir
viena no retajām valstīm, kur šādā veidā tiks
apvienots elektroniskais dokuments un elektroniskais paraksts.
Gunta KĻAVIŅA
Lai e-pārvaldes moto - esi gudrāks, reaģē ātrāk, piemērojies
labāk - būtu ar
neapbruņotu aci sajūtams visās valsts pārvaldes
struktūrās, kāds laiciņš vēl jāpagaida. Bet
28. martā, Microsoft un IT
uzņēmuma Softex rīkotajā
konferencē Elektroniskie dokumenti -
aktualitātes un problēmas, varēja uzzināt, kāda ir
reālā situācija gan valdības un pašvaldību
pārstāvju, gan nozares speciālistu skatījumā.
Vēl daudz
šķēršļu joslu
Likums par elektroniskajiem dokumentiem Saeimā
pieņemts 2002. gada 30. oktobrī Formāli tas ir stājies
spēkā, tomēr, lai sāktu funkcionēt, vēl daudz kas
jāpaveic un gandrīz vai burtiskā nozīmē
jāpārvar daudz šķēršļu joslu.
Tāpēc daļa ekspertu, kuru darbs saistīts ar e-dokumentu
ieviešanu, atzīst, ka diez vai reāls ir 2004. gada 1.
janvāris, kad likumam būtu jāsāk darboties valsts iestādēs.
Lai patiesi sāktos pilnvērtīga elektronisko
dokumentu aprite, priekšā vēl garš sagatavošanās
posms. Jāsakārto valsts iestāžu infrastruktūra,
jāapmāca darbinieki, jāizglīto sabiedrība,
jāizlaiž personu identifikācijas kartes utt.. Tas
nozīmē, ka arī vismazākajos pagastos
pašvaldībām jābūt gatavām pieņemt no
iedzīvotājiem elektroniskos dokumentus. Turklāt e-dokuments
uzskatāms par derīgu, ja tas parakstīts ar drošu
elektronisko parakstu.
Vēl nav sagatavota arī virkne normatīvo
aktu, un, protams, jāuzlabo paša elektronisko dokumentu pakalpojuma
kvalitāte, lai tas nebūtu tikpat smagnējs un laikietilpīgs
kā pašreizējā (neelektroniskā) dokumentu aprites
sistēma. Jo tad jau zustu tā galvenā jēga - atvieglot sarežģītos birokrātiskos
procesus, padarīt tos ātrus, efektīvus, elastīgus.
Pozitīva
pieredze
Tiesa, e-dokumentu un e-pārvaldes ieviešanu
nekādi nevar uzskatīt par melnu kaķi tumšā
istabā, jo par jaunās sistēmas efektivitāti jau gana
skaidri liecina, piemēram,
Igaunijas vai Somijas piemērs.
Igaunijā jau trešo gadu notiek nodokļu elektroniskā
deklarēšana. Šobrīd to lieto aptuveni 150 000 Igaunijas
iedzīvotāju, deklarējot nodokļus kopā ar bankas
maksājumiem. Somijas pilsoņiem nav nekādu problēmu,
piemēram, pārcelties uz
dzīvi citā valstī: tikai viena sesija attiecīgajā
interneta portālā, un visi valsts reģistri uzreiz zina,
ka šis pilsonis turpmāk dzīvos Igaunijā. Nekādas
staigāšanas pa valsts institūcijām ar dokumentu kaudzi
azotē!
Tiesa, arī Latvijā notiek šis tas
pozitīvs. Vairākās pašvaldībās jau samanāmas
e-pārvaldes pirmās aprises, bet tas notiek nevis valsts, bet gan
pašu pašvaldību iniciatīvas un labās gribas
dēļ.
Elektronisko dokumentu pakalpojuma sagatavošanas
posmā nozīmīga loma ir Datu valsts inspekcijai (DVI), kura
gādā par ekspertu saraksta izveidi, uzticamu sertifikācijas
pakalpojumu sniedzēju akreditāciju un uzraudzību u. tml. DVI
nosaka arī droša elektroniskā paraksta veidošanai
izmantojamās kriptogrāfiskās metodes.
Ventspils jau gatava
Tā kā e-dokumentu projektam šobrīd no
valsts investīciju budžeta līdzekļi nav piešķirti
(bija pieprasīti
Aprēķināts, ka piecos gados Ventspilij
šis projekts varētu izmaksāt 1,9 miljonus latu, to skaitā
elektronisko dokumentu vadības sistēma kopā ar
programmatūru un licencēšanu - aptuveni 50
Šī ir stimulējoša rīcība,
bet to, ko var atļauties
turīgā Ventspils, diez vai jelkad spētu mazo pagastu pašvaldības, jo kur
gan tām ņemt divus miljonus! Tomēr īsti negribas
ticēt, ka arī šoreiz valsts atstās slīcēju glābšanu
pašu slīcēju ziņā. ES diktē citus noteikumus, un
būs vien jāatrod vajadzīgie līdzekļi.
Mans e-dokuments
Viens no elektroniskajiem dokumentiem, par kuru ir
visdzīvākā interese, ir identifikācijas (ID) karte, jo
tā būs jālieto visiem. Paredzēts, ka pirmā ID karte
Latvijā jāizsniedz 2004. gada 1. maijā. Dzīvesvietu un
tautību ID kartē ierakstīs tikai pēc personas
vēlēšanās. Šobrīd Latvija ir vienīgā no
Baltijas valstīm, kura paredz iekļaut ID kartē arī
biometrisko informāciju: kartes mikroshēmā būs iekodēti
personas pirkstu nospiedumi. Maijā apstiprināts īpašs
standarts elektroniskai biometriskās informācijas
iekļaušanai.
ID kartes dubulto drošību garantēs
starptautiskajiem standartiem atbilstoša lāzeru tehnoloģija
kartes gravēšanai zem tās virsējā slāņa,
kā arī pietiekami droša autentifikācijas procedūra.
Precīzai autentifikācijai būs vajadzīga gan personas
privātā, gan publiskā elektroniskā atslēga, gan
arī PIN kods.
Kā atzīmēja LR Pilsonības un
migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks Mārtiņš
Bičevskis, ID karšu projekta realizācija var aizkavēties,
ja valdība paliks pie viedokļa, ka ID kartes varēs izsniegt
tikai tad, kad reāli darbosies elektroniskā paraksta funkcija. Sākotnēji bija paredzēts, ka
būs divu veidu ID kartes - ar un bez elektroniskā paraksta
funkcijām. Tomēr visticamāk, ka būs vienots ID karšu
standarts - tikai ar elektroniskā paraksta iespējām. Latvija ir
viena no retajām valstīm, kur šādā veidā tiks
apvienots elektroniskais dokuments un elektroniskais paraksts.
Gunta KĻAVIŅA