Kas notika tirgus laukumā?
Valstis Lietuva (2) Somija (2
No 2. līdz 5. aprīlim Skonto hallē notika 10. starptautiskā informācijas
tehnoloģiju, telekomunikāciju un biroja risinājumu izstāde Baltic IT&T 2003. Izstādes
organizētājs izstāžu sabiedrība PRIMA Skonto sadarbībā ar Data Media Group.
IT paliek
paēnā
Dominējošie, protams, bija nosaukumā
pieteiktie virzieni, tomēr to īpatsvars bija
atšķirīgs. Lielos vilcienos pārlūkojot izstādi,
radās priekšstats, ka telekomunikācijas un biroja risinājumi
noēno informācijas tehnoloģijas. Par to liecināja
pārstāvēto dalībnieku daudzums un tas, ka
lielākās platības un varenākās stendu konstrukcijas
piederēja tieši TK nozares pārstāvjiem (LMT, Lattelekom, Telia, Nokia, Belam Rīga).
Protams, šajos stendos arī bija vislielākā
apmeklētāju rosība. Lattelekom
piedāvājuma smailē bezvadu interneta
piedāvājums. LMT stendā jaunatne pulcējās, lai
iepazītu MMS iespējas.
Tomēr TK jomā dalībnieku skaita (ap 10)
ziņā visplašāk bija pārstāvēti
uzņēmēji, kas piedāvāja moderno tīklu tehniku,
tīklu projektēšanu, kabeļus un mēriekārtas.
Aktuālais piedāvājums - no optiskajiem kabeļiem uz
integrētu pilsētas telekomunikāciju tīklu un
strukturētu kabeļtīklu veidošanu. Interneta risinājumus
biznesa mērķiem (neieskaitot reklāmas firmas)
piedāvāja sešas firmas, telefonijas piecas, mobilos sakarus
četras, bezvadu internets datu pārraidei - divas firmas.
Daudzpusīgais
Siemens
Informācijas tehnoloģiju programmatūras
atzarā firmu skaits izstādē turpina sarukt. Latvijas firmas,
kuru piedāvājumā bija programmu un IS izstrāde un
integrācija, kā arī konsultācijas, bija aptuveni
sešas. To vidū arī Verdi,
viena no jaunākajām un spēcīgākajām.
Ievērību guva izstādes debitants 2002. gadā
dibinātā Latvijas atvērtā koda asociācija LAKA, kuras
stendā bija dzīva interese par atvērto kodu un
piedāvātajām bezmaksas programmatūrām.
Apmēram pusducis firmu pārstāvēja
arī pasaulē plaši pazīstamu ražotāju
programmproduktus un sistēmas, kas tiek piedāvātas biznesa
pārvaldībai. To vidū arī klientu pārvaldības jeb
CRM (Customer Relationship Management)
sistēmas, kas Latvijā ir jauna lieta.
Konkrētajās jomās (tirdzniecībā,
rūpniecībā, noliktavu saimniecībā,
projektēšanā, medicīnā, ģeoinformātikā)
Siemens piedāvājums
izcēlās ar daudzpusību. Ģeoinformātikā daudz
interesentu piesaistīja karšu izdevniecības Jāņa
sēta jaunais produkts, kurā ietvertas vairāk nekā 100
kartes. Parasti daudz piedāvājumu (ap 10 dažādu
sistēmu) ir grāmatvedības un finanšu nozarē, kuru
vidū ir arī mūsu programmētāju piedāvājums.
Četras
piektdaļas dalībnieku veci paziņas
Par interneta resursiem latviešu valodā
veiksmīgi gādā LETA un Tilde.
Pēdējās piedāvājums - www.letonika.lv
ir jauns serviss, kas sniedz enciklopēdiska satura uzziņas par
Latviju, kā arī angļu latviešu vārdnīca Tildes SMS, kas paredzēta LMT
abonentiem.
Maz bija dzelžu
piedāvātāju (ap 10), to vidū izstādes interesentiem
saistošākie bija StarLett
stends ar Apple Computer datoriem un
NEC/Mitsubishi monitoriem.
Kopumā apmēram 80 procentus dalībnieku
bijām iepazinuši jau pērn. Pirmo reizi sevi pieteica dažu
tuvāko kaimiņvalstu firmas pa divām no Lietuvas un Somijas, pa
vienai no Vācijas, Polijas, Igaunijas un Ukrainas.
Desmit gados izstāde ir mainījusi virsuzdevumu
no izstādes, kurā varējām iegūt gandrīz pilnu
ainu par pašmāju aktivitātēm (ja tevis šeit nav, tad
tevis nav vispār), aizvien vairāk dominē firmas lielo
ārzemju firmu pārstāvniecības, kam dalība
izstādē ir viens no mārketinga baušļiem. Šīs
firmas vienmēr ir interesantas - to stendos pastarpināti
atspoguļojas pasaules tirgus jaunākais piedāvājums.
Šogad šajā sakarā jāatzīmē Panda Software ienākšana, kas
ir pazīstams pretvīrusu aizsardzības produktu
ražotājs. Izstādes debitants no Vācijas Schneider Intercom piedāvāja
jaunākajām tendencēm atbilstošu integrētu
drošības sistēmu, kas pārvaldāma no vienotas pults.
Latvijas dalībnieki pārsvarā ir firmas,
kas izveidojušās pēdējos piecos gados, vai arī firmas,
kas ir kāda līdz šim Latvijā nepiedāvāta produkta
izplatītāji. Latvijā ilgstoši
strādājošās firmas, kas ir drošas par savu vietu
tirgū, piedalās maz (ar dažiem izņēmumiem). Līdz
ar to izstāde neveido panorāmu par to, kas pašlaik notiek
šajā laukā Latvijā, bet gan dod vietu jaunajiem tirgus
pretendentiem. Pēc desmit gadiem tēls ir mainījies - no
svētkiem uz ikdienu.
Laura KALINKA
No 2. līdz 5. aprīlim Skonto hallē notika 10. starptautiskā informācijas
tehnoloģiju, telekomunikāciju un biroja risinājumu izstāde Baltic IT&T 2003. Izstādes
organizētājs izstāžu sabiedrība PRIMA Skonto sadarbībā ar Data Media Group.
IT paliek
paēnā
Dominējošie, protams, bija nosaukumā
pieteiktie virzieni, tomēr to īpatsvars bija
atšķirīgs. Lielos vilcienos pārlūkojot izstādi,
radās priekšstats, ka telekomunikācijas un biroja risinājumi
noēno informācijas tehnoloģijas. Par to liecināja
pārstāvēto dalībnieku daudzums un tas, ka
lielākās platības un varenākās stendu konstrukcijas
piederēja tieši TK nozares pārstāvjiem (LMT, Lattelekom, Telia, Nokia, Belam Rīga).
Protams, šajos stendos arī bija vislielākā
apmeklētāju rosība. Lattelekom
piedāvājuma smailē bezvadu interneta
piedāvājums. LMT stendā jaunatne pulcējās, lai
iepazītu MMS iespējas.
Tomēr TK jomā dalībnieku skaita (ap 10)
ziņā visplašāk bija pārstāvēti
uzņēmēji, kas piedāvāja moderno tīklu tehniku,
tīklu projektēšanu, kabeļus un mēriekārtas.
Aktuālais piedāvājums - no optiskajiem kabeļiem uz
integrētu pilsētas telekomunikāciju tīklu un
strukturētu kabeļtīklu veidošanu. Interneta risinājumus
biznesa mērķiem (neieskaitot reklāmas firmas)
piedāvāja sešas firmas, telefonijas piecas, mobilos sakarus
četras, bezvadu internets datu pārraidei - divas firmas.
Daudzpusīgais
Siemens
Informācijas tehnoloģiju programmatūras
atzarā firmu skaits izstādē turpina sarukt. Latvijas firmas,
kuru piedāvājumā bija programmu un IS izstrāde un
integrācija, kā arī konsultācijas, bija aptuveni
sešas. To vidū arī Verdi,
viena no jaunākajām un spēcīgākajām.
Ievērību guva izstādes debitants 2002. gadā
dibinātā Latvijas atvērtā koda asociācija LAKA, kuras
stendā bija dzīva interese par atvērto kodu un
piedāvātajām bezmaksas programmatūrām.
Apmēram pusducis firmu pārstāvēja
arī pasaulē plaši pazīstamu ražotāju
programmproduktus un sistēmas, kas tiek piedāvātas biznesa
pārvaldībai. To vidū arī klientu pārvaldības jeb
CRM (Customer Relationship Management)
sistēmas, kas Latvijā ir jauna lieta.
Konkrētajās jomās (tirdzniecībā,
rūpniecībā, noliktavu saimniecībā,
projektēšanā, medicīnā, ģeoinformātikā)
Siemens piedāvājums
izcēlās ar daudzpusību. Ģeoinformātikā daudz
interesentu piesaistīja karšu izdevniecības Jāņa
sēta jaunais produkts, kurā ietvertas vairāk nekā 100
kartes. Parasti daudz piedāvājumu (ap 10 dažādu
sistēmu) ir grāmatvedības un finanšu nozarē, kuru
vidū ir arī mūsu programmētāju piedāvājums.
Četras
piektdaļas dalībnieku veci paziņas
Par interneta resursiem latviešu valodā
veiksmīgi gādā LETA un Tilde.
Pēdējās piedāvājums - www.letonika.lv
ir jauns serviss, kas sniedz enciklopēdiska satura uzziņas par
Latviju, kā arī angļu latviešu vārdnīca Tildes SMS, kas paredzēta LMT
abonentiem.
Maz bija dzelžu
piedāvātāju (ap 10), to vidū izstādes interesentiem
saistošākie bija StarLett
stends ar Apple Computer datoriem un
NEC/Mitsubishi monitoriem.
Kopumā apmēram 80 procentus dalībnieku
bijām iepazinuši jau pērn. Pirmo reizi sevi pieteica dažu
tuvāko kaimiņvalstu firmas pa divām no Lietuvas un Somijas, pa
vienai no Vācijas, Polijas, Igaunijas un Ukrainas.
Desmit gados izstāde ir mainījusi virsuzdevumu
no izstādes, kurā varējām iegūt gandrīz pilnu
ainu par pašmāju aktivitātēm (ja tevis šeit nav, tad
tevis nav vispār), aizvien vairāk dominē firmas lielo
ārzemju firmu pārstāvniecības, kam dalība
izstādē ir viens no mārketinga baušļiem. Šīs
firmas vienmēr ir interesantas - to stendos pastarpināti
atspoguļojas pasaules tirgus jaunākais piedāvājums.
Šogad šajā sakarā jāatzīmē Panda Software ienākšana, kas
ir pazīstams pretvīrusu aizsardzības produktu
ražotājs. Izstādes debitants no Vācijas Schneider Intercom piedāvāja
jaunākajām tendencēm atbilstošu integrētu
drošības sistēmu, kas pārvaldāma no vienotas pults.
Latvijas dalībnieki pārsvarā ir firmas,
kas izveidojušās pēdējos piecos gados, vai arī firmas,
kas ir kāda līdz šim Latvijā nepiedāvāta produkta
izplatītāji. Latvijā ilgstoši
strādājošās firmas, kas ir drošas par savu vietu
tirgū, piedalās maz (ar dažiem izņēmumiem). Līdz
ar to izstāde neveido panorāmu par to, kas pašlaik notiek
šajā laukā Latvijā, bet gan dod vietu jaunajiem tirgus
pretendentiem. Pēc desmit gadiem tēls ir mainījies - no
svētkiem uz ikdienu.