ASV drošībnieki savelk tehnoloģisko cilpu

 

Kopš 11. septembra terora aktiem ir pagājuši divi gadi. Šajā laikā Amerika ir mainījusies līdz nepazīšanai. ASV varas iestādes saskata draudus visapkārt, ir izveidota gigantiskā Dzimtenes drošības ministrija, taču drošības struktūru līdzšinējie panākumi vai drīzāk to trūkums nekādi neļauj pilsoņiem gulēt mierīgi. Līdz ar to aizvien vairāk tiek akcentētas augstās tehnoloģijas, kuru izstrādei tiek atvēlēti grandiozi līdzekļi.

 

Sekojot līdzi notikumu attīstībai Amerikas Savienotajās Valstīs, rodas iespaids, ka nākotnē šajā valstī patiešām tiks novērots viss, kas kustas gan reālajā, gan virtuālajā vidē, taču nav pārliecības, ka šie izlūkošanas dati jebkad nonāks tajās rokās, kurās tie būtu noderīgi šaušalīgu noziegumu novēršanai. Pagaidām turpinās masveidīga draudu apzināšanas kampaņa, un paralēli tai amerikāņi cenšas iznīcināt šos draudus to saknē – islāma fundamentālistu mītnes zemēs. Šādi tiek skaidrota gan Afganistānas, gan Irākas militārā kampaņa, taču aktivitāte nerimst arī pašā Amerikā, kur cīņā pret teroristiem talkā tiek ņemtas vismodernākās tehnoloģijas.

Varas iestādes cenšas aizvērt visus drošības caurumus, caur kuriem naidīgi elementi spētu kaldināt savus ļaunos plānus. Par vienu no pēdējiem šādiem draudu avotiem ir kļuvusi interneta telefonija.

 

Mērķī - interneta telefonija

Neņemot vērā privātās dzīves tiesību aizstāvju protestus, Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) pārstāvji aktīvi lobē jaunu noteikumu pieņemšanu, kas drošības struktūrām dotu lielākas iespējas slepeni novērot interneta lietotājus, precīzāk, noklausīties caur internetu veiktos telefona zvanus. FIB plāns paredz, ka platjoslas interneta pieslēgumu kompānijām būs jāpiedāvā daudz plašākas, standartizētas novērošanas iespējas, raksta CNet.

FIB uzsver, ka teroristi ļoti prasmīgi prot izmantot internetu, lai, neviena netraucēti, sazinātos ar ārpasauli. - Platjoslas tīkli var beigu beigās nomainīt šaurjoslas tīklus. Šāda tendence dod lielas iespējas teroristiem, spiegiem un noziedzniekiem apiet likumīgo elektronisko novērošanu, - teikts FIB paziņojumā pēc apspriedes ar Federālās Sakaru komisijas locekļiem.

ASV drošībnieki vēlas, lai ikviena firma, kas piedāvā kabeļmodemu vai DSL pakalpojumus, atbilstu jaunu noteikumu prasībām, kuru izpilde ļautu izveidot mehānismu, ar kura palīdzību policija varētu novērot interneta lietotāju darbības. Protams, ka pret šādu plānu asi protestē civilo brīvību aizstāvji, kuri apgalvo, ka šāda sistēma apdraudēs privātās dzīves neaizskaramības principu un izveidos plašu novērošanas sistēmu, kurai būs pakļautas arī citas interneta sakaru platformas, piemēram, e-pasts, čats un pat visparastākās interneta lapas.

Kā raksta CNet, pašreizējie likumi drošībniekiem ļauj novērot platjoslas pieslēguma lietotāju tikai ar tiesas atļauju. Tomēr FIB norāda, ka līdzšinējās novērošanas iespējas likumpārkāpēji spēj apiet.

Pašreizējo debašu aizsākumi meklējami pirms deviņiem gadiem, kad FIB pārliecināja ASV Kongresu pieņemt pretrunīgo likumu, kas lika telekomunikāciju uzņēmumiem nodrošināt policijai sarunu noklausīšanās iespēju. Līdz šim tas attiecās tikai uz analogo un mobilo telefonsakaru firmām, taču tagad FIB vēlas to piemērot arī interneta telefonsakariem. Pagājušajā gadā interneta telefonija ASV kļuva populāra ātrgaitas interneta lietotāju vidū.

 

FIB nespējas apliecinājums

Pēc 11. septembra terora aktiem ASV izlūkdienesti un FIB tika nesaudzīgi kritizēti par nespēju pietiekami novērtēt draudu līmeni, kaut gan šo struktūru rīcībā bija milzum daudz mājienu, kas liecināja par gaidāmo traģēdiju. Daudzi speciālisti uzskata, ka traģēdiju būtu izdevies novērst, ja vien amerikāņu drošībnieku rīcībā būtu bijušas labākas tehnoloģijas. Informācijas speciālajam dienestiem pietiek, tiem tikai neizdodas īsto informāciju laikus nogādāt īstajiem cilvēkiem, uzskata eksperti. Kritiku ievērojami pastiprina regulārie ziņojumi, ka amerikāņu speciālo dienestu rīcībā ir bijusi informācija par terora aktu gatavošanu pasaulē, taču uzbrukumus tik un tā nav izdevies novērst. Parasti speciālie dienesti tiek vainoti nevis nespējā izjaukt teroristu plānus, bet bezdarbībā vai draudu līmeņa nenovērtēšanā – tātad tieši informācijas nenogādāšanā īsto cilvēku rīcībā.

Šajā kontekstā daudziem labā atmiņā ir kāds pērngada stāsts, kas negatīvi raksturo amerikāņu drošībnieku (ne)spēju pretoties teroristiem interneta pasaulē. Kāds interneta operators, vārdā Džons Mesners, pamanījās pārņemt savā kontrolē vienu no Osamas bin Ladena dibinātā teroristu tīkla Al Qaeda galvenajiem sakaru punktiem internetā. Viņš piedāvāja FIB darbiniekiem šo lapu izmantot dezinformācijas izplatīšanai vai informācijas vākšanai par teroristu atbalstītājiem Amerikā. Tomēr nekas prātīgs no tā nesanāca FIB neizlēmības un pasivitātes dēļ – aģenti tik ilgi nespēja sameklēt kādu pietiekami izglītotu un tehnoloģiski spējīgu cilvēku lamatu izlikšanai, kamēr islāma fanātiķi atklāja, ka šī lapa vairs nav droša.

- Tas bija tā, it kā man būtu darīšana ar automašīnas motora administrāciju. Mēs varējām izdarīt ko tādu, kas būtu būtiski ietekmējis situāciju. Tā vietā pagāja daudzas dienas, kamēr izdevās atrast kādu, kurš izprot internetu, - aģentūrai Associated Press stāstījis sarūgtinātais Mesners.

Kaut gan vairums viņa pārvaldīto interneta lapu ir tieši saistītas ar pornogrāfiska rakstura materiāliem, Mesners pievērsis uzmanību lapai Alneda.com, kura slavina Al Qaeda un publicē šīs kustības paziņojumus. Šī lapa varas iestāžu spiediena dēļ tikusi slēgta vairākās pasaules valstīs, taču pēkšņi sākusi darboties no serveriem Mičiganas un Teksasas štatā. Lietojot programmu, kas meklē lapas, kuru adrešu reģistrācija tuvojas beigām, Mesneram izdevās pārņemt adresi savā kontrolē. Būtībā Mesners izveidoja kaut ko līdzīgu spoguļlapai, kura tika piepildīta ar lapām no oriģinālās arābu lapas. Kaut gan ne viss Mesnera lapā darbojies, daudzi lietotāji to uztvēruši nopietni – parādījušies lietotāji no arābu valstīm un citās islāma kaujinieku lapās publicētas atsauces uz šo Mesnera auklējumu, raksta Associated Press.

- Es pat atradu islāmistu lapu ziņojumu sadaļā tekstu arābu valodā Slavējiet Allahu, Alneda lapa atkal darbojas, - sacīja Mesners. Tad viņš vērsies pie FIB, jo pats nav spējis veidot jaunus materiālus arābu valodā, lai saglabātu ilūziju par reālu darbošanos. Tomēr pēc FIB nespējas nedēļas laikā kaut ko pasākt, islāmistu lapās parādījās brīdinājumi Alneda lapu nelietot.

Kad Mesners adresi atbrīvoja, tā atsākusi darboties pa īstam, publicējot Al Qaeda lauka komandiera interviju par pēdējām cīņām pret amerikāņu spēkiem…

FIB un citu drošības struktūru amatpersonas tik vien spējušas, kā atrunāties, ka tāpat nekas prātīgs jau no šādas lapas aizņemšanās nebūtu sanācis, turklāt varēja izveidoties situācija, kad pats FIB neapzināti sniegtu iespēju teroristiem sazināties, jo šī lapa bija pieejama visiem.

 

Vienotas dūres veidošana

Pēc Dzimtenes drošības ministrijas izveidošanas šai milzu struktūrai būtu jātiek galā ar ātru informācijas nogādi īstajiem cilvēkiem. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka pati ministrija ir liels šķērslis šī mērķa sasniegšanai, jo tā būtībā ir milzīgs birokrātijas aparāts, kuru veido 22 aģentūras un 180 000 darbinieku. Tādas tehnoloģiskas sistēmas izveidošana, kas spētu šo aparātu savilkt dūrē, lai valsts drošībai nekas nedraudētu, nudien nav viegls uzdevums.

Pēc CNet datiem, 2004. gadam Dzimtenes drošības ministrija informācijas tehnoloģiju uzlabošanai piešķīrusi 3,75 miljardus dolāru, bet 2005. gadā paredzēti vairāk nekā 11 miljardi dolāru tēriņi.

Ar šiem milzu līdzekļiem ministrija vēlas īstenot dažādus augsto tehnoloģiju projektus drošības sistēmas uzlabošanai. Plānots radīt mehānismu nepieciešamās informācijas iegūšanai no nesakārtotu elektronisku dokumentu kalniem un dažādām datubāzēm, izveidot biometrisko identitātes karšu sistēmu, stratēģisku objektu darbinieku pārbaudes punktus, kā arī sistēmas, kas regulēs cilvēku kustību pāri valsts robežām.

 

Drošības tehnoloģiju uzplaukums

Protams, uzņēmēji, kuru kompānijas pildīs valsts pasūtījumus, īstenojot šos projektus, priekā berzē rokas. - Pirmo reizi mēs varam saskatīt savu nākotni desmit gadus uz priekšu un zināt, kur nonāks nākošie 50 miljoni karšu, - izteicies drošības programmatūras uzņēmuma ActivCard izpilddirektors Stīvens Hemfrīss, kura firma izgatavo identifikācijas kartes. ActivCard slīkst pasūtījumu pieteikumos, jo kompānijai ir līgumi ar valsts militāristiem, finansistiem, Enerģētikas ministriju, drošības dienestu un citām civilajām aģentūrām.

Galvenais jaunums drošības tehnoloģiju sektoram ir tas, ka agrāk šādus pasūtījumus izdarīja gandrīz tikai militāras struktūras, taču tagad šādi rīkojas arī civilās aģentūras, kuru prioritātes strauji mainījušās pēc teroristu uzbrukumiem, norāda CNet.

Līdz ar to daudzas drošības tehnoloģiju firmas piedzīvo strauju augšupeju. Piemēram, InVision Technologies, kas ražo iekārtas sprāgstvielu atklāšanai pasažieru bagāžā, Dzimtenes drošības ministrijas pasūtījumi nodrošināja 80 procentus 2002. gada ienākumu. Pēc 23 miljonu dolāru ienākumiem 2001. gada pēdējā ceturksnī InVisionTechnologies pērnā gada pēdējos trijos mēnešos jau lepojās ar 220 miljoniem. Savu naudiņu no gigantiskajiem drošības stiprināšanas pasākumiem iegūs arī akadēmiskā pasaule. Nākamajiem pieciem gadiem jau piešķirti gandrīz 900 miljoni dolāru jaunu pētniecības tehnoloģiju izstrādei.

Turklāt jāņem vērā, ka pasūtījumus uzņēmumi saņem no visu līmeņu varas iestādēm – gan valsts, gan štata, gan pilsētas un reģiona. Tomēr ASV varas iestādes parasti piešķir milzu kontraktus lielajām kompānijām, lai nebūtu stratēģisku programmu izstrāde jāuztic uzreiz vairākiem mazajiem uzņēmumiem. Bet, lai ASV pilsoņi un paši drošībnieki naktīs varētu mierīgi gulēt, būs nepieciešams vēl ilgs laiks, jo arī tehnoloģiski gudrie teroristi nebūt nesnauž.

Guntars GRĪNUMS, speciāli SP