Nesportiskās vasaras izklaides

 

Vasara, jūra, saule. un, protams, datorspēles. Varbūt mazāk mīlētas un retāk spēlētas nekā citos, vairāk uz iekštelpām orientētos, gadalaikos, tomēr laipni gaidītas, ja reiz atnākušas...

 

Īsa pamācība pretterorismā

Unreal2 neattaisnoja uz to liktās cerības, taču par laimi nāk citas spēles, kas parāda, ka prasmīgās rokās jaunais Unreal Engine ir lielisks materiāls. Spēles Rainbow Six: Raven Shield kvalitāte burtiski kūsā pāri malām, pievilinot ne tikai rūdītus zaldātu simulācijas žanra speciālistus, bet arī nejauši garāmejošus citu spēļu stilu cienītājus. Iejūtieties starptautiskās pretterorisma vienības Rainbow Six cīnītāja ādā un kopā ar biedriem veiciet ikdienas darbiņus: apšaujiet teroristus, atbrīvojiet ķīlniekus un novērsiet vairāk vai mazāk vērienīgu katastrofu draudus. Kā jau šāda veida spēlēs pieņemts, jūs varat būt jebkura grupas locekļa ādā, pa to laiku citiem ļaujot uzvesties viņu AI prāta spēju robežās. Žanra nopietnā aspekta cienītāji šeit atradīs rūpīgu taktikas izplānošanu pirms došanās cīņā, taču to visu var veikt arī automātiski un uzreiz ķerties pie slapstīšanās un šaudīšanās. Spēlē ir modelēts elpu aizraujošs ieroču arsenāls, viss ņemts no reālās dzīves, tā, ka šeit atradīsiet praktiski jebkuru kādreiz kādā filmā redzētu stroķi un droši vien arī kādus neredzētus. Šeit ir viss: glīta grafika, cienījams mākslīgais intelekts, lieliski izstrādāta spēles vide, izteiksmīga telpiskā skaņa un vēl daudz pozitīvu faktoru un faktoriņu, bet, kā jau labi zinām, spēles tehnoloģiskā puse vēl neko negarantē. Realitātes simulācijas un aizraujošu izjūtu perfekts līdzsvars – tas ir Raven Shield panākumu pamats.

         

Nešaujiet mājas pievārtē...

Postal2 ir vēl viens ļoti un ļoti interesants Unreal Engine utilizējums. Teiksim atklāti, spēle ne visiem, spēle, ko tiešām vajadzētu slēpt no bērniem, spēle, kas ir kā bezkaunīgs izaicinājums tiem, kuri filozofē par datorspēļu virtuālās vardarbības ietekmi uz to spēlētājiem. Jā, patiešām, šajā spēlē var: sist garāmgājējus ar lāpstu, nocērtot tiem galvu, apliet kaimiņu suni ar benzīnu un aizdedzināt to, uzmaukt uz ieroča stobra dzīvu kaķi un izmantot to kā klusinātāju un vēl daudz ko citu ...

Tālākais ir atkarīgs no tā, kādu vārdu jūs liktu iepriekšējo daudzpunktu vietā. Ja šausmīgs, pretīgs, tad, lūdzu, nepērciet Postal2, tas nav jums. Ja jums nav svešs melnais humors, jūs izprotat datorspēļu atrautību no reālās pasaules un vienlaikus cienāt ēverģēlīgus izdomājumus, iemēģiniet šo spēļuku. Vardarbība spēlē nav pašmērķis, īstenībā tas ir tests jums pašam par sevi: kā uzvedīsities, pildot ikdienišķus sadzīviskus uzdevumus groteskā amerikāņu mazpilsētiņā? Vai aplaupīsit banku un šausit uz visu, kas kustas? Varbūt izvairīsities no konfliktiem un centīsities iespēju robežās visu veikt tā, kā godīgam pilsonim pieklājas? Var darīt gan tā, gan tā, pie spēles var atgriezties vēl un vēl, un vienmēr kaut ko tajā izdarīt nedaudz citādāk. Lielisks apkārtējo personāžu mākslīgais intelekts un rīcības brīvības plašums ļauj radīt aizvien jaunas amizantas situācijas. Lieliska, savdabīga spēle pieaugušajiem, kuriem viss kārtībā ar humora izjūtu un vispār ar smadzenēm kopumā.

 

Par maz, par vēlu

Spēle Will Rock ir tas, kam agri vai vēlu bija neizbēgami jārodas: tas ir Serious sam pakaļdarinājums, klons. Pats par sevi tas nav nekas nosodāms, lielais vairums datorspēļu smeļ idejas no agrākajām spēlēm, taču svarīgi ir iegūt savu seju, individuālu auru. Šai konkrētajai non-stop masveida monstru slaktēšanas spēlītei diemžēl ir problēmas ar individualitāti, tā šķiet pārāk tieša Serious Sam kopija, pie kam dažviet tehnoloģiski atpaliekoša no idejiskās iedvesmotājas. Ir jaunas ieroču idejas, ir arī oriģināli monstri, bet kopumā dejavu sajūta ir pārāk spēcīga. Ja tas netraucē vai abi Serious Sam izlaidumi jau ir stipri piemirsušies, Will Rock ir tīri baudāms.

StarTrek TV sēriju un filmu fani (ja vien Latvijā tādi vispār ir) drīzumā varēs priecāties par jauno šaujamspēli StarTrek: Elite Force II. Šobrīd pieejamā demo versija gan rada aizdomas, ka sēriju mīlestības neaizmiglotu acu īpašniekiem tā nešķitīs pārāk pievilcīga. Joprojām QuakeIII grafikas bāze, lai gan piepucēta un modificēta, spēle izskatās centrēta ap kādu nezināmu insektoīdu invāziju dažādās civilizētās vietās, un tas nozīmē, ka jāšauj pārsvarā lieli bari lielāku vai mazāku kukaiņveidīgu mošķu, kas ar īpašām prāta spējām neizceļas nu it nemaz, bet vairāk ar daudzumu.

 Starp kukaiņu slaktēšanas epizodēm ir personāžu dialogi, apkārtnē notiek visādi iepriekš paredzēti notikumi, kas principā nedaudz glābj spēles kopskatu no vienmuļības, taču tik un tā pēc neilga brīža atskāršat, ka kārtējais šāds atelpas brīdis ved atkal uz nākamo insektoīdu vilni vai kādu vienu un lielu mošķi, kas jāsakapā gabaliņos, lai ir miers mājās. Patiesību sakot, pēc šā gada E3 (Electronic Entertainment Expo) redzētā, šīm iepriekšminētajām, kā arī vēl dažām citām (Devastation, Red Faction II, Chase u. c.) FPS spēlēm patiesībā ir viens uzdevums: paspēt iznākt pirms HalfLife2 un pēc tam ātri krist aizmirstībā...

 

Sakarīgs uzbrauciens

Kā neliela kompensācija tam, ka PC spēlmaņi joprojām ir piekrāpti Colin McRae Rally 3 ziņā, beidzot ir sagaidīta braucamspēle TOCA Pro Race Driver. Visupirms par neparastāko tās īpatnību: tā ir pirmā PC auto spēle ar izteiksmīgu sižetisko līniju. Tas ir kaut kas vēl pavisam neierasts, taču, ja atskatāmies, kā ir evolucionējušas, piemēram, pirmās personas skata šaujamspēles (FPS), tad saprotam, ka tas bija tikai laika jautājums, lai kāds ar nedaudz holivudiska scenārija intrigas iepīšanu mēģinātu padarīt interesantāku arī braucamspēli. Sižets varēja būt, varēja nebūt, bet svarīgākais ir tas, ka spēle ir ekstrēmi kvalitatīva tieši kā braucamspēle.

Pro Race Driver ir viena no tām spēlēm, kas patiesi attaisno jūsu dārgos datordzelžu pirkumus (lētu datordzelžu pirkšanai attaisnojumu meklējiet paši... J). Varbūt mūsdienās vairs nevar īpaši pārsteigt ar autentiski modelētiem 42 (!!) reālās pasaules auto modeļiem, ar to, ka tie gana detalizēti un ļoti glīti, taču spēlē iestrādātais auto deformāciju modelis šobrīd ir neviltotas apbrīnas vērts. Faktiski katra kaut cik svarīga automašīnas sastāvdaļa, vai tās būtu durvis, lukturi vai spogulītis, ir modelēta kā reāla un dažādās auto bumsīšanās situācijās zaudē formu, lūst un plīst. Kopumā ar lielisko auto vadāmību tas veido augstu ticamības un virtuālas pareizības iespaidu, ar ko arī apsveicam gan sevi, gan spēles veidotājus. Tā turpināt, gaidīsim, kā vēl izsmalcinātāk šis žanrs attīstīsies turpmāk.

 

Paralēlā truša ala

Nu, un, protams, kur nu bez Matrix. Mūsdienu fenomens, kults un mānija, izpētes, atdarināšanas un apbrīnas objekts. Līdz ar jaunās filmas Matrix Reloaded iznākšanu dzimst arī daži paralēli citu mediju projekti, tādi kā animētās īsfilmas Animatrix un arī spēle Enter The Matrix. Tā ataino epizodiskus notikumus laika posmā starp pirmo un otro filmu, kā arī paralēli otrās filmas sižetam, pie kam galvenie varoņi ir daži otrā plāna personāži no otrās Matrix filmas.

Protams, šeit ir gravitāciju ignorējošs Kung-Fu, protams, šeit ir šaudīšanās un bullet time (šeit saukts par focus režīmu). Ir arī visai kvalitatīvas starpfilmas, gan spēles vidē, gan kinematogrāfiski veidotas, tomēr paša spēles procesa kvalitāte ir diskutabla. Ir spoži momenti, ir nepiedodamas kļūdas, un es varbūt apzināti nepieminēšu neko no tā konkrēti. Ja esat Matrix fans, jūs iegādāsities to neatkarīgi no tā, kas te par to būs rakstīts, taču fakts paliek fakts, šīs spēles dažādas recenzijas pēc 5 punktu skalas svārstās robežās no nulles līdz pieci ar plusu. Banāli, bet jāatceras klasiskā frāze: Nevienam nevar izstāstīt, kas ir Matrix. Tas ir jāizbauda katram pašam...

 

 

Juris „3Dman” Pērkons

http://www.raven-shield.com/ 

http://www.gopostal.com/

http://www.will-rock.com/

http://www.st-ef2.com/
http://www.enterthematrixgame.com/