Sakaru nieki :-)

Telefona saruna: — Vai bāze? — Jā, bet jūs neesat trāpījuši pareizi. Šeit ir kara bāze. — Nē, es esmu trāpījis pareizi. Jūs paši neesat pareizi trāpījuši. Kurš man samaksās par noārdīto šķūnīti?

Satiekas divi draugi. — Ko tu tāds noskumis? — Noķēru zelta zivtiņu, un viņa izpildīja manu viskvēlāko vēlēšanos. — Kādu? — Lai man būtu tikpat daudz, cik Bilam Geitsam. — Priecājies būtu! — Es jau sākumā priecājos, bet šodien Bils bankrotēja...

Vīrietis strādā pie mājas. No kaimiņu mājas iznāk viņa kaimiņiene, blondīne, atver pastkastīti, ieskatās tajā, aizcērt to un steidzīgi atgriežas mājā. Pēc brīža blondīne atkal izskrien no mājas, ieskatās pastkastē un ieskrien atpakaļ. Kad tas atkārtojas trešo reizi, vīrietis nenovaldās: — Vai kaut kas noticis? — Tiešām noticis. Mans glupais dators visu laiku muld: jums pienācis pasts.

Lūdzu, nedzeniet studentus laukā no Hārvardas universitātes! Ļaujiet viņiem mierīgi beigt mācības. Citādi viņi vēlāk visādus Windows izdomās.

Programmētāja sieva ieiet viņa istabā, lai apskatītos, kā vīram iet, un redz, ka vīrs, salicis apkārt papīrus un aliņus, atstājis ieslēgtu televizoru un datoru, aizmidzis ar atvērtu grāmatu uz krūtīm. Programmētājs, sievas ierašanās pamodināts, miegaini paskatās uz viņu un paziņo: — Netraucē. Esmu daudzuzdevumu režīmā.

Ārsts pacientam telefonsarunā: — Man ir jums divas ziņas — slikta un superslikta. — Sāciet ar slikto. — Pēc analīzēm sanāk, ka jums dzīvot atlicis tikai trīs dienas. — Vēēēē! Un kāda tad ir supersliktā ziņa? — Es jau divas dienas nevarēju jūs sazvanīt!

Vai jūs zināt... ja kliegsit 8 gadus, 7 mēnešus un 6 dienas, izdalītās enerģijas pietiks, lai uzvārītu glāzi ūdens; sitot ar galvu pret sienu, jūs patērējat 150 kaloriju stundā; zilonis ir vienīgais dzīvnieks, kurš nespēj lēkt; strausa acs ir lielāka par viņa smadzenēm; ja jūs kaut kas kaitina un jūs saviebjaties, šajā kustībā piedalās 42 muskuļi; lai kādam iekrāmētu pa galvu, pietiek izmantot tikai četrus muskuļus.

Programmētājs sveicina priekšnieku: — Labvakar, Ivan Ivanovič! — Kāds vakars — pašlaik taču rīts! — Kad es jūs redzu, man acīs satumst.

Skolotāju izteicieni. — Tā, Arhimed! Atkal kavē! Tikai, Dieva dēļ, nevajag atkal stāstīt, ka tevi iespundējuši vannas istabā. — Kopernik, kad beidzot tu sapratīsi, ka neesi Visuma centrs? — Galilej, vēlreiz nometīsi ķieģeli no jumta — izlidosi no skolas! — Kepler, beidz blenzt debesīs! — Ņūton, varbūt pietiks sust zem ābeles? — Pavlov, nemoki suņus!

Ja jūs to varat aptaustīt un redzat to — tas ir reāls. Ja jūs to varat aptaustīt un neredzat to — tas ir caurspīdīgs. Ja jūs to nevarat aptaustīt, bet redzat to — tas ir virtuāls. Ja jūs to nevarat aptaustīt un neredzat to — tas jau ir aiztinies!

Šerloks Holmss no rīta pamostas un paziņo Vatsonam: — Vatson, jūs visu nakti skatījāties porņukus! — Bet kā jūs to zināt? — Pirmkārt, jums acis sarkanas. — Pareizi, bet otrkārt? — Otrkārt, citu kasešu man nemaz nav.

Kā trīs programmētāji var izveidot kopēju biznesu? Viens raksta vīrusus, otrs — antivīrusus. Bet trešais? Trešais — operētājsistēmas, kurās tas viss darbosies.

— Cik gan dāsna mūsu daba! Gāju vakar pa parku, skatos — zelta zivtiņa mētājas. Nu, es no tās nopurināju mužiku un, re, — lietoju.

— Mana sieva vakar peidžerim kaut kādu draņķi uzgāza,tas vairs nedarbojas! — Hmm? Peidžera vīruss? — Viņa neatzīstas. Bet, manuprāt, gludekli — tas arī vairs nesilda.

— Dārgais, ko tu mīli vairāk — mani vai šo muļķīgo uzparikti, pie kuras TU PAVADI VISU DIENU, DRAŅĶIS TĀDS!!! — Bet, mincīt, kā gan var salīdzināt nedzīvu priekšmetu un DATORU?!