Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Vai esam gatavi e-pārvaldei?

   

Lai e-pārvaldes moto - esi gudrāks, reaģē ātrāk, piemērojies labāk - būtu ar neapbruņotu aci sajūtams visās valsts pārvaldes

 

Lai e-pārvaldes moto - esi gudrāks, reaģē ātrāk, piemērojies labāk -  būtu ar neapbruņotu aci sajūtams visās valsts pārvaldes struktūrās, kāds laiciņš vēl jāpagaida. Bet 28. martā, Microsoft un IT uzņēmuma Softex rīkotajā konferencē Elektroniskie dokumenti - aktualitātes un problēmas, varēja uzzināt, kāda ir reālā situācija gan valdības un pašvaldību pārstāvju, gan nozares speciālistu skatījumā.

 

Vēl daudz šķēršļu joslu

Likums par elektroniskajiem dokumentiem Saeimā pieņemts 2002. gada 30. oktobrī Formāli tas ir stājies spēkā, tomēr, lai sāktu funkcionēt, vēl daudz kas jāpaveic un gandrīz vai burtiskā nozīmē jāpārvar daudz šķēršļu joslu. Tāpēc daļa ekspertu, kuru darbs saistīts ar e-dokumentu ieviešanu, atzīst, ka diez vai reāls ir 2004. gada 1. janvāris, kad likumam būtu jāsāk darboties valsts iestādēs.

Lai patiesi sāktos pilnvērtīga elektronisko dokumentu aprite, priekšā vēl garš sagatavošanās posms. Jāsakārto valsts iestāžu infrastruktūra, jāapmāca darbinieki, jāizglīto sabiedrība, jāizlaiž personu identifikācijas kartes utt.. Tas nozīmē, ka arī vismazākajos pagastos pašvaldībām jābūt gatavām pieņemt no iedzīvotājiem elektroniskos dokumentus. Turklāt e-dokuments uzskatāms par derīgu, ja tas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

Vēl nav sagatavota arī virkne normatīvo aktu, un, protams, jāuzlabo paša elektronisko dokumentu pakalpojuma kvalitāte, lai tas nebūtu tikpat smagnējs un laikietilpīgs kā pašreizējā (neelektroniskā) dokumentu aprites sistēma. Jo tad jau zustu tā galvenā jēga - atvieglot  sarežģītos birokrātiskos procesus, padarīt tos ātrus, efektīvus, elastīgus.

 

Pozitīva pieredze

Tiesa, e-dokumentu un e-pārvaldes ieviešanu nekādi nevar uzskatīt par melnu kaķi tumšā istabā, jo par jaunās sistēmas efektivitāti jau gana skaidri liecina, piemēram,  Igaunijas vai Somijas piemērs.  Igaunijā jau trešo gadu notiek nodokļu elektroniskā deklarēšana. Šobrīd to lieto aptuveni 150 000 Igaunijas iedzīvotāju, deklarējot nodokļus kopā ar bankas maksājumiem. Somijas pilsoņiem nav nekādu problēmu, piemēram,  pārcelties uz dzīvi citā valstī: tikai viena sesija attiecīgajā interneta portālā, un visi valsts reģistri uzreiz  zina, ka šis pilsonis turpmāk dzīvos Igaunijā. Nekādas staigāšanas pa valsts institūcijām ar dokumentu kaudzi azotē!

Tiesa, arī Latvijā notiek šis tas pozitīvs. Vairākās pašvaldībās jau samanāmas e-pārvaldes pirmās aprises, bet tas notiek nevis valsts, bet gan pašu pašvaldību iniciatīvas un labās gribas dēļ.

Elektronisko dokumentu pakalpojuma sagatavošanas posmā nozīmīga loma ir Datu valsts inspekcijai (DVI), kura gādā par ekspertu saraksta izveidi, uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju akreditāciju un uzraudzību u. tml. DVI nosaka arī droša elektroniskā paraksta veidošanai izmantojamās kriptogrāfiskās metodes.

 

Ventspils jau gatava

Tā kā e-dokumentu projektam šobrīd no valsts investīciju budžeta līdzekļi nav piešķirti (bija pieprasīti Ls 100 000), tad vienīgā iespēja to ieviest pašvaldībās ir tikt galā pašiem. No otras puses, tas tomēr ir liels risks, jo valstiski nav apstiprināta pat projekta metodika un bāze. Tomēr, neraugoties uz bažām un daudzajām neskaidrībām, piemēram, Ventspils pašvaldības pārstāvji apgalvo, ka pilsēta jau pērn bijusi gatava elektronisko dokumentu ieviešanai. Jau pagājušā gada vidū bija pabeigta visu pašvaldību pakalpojumu klasifikācija, kā arī sākta pašvaldību darbinieku apmācība darbam ar elektronisko dokumentu vadības sistēmu (EDVS). Ventspilī tiks izmantota EDVS Doclead, kuras pamatā ir Microsoft .NET tehnoloģija. Šī sistēma nodrošina dokumentu apriti starp iedzīvotājiem un pašvaldības institūcijām, kā arī automatizē lietvedību, vienkāršo informācijas pieejamību, ļauj ērti saglabāt un izmantot arhīva dokumentus u. tml. Svarīga loma informācijas izplatīšanā ir arī Ventspils pašvaldības portālam, kuru veido Microsoft  Latvia sadarbībā ar Softex.

Aprēķināts, ka piecos gados Ventspilij šis projekts varētu izmaksāt 1,9 miljonus latu, to skaitā elektronisko dokumentu vadības sistēma kopā ar programmatūru un licencēšanu - aptuveni 50 000 latu.

Šī ir stimulējoša rīcība, bet to, ko var atļauties  turīgā Ventspils, diez vai jelkad spētu  mazo pagastu pašvaldības, jo kur gan tām ņemt divus miljonus! Tomēr īsti negribas ticēt, ka arī šoreiz valsts atstās slīcēju glābšanu pašu slīcēju ziņā. ES diktē citus noteikumus, un būs vien jāatrod vajadzīgie līdzekļi.

 

Mans e-dokuments

Viens no elektroniskajiem dokumentiem, par kuru ir visdzīvākā interese, ir identifikācijas (ID) karte, jo tā būs jālieto visiem. Paredzēts, ka pirmā ID karte Latvijā jāizsniedz 2004. gada 1. maijā. Dzīvesvietu un tautību ID kartē ierakstīs tikai pēc personas vēlēšanās. Šobrīd Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kura paredz iekļaut ID kartē arī biometrisko informāciju: kartes mikroshēmā būs iekodēti personas pirkstu nospiedumi. Maijā apstiprināts īpašs standarts elektroniskai biometriskās informācijas iekļaušanai.

ID kartes dubulto drošību garantēs starptautiskajiem standartiem atbilstoša lāzeru tehnoloģija kartes gravēšanai zem tās virsējā slāņa, kā arī pietiekami droša autentifikācijas procedūra. Precīzai autentifikācijai būs vajadzīga gan personas privātā, gan publiskā elektroniskā atslēga, gan arī PIN kods.

Kā atzīmēja LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Bičevskis, ID karšu projekta realizācija var aizkavēties, ja valdība paliks pie viedokļa, ka ID kartes varēs izsniegt tikai tad, kad reāli darbosies elektroniskā paraksta funkcija.  Sākotnēji bija paredzēts, ka būs divu veidu ID kartes - ar un bez elektroniskā paraksta funkcijām. Tomēr visticamāk, ka būs vienots ID karšu standarts - tikai ar elektroniskā paraksta iespējām. Latvija ir viena no retajām valstīm, kur šādā veidā tiks apvienots elektroniskais dokuments un elektroniskais paraksts.

 

Gunta KĻAVIŅA

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001