Radiouztvērēju skaļruņu konstruēšanas kuriozi

 

Rīgas radiorūpnīca Radiotehnika jau 1944. gada oktobrī bija sakārtota plašai radiouztvērēju ražošanai. Viens no visgrūtāk atrisināmajiem jautājumiem bija skaļruņu ražošana. Līdz karam tos iepirka ārvalstīs, bet vēlāk tos vajadzēja ražot pašiem. Rīgas konstruktori izmisīgi meklēja vislabāko papīru, no kura varētu izgatavot skaļruņu membrānu. Izrādījās, ka šim nolūkam ļoti labi noder šokolādes iepakošanas staniola papīrs, bet to nekur nevarēja nopirkt. Bija jau panākta vienošanās ar rūpnīcu Laima, bet Vieglās un pārtikas ražošanas tautas komisariāts pārdošanu aizliedza.

Kāds no konstruktoriem atcerējās, ka trīsdesmitajos gados VEF skaļruņu membrānu izgatavošanai lietoja gumiju no prezervatīviem. Radiotehnikā nolēma izmēģināt minēto materiālu. Gados jaunākam konstruktoram vajadzēja iet uz tuvāko aptieku un nopirkt intīmo preci. Konstruēšanas darbi ieilga.

Kārtējo reizi, atnākot uz aptieku, pārdevējs paziņoja: - Jaunais cilvēk, jūs interesējošās preces mums pašlaik nav, bet varu piedāvāt ļoti labas tabletes, kuru lietošana ir tikpat droša! - Diemžēl šai gadījumā tabletes nelīdzēja…

 

Montiera mācekļa un darbu vadītāja piedzīvojumi

 

Ulmaņlaikos Rīgas Valsts tehnikuma audzēkņiem obligāti vajadzēja strādāt praksē kādā no sakaru līniju remontbrigādēm. Pirmajā prakses dienā brigadieris jauniņajiem deva garu kārti, lai tie dzenātu vārnas un citus putnus no gaisa vadu līnijām, jo tās traucējot telefona sarunai. Kāds no tā laika audzēkņiem atceras prakses laika notikumus.

Māceklim un vēl kādam montierim vajadzēja piemontēt telefona stabam divus papildus šķēršņus (metāla stienis ar astoņām tapām, uz kurām uzliek izolatorus). Telefona līnijas stabs bijis ļoti augsts (kādus astoņus metrus). Montieris uzkāpis stabā, piesprādzējies, bet pēkšņi kāpslim pārtrūkusi saite – ne nokāpt no staba, ne strādāt. Montieris ar mācekli nolēmuši pārlikt pāri šķērsnim virvi, uzvilkt augšā tukšu cementa mucu, apakšējā galā piesiet pie virves četrus šķēršņus (to masa apmēram 80 kg). Mucā iekāptu montieris, un muca lēnām slīdētu lejā, bet piesietie šķēršņi celtos uz augšu (regulētu mucas ātrumu).

Kaut kas nav bijis pareizi izdomāts – muca ar montieri noslīdējusi līdz pusstabam un apstājusies. Māceklis saucis montierim, lai tas palecas un ar savu svaru mucu iekustina. No lēciena mucai izlūzis dibens, montieris kritis lejā, muca cēlusies augšup, bet šķēršņi krituši uz leju. Māceklis nobijies, jo baidījies, ka šķērsņi kritīs ātrāk un sadauzīs montierim galvu. Pie staba, uz dēlīša rindiņā bijuši salikti notīrītie izolatori. Montieris krītot ar kājām triecies pret dēļa galu, izolatori kā no lingas izmesti lidojuši pa gaisu un ietriekušies blakus pasta nodaļas logā. Par laimi, montierim šķēršņi trāpījuši tikai pa plecu. Pasta darbinieki izsaukuši policiju, jo domājuši, ka ir kāds ļaunprātīgs uzbrukums pastam. Montieris paspējis izstāstīt māceklim, ko nozīmē burti TF un TG uz izolatoriem.

Nākošajā gadā tehnikuma praktikants nokļuvis telefona centrālē, kur montējis komutatorus. Lodēšanai vajadzējis attiecīgi sagatavot sālsskābi – iemest sālsskābes pudelē alvu. Ķīmiskas reakcijas rezultātā no sālsskābes izdalās ūdeņradis. Darbu vadītājs ātri novērtējis situāciju un nolēmis uztaisīt balonu. Aizskrējis uz tuvāko aptieku, nopircis prezervatīvus (iepakojumā 2 gab.) un vienu no tiem uzmaucis pudelei. Ūdeņraža bijis par maz, lai uzpūstu balonu.

Darbu vadītājs neizlietoto prezervatīvu ielicis bikšu mazajā kabatiņā (parasti vīrieši tajā glabāja pulksteni). Nedēļas beigās viņš braucis uz savām lauku mājām. Sieva, gludinot bikses, atradusi atplēsto paciņu, kurā vēl palicis viens no neizmantotajiem intīmajiem priekšmetiem. Darbu vadītājam neizdevās sievu pārliecināt par mēģinājumu uzpūst balonu. Viss beidzās ar laulības šķiršanu.

 

“Atentāts” pret Māri Gaili

Ministru kabineta priekšsēdētājs Māris Gailis nolēma apciemot Lattelekom muzeju. Lai labāk demonstrētu muzeja eksponātus, uz ātru roku samontēja taisngriezi 1928. gada automātiskās telefona centrāles maketa darbināšanai. Taisngriežņa iztaisnotās līdzstrāvu pulsācijas izlīdzināšanai tika uztaisīta elektrolītisko kondensatoru baterija. Pusstundu pirms M. Gaiļa ierašanās, ieslēdzot taisngriezi, ar lielu troksni uzsprāga vairāki kondensatori un telpa piepildījās ar tumšiem dūmiem. Kas būtu noticis, ja tas notiktu M. Gaiļa klātbūtnē, kā reaģētu viņa apsardzes četri vīri? Nepārprotami sprādziens tiktu novērtēts kā atentāts! Vai šādā gadījumā viņi gāztu Gaili zemē un gultos viņam virsū, vai arī šautu uz muzeja darbiniekiem?

 

Jāzeps LOČMELIS