Latvijas dzelzceļš ienāk IT pakalpojumu tirgū
A/S Latvijas Dzelzceļš ienāk IT tirgū
Valsts
akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš
Infrastruktūras pārvaldes Informatīvās
skaitļošanas centrs (ISC) ir viens no vecākajiem IT
lietotājiem valstī. Tā funkcijas Latvijas dzelzceļa
darbības nodrošināšana un pakalpojumu sniegšana
dzelzceļa klientiem gan Latvijā, gan ārpus tās. ISC
vadītājs Jānis Gulbis stāsta, kā, modernizējot
infrastruktūru, LDz no uzņēmuma, kur IT risinājumi sākotnēji
tika izmantoti vienīgi savu tehnoloģisko uzdevumu veikšanai, ir
izvērties par uzņēmumu, kas kļūst par IT pakalpojumu
sniedzēju.
Vēsturiskās saknes un saites
LDz ir kādreizējā Baltijas dzelzceļa
mantinieks. Transports bija viena no jomām, kur datoru
priekšteču ESM izmantošana bija attīstīta arī
padomju apstākļos. Tāpēc centrs aptver ne tikai ļoti
plašu mūsdienās radītu IT tehnisko infrastruktūru, bet
arī daļu agrākās IT un sakaru tehnikas, kas ir ļoti
specifiska, turklāt strādā jau 20 gadus. Mantota arī
daļa no sakaru kanāliem. Pēdējos desmit gados gaisa vadu un
vara kabeļu līnijas, kas tika izmantotas uzņēmuma
iekšējiem, starptautiskajiem un tehnoloģiskajiem sakariem,
kā arī abonentu tīkla uzturēšanai, daļēji
nomainītas ar optiskajām līnijām un radiokanāliem, ko
izmanto arī datu pārraidei. Strauji tiek attīstīts
publiskais telekomunikāciju tīkls.
Uzņēmums tagad ir nopietns IT
pārstāvis Latvijā, turklāt ar lielu pieredzi IT
sistēmu uzturēšanā starpvalstu līmenī. Tā
uzkrāta, ilgstoši sastrādājoties Baltijas un NVS valstu
pasažieru un kravas plūsmas apkalpojošajās integrētajās
sistēmās KRAIS (kravas pārvadājumu informatīvā
sistēma) un PASS (pasažieru informatīvā sistēma). ISC
uzdevums ir šo lielo sistēmu uzturēšana un
attīstība, kā arī IT mūsdienīgo iespēju
izmantošana jaunā pakāpē.
Kravu pārvadājumu apkalpošana
ISC darbs ir organizēts
tā, lai ar informāciju par kravu kustības pārvadājumu
procesu nodrošinātu ne vien LDz, bet arī citus
pārvadātājus un klientus. (Līdzās LDz tagad darbu
sākuši arī privāti uzņēmumi kravu
pārvadātāji.) Dzelzceļa IS procesi notiek on-line
režīmā nepārtraukti visu diennakti. Kravas kustība
tiek fiksēta vienotā KRAIS datu bāzē (Latvijā vien
datus ievada 30 stacijās), no tās informācija tiek ņemta,
lai to izmantotu atkarībā no klientu vajadzībām.
Kopumā Latvijā ar sistēmu strādā ap 550 LDz darbinieku.
Kravas
pārvadājumu nodrošināšanai un ekspeditoru firmu
apkalpošanai ļoti svarīga ir KRAIS apakšsistēma
Automatizētā pārvadājumu operatīvās vadības
sistēma jeb APOVS. Tā saistīta ar analoģiskām
NVS valstu sistēmām un nodrošina savstarpēju datu
apmaiņu. Sistēmai pavisam pieslēgts ap 400 datoru, tai ir 700
abonentu Latvijā un Lietuvā. Centralizētajā datu
bāzē ir informācija par vilcienu, vagonu, konteineru un kravu
dislokāciju un pārējām operācijām Latvijas un
Lietuvas teritorijā. Informācija par vagoniem, robežu
šķērsošanu, kravu pārvadājumiem caur jūras
ostām u. tml. tiek saņemta reālajā laikā.
Sistēma
var nodrošināt klientiem kravas vagonu vai konteineru kustības
izsekošanu un tehniskā stāvokļa noteikšanu.
Apakšsistēma VCOS on-line režīmā ar interneta pārlūkprogrammām
nodrošina informāciju par visu klienta kravu dislokāciju.
Šī informācija ir pieejama arī ar mobilo telefonu ievadot
konteinera vai vagona indeksu, atbilde tiek saņemta pēc 1-2 min,
neatkarīgi no tā, vai objekts atrodas Latvijā vai ārpus tās.
Klientiem
tiek piedāvāta iespēja kļūt par šo sistēmu
abonentiem.
Pasažieru
satiksme
Pasažieru satiksmes sistēma
PASS (apakšsistēma Ekspresis-2) nodrošina biļešu pārdošanu, vietu
rezervēšanu, par biļetēm saņemto ienākumu
uzskaiti un sadali Baltijas valstu un NVS teritorijā. Sistēmai
pieslēgti 165 biļešu pārdošanas termināli
Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Rietumeiropas valstu vilcienos
biļetes rezervē sistēma KURS-90. Sistēmas tiek
uzturētas arī Lietuvas un daļēji Igaunijas dzelzceļa
vajadzībām.
Sācies
modernizācijas laiks
Ir
sākta sistēmu APOVS un Ekspresis modernizācija,
pārejot no specifiskā datu bāžu formāta uz IBM DB2
DBVS, modernizējot sistēmu lietotājprogrammas un pārejot uz
jaunāku paaudžu lieldatoriem. Tas būs ilgstošs process, kurā
bez LDz ISC strādās arī sistēmu izstrādātāji
no Krievijas, tehnikas un programnodrošinājuma ražotāji no
IBM.
Atteikšanās
no šīm Krievijā izveidotajām sistēmām nebūtu
racionāla: no tām tiek saņemta unikāla integrēta
informācija. Jaunu izveide prasītu miljonus. Mēģinājumi
izveidot savu šāda līmeņa sistēmu, piemēram,
Ukrainā pagaidām ir nesekmīgi, jo vienlīdz svarīgas ir
dziļas IT tehnoloģijas un sistēmiskas zināšanas par
dzelzceļa funkcionēšanu. APOVS pāreja uz DB2 un IBM
jaunāko operētājsistēmu paplašinās ISC
izstrādātāju iespējas veidot lietotājiem
nepieciešamās lietojumprogrammas.
Centra produkti
Centra
darba pamatā ir iekšējo pasūtījumu sistēma,
galvenokārt tas veic ģenerāldirekcijas un kravu
pārvadājumu pārvaldes pasūtījumus. Liels darba apjoms
ir saistīts ar integrēto sistēmu uzturēšanu,
izstrādātāju papildinājumu ieviešanu, lietotāju
darba atvieglošanu.
Ap
specifiskā formātā esošajām APOVS un Ekspresis
sistēmām ar datu bāzēm uz lieldatoriem ir apaudzētas
datu bāzes uz SQL serveriem, kas ļauj veidot gateway jeb vārtejas
sistēmas klientu apkalpošanai. Viņu iespējas un
vajadzības ir dažādas. Joprojām ir klienti, kas izmanto modemu
savienojumus ar nelieliem datu pārraides ātrumiem. Sistēmas
efektīvākai izmantošanai ir izveidotas apakšsistēmas,
kurās klientu informēšanai izmanto internetu (sistēma VCOS)
vai SMS ziņojumu sistēmu.
Ritošā
sastāva kontrolei ir izstrādāta KRAIS lietotne, kas sniedz
informāciju
par vagonu tehnisko stāvokli, remontu, noskrējienu.
Latvijas
teritorijā pārvadājumu dokumentu noformēšanai un
pārvadājumu maksas aprēķiniem izveidota ienākumu
kontroles sistēma APIKS. Tajā ir dati par kraušanas resursiem,
klientiem (kravu nosūtītājiem un saņēmējiem,
ekspeditoriem), LDz ieņēmumiem, kā arī uzziņu
informācija (kravu nomenklatūra, ziņas par stacijām, tarifiem
utt.). Sākta jauna sistēmas versijas izstrādāšana
darbam internetā Java vidē.
Infrastruktūras
modernizācija
Datu
sagatavošanai LDz pavisam ir ap 1500 personālo datoru,
lielākā daļa ir pieslēgta intranetam un internetam. IS
centrālo datu bāzu funkcionēšanu nodrošina divi
lieldatori (mainframe) IBM 9672 R14 (45 milj. operācijas, operatīvā
atmiņa 512 Mb), divi lieldatori IBM 4381 R13 (4,5 milj. operācijas),
IBM pSeries 660 Model 6H1 serveris, divi HP serveri, disku
iekārtas Symetrix ar atmiņu 250 GB un XP512 ar atmiņu
2000 GB. Vienlaikus ar SAP sistēmas ieviešanu iegādātas
jaunas HP darba stacijas, kā arī serveri.
Pēdējā
laikā noris plaša LDz IT infrastruktūras modernizācija.
Centrs izstrādā datu bāzes un lietotnes, kas saistītas ar
infrastruktūras uzturēšanu remontu plānošana u. tml.
Ņemot vērā aizvien pieaugošo tehnikas parka attīstību,
iecerēts arī ieviest HP Open View tehnikas un
programmatūras audita sistēmas tīkla tehnikas un servisa
pārvaldības uzlabošanai. Lai sekotu straujajai IT
modernizācijas gaitai pasaulē, ISC plāno jau tuvākajā
laikā standarta lietojumprogrammu licenču pirkšanu
mēģināt aizstāt ar licenču nomu, lai varētu
regulāri atjaunināt programmatūru.
Datu pārraides tīkla modernizācija
Modernizācijas
projekts sākts 2002. gadā un tiek turpināts. Izveidots gigabitu
tīkls austrumu virzienā: Rīga-KrustpilsDaugavpils-Rēzekne.
Virzienā
Rīga-Jelgava-Tukums-Ventspils-Liepāja ir izveidots ATM tīkls,
izmantojot radiokanālus. Arī Rīgā tiek attīstīta datu
pārraides infrastruktūra. 2002.2003. gadā izbūvēti
atzari uz ZA, uz LTV torni, uz Elijas ielu, Pērses un Brīvības
ielu. Kopā ar partneriem tiek būvētas optisko kabeļu
līnijas uz Ķengaragu, Šķirotavu, Zasulauku, Torņkalnu.
Savienojot tās ar reģionālo tīklu, klientiem varēs
piedāvāt plašas datu pārraides iespējas. Jau 2004. gadā
izveidotais tīkls ļaus LDz kļūt par kvalitatīvu interneta
pakalpojumu piegādātāju, jo notiks arī pāreja uz
tiešajiem savienojumiem ar starptautiskajiem interneta
piegādātājiem, it īpaši ar Krieviju. Tīklā
tiek veidoti 10 Mb kanāli, kurus jau izmanto LDz klienti, piemēram,
Daugavpils kabeļtelevīzijas firma. Jau pašlaik interesentiem ir
iespējams nomāt kanālus.
ISC
pakalpojumus datu pārraides tīklu izveidē galvenokārt
izmanto kravu pārvadātāji un saņēmēji, kā
arī īpašnieki. Ja šie klienti jau izmanto LDz IS, viņi
iegūst iespēju saņemt kompleksus pakalpojumus un izdevību
veidot savus tīklus par labām cenām. TK un datu pārraides
pakalpojumi galvenokārt tiek nodrošināti tur, kur sniedzas
dzelzceļam piederošā infrastruktūra, parasti tas
nepārsniedz viena kilometra attālumu no dzelzceļa.
MySAP jauns līmenis visa uzņēmuma
pārvaldībā
Finanšu un grāmatvedības
norēķiniem LDz jau ilgstoši izmantotas lokālas programmas,
bet 2002. gadā sāka ieviest vienotu uzņēmuma finanšu
un ekonomikas vadības sistēmu MySAP, ko pārzina ģenerāldirekcijas SAP
projekta ieviešanas daļa. ISC uztur šīs sistēmas
standartprogrammas, tehnisko bāzi un sniedz konsultācijas.
Ar SAP strādās pilnīgi
visas LDz struktūras, un visa finanšu informācija uzkrāsies
vienīgi SAP. Tiks veidotas lietotnes, kas nodrošinās KRAIS
integrāciju ar SAP.
Pašlaik
MySAP darba
režīmā strādā ISC, arī dažās citās
LDz struktūrās. Pirmā ieviešanas kārta visā
Latvijā plānota līdz 2004. gada beigām, lietotāju
skaits no 200 palielināsies līdz apmēram 400.
SAP ieviešanas mērķis ir
ne tikai unificēt un centralizēt datu savākšanu un
glabāšanu, tā dos iespēju arī dziļāk
analizēt, plānot un modelēt uzņēmuma
attīstību.
Laura KALINKA
Papildu informāciju var iegūt
Informatīvās skaitļošanas
centrs
Turgeņeva ielā 21, Rīgā,
LV-1547
Tālrunis : +371 5833902,
Fakss +371 5834366,
E-pasts: info@ldz.lv
Interneta mājaslapa: http://www.ldz.lv
Valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš Infrastruktūras pārvaldes Informatīvās skaitļošanas centrs (ISC) ir viens no vecākajiem IT lietotājiem valstī. Tā funkcijas Latvijas dzelzceļa darbības nodrošināšana un pakalpojumu sniegšana dzelzceļa klientiem gan Latvijā, gan ārpus tās. ISC vadītājs Jānis Gulbis stāsta, kā, modernizējot infrastruktūru, LDz no uzņēmuma, kur IT risinājumi sākotnēji tika izmantoti vienīgi savu tehnoloģisko uzdevumu veikšanai, ir izvērties par uzņēmumu, kas kļūst par IT pakalpojumu sniedzēju.
Vēsturiskās saknes un saites
LDz ir kādreizējā Baltijas dzelzceļa mantinieks. Transports bija viena no jomām, kur datoru priekšteču ESM izmantošana bija attīstīta arī padomju apstākļos. Tāpēc centrs aptver ne tikai ļoti plašu mūsdienās radītu IT tehnisko infrastruktūru, bet arī daļu agrākās IT un sakaru tehnikas, kas ir ļoti specifiska, turklāt strādā jau 20 gadus. Mantota arī daļa no sakaru kanāliem. Pēdējos desmit gados gaisa vadu un vara kabeļu līnijas, kas tika izmantotas uzņēmuma iekšējiem, starptautiskajiem un tehnoloģiskajiem sakariem, kā arī abonentu tīkla uzturēšanai, daļēji nomainītas ar optiskajām līnijām un radiokanāliem, ko izmanto arī datu pārraidei. Strauji tiek attīstīts publiskais telekomunikāciju tīkls.
Uzņēmums tagad ir nopietns IT pārstāvis Latvijā, turklāt ar lielu pieredzi IT sistēmu uzturēšanā starpvalstu līmenī. Tā uzkrāta, ilgstoši sastrādājoties Baltijas un NVS valstu pasažieru un kravas plūsmas apkalpojošajās integrētajās sistēmās KRAIS (kravas pārvadājumu informatīvā sistēma) un PASS (pasažieru informatīvā sistēma). ISC uzdevums ir šo lielo sistēmu uzturēšana un attīstība, kā arī IT mūsdienīgo iespēju izmantošana jaunā pakāpē.
Kravu pārvadājumu apkalpošana
ISC darbs ir organizēts tā, lai ar informāciju par kravu kustības pārvadājumu procesu nodrošinātu ne vien LDz, bet arī citus pārvadātājus un klientus. (Līdzās LDz tagad darbu sākuši arī privāti uzņēmumi kravu pārvadātāji.) Dzelzceļa IS procesi notiek on-line režīmā nepārtraukti visu diennakti. Kravas kustība tiek fiksēta vienotā KRAIS datu bāzē (Latvijā vien datus ievada 30 stacijās), no tās informācija tiek ņemta, lai to izmantotu atkarībā no klientu vajadzībām. Kopumā Latvijā ar sistēmu strādā ap 550 LDz darbinieku.
Kravas pārvadājumu nodrošināšanai un ekspeditoru firmu apkalpošanai ļoti svarīga ir KRAIS apakšsistēma Automatizētā pārvadājumu operatīvās vadības sistēma jeb APOVS. Tā saistīta ar analoģiskām NVS valstu sistēmām un nodrošina savstarpēju datu apmaiņu. Sistēmai pavisam pieslēgts ap 400 datoru, tai ir 700 abonentu Latvijā un Lietuvā. Centralizētajā datu bāzē ir informācija par vilcienu, vagonu, konteineru un kravu dislokāciju un pārējām operācijām Latvijas un Lietuvas teritorijā. Informācija par vagoniem, robežu šķērsošanu, kravu pārvadājumiem caur jūras ostām u. tml. tiek saņemta reālajā laikā.
Sistēma var nodrošināt klientiem kravas vagonu vai konteineru kustības izsekošanu un tehniskā stāvokļa noteikšanu. Apakšsistēma VCOS on-line režīmā ar interneta pārlūkprogrammām nodrošina informāciju par visu klienta kravu dislokāciju. Šī informācija ir pieejama arī ar mobilo telefonu ievadot konteinera vai vagona indeksu, atbilde tiek saņemta pēc 1-2 min, neatkarīgi no tā, vai objekts atrodas Latvijā vai ārpus tās.
Klientiem tiek piedāvāta iespēja kļūt par šo sistēmu abonentiem.
Pasažieru satiksme
Pasažieru satiksmes sistēma PASS (apakšsistēma Ekspresis-2) nodrošina biļešu pārdošanu, vietu rezervēšanu, par biļetēm saņemto ienākumu uzskaiti un sadali Baltijas valstu un NVS teritorijā. Sistēmai pieslēgti 165 biļešu pārdošanas termināli Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Rietumeiropas valstu vilcienos biļetes rezervē sistēma KURS-90. Sistēmas tiek uzturētas arī Lietuvas un daļēji Igaunijas dzelzceļa vajadzībām.
Sācies modernizācijas laiks
Ir sākta sistēmu APOVS un Ekspresis modernizācija, pārejot no specifiskā datu bāžu formāta uz IBM DB2 DBVS, modernizējot sistēmu lietotājprogrammas un pārejot uz jaunāku paaudžu lieldatoriem. Tas būs ilgstošs process, kurā bez LDz ISC strādās arī sistēmu izstrādātāji no Krievijas, tehnikas un programnodrošinājuma ražotāji no IBM.
Atteikšanās no šīm Krievijā izveidotajām sistēmām nebūtu racionāla: no tām tiek saņemta unikāla integrēta informācija. Jaunu izveide prasītu miljonus. Mēģinājumi izveidot savu šāda līmeņa sistēmu, piemēram, Ukrainā pagaidām ir nesekmīgi, jo vienlīdz svarīgas ir dziļas IT tehnoloģijas un sistēmiskas zināšanas par dzelzceļa funkcionēšanu. APOVS pāreja uz DB2 un IBM jaunāko operētājsistēmu paplašinās ISC izstrādātāju iespējas veidot lietotājiem nepieciešamās lietojumprogrammas.
Centra produkti
Centra darba pamatā ir iekšējo pasūtījumu sistēma, galvenokārt tas veic ģenerāldirekcijas un kravu pārvadājumu pārvaldes pasūtījumus. Liels darba apjoms ir saistīts ar integrēto sistēmu uzturēšanu, izstrādātāju papildinājumu ieviešanu, lietotāju darba atvieglošanu.
Ap specifiskā formātā esošajām APOVS un Ekspresis sistēmām ar datu bāzēm uz lieldatoriem ir apaudzētas datu bāzes uz SQL serveriem, kas ļauj veidot gateway jeb vārtejas sistēmas klientu apkalpošanai. Viņu iespējas un vajadzības ir dažādas. Joprojām ir klienti, kas izmanto modemu savienojumus ar nelieliem datu pārraides ātrumiem. Sistēmas efektīvākai izmantošanai ir izveidotas apakšsistēmas, kurās klientu informēšanai izmanto internetu (sistēma VCOS) vai SMS ziņojumu sistēmu.
Ritošā sastāva kontrolei ir izstrādāta KRAIS lietotne, kas sniedz
informāciju par vagonu tehnisko stāvokli, remontu, noskrējienu.
Latvijas teritorijā pārvadājumu dokumentu noformēšanai un pārvadājumu maksas aprēķiniem izveidota ienākumu kontroles sistēma APIKS. Tajā ir dati par kraušanas resursiem, klientiem (kravu nosūtītājiem un saņēmējiem, ekspeditoriem), LDz ieņēmumiem, kā arī uzziņu informācija (kravu nomenklatūra, ziņas par stacijām, tarifiem utt.). Sākta jauna sistēmas versijas izstrādāšana darbam internetā Java vidē.
Infrastruktūras modernizācija
Datu sagatavošanai LDz pavisam ir ap 1500 personālo datoru, lielākā daļa ir pieslēgta intranetam un internetam. IS centrālo datu bāzu funkcionēšanu nodrošina divi lieldatori (mainframe) IBM 9672 R14 (45 milj. operācijas, operatīvā atmiņa 512 Mb), divi lieldatori IBM 4381 R13 (4,5 milj. operācijas), IBM pSeries 660 Model 6H1 serveris, divi HP serveri, disku iekārtas Symetrix ar atmiņu 250 GB un XP512 ar atmiņu 2000 GB. Vienlaikus ar SAP sistēmas ieviešanu iegādātas jaunas HP darba stacijas, kā arī serveri.
Pēdējā laikā noris plaša LDz IT infrastruktūras modernizācija. Centrs izstrādā datu bāzes un lietotnes, kas saistītas ar infrastruktūras uzturēšanu remontu plānošana u. tml. Ņemot vērā aizvien pieaugošo tehnikas parka attīstību, iecerēts arī ieviest HP Open View tehnikas un programmatūras audita sistēmas tīkla tehnikas un servisa pārvaldības uzlabošanai. Lai sekotu straujajai IT modernizācijas gaitai pasaulē, ISC plāno jau tuvākajā laikā standarta lietojumprogrammu licenču pirkšanu mēģināt aizstāt ar licenču nomu, lai varētu regulāri atjaunināt programmatūru.
Datu pārraides tīkla modernizācija
Modernizācijas projekts sākts 2002. gadā un tiek turpināts. Izveidots gigabitu tīkls austrumu virzienā: Rīga-KrustpilsDaugavpils-Rēzekne.
Virzienā Rīga-Jelgava-Tukums-Ventspils-Liepāja ir izveidots ATM tīkls, izmantojot radiokanālus. Arī Rīgā tiek attīstīta datu pārraides infrastruktūra. 2002.2003. gadā izbūvēti atzari uz ZA, uz LTV torni, uz Elijas ielu, Pērses un Brīvības ielu. Kopā ar partneriem tiek būvētas optisko kabeļu līnijas uz Ķengaragu, Šķirotavu, Zasulauku, Torņkalnu. Savienojot tās ar reģionālo tīklu, klientiem varēs piedāvāt plašas datu pārraides iespējas. Jau 2004. gadā izveidotais tīkls ļaus LDz kļūt par kvalitatīvu interneta pakalpojumu piegādātāju, jo notiks arī pāreja uz tiešajiem savienojumiem ar starptautiskajiem interneta piegādātājiem, it īpaši ar Krieviju. Tīklā tiek veidoti 10 Mb kanāli, kurus jau izmanto LDz klienti, piemēram, Daugavpils kabeļtelevīzijas firma. Jau pašlaik interesentiem ir iespējams nomāt kanālus.
ISC pakalpojumus datu pārraides tīklu izveidē galvenokārt izmanto kravu pārvadātāji un saņēmēji, kā arī īpašnieki. Ja šie klienti jau izmanto LDz IS, viņi iegūst iespēju saņemt kompleksus pakalpojumus un izdevību veidot savus tīklus par labām cenām. TK un datu pārraides pakalpojumi galvenokārt tiek nodrošināti tur, kur sniedzas dzelzceļam piederošā infrastruktūra, parasti tas nepārsniedz viena kilometra attālumu no dzelzceļa.
MySAP jauns līmenis visa uzņēmuma pārvaldībā
Finanšu un grāmatvedības norēķiniem LDz jau ilgstoši izmantotas lokālas programmas, bet 2002. gadā sāka ieviest vienotu uzņēmuma finanšu un ekonomikas vadības sistēmu MySAP, ko pārzina ģenerāldirekcijas SAP projekta ieviešanas daļa. ISC uztur šīs sistēmas standartprogrammas, tehnisko bāzi un sniedz konsultācijas.
Ar SAP strādās pilnīgi visas LDz struktūras, un visa finanšu informācija uzkrāsies vienīgi SAP. Tiks veidotas lietotnes, kas nodrošinās KRAIS integrāciju ar SAP. Pašlaik MySAP darba režīmā strādā ISC, arī dažās citās LDz struktūrās. Pirmā ieviešanas kārta visā Latvijā plānota līdz 2004. gada beigām, lietotāju skaits no 200 palielināsies līdz apmēram 400.
SAP ieviešanas mērķis ir ne tikai unificēt un centralizēt datu savākšanu un glabāšanu, tā dos iespēju arī dziļāk analizēt, plānot un modelēt uzņēmuma attīstību.
Laura KALINKA
Papildu informāciju var iegūt
Informatīvās skaitļošanas centrs
Turgeņeva ielā 21, Rīgā, LV-1547
Tālrunis : +371 5833902,
Fakss +371 5834366,
E-pasts: info@ldz.lv
Interneta mājaslapa: http://www.ldz.lv