Surogātpasts - virtuālās pasaules mēris

 

SP mēģina apkopot un ieteikt šobrīd zināmos aizsardzības līdzekļus negatīvajai sociālajai parādībai internetā, kuru pasaulē jau krietnu laiku pazīst kā surogātpastu (spam). Par šādas parādības izpausmi var uzskatīt jebkuru komerciālu, idejisku vai arī slēpti blēdīgu sūtījumu, kas sasniedz elektronisko pastkastīti bez tās lietotāja piekrišanas. Pēc būtības tas ne ar ko neatšķiras no tiem lielveikalu, kosmētikas firmu un pasta katalogu piedāvājumiem, kas iekrīt mājas pastkastītē. Tomēr interneta vide, dažu sekunžu laikā pietuvinot jebkurai citai pasaules pastkastītei, vienlaikus padara jūs neaizsargātu pret tikpat milzīgo komersantu, reliģisko fanātiķu vai blēžu armiju, kurai esat tikai viens no potenciālajiem upuriem.

 

Mūsdienu informatizācijas pasaulē katra virtuāla pārvietošanās, sērfojot internetā, sūtot lietišķu dokumentu pa e-pastu vai tērzējot ar pilnīgi nepazīstamiem sarunas partneriem čatā, ir salīdzināma ar braukšanu ar kabrioletu. Atstājot auto uz ielas, kāds tajā var iemest savu pusizdzerto alus pudeli, brauciena laikā to var apšļakstīt no peļķes, bet, uz brīdi ieejot veikalā, stāvvietā varat to vairs neatrast.

 

Nedaudz statistikas

Palūkojoties statistikas datos, kas raksturo mūsdienu virtuālās pasaules aktivitātes, var viegli saprast, kāpēc tik dzīvotspējīgi ir gluži vai hrestomātiskie vēstījumi ar lūgumu finansiāli palīdzēt emigrējušajam Ganas baltajam fermerim, kas tik daudziem ir pazīstamās finanšu piramīdas vai arī citas primitīvākās finanšu blēdību shēmas. Cilvēku uzticēšanās ir neizmērojama un, ja pat maza daļiņa no 12 miljardiem ikdienas surogātpasta sūtījumu sasniedz pateicīgus klausītājus, tad īsā laikā kādam māja un jahta Floridas piekrastē ir garantēta...

 

E-pasta statistika

Nosūtītais e-pasts dienā	31 miljards
Nosūtītā e-pasta adreses dienā	56 miljardi
E-pasta sūtītāji dienā	174 miljardi
Korporatīvie e-pasta sūtītāji dienā	34 miljardi
E-pasta saņēmēji dienā	10 miljardi
Personu e-pasta adreses	3,1

 

Pornogrāfiskā e-pasta statistika

Dienā nosūtītā porno e-pasta sūtījumu skaits	2,5 miljardi
Dienā nosūtītā porno e-pasta adresātu skaits	4,5 miljardi

 

Surogātpasta statistika

Surogātpastu saturošs e-pasts	40 % no visiem sūtījumiem
Nosūtītais surogātpasts dienā	12,4 miljardi
Dienā saņemtais surogātpasts uz vienu cilvēku	6
Gadā saņemtais surogātpasts uz vienu cilvēku	2 200
Surogātpasta izmaksas privātajiem interneta lietotājiem	$255 miljoni
Surogātpasta izmaksas ASV korporācijām 2002. gadā	$8.9 miljardi
Štatu skaits ASV, kur surogātpastu ierobežo ar likumu	26
E-pasta adrešu nomaiņa surogātpasta ietekmē	16 %
Sagaidāmais surogātpasta pieaugums līdz 2007. gadam	63 %
Lietotāju skaits, kas atbild uz surogātpastu	28 %
Lietotāju skaits, kas nopērk piedāvāto surogātpasta ietekmē	8 %
Korporatīvie e-pasti, kas satur surogātpastu	15-20 %
Uzņēmuma darbinieku patērētais laiks viena surogātpasta sūtījuma apstrādi	4,5 sekundes

 

Surogātpasta kategoriju tipi (% no visa)

Produkti	25 %
Finanses	20 %
Pieaugušo cilvēku dzīve	19 %
Veselība	7 %
Internets	7 %
Brīvais laiks	6 %
Reliģija	4 %
Citas	12 %

 

Visuzmācīgākās kategorijas

Pornogrāfija	91 %
Kredītinformācija	78 %
Ieguldījumi	68 %
Nekustāmais īpašums	61 %
Programmatūras piedāvājumi	41 %

Avots: 2003. gada materiāli no Google, Brightmail, Jupiter Research, eMarketer, Gartner, MailShell, Harris Interactive un Ferris Research.

 

Kā izsargāties?

Jāuzsver, ka liela daļa no saņemtās surogātpasta informācijas balstās uz dažādu cilvēku vājību vai nezināšanas. Kā joko dakterīši, visefektīvāk zāles ir lietot īsi pirms saslimšanas, tāpēc pamēģināsim palūkoties uz surogātpasta tipiskākajām izpausmēm un iespējamajām darbībām, lai minimizētu šo it kā neizbēgamo ļaunumu. Iesākumam varbūt noderēs daži speciālistu ieteikumi.

·         Centieties neaizpildīt savu patieso informāciju dažādās web lapās!

Protams, daudzi no mājaslapas autoriem sola (uzmanīgi izlasiet to piedāvātos drošības noteikumus!) neizmantot jūsu personificēto informāciju komerciāliem mērķiem, bet, zinot, ka mēdz uzlauzt ne tikai Microsoft datu bāzes ar klientu informāciju, vajadzētu būt ļoti piesardzīgiem. Bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem uzrādiet izdomātus datus, jo jūsu drošība ir visaugstākā vērtība. Ja šādi drošības noteikumi netiek piedāvāti, tas ir spilgtākais rādītājs lapas veidotāju  attieksmei.

·         Uzmanīgi izpētiet visus apmeklējamās mājaslapas noteikumus!

Visbiežāk noklusētie uzstādījumi mājaslapām, kuras pieprasa lietotāja autorizāciju, piedāvā dažādas papildinformācijas nosūtīšanu. Atklāti runājot, šādai regulārai informācijai (pat bez ļaunprātīgiem nolūkiem) no jebkura avota ir ļoti minimāla atdeve, turklāt daudz vairāk laika patērēsiet biežo e-pasta sūtījumu izdzēšanai. Kā rāda pieredze, lielāko daļu lietotāju piesārņo tieši šāda pašu neuzmanības dēļ pieteikta informācija. Protams, atgriežoties mājaslapas attiecīgajā sadaļā, var atteikties no šāda pakalpojuma. Korekti veidotās web lapās šāda tiešsaite uz vietu, kurā var atteikties no šāda e-pasta, tiek norādīta arī pašā saņemtajā e-pastā. Latvijas likumdošana paredz, ka jebkuram web lapas uzturētājam, kas pieprasa reģistrācijai lietotāja datus, jāgarantē šo datu nepieejamība citiem vai arī neizmatošana komerciālos nolūkos. Par noteikumu neievērošanu Valsts datu inspekcija ir tiesīga slēgt šādu web lapu.

·         Neatbildiet uz atnākušā surogātpasta sūtījumu! Izdzēsiet to!

Surogātpasta informācijas ģeneratori lieto daudzas un dažādas izsmalcinātas meklēšanas un pārlases sistēmas, lai mēģinātu piemeklēt maksimāli ticamu lietotāju pazīmes – vārdus, saīsinājumus, mīļotā dzīvnieciņa vārdu, pieliekot klāt kāda valstī populāra domēna vārdu. Atbildot uz šādu izlūka sūtījumu, ierakstīsit sevi potenciālo upuru sarakstā, no kura tik vienkārši nevarēsit izkļūt. Līdzīgi strādā arī sūtījumi ar grafiskajiem attēliem (bezmaksas atklātnes, apsveikumi). Ja tie veidoti HTML vidē, tad attēla atvēršanas laikā informācija par jums jau aizceļo uz surogātpasta saimnieka serveri.

·         Nelietojiet vienkāršus e-pasta vārdus!

Tas vairāk attiecas uz gadījumiem, ja savu pastkastīti esat izvietojis kādā no pazīstamajiem, lielajiem pasta serveriem, piemēram, Hotmail servisu. Parasti tie ir iecienītākie surogātpasta sūtītāju mērķi. Ar pārlases metodi tiek piemeklētas tās pašas kombinācijas, kādas ieraugāt arī jūs, kad mēģināt piemeklēt skanīgāko vārdu savam e-pastam. Piemēram, sun111@hotmail.com laikam nebūtu tā sarežģītākā kombinācija. Drošības eksperti iesaka izvēlēties nesaistītu ciparu un burtu kombināciju. Protams, tā nav no ērtākajām metodēm, taču tā ir sava veida maksa par drošību.

·         Pārdomājiet e-pasta servera izvēli!

Aktīvākie surogātpasta sūtītāju triecieni tiešām ir vērsti pret lielākajiem pasta serveriem, jo tā ir pateicīgākā vide lietotāju piemeklēšanai ar dažādām speciāli radītām programmām. Latvijas lietotāju sākotnējā izvēle par labu šādiem pasta serveriem bija saistīta ar dažādiem bonusiem – bezmaksas diska vieta uz šāda servera, privātu mājaslapu izvietošanas serviss utt. Taču šobrīd daudzi vietējie pakalpojumu sniedzēji nodrošinās līdzvērtīgu servisu, un, kritiski vērtējot, maz ticams, ka kāds no surogātpastu izplatītājiem varētu sakoncentrēsies uzbrukumiem, piemēram, portāla ONE lietotājiem.

·         Regulāri atjaunojiet savu antivīrusu programmu!

Lai cik rūpīgi ievērotu iepriekš minētos ieteikumus, bez pretvīrusu aizsardzības gan pats e-pasta lietotājs, gan visi viņa pasta programmas adrešu grāmatā minētie cilvēki, var kļūt par Trojas vīrusa upuriem, kas no datora visu vērtīgo informāciju izsūta savam saimniekam. 

 

Ja tomēr esat iekļuvuši surogātpasta plūdos

Ko darīt, ja tomēr šie samērā vienkāršie padomi nelīdz un jūs sākat pamazām ieslīgt surogātpasta plūdos?

 

Surogātpasta filtri

Ja esat uzņēmuma e-pasta lietotājs, pieprasiet, lai jūsu sistēmas administrators nodrošina ienākošā pasta filtrāciju un aizsardzību. To var veikt visdažādākajos veidos, viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem ir dažādu e-pasta plūsmas filtri. Pievienojam salīdzinošu tabulu par dažiem no tiem.

 

 

 

Avots: http://www.spamfilterreview.com/

 

Šādi filtri mēdz būt arī pavisam vienkārši, kas pēc noteikta algoritma un noteiktiem atslēgas vārdiem visu aizdomīgo pastu ievieto atsevišķā e-pasta mapē (kur tos var pārlūkot un vēlāk izdzēst). Sarežģītāki filtri nodrošina pieslēgšanos  datu bāzēm, kur tiek uzkrāta informācija par daudzu surogātpasta sūtījumu avotiem, tādējādi neļaujot saņem sūtījumus no tiem. Pastāv arī kompleksi filtri, kas bez minētajām funkcijām nodrošina arī citas, piemēram, pornogrāfiska satura interneta lapu neatvēršanu. Tas it īpaši ir svarīgi, ja mājās internetu lieto arī bērni.

Šādus filtrus var ielādēt gan bez maksas, gan arī nopirkt par dažiem simtiem dolāru. Pirms šāda rīka izvēles būtu uzmanīgi jāiepazīstas ar to lietošanas ierobežojumiem, jo liela daļa negarantē filtrāciju no lielākajiem pasta serveriem, piemēram, Hotmail.

Šķiet pats par sevi saprotams, ka, papētot atnākušā sūtījuma adresi (pat izpētot ienākušā sūtījuma ceļu ar Outlook properties palīdzību vai arī izmantojot pieejamo Windows programmu tracert), atklātos viss sūtījuma garais ceļš, un varētu pieprasīt sūtītāja interneta pakalpojuma sniedzējam bloķēt šādu miera traucētāju. Taču jūs varētu gaidīt vilšanās, jo parasti komerciālie sūtītāji ir parūpējušies par tehnoloģijām, lai veikli slēptu pēdas. Līdzīgi, kā to kādreiz darīja slavenais spridzinātājs, terorists Viktors, tiek izmantota vairāku slēpējserveru ķēdīte, līdz ar to visas e-pasta sūtījuma pēdas pazūd izplatījumā.

 

Aizsardzība pret sīkdatnēm

Surogātpasta papildinājums bieži vien ir cookies jeb sīkdatnes. Tās var būt gan nekaitīgi pārlūkprogrammas ekrāna izskaistinājumi, gan arī nopietna programmatūra, kas darbojas kā aģents jūsu datorā un sūta visdažādāko informāciju uz sava saimnieka serveri. Šādas sīkdatnes būtiski palēnina arī upura datora darbību.

Pirmais līdzeklis cīņā ar to, protams, ir augstāka drošība līmeņa uzstādīšana  interneta pārlūkprogrammai. Pēc noklusējuma, piemēram, Microsoft IE 6.0 pārlūkprogrammai tas ir vidējs (medium, precīzāk to varat aplūkot caur Tools>Internet option>Security>Internet), paaugstinot šo līmeni līdz high, tiks apturēta daudzu skriptu un citu lietojumprogrammu darbināšana. Negatīvās sekas, - tādējādi var nedarboties arī kāda no derīgajām programmām. Tāpēc būtu jāatrod saprātīgs kompromiss starp drošību un lietošanas ērtībām.

Eksistē arī daudzi rīki (pazīstamākais Ad-aware), kas palīdz iztīrīt šādas sīkdatnes no datora. Šādas programmas, kas visbiežāk privātajai lietošanai ir bez maksas, palīdz periodiski attīrīt gan failus, gan arī datora reģistrus, kur sīkdatnes atstāj pietiekoši daudz pēdu. Nekaunīgākā no šādu sīkdatņu izpausmēm ir tāda, ka tās kādā jaukā brīdī citu pēc cita var sākt vērt vaļā visus logus, pilnībā paralizējot darbu ar datoru. Protams, ar iepriekš minēto rīku var veikt kārtējo tīrīšanu pēc šādas nepatīkama incidenta, taču tas prasa laiku. Eksistē arī speciālas programmas, piemēram, ZeroAds, Ad Killer utt., kas neļauj aktivizēties šādām programmām ar uznirstošajiem (pop-up) logiem. Tās funkcionāli papildina iepriekš minētās sīkdatņu filtrācijas programmas, jo ar speciālu iebūvētu algoritmu palīdzību kontrolē datorā darbināmo programmu darbību un apstādina nevēlamo programmu pašdarbību, tomēr tās fiziski neizdzēšot.

 

Microsoft iniciatīvas

Augustā iznākušajam Outlook 2003 kompānija Microsoft ir iestrādājusi daudzas jaunas tehnoloģiskas iespējas, kas arī ir vērstas uz potenciālo lietotāju komforta uzlabošanu. Kā būtiskākās no jaunajām funkcijām ir minamas:

·                     aizdomīgā e-pasta filtrācija (gan pēc adresāta, gan pēc satura), tā ievietošana speciālā mapē Junk E-mail;

·                     drošo sūtītāju saraksts (sūtījumus no šajā sarakstā minētajām personām neatfiltrē);

·                     sūtītāju melnā saraksta izveidošana (saņemtais e-pasts automātiski tiek ievietots speciālajā mapē);

·                     drošo saņēmēju saraksts.

 

Kā uzsvērts anotācijā, programmu var konfigurēt divējādi – saudzīgajā režīmā tās visus aizdomīgos sūtījumus ievietos speciālajā mapē, kur tos vēlāk var pārskatīt un izdzēst, kā arī agresīvajā, kad visi ienākušie aizdomīgie sūtījumi tiktu bloķēti un izdzēsti. Protams, tādējādi pastāv risks, ka tiek zaudēta arī daļa lietderīgās informācijas, ko šāds mākslīgais intelekts būs atsijājis.

Negribētos, lai lasītāji domātu, ka šīs jaukās iespējas atrisinās visas ar surogātpastu saistītās problēmas. Kā tas jau dažkārt bijis, katram no risinājumiem ir savas potenciāli vājās puses, un nedaudz pafantazējot, var iedomāties situāciju, ka top radīts jauns datorvīruss, kura galvenais uzdevums ir iegūt šo jūsu drošo sūtītāju sarakstu un nosūtīt saimniekam. Pārējo jūs varat iedomāties paši...

Vai pēc šādas negāciju uzskaites jūs sāk pārņem bezcerība? Nepārdzīvojiet, jo to visu vajadzētu uztvert kā mūsdienu virtuālās pasaules mūžīgo cīņu starp labo un ļauno, turklāt katra indivīda komforts un drošība ļoti tieši ir saistīts ar tā zināšanām un redzesloka plašumu. Mēģiniet iet mazu solīti priekšā vidusmēra datora lietotājam, pret kuru diemžēl galvenokārt arī ir vērstas šīs surogātpasta ļaunuma izpausmes.

Aivars ORBIDĀNS