Wi-Fi - karstie bezvadu interneta punkti

 

Pēdējā laikā arī Latvijas tehnoloģisko jaunumu apritē aizvien biežāk parādās tādi jēdzieni kā Wi-Fi (wireless fidelity), public WLAN, hotspot, bezvadu interneta telpa. Īstenībā tie visi apzīmē vienu un to pašu - publisku (nākotnē - arī privātu) bezvadu piekļuvi internetam. Lattelekom bija pirmais uzņēmums Latvijā, kas jau pērnruden sāka piedāvāt šādus pakalpojumus. Šobrīd Lattelekom ierīkotos bezvadu pieslēguma punktus var izmantot aptuveni 20 Rīgas un Ventspils sabiedriskās vietās. Tātad maisam gals vaļā un paredzams, ka turpmāk pieprasījums pēc Wi-Fi pakalpojumiem augs vēl straujāk. Vairāk par to SP stāsta Lattelekom Jauno biznesu daļas programmu direktors Gints MIĶELSONS un Pakalpojumu attīstības nodaļas vadītājs Ivars ĶĪSIS.

 

Wi-Fi pasaulē

Pasaulē publiskā bezvadu piekļuve internetam kļuva aktuāla jau 1999. gadā, kad tika izveidota starptautiskā Wi-Fi alianse (www.wi-fi.org), kuras uzdevums ir popularizēt šo perspektīvo pakalpojumu, kā arī izstrādāt kvalitātes standartus un sertificēt dažādu ražotāju bezvadu lokālo tīklu (wireless LAN) produktu (bāzes staciju un bezvadu interneta karšu) savstarpējo savietojamību. Šobrīd Wi-Fi aliansē iestājušies 375 uzņēmumi (galvenokārt ražotāji), un 715 produkti saņēmuši tās izsniegtos sertifikātus. Jebkurš produkts, kuru sertificējusi Wi-Fi alianse, spēj savstarpēji sadarboties ar citiem produktiem, kuri atbalsta 802.11 tipa standartus.

Tomēr pats svarīgākais, ka bezvadu interneta telpa jau sen pārplūdusi pāri alianses robežām, jo aizvien jaunu piekļuves punktu rašanos nosaka veiksmīga biznesa likumi, nevis alianses rāmji. Tiesa, daudzi pakalpojumu sniedzēji izmanto alianses ieviesto terminu Wi-Fi, lai potenciālajiem klientiem būtu vieglāk orientēties. Jēdzieni Wi-Fi un hotspot drīz vien kļūs tikpat populāri kā GSM, GPRS vai DSL. Interese par Wi-Fi aug ļoti strauji, un, kā prognozē nozares analītiķi, jau 2005. gadā pasaulē varētu būt vairāk nekā 118 000 publisko interneta telpu (hotspots).

Lai gan ir zināms, ka vienas Wi-Fi bāzes stacijas pārklājuma zona telpās ir 30-50 m (zem klajas debess - līdz 300 metriem), nav vērts pārrēķināt prognozēto piekļuves punktu daudzumu kvadrātkilometros. Kāpēc? Gluži vienkārši tāpēc, ka Wi-Fi publiskā pārklājuma zonas šobrīd paredzams veidot tieši aktīvākajās biznesa teritorijās, t.i., lielo pilsētu centros, kur dzīve kūsā un darījuma ļaudis staigā ar piezīmjdatoriem padusē. Viesnīcas, kafejnīcas, lielveikali, lidostas un citas sabiedriskas vietas ir visefektīvākās Wi-Fi biznesa attīstībai.

 

Kas notiek kaimiņos?

Igaunijas Wi-Fi kustībā iesaistījušies divi lielie operatori - Uinet un Eesti Telefon. Tur šobrīd ir atvērtas 110 publiskās bezvadu interneta telpas, to skaitā arī ārpus Tallinas. Resursi internetā - www.wifi.ee

Lietuvā pirmais ar Wi-Fi sāka nodarboties Omnitel. Pirmā bezvadu interneta telpa izveidota Viļņas lidostā.

Somijā Sonera piedāvā līdzīgu pakalpojumu, kura nosaukumā nav tradicionālā Wi-Fi vai hotspot. Somi to dēvē par wGate. Šis pakalpojums pieejams visās Sonera wGate pieslēguma vietās Somijā, kā arī Telia HomeRun pakalpojuma darbības punktos Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā un vairākās starptautiskajās lidostās gan Eiropā, gan ASV. Arī par pakalpojumiem ārpus Somijas tiek iekasēta tāda pati samaksa kā par iekšzemes pakalpojumiem.

Zviedrijā Telia AB piedāvātā pakalpojuma nosaukums ir HomeRun, un arī Telia noslēgusi līdzīgu līgumu ar Sonera par viņu pakalpojuma izmantošanu Somijā. Zviedrijā un Somijā patlaban darbojas vairāk nekā 400  bezvadu interneta telpas.

 

Ražotāji sarosās

Bezvadu interneta telpu popularitāte un straujā izplatība rosina aizvien vairāk ražotāju kalt biznesu, kamēr karsts. Turklāt tas attiecas ne tikai uz bāzes stacijām, bet arī uz bezvadu LAN kartēm. Paredzams, ka drīzumā bezvadu mikroshēmas varēs ievietot visās biroja iekārtās.

Intel nesen nācis klajā ar jaunu mobilo tehnoloģiju - CentrinoÔ, tas nozīmē, ka jaunākās paaudzes portatīvajos datoros sērijveidā jau tiek integrēta Intel piedāvātā bezvadu Wi-Fi lietojuma funkcija, kas dos lietotājiem vēl lielāku brīvību, izvēloties savienojuma veidu un vietu. Turklāt CentrinoÔ  mobilā tehnoloģija dos iespēju pagarināt bateriju darbības laiku, kā arī radīt vēl vieglākus piezīmjdatoru modeļus. Paredzams, ka jau otrajā pusgadā visi pazīstamo ražotāju portatīvo datoru jaunie modeļi būs ar Wi-Fi funkcijām.

Bet kā tad īsti ir ar pašiem portatīvajiem datoriem? Vai, piemēram, Latvijā to ir pietiekami daudz, lai tuvākajā nākotnē atmaksātos ieguldījumi bezvadu interneta telpu ierīkošanā, piemēram, kafejnīcās? Izrādās, ka Latvijā lieto vairāk nekā 10 000 piezīmjdatoru. Turklāt to cenas pakāpeniski krītas, un mazāk pazīstamu firmu produktus var nopirkt pat par 600 latiem. Svarīgi arī, ka jaunākajos modeļos bateriju darbības ilgums ir pat līdz desmit stundām, bet paši datori kļūst aizvien vieglāki. Turklāt Wi-Fi piekļuvei var izmantot arī planšetdatorus, plaukstdatorus un pat personālos plānotājus (PDA). Lai gan vienkāršākie PDA modeļi nav paredzēti darbam internetā, tomēr pieejami arī tādi, kur ir Word, Excel un interneta pārlūkprogramma. To jaunākie modeļi jau ir savietojami ar Wi-Fi.

Pozitīvi ir arī tas, ka Wi-Fi funkciju var pievienot pat fiksētajiem datoriem, ja vien tiem ir USB ports (visiem jaunajiem modeļiem) un īpašs WLAN adapteris, ar kura palīdzību informāciju var pārnest uz kādu citu datoru. Nākotnē varētu parādīties arī tādi mobilo tālruņu modeļi, kas atbalstīs gan GPRS, gan Wi-Fi.

 

Wi-Fi vai UMTS?

Redzot, cik daudz iespēju piedāvā Wi-Fi, gribot negribot rodas vēlme salīdzināt to ar UMTS tehnoloģiju. Wi-Fi jau piedāvā bezvadu piekļuvi internetam, UMTS būs pieejama tikai nākotnē. Arī piezīmjdatora formāts interneta pārlūkošanai noteikti ir ērtāks, turklāt viens no lielākajiem Wi-Fi trumpjiem ir ātrums - 11Mbit/s. Nenoliedzami šīs bezvadu tehnoloģijas spēcīgi konkurē, tomēr nozares eksperti uzskata, ka tās varētu arī viena otru papildināt un pastāvēt līdzās, jo tām ir atšķirīga mērķauditorija. Protams, dažās situācijās būs izdevīgāk lietot Wi-Fi (aktīvā biznesa zonās, nopietniem biznesa mērķiem, konferencēm), bet būs arī gadījumi, kad it labi varēs iztikt ar UMTS vai GPRS (ārpus aktīvās biznesa zonas, e-pasta pārlūkošanai, neliela apjoma informācijai, failu lejupielādei). 

 

Frekvences un ātrums

Pasaulē bezvadu interneta telpās (BIT) jau tagad ir iespēja brīvi izmantot ne tikai 2,4 GHz, bet arī 5 GHz frekvenču diapazonu. Latvijā tie šobrīd vēl nav brīvi pieejami bezvadu interneta vajadzībām. Lai varētu izmantot 2,4 GHz frekvenču diapazonu BIT, jāmaksā gan par katra piekļuves punkta frekvenču reģistrāciju (Ls 150), gan arī abonēšanas maksa (Ls 50) gadā. Sanāk gandrīz vai dārgāk nekā pašas wireless LAN iekārtas! Citās Eiropas valstīs šādi maksājumi netiek iekasēti.

Šāda situācija acīmredzot turpināsies līdz pat gada beigām, toties nākamā gada prognozes ir cerīgākas: 2.4 GHz frekvenču diapazona reģistrācija un maksas kārtība kļūs vienkāršāka un 5 GHz frekvenču diapazonu varētu atļaut lietot komerciāliem nolūkiem.

Daudzie standarti, kurus izmanto bezvadu interneta telpā, atbalsta arī dažādus datu pārraides ātrumus. Šobrīd visplašāk izmanto 802.11, 802.11a un 802.11b, kas  paredzēti ātrumam 11 Mbit/s, bet nākamajā līmenī ātrums sasniegs jau 22 Mbit/s (patlaban tiek testēti pilotprojekti). Trešajam līmenim ar ātrumu 54 Mbit/s tapuši tikai prototipi, un to varēs izmantot tīklos, kas atbildīs standartam 802.11g. Ātrums 22 un 54 Mbit/s būs sasniedzams tikai, izmantojot 5GHz frekvenču diapazonu.

Latvijā patlaban pilnīgi pietiek ar ātrumu 11 Mbit/sek, bet, ja nākotnē kādā no bezvadu interneta telpām radīsies vajadzība pēc lielāka ātruma, nebūs nekādu problēmu to modernizēt.

 

Lattelekom - Wi-Fi pionieris Latvijā

Lattelekom bija pirmais uzņēmums Latvijā, kas pērn sāka piedāvāt klientiem progresīvo Wi-Fi pakalpojumu. Patlaban jau atvērtas aptuveni 20 bezvadu interneta telpas, līdz gada beigām to varētu būt aptuveni 50, bet pēc trim gadiem - iespējams jau 1000. Starp citu, Eirovīzijas laikā Rīgā, Skonto Olimpiskā kompleksa koncerta hallē jau darbojās Lattelekom publiskais Wi-Fi pakalpojums..

 

Klientu spektrs aizvien paplašinās. Pats pirmais drosminieks bija Reval Hotel Latvija (skat. SP Nr. 4/2002), bet šī piedāvājuma lieliskās perspektīvas saskatījusi arī lidosta Rīga, Skonto halle, BT1 izstāžu centrs Ķīpsalā, Lido atpūtas centrs, Double Coffee un Coffee Nation kafejnīcu tīkli un citi pašreizējie klienti. Paredzams, ka vēl šogad par bezvadu interneta telpu saimniekiem kļūs arī Rīgas dzelzceļa stacija, Rīgas pasažieru osta u.c. publiskie objekti. Bezvadu interneta telpu izvietojums paplašināsies arī ģeogrāfiski - plānots, ka līdz gada beigām Ventspilij pievienosies vairāki citi lielie rajonu centri - Daugavpils, Rēzekne, Cēsis, Valmiera, Jelgava, Liepāja. Visi Wi-Fi pieslēguma punkti atrodami uz kartes uzņēmuma mājaslapā: lattelekom.lv/wifi, tā kā jau iepriekš iespējams izvēlēties konferences vai biznesa tikšanās norises vietu, kur pieejams Wi-Fi.

Tomēr jāievēro, ka šādiem pieslēgumiem nevar izmantot jebkuru publisku vietu: tām jāatbilst noteiktiem kritērijiem, jābūt drošām un pietiekami piemērotām portatīvo datoru lietošanai. No otras puses, kā prognozē Gints Miķelsons, Lattelekom piedāvāto Wi-Fi pārklājumu drīzumā paredzēts papildināt ne tikai ar jaunām publiskām vietām, bet arī ar bezvadu birojiem (kopš maija beigām) un privātpersonu pieslēgumiem (piemēram, jaunajos daudzdzīvokļu namos vai privātmāju rajonos).

  Wi-Fi pakalpojums līdz pirmajam jūlijam vēl pieejams  bez maksas, lai ar to varētu iepazīties visi interesenti. Tomēr turpmāk par to būs jāmaksā. Kā pastāstīja Gints Miķelsons, sākusies Lattelekom sadarbība ar LMT, lai klientam būtu ērtāk norēķināties par Wi-Fi pakalpojumu. Plānots, ka nākotnē lietotājs, aizsūtot kodu uz noteiktu tālruni, īsziņas (SMS) formātā saņems pretī paroli, un pēc tam šī maksa par Wi-Fi pakalpojumu tiks pievienota mobilā telefona rēķinam.

Lattelekom domā arī par tiem lietotājiem, kuri vēlas izmantot bezvadu pieslēgumu internetam, uzturoties ārzemēs. Tāpēc sākušās sarunas ar kaimiņvalstu operatoriem Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Vācijā. Paredzams, ka līdz gada beigām tiks noslēgti līgumi, lai Latvijas lietotāji, aizbraucot uz kādu no šīm valstīm, varētu ērti lietot Lattelekom Wi-Fi pakalpojumus arī tur.

Gunta KĻAVIŅA