Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Amatieru radiosakari jautājumos un atbildēs III

   

Amateur radio traffic Q & A

Kādam jābūt radiostacijas žurnālam un kā to uzturēt

Stacijas žurnāls ir ļoti svarīgs dokuments. Pēc būtības tā ir dienasgrāmata, kurā jāfiksē viss, ko darāt ēterā. Saskaņā ar radiosakaru noteikumiem katrā radiostacijā obligāti jāraksta stacijas žurnāls. Tomēr radioamatieri tos iekārto, uztur un glabā visu mūžu ne tikai tāpēc, lai pildītu noteikumu prasības, bet galvenokārt savām vajadzībām. Ja jums ir dators, tad visērtāk stacijas žurnālu (LOG) glabāt un aizpildīt elektroniskā veidā. Šim nolūkam paredzētas ļoti daudzas speciālas programmas. Daudzas no tām ir bezmaksas. Kādu konkrētu programmu ieteikt grūti, jo tās visas parasti atbilst noteikumu prasībām un tipiskajām amatieru vajadzībām. Atšķirības ir programmu grafiskajā noformējumā, papildiespēju piedāvājumā un  sistēmprasībās.

Vislabāk ir izmēģināt dažādus programmu variantus un izvēlēties ērtāk lietojamo. Ļoti liela elektroniskā žurnāla priekšrocība salīdzinājumā ar papīra variantu ir iespēja ātri un viegli atrast vajadzīgo ierakstu un operatīvi pārbaudīt, vai esat strādājis ar kādu staciju jau iepriekš. Tas ir ļoti svarīgi sacensību laikā un nodarbojoties ar DX-ingu. Elektroniskajā žurnālā ļoti ērti ir veikt piezīmes, datu sakārtošanu un atlasi, uzturēt dažāda veida statistiku un personīgo sasniegumu uzskaiti. Turklāt nav vajadzīgs skatīties pulkstenī lai fiksētu radiosakara laiku, tas notiks automātiski. Neaizmirstiet tikai programmās ielikt attiecīgos uzstādījumus, lai žurnāla ieraksti reģistrētos ar pasaules laiku (UT), kā arī regulāri pārbaudiet, vai datora iekšējais pulkstenis strādā pareizi. Gadās, ka datoru cietie diski iziet no ierindas, tāpēc periodiski nepieciešams žurnāla kopijas ierakstīt disketēs vai vēl labāk – CD.

Ja esat nelabojami konservatīvs, tad nāksies vien iekārtot un uzturēt papīra žurnālu. Šim nolūkam var piemeklēt un, attiecīgi papildinot, pilnveidot burtnīcas vai arī iegādāties dažādu firmu piedāvātos stacijas žurnālus. Piemēram, pirmsdatoru ērā RTU radiostacijas operatori izmantoja speciālas, tipogrāfijā iespiestas A4 formāta veidlapas (katra sadalīta 25 rindās 25 sakariem).Vertikālās ailes bija paredzētas šādai informācijai: datums/radiosakara kārtas numurs (praksē datumu katru dienu ierakstīja tikai vienreiz, pārējā ailes daļa palika tukša, lai ērtāk būtu atšķirt datumu maiņu), diapazons, radiosakara veids (CW, SSB), korespondenta izsaukuma signāls, RS(T) noraidītais, RS(T) uztvertais, piezīmes (piezīmju aile bija visietilpīgākā, paredzēta korespondenta vārdam, viņa QTH, QSL informācijai u.c.), atzīmes par saņemtajām un nosūtītajām QSL kartītēm. Darbojoties ēterā, operatora priekšā uz galda atradās tikai viena darba lapa, kuru pēc aizpildīšanas iešuva mapē. Tādējādi galds palika samērā brīvs un arī žurnāla lapas nenobružājās, kā tas bieži novērojams burtnīcās rakstītajiem žurnāliem. Diezgan ērti ir uzturēt stacijas žurnālu (tikai veiktajiem sakariem) un dienasgrāmatu – melnrakstu, kurā var atzīmēt  novērojumus par radioviļņu izplatīšanos, meteoroloģiskajiem apstākļiem, izmaiņām stacijas aprīkojumā utt., kā arī veikt dažādas piezīmes radiosakara laikā. Lietderīgi ir izveidot atsevišķu tabulu katrā diapazonā un izstarojuma klasē nostrādāto valstu un zonu uzskaitei.

Dažreiz gadās, ka dzirdat staciju, kuru izsauc daudzas citas. Radiosakari notiek ātrā tempā, tomēr jums neizdodas saprast šīs, acīmredzot retās un interesantās, radiostacijas izsaukuma signālu. Kā rīkoties šādās situācijās?

Tikai un vienīgi pacietīgi klausīties vēl uzmanīgāk. Ja ēterā notiek kaut kas jums ne visai saprotams, nekad neieslēdziet raidītāju, iekams situāciju neesat pilnībā noskaidrojis. Raidīšanai un radiosakaru nodibināšanai jābūt pilnībā apzinātām un adekvātām darbībām. Izsaukt kādu staciju var tikai tad, kad ir noskaidrots tās izsaukuma signāls, pilnībā skaidrs tās darbības raksturs un esat pilnībā pārliecināts, ka nevienam netraucēsiet. Ja kāda jūs interesējoša stacija strādā telegrāfa režīmā ar ātrumu, kurš jums nav pa spēkam, tad tā diemžēl ir vienīgi jūsu problēma. Vienīgais veids, kā to novērst, ir pilnveidot savu kvalifikāciju. Plānveidīgi trenējoties (izmantojot mācību datorprogrammas un/vai magnetofona ierakstus), dažu mēnešu laikā jebkurš cilvēks var apgūt telegrāfa ābeces uztveršanas ātrumu līdz 100-120 zīmēm minūtē, bet, ja ir īpašs talants vai vēlēšanās, - pat divreiz lielāku ātrumu.

Lai saprastu, kas notiek balss telefonijai atvēlētajos amatieru frekvenču apgabalos, jāzina angļu sarunvaloda kaut vai vidusskolas kursa apjomā. Valodu nezināšana vai telegrāfa ābeces neprasme nevar būt attaisnojums nemākulīgai darbībai ēterā. Tāpēc vienmēr jāievēro pamatnoteikums: ja kaut kas nav saprotams, nevis raidīt, bet tikai klausīties un klausīties. Lai, raugoties no sportiskā skatu punkta, radiosakari būtu pilnvērtīgi, vismaz jūsu korespondenta izsaukuma signāls un jums noraidītais RS vai RST jāuztver ar savām ausīm pilnīgi patstāvīgi, neizmantojot nekādu palīdzību. Paļauties uz kādas trešās personas priekšā teikšanu vai DX klasteru nav vērts gan no ētiskā, gan sportiskā un pat no praktiskā viedokļa.

Kas ir DX klasters (DX-cluster)?

Tas ir radioamatieru informācijas tīkls, kuru visbiežāk izmanto operatīvai DX informācijas apmaiņai (angļu vārds cluster nozīmē – kūlis, saišķis). Vairums lokālo, pilsētas un reģionālo klasteru darbojas, izmantojot amatieru digitālos sakaru veidus ultraīsviļņos. Globāli tie tiek saistīti ar automatizētām īsviļņu sakaru sistēmām un internetu. Pēdējos gados nozīmīga radioamatieru daļa pieslēdzas šai sistēmai ar interneta palīdzību. Katrs klastera dalībnieks, nodibinot sakaru ar DX vai dzirdot ēterā kādu interesantu staciju, var nosūtīt īsu rakstisku ziņojumu (tā saucamo QSN vai spot) ar informāciju par šīs stacijas izsaukuma signālu, darba frekvenci, darbības laiku un veidu, kā arī pievienot komentārus. Dažu minūšu laikā šis ziņojums parādīsies visu pārējo klastera dalībnieku monitoros.

Klasteru veidotāju sākotnējā doma bija palīdzēt radioamatieriem, dodot iespēju vieglāk nodibināt radiosakarus ar dažādām DX stacijām. Diemžēl, vispārējā DX klasteru izplatība un pieejamība radījusi pretēju efektu: tikko parādās jauns ziņojums par interesantas stacijas darbību kādā frekvencē, tā turp saskrien vairāki simti gribētāju, radot nevajadzīgu sastrēgumu. Daudzi DX-meni uzskata, ka radiosakari, kas veikti ar klasteru palīdzību, nav pilnvērtīgs DX-ings. Kamēr DX klasteri nebija pārāk izplatīti un pieejami (līdz astoņdesmito  gadu beigām), ar DX sakariem varēja lepoties galvenokārt tie, kuri paši mācēja klausīties ēteru un patstāvīgi atrast interesantas stacijas.

Kas ir pile-up?

Kad ēterā strādā stacija no valsts, kurā maz radioamatieru, vai arī no kādas citas interesantas vietas (DX), vienmēr atrodas daudz gribētāju papildināt savu DX kolekciju un nodibināt kontaktu ar šo staciju. Jo vairāk izsaucošo staciju raida vienā frekvencē, jo vairāk citu interesentu tas piesaista. Process iegūst ķēdes reakciju ar lavīnveida raksturu, rodas drūzmēšanās, sastrēgums. Angliski šādu situāciju dēvē – pile-up( izrunā pailap).

Gadās, kad vienlaikus izsaucošo staciju skaits sniedzas desmitos, simtos un īpašos gadījumos pat tūkstošos. Ja DX stacijas operators strādā ātri un precīzi, tad parasti izdodas izvairīties no pārāk liela pūļa veidošanās. Tomēr gadās, ka pieprasījums pēc kontakta ir pārāk liels (piemēram, ja tā ir kādas īslaicīgas ekspedīcijas, kura devusies uz grūti sasniedzamu, neapdzīvotu salu, stacija). Šādās reizēs pile-up var saglabāties visu DX ekspedīcijas stacijas darbības laiku, tādēļ veikt radiosakaru ar DX staciju var būt samērā grūti. Vislabāk, ja jums izdodas to sadzirdēt agrāk par citiem, iekams nav radies pile-up. Radioviļņu izplatīšanās likumsakarību zināšana, pacietīga un uzmanīga ēteru klausīšanās, svešvalodu un telegrāfa ābeces prasme daudzos gadījumos var kompensēt raidītāja nelielo jaudu un ne visai efektīvās antenas.

Ko nozīmē izteicieni split frequency, split operation?

Parasti abu korespondentu raidīšana un uztveršana vienā un tajā pašā frekvencē ir viens no amatieru radiosakaru nosacījumiem. Tomēr nereti ir gadījumi, kad DX stacijas izmanto split frequency operation jeb darbību atdalītās frekvencēs, t. i., raida vienā frekvencē, bet uztver citā. Tas tiek darīts tāpēc, lai daudzās izsaucošās stacijas netraucētu cita citai uztvert DX-stacijas signālus. Šādos gadījumos DX stacija vispārējā izsaukuma CQ jeb kārtējā radiosakara beigās telegrāfa režīmā pievieno kodu UP vai DWN (t. i., uztveršana notiek augstākā vai zemākā frekvencē), var būt pievienots arī cipars, cik kilohercus augstāk vai zemāk par savu frekvenci DX klausās pārējos. Retāk tiek izmantoti kodi QSU vai QSX ar uztveršanas frekvences norādēm. Telefonsakaru režīmā tas var skanēt listening up un/vai, piemēram, five hundred to five-o-seven (t. i., klausos augstāk un no 500 līdz 507 – cipari šeit apzīmē uztveršanas frekvences pēdējos trīs ciparus kilohercos frekvenču diapazonā, kurā strādā stacija, piemēram, 28 500–28 507 kHz). Ja cipari netiek norādīti, tad frekvenču dalījuma sākotnējās vērtības jāpieņem 1-3 kHz telegrāfa režīmā un 5-8 kHz balss telefonijas režīmā. Šīs vērtības var pieaugt, ja palielinās pile-up.

Ekonomējot laiku (diemžēl ne vienmēr attaisnoti), DX stacija uztveršanas frekvenci un savu izsaukuma signālu var noraidīt ne pārāk bieži, vienu reizi vairāku radiosakaru laika vai reizi 5–10 minūtēs. Ja DX stacija izmanto split režīmu, nedrīkst raidīt savus izsaukumus DX stacijas raidīšanas frekvencē, lai neradītu uztveršanas traucējumus citiem radioamatieriem. Turklāt šāds izsaukums ir veltīgs, jo DX stacija neklausās savu raidīšanas frekvenci. Ja nu kāds nezināšanas vai kļūdas dēļ tomēr pārkāpj šo noteikumu, tad no citiem amatieriem var saņemt brīdinājumu UP, QRT vai QSY raidījuma veidā (kaut gan no šādiem komentāriem vēlams atturēties). Pirms izsaukt šādu staciju, nepieciešams uzmanīgi klausīties, kādās frekvencēs raida tie, kuriem atbild DX (visbiežāk augstāk par DX raidīšanas frekvenci), un atbilstoši izvēlēties savu raidīšanas taktiku. Ja dzirdat kādu vispārējā izsaukuma raidījumu ar aicinājumu izsaukt citā frekvencē, tad pirms sava raidījuma (ja esat nolēmis atbildēt) jāpārliecinās, vai minētā frekvence ir brīva. Radioviļņu izplatīšanās īpatnību dēļ izsaucošās stacijas operators var nedzirdēt, ka frekvenci, kurā viņš lūdz atbildēt, ir jau aizņēmuši citi amatieri. Ja tas tā ir, neatliek nekas cits, kā gaidīt, kamēr netiks paziņota cita uztveršanas frekvence vai arī esošā atbrīvosies.

<!doctype html public "-//w3c//dtd html 4.0 transitional//en">

Jurijs BALTINS (YL2DX)

Mārtiņš BUDREIKO (YL3GFM)

www.dx.ardi.lv

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001