Pasaules radiosakaru konference WRC-03
Bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība
Kārtējā pasaules radiosakaru
konference WRC‑03 notika Ženēvā, Šveicē, no
9. jūnija līdz 4. jūlijam. Sākotnēji tā
bija paredzēta Karakasā, Venecuēlā, bet sakarā ar
turienes nestabilo politisko situāciju vietu vajadzēja mainīt.
Latvijas pārstāvju
galvenie uzdevumi
Latvijas dalību konferencē
nodrošināja Valsts elektrosakaru inspekcija (LVEI). Delegācijas
pamatsastāvam bija pieredze CEPT darba grupās un konferences
sagatavošanas sanāksmēs (CPM), kā arī vairākās
iepriekšējās pasaules radiosakaru konferencēs.
Mūsu delegācijai bija divi galvenie
uzdevumi: Latvijas priekšlikumu virzīšana un Latvijas
frekvenču piešķīrumu, plāna frekvenču un
orbitālo pozīciju aizstāvēšana citu valstu priekšlikumu
un pieprasījumu izskatīšanas gaitā.
Pasaules radiosakaru konferences rediģē
Radio reglamentu (RR) visas pasaules radistu svētos rakstus, kuri
nosaka radiofrekvenču spektra un satelītu orbītu
izmantošanu: kas, kādā frekvencē, no kurienes, ar kādu
jaudu un izstarojuma veidu raidīs. RR definē starptautisko
sadarbību, lai izvairītos no kaitīgiem traucējumiem starp
radiosakaru dienestiem un nodrošinātu taisnīgu piekļuvi
radiofrekvenču spektram, kas ir visai cilvēcei piederošs, ierobežots
dabas resurss.
Par konferences priekšsēdētāju
tika ievēlēta Kanādas pārstāve V. Ravata (V. Rawat),
par priekšsēdētāja vietniekiem: Dž. Obučevska (J.
Obuchowski) - ASV, F. Ransi (F. Rancy) - Francija, L. Reimans (L. Reiman) -
Krievija, V. K. Čepkvonijs (W. K. Chepkwonn) - Kenija, H. Žaohu (XI
Guohua) - Ķīna, N. Kisravi (N. Kisrawi) - Sīrija.
2500 delegātu no 146
valstīm
Konferences struktūra tika radīta,
ņemot vērā darba kārtību un iepriekšējo
pieredzi. Tika izveidotas astoņas komitejas:
vadības komiteja,
priekšsēdētāja V. Ravata, Kanāda;
mandātu komiteja, priekšsēdētājs
J. Edane Nkvele (J. Edane Nkwele), Gabona;
budžeta komiteja,
priekšsēdētājs B. Greisijs (B. Gracie), Kanāda;
noteikti darba kārtības
jautājumi, priekšsēdētājs E. George (E. George),
Vācija;
noteikti darba kārtības
jautājumi, priekšsēdētājs A. Džeimīsons (A.
Jamieson), Jaunzēlande;
Radio reglamenta pielikums 30, A,
B, priekšsēdētājs K. Arastehs (K. Arasteh), Irāna;
turpmāko radiosakaru
konferenču darba kārtība un darba programma,
priekšsēdētājs A. Nalbandjans (A. Nalbandian),
Armēnija;
redakcijas komiteja,
priekšsēdētājs L. Buržē (L. Bourgeat), Francija.
Noteiktu darba kārtības punktu un Radio
reglamenta pielikuma komitejā tika izveidotas mazākas darba grupas,
kas izskatīja konkrētus darba kārtības jautājumus.
Konferencē piedalījās 2500
delegātu no 146 valstīm un reģionālajām
organizācijām. Nobeiguma dokumentus parakstīja 138 valstis.
Darba kārtībā bija iekļauti 50 punkti, kopumā
konferencei tika iesniegts 2700 individuālu priekšlikumu.
WRC-03 darba laikā notika 962 darba
sanāksmes, ja pārrēķina - 64 darba sanāksmes
dienā. Plenārsēžu laikā zālē vienlaikus
strādāja turpat tūkstotis portatīvo datoru. Pavisam izdeva
1329 konferences dokumentus, kurus šoreiz taupības nolūkā delegāti
pārsvarā lasīja uz ekrāna, nevis izdrukās uz
papīra.
Atklājot nozīmīgo forumu, ITU
ģenerālsekretārs Jošio Utsumi (Yoshio Utsumi) aicināja
delegātus uz konstruktīvām diskusijām, sadarbību un
kompromisiem, kā arī paaugstināt darba efektivitāti, jo
šī ir viena no lielākajām un dārgākajām
konferencēm ITU vēsturē. Tā patiesi iegāja
vēsturē kā kompromisu konference bez asas konfrontācijas,
bez nevienas oficiālas balsošanas.
Gatavošanās WRC‑03 sākās
uzreiz pēc 2000. gada radiosakaru konferences Stambulā. LVEI
speciālisti piedalījās konferences sagatavošanas grupu
darbā gan ITU, gan CEPT ECC. Sadarbojāmies arī ar Igaunijas un
Lietuvas frekvenču speciālistiem. Šā gada martā notika
arī tikšanās ar ASV WRC03 delegātu grupu, kura
apmeklēja Rīgu.
Darbs tika organizēts tā, lai
maksimāli varētu aptvert izskatāmo jautājumu apjomu,
delegācija vienmēr koncentrējās uz Latvijai
svarīgākajiem jautājumiem. Latvijas delegācija
visciešāk sadarbojās ar CEPT valstīm, Baltijas
valstīm, tas atspoguļojas dokumentos - šo valstu kopīgajās
piezīmēs un paziņojumos. Kopumā Latvijai bija 60
priekšlikumu - 52 tika iekļauti Eiropas kopējos
priekšlikumos, bet astoņi atsevišķā dokumentā.
Bez tam vēl bija 27 citi tieši atbalstāmi priekšlikumi.
Konferences laikā Ženēvā bija
neparasti karsts - trīs nedēļas temperatūra dienā
stabili turējās virs + 30°C, kas, protams, apgrūtināja
darbu.
Koordinācijas sanāksmes
Lai veidotu kopēju Eiropas valstu sakaru
administrāciju nostāju 2003. gada Pasaules radiosakaru
konferencē, kā parasti pirms tam CEPT ietvaros tika izveidota
konferences sagatavošanas grupa CPG (Conference Preparatory Group), kura
septiņas reizes pulcējās darbam. Sanāksmju gaitā ECC
un CPG projektu un sagatavošanas grupas iesniedza progresa ziņojumus,
notika diskusijas par katru no WRC-03 darba kārtības jautājumiem.
Kopējā Eiropas viedokļa
definēšanai un aizstāvēšanai CPG izstrādāja
Eiropas kopējos priekšlikumus ECP (European Common Proposals for
WRC-03) par visiem konferences darba kārtības jautājumiem
pavisam 52. Eiropas valstu sakaru administrācijas tika aicinātas atbalstīt
ECP, tos parakstot, un Latvija parakstīja visus priekšlikumus.
Latvija ar rezultātiem var
būt apmierināta
2003. gada pasaules radiokonference beidzās
sekmīgi. Tā bija veiksmīga kompromisu un savstarpējās
piekāpšanās sanāksme, kurā ne reizi nenotika
balsošana visi dokumenti un lēmumi tika pieņemti
vienprātīgi. Tas liecina par delegātu augsto
profesionalitāti, atbildību un inteliģenci. Pirmo reizi
konferences priekšsēdētāja bija sieviete. Viņa par
savu darbu izpelnījās daudz pamatotu uzslavu un delegātu
sirsnību. Tas bija sākums plašākai sieviešu
iesaistīšanā eksaktajās telekomunikāciju lietās,
par ko jau sen iestājas ITU ģenerālsekretārs.
Arī Latvija ar konferences rezultātiem
var būt apmierināta kopā ar tuvajiem kaimiņiem Igauniju
un Lietuvu cīnījāmies par Eiropas Savienības un CEPT
kopējās nostādnēm, arvien vairāk harmonizējot
radiofrekvenču spektra izmantošanu reģionā,
tādējādi veicinot sakaru, rūpniecības un ekonomikas
attīstību. Latvijas iedzīvotāji vistiešāk
izjutīs labumus, ko dos bezvadu datortīklu attīstība,
civilās aviācijas lidojumu drošības, regularitātes un
pakalpojumu klāsta (piemēram, sakari pasažieriem lidojuma
laikā) pieaugums, starptautiski juridiski noteiktas radiotehniskas normas
un ieteikumi briesmu sakaru organizēšanai katastrofu gadījumiem
(gan Latvijā, gan dodoties palīgā citiem cietušajiem).
Arī daudzi Latvijas radioamatieri priecāsies par mazinātām
prasībām Morzes koda zināšanā un cerību drīz
atgūt 7 MHz joslas zaudēto daļu.
Pirmais uzdevumus, kas jāveic pēc WRC-03,
jāpārstrādā Latvijas Nacionālā frekvenču
tabula, ieviešot tajā pieņemtās Radio reglamenta
izmaiņas.
Otrais uzdevums jāsāk gatavoties
nākošajai 2007. gada konferencei. Tas nemaz nav par agru, jo laikus
ir jāsāk saskaņot viedokļus ar kaimiņvalstīm.
Trešais uzdevums - jāstrādā ar
frekvenču lietotājiem, jāizzina visas viņu vajadzības,
jāpēta un jāvirza viņu attīstība, lai arī
nākošās konferences lēmumi būtu Latvijas ekonomikai
labvēlīgi.
Visus konferences
dokumentus publicēs Starptautiskā telekomunikāciju
savienība, pēc tiem jālūkojas Tīmekļa adresē
http://www.itu.int/publications/index.html.
Kārlis
BOGENS
Gunnars E.
POSTNIEKS
Kārtējā pasaules radiosakaru konference WRC‑03 notika Ženēvā, Šveicē, no 9. jūnija līdz 4. jūlijam. Sākotnēji tā bija paredzēta Karakasā, Venecuēlā, bet sakarā ar turienes nestabilo politisko situāciju vietu vajadzēja mainīt.
Latvijas pārstāvju galvenie uzdevumi
Latvijas dalību konferencē nodrošināja Valsts elektrosakaru inspekcija (LVEI). Delegācijas pamatsastāvam bija pieredze CEPT darba grupās un konferences sagatavošanas sanāksmēs (CPM), kā arī vairākās iepriekšējās pasaules radiosakaru konferencēs.
Mūsu delegācijai bija divi galvenie uzdevumi: Latvijas priekšlikumu virzīšana un Latvijas frekvenču piešķīrumu, plāna frekvenču un orbitālo pozīciju aizstāvēšana citu valstu priekšlikumu un pieprasījumu izskatīšanas gaitā.
Pasaules radiosakaru konferences rediģē Radio reglamentu (RR) visas pasaules radistu svētos rakstus, kuri nosaka radiofrekvenču spektra un satelītu orbītu izmantošanu: kas, kādā frekvencē, no kurienes, ar kādu jaudu un izstarojuma veidu raidīs. RR definē starptautisko sadarbību, lai izvairītos no kaitīgiem traucējumiem starp radiosakaru dienestiem un nodrošinātu taisnīgu piekļuvi radiofrekvenču spektram, kas ir visai cilvēcei piederošs, ierobežots dabas resurss.
Par konferences priekšsēdētāju tika ievēlēta Kanādas pārstāve V. Ravata (V. Rawat), par priekšsēdētāja vietniekiem: Dž. Obučevska (J. Obuchowski) - ASV, F. Ransi (F. Rancy) - Francija, L. Reimans (L. Reiman) - Krievija, V. K. Čepkvonijs (W. K. Chepkwonn) - Kenija, H. Žaohu (XI Guohua) - Ķīna, N. Kisravi (N. Kisrawi) - Sīrija.
2500 delegātu no 146 valstīm
Konferences struktūra tika radīta, ņemot vērā darba kārtību un iepriekšējo pieredzi. Tika izveidotas astoņas komitejas:
vadības komiteja, priekšsēdētāja V. Ravata, Kanāda;
mandātu komiteja, priekšsēdētājs J. Edane Nkvele (J. Edane Nkwele), Gabona;
budžeta komiteja, priekšsēdētājs B. Greisijs (B. Gracie), Kanāda;
noteikti darba kārtības jautājumi, priekšsēdētājs E. George (E. George), Vācija;
noteikti darba kārtības jautājumi, priekšsēdētājs A. Džeimīsons (A. Jamieson), Jaunzēlande;
Radio reglamenta pielikums 30, A, B, priekšsēdētājs K. Arastehs (K. Arasteh), Irāna;
turpmāko radiosakaru konferenču darba kārtība un darba programma, priekšsēdētājs A. Nalbandjans (A. Nalbandian), Armēnija;
redakcijas komiteja, priekšsēdētājs L. Buržē (L. Bourgeat), Francija.
Noteiktu darba kārtības punktu un Radio reglamenta pielikuma komitejā tika izveidotas mazākas darba grupas, kas izskatīja konkrētus darba kārtības jautājumus.
Konferencē piedalījās 2500 delegātu no 146 valstīm un reģionālajām organizācijām. Nobeiguma dokumentus parakstīja 138 valstis. Darba kārtībā bija iekļauti 50 punkti, kopumā konferencei tika iesniegts 2700 individuālu priekšlikumu.
WRC-03 darba laikā notika 962 darba sanāksmes, ja pārrēķina - 64 darba sanāksmes dienā. Plenārsēžu laikā zālē vienlaikus strādāja turpat tūkstotis portatīvo datoru. Pavisam izdeva 1329 konferences dokumentus, kurus šoreiz taupības nolūkā delegāti pārsvarā lasīja uz ekrāna, nevis izdrukās uz papīra.
Atklājot nozīmīgo forumu, ITU ģenerālsekretārs Jošio Utsumi (Yoshio Utsumi) aicināja delegātus uz konstruktīvām diskusijām, sadarbību un kompromisiem, kā arī paaugstināt darba efektivitāti, jo šī ir viena no lielākajām un dārgākajām konferencēm ITU vēsturē. Tā patiesi iegāja vēsturē kā kompromisu konference bez asas konfrontācijas, bez nevienas oficiālas balsošanas.
Gatavošanās WRC‑03 sākās uzreiz pēc 2000. gada radiosakaru konferences Stambulā. LVEI speciālisti piedalījās konferences sagatavošanas grupu darbā gan ITU, gan CEPT ECC. Sadarbojāmies arī ar Igaunijas un Lietuvas frekvenču speciālistiem. Šā gada martā notika arī tikšanās ar ASV WRC03 delegātu grupu, kura apmeklēja Rīgu.
Darbs tika organizēts tā, lai maksimāli varētu aptvert izskatāmo jautājumu apjomu, delegācija vienmēr koncentrējās uz Latvijai svarīgākajiem jautājumiem. Latvijas delegācija visciešāk sadarbojās ar CEPT valstīm, Baltijas valstīm, tas atspoguļojas dokumentos - šo valstu kopīgajās piezīmēs un paziņojumos. Kopumā Latvijai bija 60 priekšlikumu - 52 tika iekļauti Eiropas kopējos priekšlikumos, bet astoņi atsevišķā dokumentā. Bez tam vēl bija 27 citi tieši atbalstāmi priekšlikumi.
Konferences laikā Ženēvā bija neparasti karsts - trīs nedēļas temperatūra dienā stabili turējās virs + 30°C, kas, protams, apgrūtināja darbu.
Koordinācijas sanāksmes
Lai veidotu kopēju Eiropas valstu sakaru administrāciju nostāju 2003. gada Pasaules radiosakaru konferencē, kā parasti pirms tam CEPT ietvaros tika izveidota konferences sagatavošanas grupa CPG (Conference Preparatory Group), kura septiņas reizes pulcējās darbam. Sanāksmju gaitā ECC un CPG projektu un sagatavošanas grupas iesniedza progresa ziņojumus, notika diskusijas par katru no WRC-03 darba kārtības jautājumiem.
Kopējā Eiropas viedokļa definēšanai un aizstāvēšanai CPG izstrādāja Eiropas kopējos priekšlikumus ECP (European Common Proposals for WRC-03) par visiem konferences darba kārtības jautājumiem pavisam 52. Eiropas valstu sakaru administrācijas tika aicinātas atbalstīt ECP, tos parakstot, un Latvija parakstīja visus priekšlikumus.
Latvija ar rezultātiem var būt apmierināta
2003. gada pasaules radiokonference beidzās sekmīgi. Tā bija veiksmīga kompromisu un savstarpējās piekāpšanās sanāksme, kurā ne reizi nenotika balsošana visi dokumenti un lēmumi tika pieņemti vienprātīgi. Tas liecina par delegātu augsto profesionalitāti, atbildību un inteliģenci. Pirmo reizi konferences priekšsēdētāja bija sieviete. Viņa par savu darbu izpelnījās daudz pamatotu uzslavu un delegātu sirsnību. Tas bija sākums plašākai sieviešu iesaistīšanā eksaktajās telekomunikāciju lietās, par ko jau sen iestājas ITU ģenerālsekretārs.
Arī Latvija ar konferences rezultātiem var būt apmierināta kopā ar tuvajiem kaimiņiem Igauniju un Lietuvu cīnījāmies par Eiropas Savienības un CEPT kopējās nostādnēm, arvien vairāk harmonizējot radiofrekvenču spektra izmantošanu reģionā, tādējādi veicinot sakaru, rūpniecības un ekonomikas attīstību. Latvijas iedzīvotāji vistiešāk izjutīs labumus, ko dos bezvadu datortīklu attīstība, civilās aviācijas lidojumu drošības, regularitātes un pakalpojumu klāsta (piemēram, sakari pasažieriem lidojuma laikā) pieaugums, starptautiski juridiski noteiktas radiotehniskas normas un ieteikumi briesmu sakaru organizēšanai katastrofu gadījumiem (gan Latvijā, gan dodoties palīgā citiem cietušajiem). Arī daudzi Latvijas radioamatieri priecāsies par mazinātām prasībām Morzes koda zināšanā un cerību drīz atgūt 7 MHz joslas zaudēto daļu.
Pirmais uzdevumus, kas jāveic pēc WRC-03, jāpārstrādā Latvijas Nacionālā frekvenču tabula, ieviešot tajā pieņemtās Radio reglamenta izmaiņas.
Otrais uzdevums jāsāk gatavoties nākošajai 2007. gada konferencei. Tas nemaz nav par agru, jo laikus ir jāsāk saskaņot viedokļus ar kaimiņvalstīm.
Trešais uzdevums - jāstrādā ar frekvenču lietotājiem, jāizzina visas viņu vajadzības, jāpēta un jāvirza viņu attīstība, lai arī nākošās konferences lēmumi būtu Latvijas ekonomikai labvēlīgi.
Visus konferences dokumentus publicēs Starptautiskā telekomunikāciju savienība, pēc tiem jālūkojas Tīmekļa adresē http://www.itu.int/publications/index.html.
Kārlis BOGENS
Gunnars E. POSTNIEKS