Atklātā pirmkoda sistēmu testēšanas rezultāti
Atklātā pirmkoda sistēmu testa rezultāti
Arvien
lielāku popularitāti pasaulē iegūst atklātā
pirmkoda (Open Source) programmatūra. 2003. gada janvārī
Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas LIIS projektā
tika izveidota atklātā pirmkoda sistēmu grupa (APG), kuras
pamatmērķi ir atklātā pirmkoda (AP) programmatūras pētīšana,
pielāgošana, mācību materiālu veidošana, apmācīšana
un izglītības iestāžu konsultēšana.
Pirmais posms bija AP programmatūras
testēšana, lai izvēlētos un pielāgotu biroja
programmatūras komplektu izglītības iestādēm. Tas ir
izdarīts līdz 2003. gada martam, bet secinājumi ir
izklāstīti turpmākajā dokumenta daļā.
Nostādne
Pētījuma
mērķis bija testēt dažādas AP sistēmas, lai
noskaidrotu to iespējas, piemērotību un piemērojamību
izmantošanai Latvijas skolās un citās mācību
iestādēs.
Testēšanai tika izvēlētas šādas
operētājsistēmas un distributīvi: RedHat 8.0, Mandrake
9.0, Suse 8.0, Debian 3.0, Slackware 8.1 un FreeBSD 5.0. Pamats
tie pašlaik ir stabilākie un populārākie AP
operētājsistēmu paveidi.
SuSe izkrita no testējamo loka, kad vienīgā bezmaksas
instalācija (no FTP servera) vājās datora konfigurācijas
dēļ beidzās nesekmīgi.
Testēšanas
vide un principi
Testa
datora konfigurācija bija šāda: PentiumII 350 Mhz, 64 MB,
ATI Rage Pro 2 MB. Tāda konfigurācija tika izvēlēta
ar nolūku skolās pamatā ir relatīvi vāji datori.
Tika pārbaudīta arī dual-boot
ieviešanas iespēja. Visas sistēmas, izņemot Debian Linux,
bez problēmām atpazina Windows sadaļu un ieviesa dual-boot
sistēmu. Instalācijas laikā tika veikta iespējami standarta
instalācija darbstacijai.
Pēc instalācijas (ja iespējams)
sistēmai tika uzstādīta iespēja, lai tā iesūknētos
X vidē. Tad tika veikti sistēmas ātrdarbības testi un
pārbaudīta gatavība darbam ar latviešu valodu
svarīgākajās programmās (biroja programmatūrā,
pārlūkprogrammās, e-pasta programmās). Pēc tam tika
veikta papildu programmu/paku instalācija, pārbaudītas
sistēmas atjaunināšanas iespējas,
konfigurējamība, iespējas mainīt instalācijas procesu,
standarta pakas u. tml.
Rezultāti
Apkopojošie
dati par testējamām sistēmām
RedHat
Mandrake
Debian
Slackware
FreeBSD
Versija
8.0
9.0
3.0
8.1
5.0
Instalācija
X11
X11
Ncurses
Ncurses
Ncurses
Instalācijas
ilgums / avots
53 min
(3 CD)
51 min
(3 CD)
45 min
(2 CD)
35 min
(1 CD)
41 min
(2 CD)
Diska
dalīšana
Piedāvā
auto sadalījumu (/ un /boot) vai dalīt pašam
Piedāvā
auto sadalījumu (/ un /home) vai dalīt pašam
Jādala
pašam
(cfdisk)
Jādala
pašam
(cfdisk)
Ļauj
izvēlēties auto vai dalīt pašam
(disklabel)
Programmu
palaišanās ātrums
No
ieslēgš. līdz darba virsmai
~ 1 min
45 s
~ 2 min
< 1 min
< 1 min
<1 min
Mozilla
~ 10 s
~ 15 s
~ 15 s
~ 13 s
~ 15 s
OpenOffice Writer
~ 1 min
30 s
~ 1 min
~ 43 s
~ 40 s
Konqueror
~ 15 s
< 10
s
< 10
s
< 10
s
Evolution
~18 s
~18 s
~15 s
~15 s
Instalācijas gaita un
iespējas
Gan RedHat, gan Mandrake instalācijas
laikā rāda atlikušo laiku līdz beigām (visnotaļ
neprecīzi) un jau uzinstalēto paku procentu. Latviešu valoda
instalācijas gaitā iespējama tikai Mandrake.
Instalācijas beigās RedHat un Mandrake
piedāvā konfigurēt X vidi. Pārējos gadījumos
konfigurācijas rīks pēc instalācijas ir jāpalaiž
pašam. Mandrake peles konfigurācijas rīks vienīgais
korekti atpazina peli (ar rullīti) un parādīja, ka tā
pilnībā funkcionē.
Teksta
vides instalācijas nav tik skaistas, toties notiek ātrāk.
Drošības sistēmas
Visas sistēmas instalācijas gaitā
piedāvā uzstādīt root paroli. Visas, atskaitot Mandrake,
pārbauda ievadīto paroli un, ja tā ir pārāk īsa
vai vienkārša, brīdina par šo faktu un lūdz
izvēlēties labāku.
RedHat, Mandrake un Debian piedāvā arī uzreiz
izveidot neprivileģēta lietotāja kontu. RedHat un Mandrake
iespējams instalācijas beigās uzstādīt lietotāju,
kurš pēc noklusēšanas tiks pieteikts (logon)
sistēmā.
RedHat jau instalācijas beigās piedāvā
uzstādīt ugunsmūri. Mandrake to ļauj darīt
tikai izvēles režīmā. Debian, Slackware un FreeBSD
ugunsmūris ir jāuzstāda pašam.
Pielāgojamība un
atjaunošana
Testējamās sistēmas var iedalīt
divās grupās vienā ir RedHat un Mandrake, kuriem
praktiski visi sistēmas konfigurācijas rīki ir X vidē.
Otrā Debian, Slackware un FreeBSD, kurās
sistēmas konfigurācija notiek ar teksta vides rīkiem vai
vienkārši konfigurācijas failu mainīšanu. Parasti
teksta vidē iespējams daudz detalizētāk nekā ar
grafiskajiem rīkiem konfigurēt kādu konkrētu lietu.
Tādēļ ir svarīgi, lai grafiskie rīki korekti apietos
ar izmaiņām, kas veiktas teksta vidē.
Mandrake ir grafiskais konfigurācijas rīks DrakConf,
ar ko ir iespējams konfigurēt praktiski visu, kas nepieciešams
darba stacijai. RedHat arī ir grafiskie konfigurācijas
rīki, kas ir integrēti grafiskajā sistēmā BlueCurve.
RedHat grafiskais konfigurācijas rīks nepiedāvāja
latviešu valodas tastatūras variantu. Turklāt jau pie
atvēršanas pārrakstīja konfigurācijas failu, kas
labots manuāli.
Paku atjaunošana ir iespējama visās
sistēmās. Mandrake automātisku atjaunošanu
piedāvā jau instalācijas beigās. RedHat tas pieejams
tikai komercklientiem.
Paku instalēšanai visās sistēmās
ir speciāli rīki RedHat un Mandrake rpm, Debian
apt, Slackware un FreeBSD pkg. KDE vidē ir
lietotāja saskarne KPackage, kas atvieglo darbu ar pakām.
Ātrdarbība un
stabilitāte
Visām sistēmām tika pārbaudīts
programmu palaišanas ātrums, subjektīvā
ātrdarbība, kā arī Unixbench tests. Rezultāti
bija visai interesanti, lai gan Linux distributīviem kodola un paku
versijas bija līdzīgas. Datora iesāknēšanās (no
datora ieslēgšanas līdz darba virsmai X vidē) ātrums
bija ļoti līdzīgs - Debian, Slackware un FreeBSD
aptuveni divas reizes ātrāki nekā RedHat un Mandrake.
Līdzīga situācija bija ar OpenOffice Writer
palaišanu. Palaižot vairākas programmas, slēdzoties starp
tām un palaižot jaunas, arī bija ievērojama starpība
starp šīm divām sistēmu grupām.
Latviešu valodas
lietošana
Visās
sistēmās ieslēgt latviešu valodas tastatūras
izkārtojumu nebija nekādu problēmu. Lietotāja saskarnes
latviski ir lielā mērā atkarīgas no izmantotā logu pārvaldnieka,
nevis distributīva. Distribūcijas specifiski rīki un instalācija
latviešu valodā ir iespējama tikai Mandrake.
KDE
latviskais variants ir tik nekvalitatīvā latviešu valodā,
ka to nevar ieteikt lietošanai skolās. Galvenie trūkumi ir
neatbilstība terminoloģijai, nepareiza gramatika un semantiski
nekorekts tulkojums. Gnome tulkojums ir labāks, bet Gnome ir
lēnāka par KDE.
Secinājumi
Pirmais secinājums nav līdera. Katrai no
apskatītajām sistēmām ir savas priekšrocības un
savi trūkumi. Trīs līderi, kurus vērts pieminēt, ir RedHat,
Slackware un Debian.
RedHat pluss ir labais aparatūras atbalsts, viegla konfigurācija
visam, kas saistās ar parastu lietotāju X vide, skaņa,
drošības līmenis, drukas ierīces utt. Tomēr tas padara
pašu sistēmu ļoti masīvu. RedHat ir
augstākā kursu un sertifikācijas pieejamība un
atpazīstamība. Toties RedHat paku pārvaldnieks ne
vienmēr tiek galā ar atkarībām, kas var radīt
problēmas pie programmu atjaunināšanas.
Debian priekšrocība ir paku pārvaldnieks, kurš
labāk tiek galā ar atkarībām, lai gan iespējama to
ieciklošanās. Debian instalācija un paku izvēles
rīks nav īpaši draudzīgi vienkāršam
lietotājam.
Debian, Slackware, FreeBSD priekšrocība ir
ātrdarbība. Nenoslogotas ar lielu daudzumu dažādu
specifisku rīku (ierīču atpazinēju, autokonfigurētāju,
meistaru un burvju) nastu, šīs sistēmas darbojas ātrāk
un stabilāk nekā uz nepieredzējušiem lietotājiem
orientētās sistēmas.
Izveidot vairāk vai mazāk automatizētu
instalāciju (ar noteiktu uzstādāmo paku sarakstu un
latviešu valodas atbalstu) ir iespējams visās
sistēmās.
Šogad LIIS ietvaros skolām tiek
piedāvāts Linux distributīvs, kas balstīts uz Skolelinux
un pielāgots Latvijas apstākļiem. Sīkāku
informāciju var iegūt APG mājas lapā http://apg.liis.lv/
vai pa e-pastu info@liis.lv.
Gundega DĒĶENA,
Leo TRUKŠĀNS
Arvien lielāku popularitāti pasaulē iegūst atklātā pirmkoda (Open Source) programmatūra. 2003. gada janvārī Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas LIIS projektā tika izveidota atklātā pirmkoda sistēmu grupa (APG), kuras pamatmērķi ir atklātā pirmkoda (AP) programmatūras pētīšana, pielāgošana, mācību materiālu veidošana, apmācīšana un izglītības iestāžu konsultēšana.
Pirmais posms bija AP programmatūras testēšana, lai izvēlētos un pielāgotu biroja programmatūras komplektu izglītības iestādēm. Tas ir izdarīts līdz 2003. gada martam, bet secinājumi ir izklāstīti turpmākajā dokumenta daļā.
Nostādne
Pētījuma mērķis bija testēt dažādas AP sistēmas, lai noskaidrotu to iespējas, piemērotību un piemērojamību izmantošanai Latvijas skolās un citās mācību iestādēs.
Testēšanai tika izvēlētas šādas operētājsistēmas un distributīvi: RedHat 8.0, Mandrake 9.0, Suse 8.0, Debian 3.0, Slackware 8.1 un FreeBSD 5.0. Pamats tie pašlaik ir stabilākie un populārākie AP operētājsistēmu paveidi.
SuSe izkrita no testējamo loka, kad vienīgā bezmaksas instalācija (no FTP servera) vājās datora konfigurācijas dēļ beidzās nesekmīgi.
Testēšanas vide un principi
Testa datora konfigurācija bija šāda: PentiumII 350 Mhz, 64 MB, ATI Rage Pro 2 MB. Tāda konfigurācija tika izvēlēta ar nolūku skolās pamatā ir relatīvi vāji datori.
Tika pārbaudīta arī dual-boot ieviešanas iespēja. Visas sistēmas, izņemot Debian Linux, bez problēmām atpazina Windows sadaļu un ieviesa dual-boot sistēmu. Instalācijas laikā tika veikta iespējami standarta instalācija darbstacijai.
Pēc instalācijas (ja iespējams) sistēmai tika uzstādīta iespēja, lai tā iesūknētos X vidē. Tad tika veikti sistēmas ātrdarbības testi un pārbaudīta gatavība darbam ar latviešu valodu svarīgākajās programmās (biroja programmatūrā, pārlūkprogrammās, e-pasta programmās). Pēc tam tika veikta papildu programmu/paku instalācija, pārbaudītas sistēmas atjaunināšanas iespējas, konfigurējamība, iespējas mainīt instalācijas procesu, standarta pakas u. tml.
Rezultāti
Apkopojošie dati par testējamām sistēmām
|
|
RedHat |
Mandrake |
Debian |
Slackware |
FreeBSD |
|
Versija |
8.0 |
9.0 |
3.0 |
8.1 |
5.0 |
|
Instalācija |
X11 |
X11 |
Ncurses |
Ncurses |
Ncurses |
|
Instalācijas ilgums / avots |
53 min (3 CD) |
51 min (3 CD) |
45 min (2 CD) |
35 min (1 CD) |
41 min (2 CD) |
|
Diska dalīšana |
Piedāvā auto sadalījumu (/ un /boot) vai dalīt pašam |
Piedāvā auto sadalījumu (/ un /home) vai dalīt pašam |
Jādala pašam (cfdisk) |
Jādala pašam (cfdisk) |
Ļauj izvēlēties auto vai dalīt pašam (disklabel) |
|
Programmu palaišanās ātrums |
|||||
|
No ieslēgš. līdz darba virsmai |
~ 1 min 45 s |
~ 2 min |
< 1 min |
< 1 min |
<1 min |
|
Mozilla |
~ 10 s |
~ 15 s |
~ 15 s |
~ 13 s |
~ 15 s |
|
OpenOffice Writer |
~ 1 min 30 s |
~ 1 min |
~ 43 s |
~ 40 s |
|
|
Konqueror |
|
~ 15 s |
< 10 s |
< 10 s |
< 10 s |
|
Evolution |
~18 s |
~18 s |
~15 s |
~15 s |
|
Instalācijas gaita un iespējas
Gan RedHat, gan Mandrake instalācijas laikā rāda atlikušo laiku līdz beigām (visnotaļ neprecīzi) un jau uzinstalēto paku procentu. Latviešu valoda instalācijas gaitā iespējama tikai Mandrake. Instalācijas beigās RedHat un Mandrake piedāvā konfigurēt X vidi. Pārējos gadījumos konfigurācijas rīks pēc instalācijas ir jāpalaiž pašam. Mandrake peles konfigurācijas rīks vienīgais korekti atpazina peli (ar rullīti) un parādīja, ka tā pilnībā funkcionē.
Teksta vides instalācijas nav tik skaistas, toties notiek ātrāk.
Drošības sistēmas
Visas sistēmas instalācijas gaitā piedāvā uzstādīt root paroli. Visas, atskaitot Mandrake, pārbauda ievadīto paroli un, ja tā ir pārāk īsa vai vienkārša, brīdina par šo faktu un lūdz izvēlēties labāku.
RedHat, Mandrake un Debian piedāvā arī uzreiz izveidot neprivileģēta lietotāja kontu. RedHat un Mandrake iespējams instalācijas beigās uzstādīt lietotāju, kurš pēc noklusēšanas tiks pieteikts (logon) sistēmā.
RedHat jau instalācijas beigās piedāvā uzstādīt ugunsmūri. Mandrake to ļauj darīt tikai izvēles režīmā. Debian, Slackware un FreeBSD ugunsmūris ir jāuzstāda pašam.
Pielāgojamība un atjaunošana
Testējamās sistēmas var iedalīt divās grupās vienā ir RedHat un Mandrake, kuriem praktiski visi sistēmas konfigurācijas rīki ir X vidē. Otrā Debian, Slackware un FreeBSD, kurās sistēmas konfigurācija notiek ar teksta vides rīkiem vai vienkārši konfigurācijas failu mainīšanu. Parasti teksta vidē iespējams daudz detalizētāk nekā ar grafiskajiem rīkiem konfigurēt kādu konkrētu lietu. Tādēļ ir svarīgi, lai grafiskie rīki korekti apietos ar izmaiņām, kas veiktas teksta vidē.
Mandrake ir grafiskais konfigurācijas rīks DrakConf, ar ko ir iespējams konfigurēt praktiski visu, kas nepieciešams darba stacijai. RedHat arī ir grafiskie konfigurācijas rīki, kas ir integrēti grafiskajā sistēmā BlueCurve. RedHat grafiskais konfigurācijas rīks nepiedāvāja latviešu valodas tastatūras variantu. Turklāt jau pie atvēršanas pārrakstīja konfigurācijas failu, kas labots manuāli.
Paku atjaunošana ir iespējama visās sistēmās. Mandrake automātisku atjaunošanu piedāvā jau instalācijas beigās. RedHat tas pieejams tikai komercklientiem.
Paku instalēšanai visās sistēmās ir speciāli rīki RedHat un Mandrake rpm, Debian apt, Slackware un FreeBSD pkg. KDE vidē ir lietotāja saskarne KPackage, kas atvieglo darbu ar pakām.
Ātrdarbība un stabilitāte
Visām sistēmām tika pārbaudīts programmu palaišanas ātrums, subjektīvā ātrdarbība, kā arī Unixbench tests. Rezultāti bija visai interesanti, lai gan Linux distributīviem kodola un paku versijas bija līdzīgas. Datora iesāknēšanās (no datora ieslēgšanas līdz darba virsmai X vidē) ātrums bija ļoti līdzīgs - Debian, Slackware un FreeBSD aptuveni divas reizes ātrāki nekā RedHat un Mandrake. Līdzīga situācija bija ar OpenOffice Writer palaišanu. Palaižot vairākas programmas, slēdzoties starp tām un palaižot jaunas, arī bija ievērojama starpība starp šīm divām sistēmu grupām.
Latviešu valodas lietošana
Visās sistēmās ieslēgt latviešu valodas tastatūras izkārtojumu nebija nekādu problēmu. Lietotāja saskarnes latviski ir lielā mērā atkarīgas no izmantotā logu pārvaldnieka, nevis distributīva. Distribūcijas specifiski rīki un instalācija latviešu valodā ir iespējama tikai Mandrake.
KDE latviskais variants ir tik nekvalitatīvā latviešu valodā, ka to nevar ieteikt lietošanai skolās. Galvenie trūkumi ir neatbilstība terminoloģijai, nepareiza gramatika un semantiski nekorekts tulkojums. Gnome tulkojums ir labāks, bet Gnome ir lēnāka par KDE.
Secinājumi
Pirmais secinājums nav līdera. Katrai no apskatītajām sistēmām ir savas priekšrocības un savi trūkumi. Trīs līderi, kurus vērts pieminēt, ir RedHat, Slackware un Debian.
RedHat pluss ir labais aparatūras atbalsts, viegla konfigurācija visam, kas saistās ar parastu lietotāju X vide, skaņa, drošības līmenis, drukas ierīces utt. Tomēr tas padara pašu sistēmu ļoti masīvu. RedHat ir augstākā kursu un sertifikācijas pieejamība un atpazīstamība. Toties RedHat paku pārvaldnieks ne vienmēr tiek galā ar atkarībām, kas var radīt problēmas pie programmu atjaunināšanas.
Debian priekšrocība ir paku pārvaldnieks, kurš labāk tiek galā ar atkarībām, lai gan iespējama to ieciklošanās. Debian instalācija un paku izvēles rīks nav īpaši draudzīgi vienkāršam lietotājam.
Debian, Slackware, FreeBSD priekšrocība ir ātrdarbība. Nenoslogotas ar lielu daudzumu dažādu specifisku rīku (ierīču atpazinēju, autokonfigurētāju, meistaru un burvju) nastu, šīs sistēmas darbojas ātrāk un stabilāk nekā uz nepieredzējušiem lietotājiem orientētās sistēmas.
Izveidot vairāk vai mazāk automatizētu instalāciju (ar noteiktu uzstādāmo paku sarakstu un latviešu valodas atbalstu) ir iespējams visās sistēmās.
Šogad LIIS ietvaros skolām tiek piedāvāts Linux distributīvs, kas balstīts uz Skolelinux un pielāgots Latvijas apstākļiem. Sīkāku informāciju var iegūt APG mājas lapā http://apg.liis.lv/ vai pa e-pastu info@liis.lv.
Gundega DĒĶENA,
Leo TRUKŠĀNS