Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Kad tavs būs mans

   

Autors

 

Viens no nozīmīgākajiem jaunumiem SPRK (regulatora) Telekomunikāciju un pasta departamentā šobrīd ir piekļuves tīkla atsaistīšanas mehānisma iedarbināšana. Šī visai sarežģītā, Latvijas situācijā šobrīd vēl grūti prognozējamā, jaunieveduma galvenais mērķis ir paplašināt konkurences iespējas fiksēto telekomunikāciju tirgū. Ko īsti tas nozīmē un kā rīkoties, lai jaunais tirgus segments būtu dzīvotspējīgs, SP stāsta SPRK Telekomunikāciju un pasta departamenta Pakalpojumu kvalitātes nodaļas vadītājs Aleksandrs ČERŅAKOVS-NEIMARKS un eksperte Gundega RUTKA.

 

Kāpēc jāatsaista piekļuves tīkls?

Piekļuves tīkls ir tā tīkla daļa, kas savieno centrāli ar abonentu - t.i., no krosa līdz tīkla pieslēguma punktam. Tagad, kad Latvijas telekomunikāciju tirgus ir atvērts un ir parādījušies jaunie operatori, viņiem jādod iespēja startēt šajā biznesā. Šo uzņēmumu  lielākā  problēma šobrīd ir tāda, ka tiem (ar dažiem izņēmumiem) nav nedz sava tīkla, nedz citu vajadzīgo resursu. Kā jaunajam operatoram tikt no savas centrāles līdz abonentam?

Protams, vienmēr pastāv iespēja jūgt ilksīs ekskavatoru un rakt. Tā var itin viegli tikt vaļā no lielas naudas, pabojāt apkārtējo vidi, un, ja paveicas, uzbūvēt pašam savu tīklu. Tomēr vai jaunajiem operatoriem tas maz ir pa spēkam un vai tas vajadzīgs? Ir arī citi ceļi, kā nokļūt līdz abonentam. Viens no populārākajiem - piekļuves tīkla atsaistīšana (unbundling). Tas nozīmē, ka jaunais operators var vērsties pie konkurenta, kuram ir  tīkls, ar lūgumu izmantot viņa piekļuves tīkla resursus. Turklāt svarīgi ir paturēt prātā, ka šādu risinājumu paredz arī Latvijas (un citu Eiropas valstu) likums Par telekomunikācijām, tāpēc fiksētā tīkla operatoram, kuram ir savs tīkls, nemaz nav tiesību atteikt iznomāt konkurentam piekļuves tīklu pat tad, ja paša biznesam tas nav izdevīgi.

Nav vērts noliegt, ka pirmajā brīdī situācija šķiet absolūti murgaina. Kā tad tā! Tas jau ir gandrīz tāpat kā, piemēram, piespiedu kārtā iznomāt daļu man piederošā veikala  konkurentam, lai viņš varētu justies pilnīgi laimīgs un tirgot tomātus manā īpašumā! Jā, emocionāli pirmā reakcija tiešām varētu būt līdzīga, lai gan patiesībā šāds salīdzinājums nebūtu īsti korekts.

Šāda likumdošanas norma daļēji izskaidrojama ar to, ka Rietumeiropā vēsturiskie fiksētā tīkla operatori savulaik bija valsts uzņēmumi, un tiem bija monopolstāvoklis pamatpakalpojumu sniegšanā. Tā kā tīkls aptver visu valsti un reiz tas būvēts par valsts līdzekļiem, tad nosacīti var teikt, ka arī vēsturisko operatoru piekļuves tīkli ir uzbūvēti par nodokļu maksātāju naudu. Un, rau, arī jaunie operatori ir toreizējie (un pašreizējie) nodokļu maksātāji. Protams, kopš daļējas vai pilnīgas vēsturisko operatoru uzņēmumu privatizācijas modernizētas gan centrāles, gan piekļuves tīklu infrastruktūra, daudzviet ieguldītas optiskās kabeļu līnijas, izlietotas milzīgas investīcijas. Vēsturiskās saites ar valsts īpašumu daudzos gadījumos zudušas, un to vietā izveidojušās biznesa attiecības starp konkurentiem. Kāpēc gan ne! Bizness  ir gluži labs dzinējspēks arī darījumos ar atsaistīto piekļuves tīklu. Amerikā šis process sākās jau pirms gadiem sešiem, bet Rietumeiropā - pirms trim četriem. ES jaunajiem operatoriem tiek iznomāti 0,7 - 7 procenti no valsts vēsturiskā operatora tīkliem. Šis pakalpojums ir ļoti izplatīts Vācijā. Jāpiebilst, ka atsaistīšana attiecināma tikai uz klasisko pēdējās jūdzes risinājumu - tādu piekļuves tīklu, kur izmantots vītais (vara) vadu pāris.

 

Tīkla atsaistīšanas veidi

Tīkla atsaistīšana var būt pilnīga (atsaista visu frekvenču spektru) vai daļēja (atdala tikai augsto frekvenču spektru - datu pakalpojumiem vai internetam). Ja tā ir daļēja, tad zemo frekvenču diapazonu balss telefonijai (0,3-3,4 kHz) savā rīcībā patur vēsturiskais operators, bet augsto frekvenču diapazonu datu pārraidei (piemēram, ADSL tehnoloģija) izmanto jaunais operators. Tātad šai gadījumā abi operatori var izmantot šo piekļuves tīklu vienlaikus.

Jaunajiem operatoriem var iznomāt visu piekļuves tīklu no centrāles krosa līdz abonenta kabeļu kastītei. Var arī neatsaistīt visu piekļuves tīklu, bet tikai, sākot no kabeļu skapja līdz sadales kastītei (jaunajam operatoram tas iznāktu lētāk).

Lai arī kāds būtu atsaistīšanas veids, jaunajam operatoram jāuzstāda pašam sava centrāle. To iespējams izvietot dažādos veidos (fiziskais, attālais, virtuālais), kurus var arī  kombinēt vai modificēt (skat. shēmas).

Fiziskā izvietošana: jaunajam operatoram ir sava teritorija, piemēram, telpa, kuru viņš īrē no tīkla operatora.

Attālā izvietošana: jaunais operators īrē no tīkla operatora kabeļus, bet centrāle izvietota ārpus tā teritorijas, piemēram, kādā netālā ēkā.

Virtuālā izvietošana: jaunais operators novieto savu centrāli un krosu tīkla operatora telpās, turklāt jaunā operatora darbiniekam tiek piešķirta pilnvara, ka viņš drīkst tur darboties.  Šī drīzāk ir teorētiska iespēja, kura nav populāra nevienā valstī, jo kurš operators gan vēlas ielaist konkurentu tieši savā darbistabā. 

 

Āķis likumā

A. Čerņakovs-Neimarks: - Latvijas likums Par telekomunikācijām nosaka, ka piekļuves tīkla atsaistīšana ir saistoša visiem, kam ir piekļuves tīkls, - ne tikai operatoram ar būtisku ietekmi tirgū, kā tas ir ES. Tātad tas skar ne tikai Lattelekom, bet šobrīd vēl vismaz 4-5 uzņēmumus (piemēram, Latvijas Dzelzceļš, Aeronavigācijas serviss, Augstceltne u.c.). Kāpēc šīs normas atšķirība Latvijas likumā var kļūt par problēmu? Ja vītais pāris ir brīvs, tad nav nekādu sarežģījumu. Bet, ja līnijas galā pieslēgta abonenta iekārta - piekļuves tīkls jāiznomā kopā ar visu abonentu. Tur arī ir tas āķis. Tieši tāpēc arī ES ir tāda norma, ka piekļuves tīkls jāiznomā tikai operatoriem ar būtisku ietekmi tirgū (OBIT) - lai abonentam būtu izvēle un viņš varētu pāriet pie kāda no jaunajiem operatoriem.

Latvijas jaunā likuma versija nav sasniegusi pat Ministru kabinetu, pie tās vēl strādā darba grupa. Cerams, ka šī norma tiks labota (lai saskanētu ar ES kārtību), bet pagaidām jāiztiek ar tādu likumu, kāds ir.

Pašreizējais Latvijas likums var viegli nogremdēt šo sistēmu arī tāpēc, ka tajā nav paredzēti regulējami piekļuves tīkla atsaistīšanas tarifi. Tos regulēs tikai tirgus. Jācer gan, ka cenas būs saprātīgas, jo pretējā gadījumā šādu pakalpojumu neviens nevēlēsies pirkt un tīkla īpašnieks var palikt bešā. ES regulē tarifus, tur ir izstrādāta metodika, tuvinot tarifus izmaksām.

 

Kas jāregulē?

Pašreizējais likums nosaka, ka regulatora ziņā ir trīs svarīgas lietas. Jānosaka kārtība, jāuzraksta tehniskie noteikumi un jānosaka ieviešanas termiņi. Visi vajadzīgie dokumenti jau ir izstrādāti, apstiprināti padomē 25. jūnijā un publicēti Latvijas Vēstnesī  11. jūlijā.

- Kad gatavojām šos dokumentus, strādāja arī darba grupa, kur aicinājām gandrīz visus jaunos operatorus, - stāsta A. Čerņakovs-Neimarks. - Uz pirmo sēdi atnāca aptuveni 13, bet uz katru nākamo - aizvien mazāk, līdz beigās palika trīs vai četri. Izrādījās, ka daudzi no jaunajiem operatoriem nebija lasījuši likumu Par telekomunikācijām. Lielai daļai nebija ne jausmas, kas ir piekļuves tīkla atsaistīšana. Tas skaidrojams ar to, ka tikai aptuveni ceturtajā daļā firmu ar šiem jautājumiem nodarbojas telekomunikāciju speciālisti. Dokumentu projekts desmit dienas bija aplūkojams internetā, SPRK mājaslapā. Visiem potenciālajiem piekļuves tīkla lietotājiem lūdzām rakstīt komentārus. Saņēmām tikai divas vēstules, ka iebildumu nav.

Visiem operatoriem, kas saņēmuši licenci uz fiksētā tīkla balss telefonijas pakalpojumiem (to ir 22), izsūtījām vēstules ar jautājumu, vai viņiem ir regulatora izstrādātajiem tehniskajiem noteikumiem atbilstošs piekļuves tīkls. Pamazām apkopojam informāciju arī par to, cik laika vajag, lai operatori sagatavotos piekļuves tīkla atsaistīšanas pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka jāatrisina arī dažādi tehniski jautājumi uzņēmuma iekšpusē, jāsagatavo juridiskās procedūras. Kad visa vajadzīgā informācija būs saņemta un izanalizēta, sekos padomes lēmums par pakalpojumu ieviešanu.

Regulators nosaka, kādiem jābūt gala rezultātiem, kādas tehniskās prasības jāievēro. Kā operatori to realizē, tā ir viņu pašu darīšana. Tur regulators neiejaucas. Vienīgais izņēmums - ja starp abām pusēm rodas strīdus situācijas.

 

Aizstāvam abu pušu intereses

A. Čerņakovs-Neimarks:- Lai viss noritētu korekti, esam izstrādājuši tehniskās prasības. Piemēram, lai tie operatori, kuriem pieder piekļuves tīkls, nemēģinātu pārdot neatbilstošas kvalitātes preci, ieviesām pietiekami stingras tehniskās prasības. Te gan slēpjas vēl kāds zemūdens akmens: ja īpašnieks negribēs, lai no viņa nomātu piekļuves tīklu, viņš var pateikt, ka tīkls neatbilst parametriem. Tāpēc papildinājām minēto normu ar jaunu nosacījumu: ja pieteicējs apšauba pārbaudes rezultātus, viņš var griezties pie regulatora, lai pārbauda tīkla kvalitāti neatkarīgu ekspertu klātbūtnē. Ja izrādītos, ka šaubas par nepatiesu informāciju pamatotas, vainīgajam operatoram būtu jāpiemēro soda sankcijas.

G. Rutka: - Šī norma ir fiksēta dokumentā Piekļuves tīkla atsaistīšanas kārtība. To ieteicams ļoti nopietni izpētīt. Tur teikts, ka pieteicējam ir tiesības griezties pie regulatora, ja tas apšauba piekļuves tīkla īpašnieka protokolā iesniegto parametru atbilstību rezultātiem. Lai to konstatētu, vispirms jāveic ekspertīze, ja vajag, - jādibina darba grupa.

A. Čerņakovs-Neimarks: - Nebūt nav tā, ka regulators aizstāv tikai jauno operatoru intereses. Minētajā dokumentā ir arī norma, ar kuru aizsargājam tīkla īpašnieku. Zinot, ka daļai jauno operatoru ir problēmas ar tehnisko kvalifikāciju, viņi aiz nezināšanas varētu uzstādīt neatbilstošu iekārtu un ievadīt signālu ar pārāk augstu līmeni, kas pēc tam varētu traucēt kaimiņus. Tāpēc regulators ierobežojis tehniskos parametrus: kāds signāla līmenis var būt kabeļa ievadā un  kādā frekvenču diapazonā drīkst strādāt.

Visi vajadzīgie dokumenti no regulatora puses izstrādāti. Tagad bumba atrodas otrā laukuma pusē, kur spēlē piekļuves tīklu īpašnieki un to nākamie nomnieki.

 

Lielāka izvēle - lielāki kreņķi?

 Pirmkārt un galvenokārt jaunā piekļuves tīkla atsaistīšanas kārtība attiecas uz Lattelekom. Uzņēmuma speciālisti gan domā, ka tas varētu būt diezgan labs bizness, jo piekļuves tīkla atsaistīšana nepieprasa atsaistīt to, kā nav, tā kā varētu lietderīgi izmantot brīvās kapacitātes. No otras puses, protams, māc bažas, ka daļa Lattelekom klientu varētu izvēlēties jauno operatoru pakalpojumus, ja tie piedāvās izdevīgākus tarifus vai citus nosacījumus. Protams, izšķiroties par šo soli, klientam nav nekādas garantijas, ka pie jaunā operatora būs labāk, toties viņam ir izvēle. Tiesa, izvēle var būt veiksmīga, bet var gadīties arī kaķis maisā.

Būtu vērts pievērst uzmanību kādai niansei. Ja abonents vēlas mainīt operatoru, viņam jāmaksā jaunajam operatoram (savam jaunajam saimniekam) par līnijas ierīkošanu, neatkarīgi no tā, vai pirms tam viņam ir bijusi tālruņa līnija vai ne. Tiesa, vismaz teorētiski pastāv arī cita iespēja: ja reiz jaunajam operatoram ir interese pārvilināt klientus no Lattelekom, varbūt tas var pats kompensēt ierīkošanas izdevumus. Citādi abonents varētu nesaprast, kāpēc viņam jāmaksā par līnijas ierīkošanu, ja viņam tā jau ir (vecā). Tomēr var gadīties arī tā, ka abonents pats ir gatavs piemaksāt (par jaunas līnijas ierīkošanu), jo cer sagaidīt īpašu attieksmi.

Lielākas cerības sagaidīt īpašo attieksmi varētu būt biznesa klientiem, jo tirgus noteikti aizvien vairāk segmentēsies un, kā prognozē nozares analītiķi, jaunie operatori vairāk specializēsies tieši šajā virzienā. Lauku reģioni un privātie klienti tikai retajam varētu šķist pievilcīgs bizness, tāpēc tur diez vai darbosies vairāk par diviem operatoriem. Regulatora speciālisti pieļauj, ka ar jauno kārtību varētu būt problēmas, īpaši sākumā, kamēr sabangotie ūdeņi nomierināsies un migla izklīdīs.

 

 

Gunta KĻAVIŅA

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001