Kāpēc svarīgi investēt internetā?
Iveta Utkina
Internets no neizmērojama spēļu laukuma ir
pārvērties par iespējām bagātu biznesa vidi.
Šīs pārmaiņas ir notikušas ne tikai tehnoloģijas
progresa vārdā, - pieaugot interneta lietotāju daudzumam,
tajā parādās jauns saturs un pakalpojumi, jaunas iespējas
ikvienam. Cilvēku apziņā internets no pusaudžu
rotaļlietas kļūst par nopietnu informācijas avotu, sakaru
līdzekli un biznesa instrumentu. Par mājaslapu attīstību
Latvijā, par to vēsturisko veidošanos un nākotnes
tendencēm SP stāsta Ina GUDELE, Latvijas Interneta asociācijas
izpilddirektore, un Vents DORIŅŠ, radošās
aģentūras Grafton
mārketinga direktors.
Ja tevis nav internetā, tevis nav vispār
Kad Ina
Gudele (tobrīd vēl Lattelekom
Apollo interneta pakalpojumu
vadītāja) pirms četriem gadiem teica šos vārdus,
daudziem šķita, ka tie ir aplami un Latvijas sociāli
ekonomiskajam stāvoklim neatbilstoši. Šobrīd situācija
ir tieši tāda, kādu to paredzēja I. Gudele.
Uzņēmējiem ir gluži cita nostāja firmas mājaslapu
izveidē: viņi spēj pamatot tās nepieciešamību vai
gluži otrādi spēj minēt argumentus, kāpēc to
nevēlas.
Centrālās
statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2002. gada sākumā
mājaslapas bija 18,7 procentiem uzņēmumu ar 10 un vairāk
darbiniekiem un 3,7 procentiem uzņēmumu, kuros ir mazāk
nekā desmit strādājošo (salīdzinājumam - 2001.
gada beigās mājaslapas bija 7,4 procentiem Latvijas
uzņēmumu, savukārt 2000. gada beigās tikai 4,6
procentiem). Ja mājaslapu izplatību aplūko reģiona
griezumā, tad lielākais īpatsvars ir pilsētā -
visvairāk mājaslapu ir Rīgas reģiona uzņēmumiem -
9,8 procenti. Pēc CSP datiem Latvijas internetā dominē tā
sauktās produktu mārketinga lapas. Tas liek secināt, ka uzņēmēji
ir sapratuši interneta nozīmi tirdzniecības
veicināšanā, tāpēc uzmanība, kāda tiek
veltīta uzņēmuma virtuālās telpas izveidei, arvien
pieaug.
Tagad jau var apgalvot, ka tālā
pagātnē ir laiks, kad uzņēmumi veidoja tā sauktās
mājaslapas vizītkartes, to izstrādi uzticot studentiem vai
citiem speciālistiem, par kuru pakalpojumiem cenas ir ievērojami
mazākas nekā aģentūru piedāvājumiem. - Mainoties
uzņēmumu vadītāju attieksmei pret modernajām
tehnoloģijām un saprotot iespējas, ko tās sniedz, pieaug
saturiski bagātu un dizainiski kvalitatīvu mājaslapu skaits.
Tas, protams, ietekmē jebkura satura veidotāja nākotnes
rīcību, jo izveidot mājaslapu tikai tāpēc, lai tā
būtu, vairs nav māksla, - satura veidošanās
likumsakarības skaidroja V. Doriņš.
Trūkst
tematiska satura
Līdz
1999. gadam Latvijā tikpat kā nebija satura latviešu
valodā. Sākot no 1999. gada septembra, kad sāka darboties
viens no pirmajiem Latvijas portāliem Delfi,
informācijas klāsts nepārtraukti papildinās. Patlaban
Latvijā ir labi attīstījies portālu un ziņu saturs
internetā, tomēr saturs internetā joprojām ir diezgan vienveidīgs
Delfi, Apollo un TVNet
pamatā ir ziņu portāli, kuru ekonomiskais modelis balstīts
uz interneta reklāmu.
Tieši
specializētā satura trūkuma dēļ Latvijā ir
izveidojusies neierasta situācija: ja, piemēram, uzņēmums,
kas nodarbojas ar apzaļumošanu, vēlas izvietot reklāmu par
saviem pakalpojumiem (ar saiti uz mājaslapu) un gūt kādu atdevi,
parasti reklāmas ievietošanai izvēlas kādu no trim
ziņu portāliem, jo specializētā satura nav. Citādāk,
protams, ir ar zobu pastu reklāmu. Šādām akcijām
vispiemērotākie ir ziņu portāli, jo plaša
patēriņa preču reklāmai nepieciešama liela
lietotāju auditorija.
Mājaslapa pilnvērtīgs pārdošanas kanāls
Līdz
ar tehnoloģiju attīstību un iespēju uz mājaslapu
koncepciju paraudzīties no ārvalstu pieredzes, Latvijā
šobrīd skaidri iezīmējas tās pašas tendences, kas
pirms dažiem gadiem bija vērojamas ārzemēs. - Lai gan
novitātes nozarē Latvijā atnāk ar novēlošanos,
šim faktam ir arī pozitīva puse: Latvijai ir iespēja
izvērtēt pasaules praksi un izvēlēties mums
piemērotāko, - skaidro I. Gudele.
Mājaslapa
internetā vairs nav tikai vizītkarte ar kontaktinformāciju,
nelielu aprakstu par firmas pamatdarbību un (labākajā
gadījumā) kādu vizuālu noformējumu. - Tā kā
uzņēmuma vadītāju vietas pēdējo gadu laikā
ieņem gados arvien jaunāki cilvēki, daudz drošāk tiek
investēts modernajās tehnoloģijās un uzņēmuma
virtuālās vides izveidošanā, - piebilst V.
Doriņš.
Un
pareizi vien ir, jo aktīvākā sabiedrības daļa, kas
interneta nozīmi ikdienā jau ir paspējusi novērtēt,
mūsdienās nepieciešamo informāciju par kādu firmu,
tās sniegtajiem pakalpojumiem u. tml. bez jau ierastās zvanīšanas
vai faksa sūtīšanas mēdz meklēt arī
internetā. - Apzinoties, ka
internets kā pilnvērtīgs mārketinga kanāls spēj
nodrošināt pārdošanas apjomu pieaugumu,
mājaslapās tagad tiek izveidotas arī pasūtījumu
formas, kur ikviens interesents var ātri un ērti izdarīt
pasūtījumu u. tml., - situāciju skaidro V. Doriņš,
piebilstot, ka šādu lapu rentabilitāti ir arī viegli
mērīt, tāpēc lapas īpašnieks,
izvērtējot darbības rezultātus, var
nekļūdīgi pieņemt lēmumu par tās
uzturēšanu un attīstības perspektīvām.
Veiksmīga ir Jaunā Rīgas teātra
mājaslapa, kurā blakus informācijai par jaunajām
izrādēm, aktieriem u. tml. interneta lietotājam tiek
piedāvāta iespēja turpat arī rezervēt biļetes,
norādot izrādes nosaukumu, datumu un ziņas par
pasūtītāju. Lai teātra mīļotājs neaizmirstu
par savu pasūtījumu, teātris dažu dienu laikā uz
pasūtītāja e-pastu vai mobilo tālruni nosūta
atgādinājumu par biļešu rezervāciju.
Galvenais
ir laba koncepcija
Šķiet, jau tālā pagātnē
ir tas laiks, kad, izveidojot mājaslapu, par tās esamību
informēja tikai papildrindiņa darbinieku vizītkartēs.
Uzņēmēji ir sapratuši, ka tāpat kā firmas
produktiem un pakalpojumiem reklāma ir vajadzīga arī
mājaslapai. Veiksme ir atkarīga no lapas lietošanas ērtuma,
vizuālā noformējuma, atraktivitātes un, pats galvenais, no
lapas koncepcijas vai mērķa, ko tās īpašnieks
vēlas sasniegt. - Visas šīs īpašības ceļ
lapas vērtību un rosina interneta lietotāju vēlreiz
ielūkoties tajā, - secina V. Doriņš.
Dažādi nozares pētījumi
parāda, ka interneta lietotāji dienā izmanto vidēji
35 saites un vēl noklikšķina uz kāda no baneriem, kuru ieraudzījuši
kādā no biežāk apmeklētajām saitēm.
Interneta lietotāji ir kļuvuši ne tikai zinošāki, bet
arī prasīgāki, tāpēc mājaslapu veidotājiem
un īpašniekiem ir
jācīnās par katra jauna lietotāja uzmanību.
- Nepietiek ar to, ka produkta
pārdošanas lapai ir labs noformējums, šobrīd daudz
vairāk nekā agrāk lapas tiek veidotas, lai pārsteigtu.
Tādēļ daudz tiek izmantota animācija, tehniskais progress,
oriģināls dizains, arī audio un video iespējas.
Mājaslapa var būt pat pilnīgi muļķīga, bet, ja
tās izstrādes pamatā ir stratēģija un ir definēti
mērķi, kurus īpašnieks vēlas sasniegt, tā ir
izpildījusi visus priekšnoteikumus, lai dzīvotu un pelnītu
naudu, - mājaslapu iespējas komentē V. Doriņš.
Mercedes
vai zaparožecs?
Speciālistiem
ir pagrūti nosaukt mājaslapu izveides vidējās cenas.
Agrāk klientiem šis esot bijis viens no pirmajiem jautājumiem,
tomēr šobrīd priekšplānā tiek izvirzīta
mājaslapas koncepcija un mērķi, kurus uzņēmums ir
iecerējis sasniegt. V. Doriņš mājaslapas salīdzina ar
auto: - Var braukt gan ar zaporožecu, gan ar mersedesu. Abi var aizvest no punkta A uz punktu
B, tomēr aplam būtu cerēt, ka atdeve no tām būs
vienāda. Tāpat ir ar mājaslapu: ja tās pamatideja ir tikai
izveidot lapu un pēc un uz tās rēķina vēl
ietaupīt, tad šādas lapas īpašniekiem nevajadzētu
cerēt uz rezultātiem, kādus sasniedz lapa, kuras izstrādes
tapšanā ir nopietni strādāts pie stratēģijas
izveides un pārdošanas idejas.
Iveta
UTKINA
Internets no neizmērojama spēļu laukuma ir
pārvērties par iespējām bagātu biznesa vidi.
Šīs pārmaiņas ir notikušas ne tikai tehnoloģijas
progresa vārdā, - pieaugot interneta lietotāju daudzumam,
tajā parādās jauns saturs un pakalpojumi, jaunas iespējas
ikvienam. Cilvēku apziņā internets no pusaudžu
rotaļlietas kļūst par nopietnu informācijas avotu, sakaru
līdzekli un biznesa instrumentu. Par mājaslapu attīstību
Latvijā, par to vēsturisko veidošanos un nākotnes
tendencēm SP stāsta Ina GUDELE, Latvijas Interneta asociācijas
izpilddirektore, un Vents DORIŅŠ, radošās
aģentūras Grafton
mārketinga direktors.
Ja tevis nav internetā, tevis nav vispār
Kad Ina
Gudele (tobrīd vēl Lattelekom
Apollo interneta pakalpojumu
vadītāja) pirms četriem gadiem teica šos vārdus,
daudziem šķita, ka tie ir aplami un Latvijas sociāli
ekonomiskajam stāvoklim neatbilstoši. Šobrīd situācija
ir tieši tāda, kādu to paredzēja I. Gudele.
Uzņēmējiem ir gluži cita nostāja firmas mājaslapu
izveidē: viņi spēj pamatot tās nepieciešamību vai
gluži otrādi spēj minēt argumentus, kāpēc to
nevēlas.
Centrālās
statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2002. gada sākumā
mājaslapas bija 18,7 procentiem uzņēmumu ar 10 un vairāk
darbiniekiem un 3,7 procentiem uzņēmumu, kuros ir mazāk
nekā desmit strādājošo (salīdzinājumam - 2001.
gada beigās mājaslapas bija 7,4 procentiem Latvijas
uzņēmumu, savukārt 2000. gada beigās tikai 4,6
procentiem). Ja mājaslapu izplatību aplūko reģiona
griezumā, tad lielākais īpatsvars ir pilsētā -
visvairāk mājaslapu ir Rīgas reģiona uzņēmumiem -
9,8 procenti. Pēc CSP datiem Latvijas internetā dominē tā
sauktās produktu mārketinga lapas. Tas liek secināt, ka uzņēmēji
ir sapratuši interneta nozīmi tirdzniecības
veicināšanā, tāpēc uzmanība, kāda tiek
veltīta uzņēmuma virtuālās telpas izveidei, arvien
pieaug.
Tagad jau var apgalvot, ka tālā
pagātnē ir laiks, kad uzņēmumi veidoja tā sauktās
mājaslapas vizītkartes, to izstrādi uzticot studentiem vai
citiem speciālistiem, par kuru pakalpojumiem cenas ir ievērojami
mazākas nekā aģentūru piedāvājumiem. - Mainoties
uzņēmumu vadītāju attieksmei pret modernajām
tehnoloģijām un saprotot iespējas, ko tās sniedz, pieaug
saturiski bagātu un dizainiski kvalitatīvu mājaslapu skaits.
Tas, protams, ietekmē jebkura satura veidotāja nākotnes
rīcību, jo izveidot mājaslapu tikai tāpēc, lai tā
būtu, vairs nav māksla, - satura veidošanās
likumsakarības skaidroja V. Doriņš.
Trūkst
tematiska satura
Līdz
1999. gadam Latvijā tikpat kā nebija satura latviešu
valodā. Sākot no 1999. gada septembra, kad sāka darboties
viens no pirmajiem Latvijas portāliem Delfi,
informācijas klāsts nepārtraukti papildinās. Patlaban
Latvijā ir labi attīstījies portālu un ziņu saturs
internetā, tomēr saturs internetā joprojām ir diezgan vienveidīgs
Delfi, Apollo un TVNet
pamatā ir ziņu portāli, kuru ekonomiskais modelis balstīts
uz interneta reklāmu.
Tieši
specializētā satura trūkuma dēļ Latvijā ir
izveidojusies neierasta situācija: ja, piemēram, uzņēmums,
kas nodarbojas ar apzaļumošanu, vēlas izvietot reklāmu par
saviem pakalpojumiem (ar saiti uz mājaslapu) un gūt kādu atdevi,
parasti reklāmas ievietošanai izvēlas kādu no trim
ziņu portāliem, jo specializētā satura nav. Citādāk,
protams, ir ar zobu pastu reklāmu. Šādām akcijām
vispiemērotākie ir ziņu portāli, jo plaša
patēriņa preču reklāmai nepieciešama liela
lietotāju auditorija.
Mājaslapa pilnvērtīgs pārdošanas kanāls
Līdz
ar tehnoloģiju attīstību un iespēju uz mājaslapu
koncepciju paraudzīties no ārvalstu pieredzes, Latvijā
šobrīd skaidri iezīmējas tās pašas tendences, kas
pirms dažiem gadiem bija vērojamas ārzemēs. - Lai gan
novitātes nozarē Latvijā atnāk ar novēlošanos,
šim faktam ir arī pozitīva puse: Latvijai ir iespēja
izvērtēt pasaules praksi un izvēlēties mums
piemērotāko, - skaidro I. Gudele.
Mājaslapa
internetā vairs nav tikai vizītkarte ar kontaktinformāciju,
nelielu aprakstu par firmas pamatdarbību un (labākajā
gadījumā) kādu vizuālu noformējumu. - Tā kā
uzņēmuma vadītāju vietas pēdējo gadu laikā
ieņem gados arvien jaunāki cilvēki, daudz drošāk tiek
investēts modernajās tehnoloģijās un uzņēmuma
virtuālās vides izveidošanā, - piebilst V.
Doriņš.
Un
pareizi vien ir, jo aktīvākā sabiedrības daļa, kas
interneta nozīmi ikdienā jau ir paspējusi novērtēt,
mūsdienās nepieciešamo informāciju par kādu firmu,
tās sniegtajiem pakalpojumiem u. tml. bez jau ierastās zvanīšanas
vai faksa sūtīšanas mēdz meklēt arī
internetā. - Apzinoties, ka
internets kā pilnvērtīgs mārketinga kanāls spēj
nodrošināt pārdošanas apjomu pieaugumu,
mājaslapās tagad tiek izveidotas arī pasūtījumu
formas, kur ikviens interesents var ātri un ērti izdarīt
pasūtījumu u. tml., - situāciju skaidro V. Doriņš,
piebilstot, ka šādu lapu rentabilitāti ir arī viegli
mērīt, tāpēc lapas īpašnieks,
izvērtējot darbības rezultātus, var
nekļūdīgi pieņemt lēmumu par tās
uzturēšanu un attīstības perspektīvām.
Veiksmīga ir Jaunā Rīgas teātra
mājaslapa, kurā blakus informācijai par jaunajām
izrādēm, aktieriem u. tml. interneta lietotājam tiek
piedāvāta iespēja turpat arī rezervēt biļetes,
norādot izrādes nosaukumu, datumu un ziņas par
pasūtītāju. Lai teātra mīļotājs neaizmirstu
par savu pasūtījumu, teātris dažu dienu laikā uz
pasūtītāja e-pastu vai mobilo tālruni nosūta
atgādinājumu par biļešu rezervāciju.
Galvenais
ir laba koncepcija
Šķiet, jau tālā pagātnē
ir tas laiks, kad, izveidojot mājaslapu, par tās esamību
informēja tikai papildrindiņa darbinieku vizītkartēs.
Uzņēmēji ir sapratuši, ka tāpat kā firmas
produktiem un pakalpojumiem reklāma ir vajadzīga arī
mājaslapai. Veiksme ir atkarīga no lapas lietošanas ērtuma,
vizuālā noformējuma, atraktivitātes un, pats galvenais, no
lapas koncepcijas vai mērķa, ko tās īpašnieks
vēlas sasniegt. - Visas šīs īpašības ceļ
lapas vērtību un rosina interneta lietotāju vēlreiz
ielūkoties tajā, - secina V. Doriņš.
Dažādi nozares pētījumi
parāda, ka interneta lietotāji dienā izmanto vidēji
35 saites un vēl noklikšķina uz kāda no baneriem, kuru ieraudzījuši
kādā no biežāk apmeklētajām saitēm.
Interneta lietotāji ir kļuvuši ne tikai zinošāki, bet
arī prasīgāki, tāpēc mājaslapu veidotājiem
un īpašniekiem ir
jācīnās par katra jauna lietotāja uzmanību.
- Nepietiek ar to, ka produkta
pārdošanas lapai ir labs noformējums, šobrīd daudz
vairāk nekā agrāk lapas tiek veidotas, lai pārsteigtu.
Tādēļ daudz tiek izmantota animācija, tehniskais progress,
oriģināls dizains, arī audio un video iespējas.
Mājaslapa var būt pat pilnīgi muļķīga, bet, ja
tās izstrādes pamatā ir stratēģija un ir definēti
mērķi, kurus īpašnieks vēlas sasniegt, tā ir
izpildījusi visus priekšnoteikumus, lai dzīvotu un pelnītu
naudu, - mājaslapu iespējas komentē V. Doriņš.
Mercedes
vai zaparožecs?
Speciālistiem
ir pagrūti nosaukt mājaslapu izveides vidējās cenas.
Agrāk klientiem šis esot bijis viens no pirmajiem jautājumiem,
tomēr šobrīd priekšplānā tiek izvirzīta
mājaslapas koncepcija un mērķi, kurus uzņēmums ir
iecerējis sasniegt. V. Doriņš mājaslapas salīdzina ar
auto: - Var braukt gan ar zaporožecu, gan ar mersedesu. Abi var aizvest no punkta A uz punktu
B, tomēr aplam būtu cerēt, ka atdeve no tām būs
vienāda. Tāpat ir ar mājaslapu: ja tās pamatideja ir tikai
izveidot lapu un pēc un uz tās rēķina vēl
ietaupīt, tad šādas lapas īpašniekiem nevajadzētu
cerēt uz rezultātiem, kādus sasniedz lapa, kuras izstrādes
tapšanā ir nopietni strādāts pie stratēģijas
izveides un pārdošanas idejas.