3G - pavisam dzīvs!
Sakaru Pasaules diskusija
Eiropā vien 3G
licenču iegādei iztērēti 89,5 miljardi ASV dolāru.
Tomēr dzirdami visai pesimistiski Eiropas komisijas amatpersonu un
pazīstamu operatoru administrācijas viedokļi par to, ka daudzi
uzņēmumi ir pārmaksājuši par UMTS licencēm, ka
šai tehnoloģijai nav pozitīvas perspektīvas, ka vismaz
gadus desmit pēc 3G pakalpojumu ieviešanas tā būs
nerentabla u. tml. Eiforija beigusies un investīciju klimats kļuvis
vēsāks. No otras puses, tie operatori, kuri saņēmuši
licences, sākuši rosīties un daudzi ir visai cerīgi
noskaņoti. 3G projektus septiņās valstīs enerģiski
sākusi ieviest Japānas kompānija Hutchison Whampoa, kurai
ir visai agresīvi biznesa plāni. Esam nonākuši
krustcelēs, kur jāizvēlas, pa kuru ceļu iet - 3G, 2,5G vai
vienkārši gaidīt, kas notiks. Par to visu - šajā SP
diskusijā, kurā piedalās: Tele2 direktors Mats TILLĪ
(Mats Tilly), Nokia Latvia biznesa vadītājs
Aigars BENDERS un mobilo tālruņu pārdošanas daļas
vadītājs Aivars KRAUKLIS, Latvijas Mobilo telefonu tirgotāju
asociācijas valdes priekšsēdētājs un SIA Pērkons
un dēli direktors Aleksandrs LOČMELIS un SIA DEAC
pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Alvils
HINCS.
- Mēdz teikt, ka
Eiropā telekomunikāciju tirgus attīstību diktē
ražotāji, bet Āzijā - operatori, kuri pasūta
ražotājiem tieši to, ko pieprasa tirgus. Vai tā ir?
A. Benders: - Pat, ja šāda
tendence būtu bijusi pirms gadiem desmit, tad tagad sakarā ar
globalizācijas procesiem visā pasaulē ir līdzīga
situācija. Īstenībā nekādas pretrunas nav, jo
ražotāji un operatori ir vienā un tajā pašā
laukuma pusē. Gan vieni, gan otri pēta tirgu, pirms sāk
izstrādāt kādu jaunu produktu. Tas, kas agrāk bija
vērojams Japānā vai Dienvidkorejā, tagad notiek arī
Eiropā.
A. Hincs: - Tirgus
attīstību sekmē arī pakalpojumi, kuri tiek
piedāvāti lietotājiem, izmantojot jaunās tehnoloģijas.
Tehnoloģiju straujā attīstība pozitīvi ietekmē
gan ražotājus, gan informācijas pārraides standartus un
ātrumus, gan arī lietotājiem paredzēto pakalpojumu
izstrādi. Pirms kāda laika mobilo tālruni varēja izmantot
tikai balss sakariem, bet šobrīd - jau datu pārraidei,
lietojumprogrammām, kā arī izklaides, informatīvo un
biznesa pakalpojumu saņemšanai. To, ka šiem pakalpojumiem ir
stabila lietošanas vērtība, apliecina arī klienti.
- Daudzi uzskata par
paraugu 3G ieviešanas pionieri Japānas uzņēmumu NTT DoCoMo,
tomēr gadu pēc 3G pakalpojumu sākšanas Japānā
tikai 0,3 procenti no DoCoMo 42,3 miljoniem abonentu sākuši
lietot 3G pakalpojumus.
A. Benders: - Japāna
vienmēr bijusi augsto tehnoloģiju valsts, un 3G pakalpojumi bija
pieejami jau krietni pirms tam, kad tie sāka izplatīties Eiropā.
Pāreja uz 3G Japānā bija ļoti dabiska, jo tirgū bija
nobriedusi situācija jaunas tehnoloģijas ieviešanai.
Iepriekšējais PDC standarts, ko tur lietoja, ļāva
operatoriem darboties tikai ierobežotā frekvenču diapazonā,
neļaujot tīklam attīstīties, līdz ar to krietni
ierobežojot arī garantētu abonentu pieaugumu. Tāpēc Japāna
bija ļoti ieinteresēta jaunajā tehnoloģijā un ar WCDMA
tīkla palīdzību realizēja projektu jau pirmajā 3G
ieviešanas fāzē.
- Tomēr tas, ka
japāņi bija pirmie, kas ieviesa 3G, nebūt negarantē to, ka
viņi bijuši paši veiksmīgākie.
A. Benders: - Veiksme ir
filozofisks jēdziens, turklāt jebkuras jaunas tehnoloģijas
ieviešana ir ļoti komplicēta. Tā kā 3G
standartizācija ir pabeigta tikai pirmajiem 3G UMTS attīstības
posmiem, mēs tiešām varam uztvert UMTS drīzāk kā
filozofiju, nevis kā tehnoloģiju. UMTS attīstība
salīdzinājumā ar GSM būs garāka. Tas, ko
japāņi šobrīd jau paguvuši sasniegt 3G
attīstībā, tomēr ir veiksme, un tā ir tikai lielā
3G aisberga redzamā daļa. Viss pārējais, ko dara
ražotāji, sabiedrība, lietojumprogrammu
izstrādātāji, ir attīstības pašā sākuma
posmā.
M. Tillī: - Būt pionierim -
tas ir ļoti dārgi, turklāt vienmēr jārēķinās
ar neprognozējamām sekām. Tele 2 stratēģija ir
citādāka, - mēs cenšamies nogaidīt tik ilgi, cik vien
iespējams, pirms sākam ieguldīt investīcijas kādā
jaunā pakalpojumā. Un, kad tirgus un klienti ir gatavi pieņemt
jaunos pakalpojumus un tehnoloģiju, tad to arī ieviešam.
Taisnību sakot, arī es jūtos daudz komfortablāk, vadoties
pēc šādiem principiem, nevis strādājot citādi.
- Japānas
uzņēmums Hutchison Whampoa sācis 3G pilotprojektus
Anglijā un Itālijā, un tam ir agresīvi plāni
tuvāko gadu laikā sākt līdzīgus pakalpojumus vēl
septiņos pasaules tirgos. Uzņēmums jau ieguldījis 10
miljardu USD Eiropas licencēs. Varbūt tieši tādam
jābūt 3G veiksmes stāstam?
A. Benders: - Diez vai
šobrīd jau varam runāt par veiksmes stāstu, jo 3G
ieviešana tikko sākas. Neviens negaida no jaunajām
tehnoloģijām lielu atdevi nedz pirmajā, nedz arī divos
trijos gados. Drīzāk varam meklēt šādus pozitīvus
piemērus vēsturē (GSM tehnoloģija). Nokia rīcībā
ir informācija, ka vairāk nekā 90 procenti operatoru, kuri
iegādājušies UMTS licences, turpinās būvēt
tīklus un attīstīt 3G tehnoloģiju. Jau šogad tiks
atklāti vairāk nekā 20 komerciālie tīkli.
M. Tillī: - Nevar runāt
par 3G panākumiem, kamēr klients nejūt, ka viņa rokās
ir īstā iekārta, kura nodrošina tieši tādu
saturu, kāds vajadzīgs. Nākotnē mobilajiem operatoriem
varētu vispār nebūt ienākumu no balss sakariem, un
viņi varētu nodarboties galvenokārt ar
sarežģītiem datu pārraides pakalpojumiem un ātrgaitas
komunikācijām. Tomēr šobrīd lielākā
daļa operatoru ienākumu joprojām nāk no balss
pakalpojumiem, tātad mobilo tālruņu pamatfunkcija - iespēja
piezvanīt - lietotājiem ir primārā. Domāju, ka tirgus
attīstību lielā mērā noteiks ar izklaidi saistīts
saturs, kā arī audio un video lietojumi. Tieši to pašu
redzam arī PC un spēļu biznesā.
- Kādas,
jūsuprāt, ir 3G tehnoloģijas nākotnes izredzes
Latvijā?
M. Tillī: - Vēl ir garš
ceļš ejams, bet esmu pārliecināts, ka ilgtermiņā
šis virziens izrādīsies pareizs, jo 3G pieder nākotne.
Atceroties, ka vēl nesen daudzi mēģināja prognozēt, kas
notiks pēc gadiem desmit, un šīs prognozes bija stipri
kļūdainas, labāk neprognozēšu.
- Vai Tele 2 sācis
būvēt 3G tīklus citās valstīs, kurās darbojas
tā meitas uzņēmumi?
M. Tillī: - Tele 2 ir ieguldījis
mērenas investīcijas 3G licencēs tirgos, kur jau ir citi
operatori. Uzņēmums ir saņēmis UMTS licences
Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Latvijā un
Igaunijā.
Tīkla izveide ir
ļoti cieši saistīta ar licences nosacījumiem. Maz ticams,
ka kāds operators vēlēsies aizsteigties pa priekšu
licencē noteiktajiem termiņiem. Līdz gada beigām mums
Latvijā ir jāizveido darboties spējīgs testa tīkls. Un
tālāk būs jāstrādā pēc noteikta grafika,
pakāpeniski nodrošinot aizvien lielāku pārklājumu
saskaņā ar licences prasībām.
- Dienvidkorejā
ļoti veiksmīgi izmanto 2,5G tehnoloģiju - CDMA 2000 1X
tīklu ar datu pārraides ātrumu 144 kbit/s. Vai tagad,
pārejas posmā uz 3G, šīs 2,5G iespējas nebūtu
īstais ceļš gan Eiropai, gan arī Latvijai? Tieši to
ieteica arī GSM pasaules kongress, kas šogad notika Kannās.
A. Ločmelis: - Mobilo telefonu
tirgotāji gan varbūt atrodas nedaudz citās pozīcijās
nekā operatori un ražotāji, bet mēs Latvijas tirgū
piedāvājam un atbalstām gan operatoru pakalpojumus, gan jaunus
ražotāju produktus. Tomēr brīžiem šķiet, ka
tehnoloģiju attīstība Latvijā daļu mobilo telefonu
lietotāju pārsteidz nesagatavotus. Domāju, ka jābūt
pārejas periodam no 2,5G uz 3G, lai lietotāji spētu
izvērtēt visas piedāvātās iespējas. Esmu
redzējis datus par kādu Anglijas pētījumu, kur
lietotāji atbildēja uz jautājumu, kādām
funkcijām, viņuprāt, jābūt mobilajā
tālrunī. Aptuveni 62 procentiem ir svarīgi tikai piezvanīt
un atbildēt uz īsziņām. Paskatieties, ko dara jaunā
paaudze: padodiet tik viņiem telefonus ar WAP, Java, GPRS, un viss
notiek! Biznesa klase, pie kuras pieskaitu arī pats sevi, - vairs
nespēj iztikt bez HSCSD vai GPRS. Patīkami, ka LMT, ieviešot
GPRS, ļoti ilgi ļāva abonentiem izmantot to testa
režīmā, neprasot abonēšanas maksu. Tāpat ir
arī ar LMT piedāvāto MMS. Tas ir ļoti lietderīgi, lai
abonenti varētu iepazīt šos pakalpojumus un vēlāk
nepirktu kaķi maisā, bet izmantotu to, kas
izrādījies noderīgs.
A. Hincs: - No operatoru
viedokļa diezgan būtiskas ir tehnoloģiju ieviešanas un
uzturēšanas izmaksas, kā arī ātrums un kvalitāte.
Pētījumi liecina, ka arī Wi-Fi varētu būt diezgan
plašs pielietojums (to piedāvā gan Lattelekom, gan LMT).
Īpaši tāpēc, ka šīs bezvadu interneta
tehnoloģijas piekļuves ātrums ir 11 Mbit/s.
A. Benders: - Es gribētu
tikt skaidrībā ar attīstības tendencēm. Mēs
runājam par 2, 2,5 un 3G bez reāliem argumentiem. 2,5G ir
pārejas stadija uz 3G, un tā var turpināties ne tikai gadu,
divus vai trīs, bet pat piecus vai desmit. Kāpēc? Izejot no tiem
pašiem argumentiem, ka mums pietiek ar pašreizējo ātrumu un
lielāks nav vajadzīgs. Nokia 3G filozofija ir būvēta
uz trim stūrakmeņiem: tehnoloģija 3G tīklu
infrastruktūras attīstībai un pārraides tīkliem, 3G
mobilie tālruņi, lietojumprogrammas un lietotāju pakalpojumi. Ja
visi šie elementi attiecīgajā brīdī nebūs
izstrādāti, ērti lietojami un interesi izraisoši, no 3G
varētu nekas nesanākt. Tāpēc gan telekomunikāciju
iekārtu ražotāji, gan programmatūras un izklaides
industrijas pārstāvji, gan citi ir ieinteresēti šos
pamatelementus attīstīt. Piekrītu Tillī kungam, ka
galvenais, kas nosaka tehnoloģiju attīstību, ir abonenta
vajadzības. Bet tās vajag rosināt.
- Vai Tele 2 negrasās
modernizēt vismaz daļu Rīgas tīkla atbilstoši 2,5G
tehnoloģijai?
M. Tillī: - Kā jau
minēju, mēs ieguldām investīcijas
tehnoloģijās tad, ja noteikts skaits klientu ir ieinteresēts un
ir tirgus potenciāls. Jā, citi operatori dažādās
pasaules valstīs daudzus no jaunajiem pakalpojumiem sākotnēji
piedāvā bez maksas, bet es pārāk nesteigtos
iekļūt šādā tirgū, jo tas liecina, ka
piedāvātā pakalpojuma vērtība lietotājiem
nešķiet īpaši augsta. Parasti, kad kādā
reģionā ir pietiekami liels tirgus apjoms un peļņa, tad
arī parādās uzņēmumu interese ieiet šajā
tirgū. Turklāt priekšlaicīgas investīcijas uzliek uzņēmumam
saistības, kas pēc tam jāmaksā visai sistēmai,
kurā ietilpst arī klienti, un tas tomēr parasti nav godīgi.
- Vai šo
pašu iemeslu dēļ Tele 2 nav sākusi
piedāvāt arī GPRS un MMS pakalpojumus Latvijā?
M. Tillī: - Jā,
Latvijā šo pakalpojumu aktīvo lietotāju vēl ir maz.
Nevajag skriet, pirms esam iemācījušies staigāt. Tiesa, Tele
2 piedāvā šos pakalpojumus citur, piemēram,
Zviedrijā, bet tur ir lielāks tirgus potenciāls un arī
mobilo tālruņu blīvums ir daudz lielāks. Latvijā ir
citi pakalpojumi, kurus var piedāvāt un kuriem tirgus ir gatavs.
Mēs labprāt piedāvātu Latvijas klientiem lētākas
fiksētā tālruņa sarunas. Kas vajadzīgs vairāk:
GPRS vai iespēja zvanīt lētāk ar fiksēto tālruni?
A. Hincs: - Es labprāt
pakomentētu lietotāju viedokli. Kā sabalansēt vēlmes
ar iespējām? Vēlme uzzināt, ieraudzīt, iegūt
nereti rodas pēkšņi. Šai ziņā mobilā
ierīce ir vienkārši fantastisks izgudrojums, un jaunās
tehnoloģijas dod iespēju vēlmes pārvērst
darbībā. Piemēram, drīz vērs vaļā lielo
kinozāļu kompleksu Rīgas centrā. Kurš gan
nevēlētos saņemt mazus jauno filmu kadrus savā
mobilajā tālrunī, lai izvēlētos, kas interesē, un
uzreiz ar tālruni rezervētu biļeti uz šo filmu?
- Kādi
mobilā satura pakalpojumi jau tagad ir pieejami un gatavo ceļu uz
2,5G vai 3G?
A. Hincs: - DEAC no pašiem
pirmsākumiem piedalās dažādu mobilā satura
risinājumu atbalstīšanā, lai pakalpojumu sniedzēji
varētu tos piegādāt. Piedāvājam viņiem savu
serveru un lietojumprogrammu platformu MS MoDE, -
risinājumu klientu attiecību apkalpošanai, mārketinga
kampaņām, TV čatiem, satura piegādes pakalpojumiem.
Sadarbībā ar LMT izveidots mobilais katalogs www.oto.lv, kura
saturu var aplūkot arī mobilajos tālruņos. Saturu rada
dažādi pakalpojumu sniedzēji, no kuriem daļa ir mūsu
sadarbības partneri, piemēram, uzziņu dienests 118.
Jaunatne īpaši ir iecienījusi zvanu melodijas un bildītes
uz mobilajiem tālruņiem.
- Kā mobilais
saturs varētu vēl vairāk attīstīties?
A. Hincs: - Manuprāt,
ļoti interesants un perspektīvs virziens ir interaktīvās
komunikācijas aktivizēšana starp mobilā telefona
lietotāju un biznesa pakalpojumu sniedzējiem. Jaunās
tehnoloģijas ļaus kombinēt attēlu, skaņu un
informāciju un to visu kompleksi piedāvāt gala lietotājiem
kā pakalpojuma reklāmu. Ja radīta interese, potenciālais
klients uzreiz varēs pieprasīt konkrēto pakalpojumu. Jau
šobrīd ar dažādām mobilajām ierīcēm var
aktīvi izmantot izklaides un satura piegādes pakalpojumus,
aktivizēt biznesa komunikācijas, atvērt elektronisko pastu,
tā pielikumus (Word vai Excel failus), apstrādāt
tos un nosūtīt biznesa partnerim un pat attālināti
pieslēgties sava uzņēmuma finanšu vai klientu apkalpošanas
sistēmai.
- Cik šobrīd
aktuāla ir videoplūsma jeb videostreaming?
A. Benders: - Tā
dēvētais videostreaming ir videoinformācijas
saņemšana no kāda servera. Bet 3G būs arī
dažādi citi, to skaitā pavisam vienkārši, pakalpojumi.
To kapacitāte un noslodze pieaugs. Tāpēc vajadzīgas jaunas
tehnoloģijas, lai varētu piegādāt šos pakalpojumus, jo
ar pašreizējiem tīkliem vairs nepietiks, lai abonentiem
nodrošinātu kvalitatīvu servisu. Izmantojot pašreizējo
tīklu, būtu nepieciešamas papildu bāzes stacijas, papildu
komutācijas lauki. Šos pakalpojumus būtu neizdevīgi
ražot. Turpretī ar 3G tehnoloģiju padarām lētāku
informācijas pārraides bita cenu. Informācijas apjoms pieaug,
bet ražotāji var to piegādāt lētāk.
Pakalpojumi
saistīti ar tehnoloģijām. Piemēram, MMS vajadzīga 2,5G
tehnoloģija, bet t. s. bagātināto zvanu (rich calls) vai acumirklīgie
ziņojumi (instant messaging) pakalpojums prasa jau daudz
sarežģītāku platformu (tas saistīts arī ar
pakalpojuma piegādi un tarificēšanu). Videostreaming
nepieciešama 3G tehnoloģija. Ja vajadzīga augsta
drošība, tad, protams, neiztikt bez 3G, jo 2,5G nenodrošina ne
pietiekamu pakalpojumu kvalitāti (QoS), ne arī pilnīgu
protokolu savietojamību.
- Pavisam drīz
tirgū parādīsies Nokia jaunā 3G galiekārta -
6650. Tiesa, arī tās cena ir diezgan iespaidīga - 700-1000
eiro.
A. Benders: - Kā jebkurš
produkts, kas sākumā izlaists nelielās partijās, tas ir
dārgs, lai atpelnītu ieguldītās investīcijas. Cenu
noteiks tirgotāju asociācija un tirgotāji. Mēs to
nosakām tikai no ražotāja viedokļa. Ja būs
pakalpojumi, kuru lietošanas vērtība lietotājam būs
svarīga, tad šādu tālruni arī pirks.
A. Ločmelis: - 3G aparātu
cena nemaz nav tik ekstremāla. Daži ekskluzīvi modeļi ir
vēl dārgāki. Turklāt vienmēr būs kāda
pircēju daļa, kurai būs tieksme padižoties ar ko
tādu, kā nav citiem.
A. Krauklis: - Tālrunis Nokia
6650 sākumā tiks piedāvāts tajās valstīs, kur
būs 3G pakalpojumi. Tam ir liels krāsu displejs, Java atbalsts,
Bluetooth, iebūvētā fotokamera un videokamera - tas ir
īpaši piemērots visu 3G pakalpojumu izmantošanai. Tas pirmo
reizi tika prezentēts jau pērnā gada septembrī kopā ar
Sonera 3G pakalpojumu ieviešanu. Valstīs, kur šobrīd
pieejami 3G pakalpojumi - Lielbritānijā, Somijā,
Japānā -, tālrunis jau ir nopērkams. Šobrīd
vēl nav īsti skaidrs, vai to piedāvās arī citās
valstīs.
A. Benders: - Vispirms šie
tālruņi tiks piedāvāti tām valstīm, kur 3G
tīkli ir testa vai komerciālā režīmā.
Jāatceras, ka šis nav 3G tālrunis, bet gan GSM un 3G.
- Kā Tele 2
sokas ar pērn izsniegtās UMTS licences nosacījumu izpildi?
M. Tillī: - Šobrīd
mūsu galvenais uzdevums ir ievērot licencē noteiktos
termiņus. Līdz gada beigām jābūt gatavam darboties
spējīgam 3G testa tīklam. Protams, tam būs ļoti
limitēts apjoms. Tīkla komerciālā palaišana un 3G
pakalpojumi paredzēti nākamā gada beigās Rīgā.
Būs jāizpilda arī pārklājuma prasības, kas
minētas licencē. Tie arī būs mūsu uzņēmuma
attīstības vadmotīvi, un šobrīd patiesi nav
nekādas vajadzības no tiem novirzīties un investēt vēl
vairāk.
- Lūdzu,
atgādiniet, cik liels ir 3G bāzes stacijas darbības
rādiuss?
A. Benders: - 3G tehnoloģijai
ir tāda īpatnība, ka šī šūna elpo. Tas
nozīmē, ka tā var būt lielāka un mazāka, jo
tās pamatā ir radiotehnoloģijas standarts, kurš pieprasa
citādāku kodēšanas metodi nekā GSM. Tajā izmantoti
jauni kodēšanas algoritmi, lai nodrošinātu mazāku
(piemēram, balss sakariem) vai lielāku (videopārraidei)
ātrumu. Ja izmantojam bāzes stacijai atvēlēto kodu
videopārraidei, tad paliek mazāka zona balss pakalpojumiem, līdz
ar to šūnas ietilpība samazinās. Darbības rādiuss
atkarīgs no raidītāja jaudas, reljefa u. c. faktoriem, bet
vidēji tas varētu būt no 1 līdz 5 km, atkarībā no
tā, kādā veidā tiek izmantota šī šūna.
- Tātad
nākotnē, kad 3G jau darbosies ar pilnu sparu, bāzes stacijas
būs jābūvē ļoti tuvu blakus cita citai (GSM - 20
kilometri) Un, ja visu Latviju gluži kā ceļa stabiņi ik
pēc kilometra pārklās Tele 2, LMT un arī kāda
šobrīd vēl nezināma trešā operatora bāzes
stacijas, tas izklausās diezgan traki. Varbūt jau uzreiz
jādomā par iespēju būvēt kopēju
infrastruktūru ar konkurentiem - vismaz koplietojamas bāzes stacijas?
M. Tillī: - Teorētiski
runājot, tas varētu būt labs risinājums. Tas arī
nekavētu konkurenci, jo tā ir tikai tehnoloģija un tīkls,
ko lietotu kopīgi ar citiem operatoriem, bet pašā pakalpojumu
tirgū saglabātos spēcīga konkurence. Tele 2 jau
izmanto kopējus tīklus ar konkurentiem, lai ietaupītu
investīcijas. Varbūt pats pārsteidzošākais
piemērs ir Zviedrija, kur koplietojuma tīklu izmantojam kopā ar
sīvāko konkurentu - Telia AB. Domāju, ka tas ir ļoti
labs veids, kā ātrāk tikt uz priekšu.
Bez šaubām,
paliek arī pašreizējā mobilo un citu operatoru
infrastruktūra, bet būs jāatrod arī jaunas bāzes
staciju vietas. Tas var radīt problēmas arī Latvijā. Zinu,
ka, piemēram, Zviedrijā vairākas pilsētas pat ir
atteikušās dot atļaujas 3G ieviešanai, kas ir
nostādījis operatorus diezgan neapskaužamā
situācijā. No vienas puses, viņiem jāievēro licences
nosacījumi, bet, no otras puses, jāsastopas ar vietējo
pašvaldību pretestību. Tā kā Latvija izsniedza UMTS
licences vēlāk par daudzām citām Eiropas valstīm, tas
nāca par labu, jo licenču nosacījumi un cenas ir daudz
saprātīgākas nekā citur. Arī pārklājuma
prasības Latvijā līdz pat 2007. gadam ir gluži
mērenas, jo tas jānodrošina tikai Rīgā. Ja radīsies
nepieciešamība veidot 3G tīklu tālāk, to arī
darīsim.
- Tātad
apmēram pēc gada Rīgā darbosies abu operatoru 3G
tīkls, bet pārējā Latvijas teritorijā turpinās
pastāvēt pašreizējais 2G tīkls.
M. Tillī: - Jā, tā
varētu būt. Tas, protams, atkarīgs arī no tirgus
potenciāla un licences prasībām, bet abi tīkli vēl
gana ilgi varētu darboties paralēli.
- Ko jūs teiktu
tiem skeptiķiem un arī nozares analītiķiem, kuri mēdz
apgalvot, ka 3G ir miris?
M. Tillī: - 3G vēl tā
īsti nemaz nav piedzimis, tāpēc nevar būt miris. Protams,
3G ieviešanas process ir daudz ilgāks, nekā tika prognozēts
sākumā. Gribu arī atgādināt par citām
komunikācijas pamatvajadzībām, piemēram, par fiksēto
telefoniju, kas vēl joprojām nav pieejama visā Latvijā.
Šādā kontekstā tas izklausās kā paradokss -
runāt par tādas tehnoloģijas nāvi, kas vēl nav dzimusi
un, no otras puses, nenodrošināt klientus ar gluži
ikdienišķām vajadzībām.
A. Ločmelis: - Protams, ka 3G nav
miris. Grūti gan prognozēt, cik gadu paies, kamēr tas
ieviesīsies plašāk. Manuprāt, operatoriem vajadzētu
paplašināt tīkla resursus arī tālāk no
Rīgas, jo daudzi darījumu ļaudis būvē mājas
ārpus lielajām pilsētām - aptuveni 70 km rādiusā
ap Rīgu. Manuprāt, tie arī būs galvenie jauno
galiekārtu un jauno tehnoloģiju lietotāji. Arī pats
dzīvoju 70 km no Rīgas un bieži izjūtu, ka nepietiek
resursu vai ātruma, lai pilnvērtīgi izmantotu datu
pārraides pakalpojumus.
A. Benders: - 3G ir tikai
pašā attīstības sākuma stadijā un vēl
mācās staigāt, bet tas ir dzīvāks par dzīvu. To,
ka 3G ir perspektīva, rāda kaut vai tas, ka arī sadzīves
aparatūras ražotāji (Samsung) izmanto dažādas
lietojumprogrammas, lai tās varētu uztvert un vadīt no
mobilā telefona. Lai ražotāji varētu piedāvāt
šos pakalpojumus pēc iespējas lētāk, jābāzējas
uz vienu noteiktu standartu, un tas ir IP tehnoloģijas standarts.
Līdz ar to attīstīt 2G vai 2,5G ir ekonomiski neizdevīgi,
jo 3G tehnoloģijas pamatā jau ir IP standarts. Protams, 2G un 2,5G
pastāvēs līdzās 3G vēl ilgi - varbūt 10, 15 vai
pat 20 gadu. To paredz arī mobilo tālruņu ražotāji,
kur vienā aparātā būs integrēts 2 G, 2,5G, 3G. Tas
nozīmē, ka varēs lietot to tehnoloģiju, kas
attiecīgajā reģionā darbojas.
A. Hincs: -
Pagājušajā gadsimtā būtiski jaunumi tapa ik pēc
gadiem desmit, bet tagad - jau ik gadus. Iepriekšējās
tehnoloģijas neatmirst, bet transformējas. Varbūt aiz horizonta
jau gaida 4G, kas radīs jaunu vilni.
A. Benders: - Savulaik Telia izteica
domu par 11,5G, - tāds cipars sanāk, ja saskaita kopā 2, 2,5, 3
un 4G. Tas nozīmē, ka to visu integrē kopējā
sistēmā. Tātad šīm tehnoloģijām lemts
draudzīgi līdzāspastāvēt vēl ilgus gadus. Un
pasaule kļūs daudzveidīgāka.
Gunta KĻAVIŅA
Eiropā vien 3G licenču iegādei iztērēti 89,5 miljardi ASV dolāru. Tomēr dzirdami visai pesimistiski Eiropas komisijas amatpersonu un pazīstamu operatoru administrācijas viedokļi par to, ka daudzi uzņēmumi ir pārmaksājuši par UMTS licencēm, ka šai tehnoloģijai nav pozitīvas perspektīvas, ka vismaz gadus desmit pēc 3G pakalpojumu ieviešanas tā būs nerentabla u. tml. Eiforija beigusies un investīciju klimats kļuvis vēsāks. No otras puses, tie operatori, kuri saņēmuši licences, sākuši rosīties un daudzi ir visai cerīgi noskaņoti. 3G projektus septiņās valstīs enerģiski sākusi ieviest Japānas kompānija Hutchison Whampoa, kurai ir visai agresīvi biznesa plāni. Esam nonākuši krustcelēs, kur jāizvēlas, pa kuru ceļu iet - 3G, 2,5G vai vienkārši gaidīt, kas notiks. Par to visu - šajā SP diskusijā, kurā piedalās: Tele2 direktors Mats TILLĪ (Mats Tilly), Nokia Latvia biznesa vadītājs Aigars BENDERS un mobilo tālruņu pārdošanas daļas vadītājs Aivars KRAUKLIS, Latvijas Mobilo telefonu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs un SIA Pērkons un dēli direktors Aleksandrs LOČMELIS un SIA DEAC pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Alvils HINCS.
- Mēdz teikt, ka Eiropā telekomunikāciju tirgus attīstību diktē ražotāji, bet Āzijā - operatori, kuri pasūta ražotājiem tieši to, ko pieprasa tirgus. Vai tā ir?
A. Benders: - Pat, ja šāda tendence būtu bijusi pirms gadiem desmit, tad tagad sakarā ar globalizācijas procesiem visā pasaulē ir līdzīga situācija. Īstenībā nekādas pretrunas nav, jo ražotāji un operatori ir vienā un tajā pašā laukuma pusē. Gan vieni, gan otri pēta tirgu, pirms sāk izstrādāt kādu jaunu produktu. Tas, kas agrāk bija vērojams Japānā vai Dienvidkorejā, tagad notiek arī Eiropā.
A. Hincs: - Tirgus attīstību sekmē arī pakalpojumi, kuri tiek piedāvāti lietotājiem, izmantojot jaunās tehnoloģijas. Tehnoloģiju straujā attīstība pozitīvi ietekmē gan ražotājus, gan informācijas pārraides standartus un ātrumus, gan arī lietotājiem paredzēto pakalpojumu izstrādi. Pirms kāda laika mobilo tālruni varēja izmantot tikai balss sakariem, bet šobrīd - jau datu pārraidei, lietojumprogrammām, kā arī izklaides, informatīvo un biznesa pakalpojumu saņemšanai. To, ka šiem pakalpojumiem ir stabila lietošanas vērtība, apliecina arī klienti.
- Daudzi uzskata par paraugu 3G ieviešanas pionieri Japānas uzņēmumu NTT DoCoMo, tomēr gadu pēc 3G pakalpojumu sākšanas Japānā tikai 0,3 procenti no DoCoMo 42,3 miljoniem abonentu sākuši lietot 3G pakalpojumus.
A. Benders: - Japāna vienmēr bijusi augsto tehnoloģiju valsts, un 3G pakalpojumi bija pieejami jau krietni pirms tam, kad tie sāka izplatīties Eiropā. Pāreja uz 3G Japānā bija ļoti dabiska, jo tirgū bija nobriedusi situācija jaunas tehnoloģijas ieviešanai. Iepriekšējais PDC standarts, ko tur lietoja, ļāva operatoriem darboties tikai ierobežotā frekvenču diapazonā, neļaujot tīklam attīstīties, līdz ar to krietni ierobežojot arī garantētu abonentu pieaugumu. Tāpēc Japāna bija ļoti ieinteresēta jaunajā tehnoloģijā un ar WCDMA tīkla palīdzību realizēja projektu jau pirmajā 3G ieviešanas fāzē.
- Tomēr tas, ka japāņi bija pirmie, kas ieviesa 3G, nebūt negarantē to, ka viņi bijuši paši veiksmīgākie.
A. Benders: - Veiksme ir filozofisks jēdziens, turklāt jebkuras jaunas tehnoloģijas ieviešana ir ļoti komplicēta. Tā kā 3G standartizācija ir pabeigta tikai pirmajiem 3G UMTS attīstības posmiem, mēs tiešām varam uztvert UMTS drīzāk kā filozofiju, nevis kā tehnoloģiju. UMTS attīstība salīdzinājumā ar GSM būs garāka. Tas, ko japāņi šobrīd jau paguvuši sasniegt 3G attīstībā, tomēr ir veiksme, un tā ir tikai lielā 3G aisberga redzamā daļa. Viss pārējais, ko dara ražotāji, sabiedrība, lietojumprogrammu izstrādātāji, ir attīstības pašā sākuma posmā.
M. Tillī: - Būt pionierim - tas ir ļoti dārgi, turklāt vienmēr jārēķinās ar neprognozējamām sekām. Tele 2 stratēģija ir citādāka, - mēs cenšamies nogaidīt tik ilgi, cik vien iespējams, pirms sākam ieguldīt investīcijas kādā jaunā pakalpojumā. Un, kad tirgus un klienti ir gatavi pieņemt jaunos pakalpojumus un tehnoloģiju, tad to arī ieviešam. Taisnību sakot, arī es jūtos daudz komfortablāk, vadoties pēc šādiem principiem, nevis strādājot citādi.
- Japānas uzņēmums Hutchison Whampoa sācis 3G pilotprojektus Anglijā un Itālijā, un tam ir agresīvi plāni tuvāko gadu laikā sākt līdzīgus pakalpojumus vēl septiņos pasaules tirgos. Uzņēmums jau ieguldījis 10 miljardu USD Eiropas licencēs. Varbūt tieši tādam jābūt 3G veiksmes stāstam?
A. Benders: - Diez vai šobrīd jau varam runāt par veiksmes stāstu, jo 3G ieviešana tikko sākas. Neviens negaida no jaunajām tehnoloģijām lielu atdevi nedz pirmajā, nedz arī divos trijos gados. Drīzāk varam meklēt šādus pozitīvus piemērus vēsturē (GSM tehnoloģija). Nokia rīcībā ir informācija, ka vairāk nekā 90 procenti operatoru, kuri iegādājušies UMTS licences, turpinās būvēt tīklus un attīstīt 3G tehnoloģiju. Jau šogad tiks atklāti vairāk nekā 20 komerciālie tīkli.
M. Tillī: - Nevar runāt par 3G panākumiem, kamēr klients nejūt, ka viņa rokās ir īstā iekārta, kura nodrošina tieši tādu saturu, kāds vajadzīgs. Nākotnē mobilajiem operatoriem varētu vispār nebūt ienākumu no balss sakariem, un viņi varētu nodarboties galvenokārt ar sarežģītiem datu pārraides pakalpojumiem un ātrgaitas komunikācijām. Tomēr šobrīd lielākā daļa operatoru ienākumu joprojām nāk no balss pakalpojumiem, tātad mobilo tālruņu pamatfunkcija - iespēja piezvanīt - lietotājiem ir primārā. Domāju, ka tirgus attīstību lielā mērā noteiks ar izklaidi saistīts saturs, kā arī audio un video lietojumi. Tieši to pašu redzam arī PC un spēļu biznesā.
- Kādas, jūsuprāt, ir 3G tehnoloģijas nākotnes izredzes Latvijā?
M. Tillī: - Vēl ir garš ceļš ejams, bet esmu pārliecināts, ka ilgtermiņā šis virziens izrādīsies pareizs, jo 3G pieder nākotne. Atceroties, ka vēl nesen daudzi mēģināja prognozēt, kas notiks pēc gadiem desmit, un šīs prognozes bija stipri kļūdainas, labāk neprognozēšu.
- Vai Tele 2 sācis būvēt 3G tīklus citās valstīs, kurās darbojas tā meitas uzņēmumi?
M. Tillī: - Tele 2 ir ieguldījis mērenas investīcijas 3G licencēs tirgos, kur jau ir citi operatori. Uzņēmums ir saņēmis UMTS licences Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Latvijā un Igaunijā.
Tīkla izveide ir ļoti cieši saistīta ar licences nosacījumiem. Maz ticams, ka kāds operators vēlēsies aizsteigties pa priekšu licencē noteiktajiem termiņiem. Līdz gada beigām mums Latvijā ir jāizveido darboties spējīgs testa tīkls. Un tālāk būs jāstrādā pēc noteikta grafika, pakāpeniski nodrošinot aizvien lielāku pārklājumu saskaņā ar licences prasībām.
- Dienvidkorejā ļoti veiksmīgi izmanto 2,5G tehnoloģiju - CDMA 2000 1X tīklu ar datu pārraides ātrumu 144 kbit/s. Vai tagad, pārejas posmā uz 3G, šīs 2,5G iespējas nebūtu īstais ceļš gan Eiropai, gan arī Latvijai? Tieši to ieteica arī GSM pasaules kongress, kas šogad notika Kannās.
A. Ločmelis: - Mobilo telefonu tirgotāji gan varbūt atrodas nedaudz citās pozīcijās nekā operatori un ražotāji, bet mēs Latvijas tirgū piedāvājam un atbalstām gan operatoru pakalpojumus, gan jaunus ražotāju produktus. Tomēr brīžiem šķiet, ka tehnoloģiju attīstība Latvijā daļu mobilo telefonu lietotāju pārsteidz nesagatavotus. Domāju, ka jābūt pārejas periodam no 2,5G uz 3G, lai lietotāji spētu izvērtēt visas piedāvātās iespējas. Esmu redzējis datus par kādu Anglijas pētījumu, kur lietotāji atbildēja uz jautājumu, kādām funkcijām, viņuprāt, jābūt mobilajā tālrunī. Aptuveni 62 procentiem ir svarīgi tikai piezvanīt un atbildēt uz īsziņām. Paskatieties, ko dara jaunā paaudze: padodiet tik viņiem telefonus ar WAP, Java, GPRS, un viss notiek! Biznesa klase, pie kuras pieskaitu arī pats sevi, - vairs nespēj iztikt bez HSCSD vai GPRS. Patīkami, ka LMT, ieviešot GPRS, ļoti ilgi ļāva abonentiem izmantot to testa režīmā, neprasot abonēšanas maksu. Tāpat ir arī ar LMT piedāvāto MMS. Tas ir ļoti lietderīgi, lai abonenti varētu iepazīt šos pakalpojumus un vēlāk nepirktu kaķi maisā, bet izmantotu to, kas izrādījies noderīgs.
A. Hincs: - No operatoru viedokļa diezgan būtiskas ir tehnoloģiju ieviešanas un uzturēšanas izmaksas, kā arī ātrums un kvalitāte. Pētījumi liecina, ka arī Wi-Fi varētu būt diezgan plašs pielietojums (to piedāvā gan Lattelekom, gan LMT). Īpaši tāpēc, ka šīs bezvadu interneta tehnoloģijas piekļuves ātrums ir 11 Mbit/s.
A. Benders: - Es gribētu tikt skaidrībā ar attīstības tendencēm. Mēs runājam par 2, 2,5 un 3G bez reāliem argumentiem. 2,5G ir pārejas stadija uz 3G, un tā var turpināties ne tikai gadu, divus vai trīs, bet pat piecus vai desmit. Kāpēc? Izejot no tiem pašiem argumentiem, ka mums pietiek ar pašreizējo ātrumu un lielāks nav vajadzīgs. Nokia 3G filozofija ir būvēta uz trim stūrakmeņiem: tehnoloģija 3G tīklu infrastruktūras attīstībai un pārraides tīkliem, 3G mobilie tālruņi, lietojumprogrammas un lietotāju pakalpojumi. Ja visi šie elementi attiecīgajā brīdī nebūs izstrādāti, ērti lietojami un interesi izraisoši, no 3G varētu nekas nesanākt. Tāpēc gan telekomunikāciju iekārtu ražotāji, gan programmatūras un izklaides industrijas pārstāvji, gan citi ir ieinteresēti šos pamatelementus attīstīt. Piekrītu Tillī kungam, ka galvenais, kas nosaka tehnoloģiju attīstību, ir abonenta vajadzības. Bet tās vajag rosināt.
- Vai Tele 2 negrasās modernizēt vismaz daļu Rīgas tīkla atbilstoši 2,5G tehnoloģijai?
M. Tillī: - Kā jau minēju, mēs ieguldām investīcijas tehnoloģijās tad, ja noteikts skaits klientu ir ieinteresēts un ir tirgus potenciāls. Jā, citi operatori dažādās pasaules valstīs daudzus no jaunajiem pakalpojumiem sākotnēji piedāvā bez maksas, bet es pārāk nesteigtos iekļūt šādā tirgū, jo tas liecina, ka piedāvātā pakalpojuma vērtība lietotājiem nešķiet īpaši augsta. Parasti, kad kādā reģionā ir pietiekami liels tirgus apjoms un peļņa, tad arī parādās uzņēmumu interese ieiet šajā tirgū. Turklāt priekšlaicīgas investīcijas uzliek uzņēmumam saistības, kas pēc tam jāmaksā visai sistēmai, kurā ietilpst arī klienti, un tas tomēr parasti nav godīgi.
- Vai šo pašu iemeslu dēļ Tele 2 nav sākusi piedāvāt arī GPRS un MMS pakalpojumus Latvijā?
M. Tillī: - Jā, Latvijā šo pakalpojumu aktīvo lietotāju vēl ir maz. Nevajag skriet, pirms esam iemācījušies staigāt. Tiesa, Tele 2 piedāvā šos pakalpojumus citur, piemēram, Zviedrijā, bet tur ir lielāks tirgus potenciāls un arī mobilo tālruņu blīvums ir daudz lielāks. Latvijā ir citi pakalpojumi, kurus var piedāvāt un kuriem tirgus ir gatavs. Mēs labprāt piedāvātu Latvijas klientiem lētākas fiksētā tālruņa sarunas. Kas vajadzīgs vairāk: GPRS vai iespēja zvanīt lētāk ar fiksēto tālruni?
A. Hincs: - Es labprāt pakomentētu lietotāju viedokli. Kā sabalansēt vēlmes ar iespējām? Vēlme uzzināt, ieraudzīt, iegūt nereti rodas pēkšņi. Šai ziņā mobilā ierīce ir vienkārši fantastisks izgudrojums, un jaunās tehnoloģijas dod iespēju vēlmes pārvērst darbībā. Piemēram, drīz vērs vaļā lielo kinozāļu kompleksu Rīgas centrā. Kurš gan nevēlētos saņemt mazus jauno filmu kadrus savā mobilajā tālrunī, lai izvēlētos, kas interesē, un uzreiz ar tālruni rezervētu biļeti uz šo filmu?
- Kādi mobilā satura pakalpojumi jau tagad ir pieejami un gatavo ceļu uz 2,5G vai 3G?
A. Hincs: - DEAC no pašiem pirmsākumiem piedalās dažādu mobilā satura risinājumu atbalstīšanā, lai pakalpojumu sniedzēji varētu tos piegādāt. Piedāvājam viņiem savu serveru un lietojumprogrammu platformu MS MoDE, - risinājumu klientu attiecību apkalpošanai, mārketinga kampaņām, TV čatiem, satura piegādes pakalpojumiem. Sadarbībā ar LMT izveidots mobilais katalogs www.oto.lv, kura saturu var aplūkot arī mobilajos tālruņos. Saturu rada dažādi pakalpojumu sniedzēji, no kuriem daļa ir mūsu sadarbības partneri, piemēram, uzziņu dienests 118. Jaunatne īpaši ir iecienījusi zvanu melodijas un bildītes uz mobilajiem tālruņiem.
- Kā mobilais saturs varētu vēl vairāk attīstīties?
A. Hincs: - Manuprāt, ļoti interesants un perspektīvs virziens ir interaktīvās komunikācijas aktivizēšana starp mobilā telefona lietotāju un biznesa pakalpojumu sniedzējiem. Jaunās tehnoloģijas ļaus kombinēt attēlu, skaņu un informāciju un to visu kompleksi piedāvāt gala lietotājiem kā pakalpojuma reklāmu. Ja radīta interese, potenciālais klients uzreiz varēs pieprasīt konkrēto pakalpojumu. Jau šobrīd ar dažādām mobilajām ierīcēm var aktīvi izmantot izklaides un satura piegādes pakalpojumus, aktivizēt biznesa komunikācijas, atvērt elektronisko pastu, tā pielikumus (Word vai Excel failus), apstrādāt tos un nosūtīt biznesa partnerim un pat attālināti pieslēgties sava uzņēmuma finanšu vai klientu apkalpošanas sistēmai.
- Cik šobrīd aktuāla ir videoplūsma jeb videostreaming?
A. Benders: - Tā dēvētais videostreaming ir videoinformācijas saņemšana no kāda servera. Bet 3G būs arī dažādi citi, to skaitā pavisam vienkārši, pakalpojumi. To kapacitāte un noslodze pieaugs. Tāpēc vajadzīgas jaunas tehnoloģijas, lai varētu piegādāt šos pakalpojumus, jo ar pašreizējiem tīkliem vairs nepietiks, lai abonentiem nodrošinātu kvalitatīvu servisu. Izmantojot pašreizējo tīklu, būtu nepieciešamas papildu bāzes stacijas, papildu komutācijas lauki. Šos pakalpojumus būtu neizdevīgi ražot. Turpretī ar 3G tehnoloģiju padarām lētāku informācijas pārraides bita cenu. Informācijas apjoms pieaug, bet ražotāji var to piegādāt lētāk.
Pakalpojumi saistīti ar tehnoloģijām. Piemēram, MMS vajadzīga 2,5G tehnoloģija, bet t. s. bagātināto zvanu (rich calls) vai acumirklīgie ziņojumi (instant messaging) pakalpojums prasa jau daudz sarežģītāku platformu (tas saistīts arī ar pakalpojuma piegādi un tarificēšanu). Videostreaming nepieciešama 3G tehnoloģija. Ja vajadzīga augsta drošība, tad, protams, neiztikt bez 3G, jo 2,5G nenodrošina ne pietiekamu pakalpojumu kvalitāti (QoS), ne arī pilnīgu protokolu savietojamību.
- Pavisam drīz tirgū parādīsies Nokia jaunā 3G galiekārta - 6650. Tiesa, arī tās cena ir diezgan iespaidīga - 700-1000 eiro.
A. Benders: - Kā jebkurš produkts, kas sākumā izlaists nelielās partijās, tas ir dārgs, lai atpelnītu ieguldītās investīcijas. Cenu noteiks tirgotāju asociācija un tirgotāji. Mēs to nosakām tikai no ražotāja viedokļa. Ja būs pakalpojumi, kuru lietošanas vērtība lietotājam būs svarīga, tad šādu tālruni arī pirks.
A. Ločmelis: - 3G aparātu cena nemaz nav tik ekstremāla. Daži ekskluzīvi modeļi ir vēl dārgāki. Turklāt vienmēr būs kāda pircēju daļa, kurai būs tieksme padižoties ar ko tādu, kā nav citiem.
A. Krauklis: - Tālrunis Nokia 6650 sākumā tiks piedāvāts tajās valstīs, kur būs 3G pakalpojumi. Tam ir liels krāsu displejs, Java atbalsts, Bluetooth, iebūvētā fotokamera un videokamera - tas ir īpaši piemērots visu 3G pakalpojumu izmantošanai. Tas pirmo reizi tika prezentēts jau pērnā gada septembrī kopā ar Sonera 3G pakalpojumu ieviešanu. Valstīs, kur šobrīd pieejami 3G pakalpojumi - Lielbritānijā, Somijā, Japānā -, tālrunis jau ir nopērkams. Šobrīd vēl nav īsti skaidrs, vai to piedāvās arī citās valstīs.
A. Benders: - Vispirms šie tālruņi tiks piedāvāti tām valstīm, kur 3G tīkli ir testa vai komerciālā režīmā. Jāatceras, ka šis nav 3G tālrunis, bet gan GSM un 3G.
- Kā Tele 2 sokas ar pērn izsniegtās UMTS licences nosacījumu izpildi?
M. Tillī: - Šobrīd mūsu galvenais uzdevums ir ievērot licencē noteiktos termiņus. Līdz gada beigām jābūt gatavam darboties spējīgam 3G testa tīklam. Protams, tam būs ļoti limitēts apjoms. Tīkla komerciālā palaišana un 3G pakalpojumi paredzēti nākamā gada beigās Rīgā. Būs jāizpilda arī pārklājuma prasības, kas minētas licencē. Tie arī būs mūsu uzņēmuma attīstības vadmotīvi, un šobrīd patiesi nav nekādas vajadzības no tiem novirzīties un investēt vēl vairāk.
- Lūdzu, atgādiniet, cik liels ir 3G bāzes stacijas darbības rādiuss?
A. Benders: - 3G tehnoloģijai ir tāda īpatnība, ka šī šūna elpo. Tas nozīmē, ka tā var būt lielāka un mazāka, jo tās pamatā ir radiotehnoloģijas standarts, kurš pieprasa citādāku kodēšanas metodi nekā GSM. Tajā izmantoti jauni kodēšanas algoritmi, lai nodrošinātu mazāku (piemēram, balss sakariem) vai lielāku (videopārraidei) ātrumu. Ja izmantojam bāzes stacijai atvēlēto kodu videopārraidei, tad paliek mazāka zona balss pakalpojumiem, līdz ar to šūnas ietilpība samazinās. Darbības rādiuss atkarīgs no raidītāja jaudas, reljefa u. c. faktoriem, bet vidēji tas varētu būt no 1 līdz 5 km, atkarībā no tā, kādā veidā tiek izmantota šī šūna.
- Tātad nākotnē, kad 3G jau darbosies ar pilnu sparu, bāzes stacijas būs jābūvē ļoti tuvu blakus cita citai (GSM - 20 kilometri) Un, ja visu Latviju gluži kā ceļa stabiņi ik pēc kilometra pārklās Tele 2, LMT un arī kāda šobrīd vēl nezināma trešā operatora bāzes stacijas, tas izklausās diezgan traki. Varbūt jau uzreiz jādomā par iespēju būvēt kopēju infrastruktūru ar konkurentiem - vismaz koplietojamas bāzes stacijas?
M. Tillī: - Teorētiski runājot, tas varētu būt labs risinājums. Tas arī nekavētu konkurenci, jo tā ir tikai tehnoloģija un tīkls, ko lietotu kopīgi ar citiem operatoriem, bet pašā pakalpojumu tirgū saglabātos spēcīga konkurence. Tele 2 jau izmanto kopējus tīklus ar konkurentiem, lai ietaupītu investīcijas. Varbūt pats pārsteidzošākais piemērs ir Zviedrija, kur koplietojuma tīklu izmantojam kopā ar sīvāko konkurentu - Telia AB. Domāju, ka tas ir ļoti labs veids, kā ātrāk tikt uz priekšu.
Bez šaubām, paliek arī pašreizējā mobilo un citu operatoru infrastruktūra, bet būs jāatrod arī jaunas bāzes staciju vietas. Tas var radīt problēmas arī Latvijā. Zinu, ka, piemēram, Zviedrijā vairākas pilsētas pat ir atteikušās dot atļaujas 3G ieviešanai, kas ir nostādījis operatorus diezgan neapskaužamā situācijā. No vienas puses, viņiem jāievēro licences nosacījumi, bet, no otras puses, jāsastopas ar vietējo pašvaldību pretestību. Tā kā Latvija izsniedza UMTS licences vēlāk par daudzām citām Eiropas valstīm, tas nāca par labu, jo licenču nosacījumi un cenas ir daudz saprātīgākas nekā citur. Arī pārklājuma prasības Latvijā līdz pat 2007. gadam ir gluži mērenas, jo tas jānodrošina tikai Rīgā. Ja radīsies nepieciešamība veidot 3G tīklu tālāk, to arī darīsim.
- Tātad apmēram pēc gada Rīgā darbosies abu operatoru 3G tīkls, bet pārējā Latvijas teritorijā turpinās pastāvēt pašreizējais 2G tīkls.
M. Tillī: - Jā, tā varētu būt. Tas, protams, atkarīgs arī no tirgus potenciāla un licences prasībām, bet abi tīkli vēl gana ilgi varētu darboties paralēli.
- Ko jūs teiktu tiem skeptiķiem un arī nozares analītiķiem, kuri mēdz apgalvot, ka 3G ir miris?
M. Tillī: - 3G vēl tā īsti nemaz nav piedzimis, tāpēc nevar būt miris. Protams, 3G ieviešanas process ir daudz ilgāks, nekā tika prognozēts sākumā. Gribu arī atgādināt par citām komunikācijas pamatvajadzībām, piemēram, par fiksēto telefoniju, kas vēl joprojām nav pieejama visā Latvijā. Šādā kontekstā tas izklausās kā paradokss - runāt par tādas tehnoloģijas nāvi, kas vēl nav dzimusi un, no otras puses, nenodrošināt klientus ar gluži ikdienišķām vajadzībām.
A. Ločmelis: - Protams, ka 3G nav miris. Grūti gan prognozēt, cik gadu paies, kamēr tas ieviesīsies plašāk. Manuprāt, operatoriem vajadzētu paplašināt tīkla resursus arī tālāk no Rīgas, jo daudzi darījumu ļaudis būvē mājas ārpus lielajām pilsētām - aptuveni 70 km rādiusā ap Rīgu. Manuprāt, tie arī būs galvenie jauno galiekārtu un jauno tehnoloģiju lietotāji. Arī pats dzīvoju 70 km no Rīgas un bieži izjūtu, ka nepietiek resursu vai ātruma, lai pilnvērtīgi izmantotu datu pārraides pakalpojumus.
A. Benders: - 3G ir tikai pašā attīstības sākuma stadijā un vēl mācās staigāt, bet tas ir dzīvāks par dzīvu. To, ka 3G ir perspektīva, rāda kaut vai tas, ka arī sadzīves aparatūras ražotāji (Samsung) izmanto dažādas lietojumprogrammas, lai tās varētu uztvert un vadīt no mobilā telefona. Lai ražotāji varētu piedāvāt šos pakalpojumus pēc iespējas lētāk, jābāzējas uz vienu noteiktu standartu, un tas ir IP tehnoloģijas standarts. Līdz ar to attīstīt 2G vai 2,5G ir ekonomiski neizdevīgi, jo 3G tehnoloģijas pamatā jau ir IP standarts. Protams, 2G un 2,5G pastāvēs līdzās 3G vēl ilgi - varbūt 10, 15 vai pat 20 gadu. To paredz arī mobilo tālruņu ražotāji, kur vienā aparātā būs integrēts 2 G, 2,5G, 3G. Tas nozīmē, ka varēs lietot to tehnoloģiju, kas attiecīgajā reģionā darbojas.
A. Hincs: - Pagājušajā gadsimtā būtiski jaunumi tapa ik pēc gadiem desmit, bet tagad - jau ik gadus. Iepriekšējās tehnoloģijas neatmirst, bet transformējas. Varbūt aiz horizonta jau gaida 4G, kas radīs jaunu vilni.
A. Benders: - Savulaik Telia izteica domu par 11,5G, - tāds cipars sanāk, ja saskaita kopā 2, 2,5, 3 un 4G. Tas nozīmē, ka to visu integrē kopējā sistēmā. Tātad šīm tehnoloģijām lemts draudzīgi līdzāspastāvēt vēl ilgus gadus. Un pasaule kļūs daudzveidīgāka.
Gunta KĻAVIŅA