Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Konkurence fiksēto pakalpojumu tirgū sākusies

   

Autors

 

Pirms telekomunikāciju tirgus liberalizācijas starpsavienojumu līgumus ar Lattelekom SIA bija noslēguši  mobilie operatori LMT, Tele 2 un radiotīkla operators Radiokom. Neraugoties uz dažu ekspertu pesimistiskajām prognozēm, ka pirmos fiksētā tīkla starpsavienojumu līgumus varētu parakstīti tikai nākamgad, tas notika jau 14. jūlijā, - pāris nedēļu pēc tam, kad regulators bija apstiprinājis Lattelekom pamatpiedāvājumu. Pirmais Lattelekom SIA līgums ar fiksēto operatoru – uzņēmumu Telekom Baltija tika parakstīts nozares amatpersonu un mediju klātbūtnē. Šobrīd SP aicinājusi uz diskusiju Lattelekom Regulēšanas lietu attīstības direktoru Aivaru KREILI, Lattelekom Iekšzemes operatoru biznesa nodaļas vadītāju Ditu BĒNIŅU, SPRK Telekomunikāciju un pasta departamenta direktoru Andri VIRTMANI un Telekom Baltija Komercdepartamenta direktoru Mārtiņu KLĒVERU.

 

- Pats atbildīgākais posms pirms līguma parakstīšanas ir abu pušu sarunas, jo jāvienojas par milzīgu daudzumu punktu, kas aizņem turpat vai simt lappušu. Tomēr, kā dzirdēts, sarunas ar Telekom Baltija ritējušas pietiekami konstruktīvi un raiti, jo to dalībnieki acīmredzot pratuši pareizi novērtēt situāciju, izvēlēties prioritātes un pieļaut saprātīgus kompromisus.

A. Kreilis: - Manuprāt, sarunu būtību ļoti precīzi nosaka likums, kurš paredz, ka abām pusēm ir pienākums vienoties. Ja tās vienojas bez strīdiem, tādējādi izpildot savu pienākumu pret likumu, regulators sarunās neiejaucas.

D. Bēniņa: - Telekom Baltija ir uzņēmums ar ļoti skaidru darbības stratēģiju. Viņi zina, ko grib, kuros sarunu punktos var piekāpties un kuros jāpanāk uzņēmumam izdevīgāki  nosacījumi. Tieši tāpēc viņi acīmredzot ir pirmie. Sarunu process nebija sarežģīts, varētu teikt, ka šis īstenībā bija labs paraugs, kā vajadzētu slēgt līgumus.

M. Klēvers: Gribētu uzsvērt to, ka gan Telekom Baltija, gan Lattelekom  dokumenta tapšanā ieguldīja lielu darbu, jo parakstītais līgums ievērojami atšķiras no   janvārī piedāvātā sākuma varianta. Protams, mēs nesasniedzām visu, ko mums būtu gribējies redzēt šajā līgumā, tomēr kopumā varu teikt, ka mūsu sadarbība tiešām bija produktīva un dialogs - konstruktīvs. No savas puses gribētu atzīmēt Lattelekom pārstāvju vēlmi virzīties uz priekšu.

- Vai līgumā nebija tādu punktu, kurus varbūt varētu uzskatīt par diskriminējošiem?

D. Bēniņa: - Ja kas tāds būtu bijis, tas tiktu fiksēts kā strīds vai domstarpības, kuras būtu jāizšķir regulatoram. Šīs bija ļoti konstruktīvas sarunas, un, ja cilvēki saprot nozari un to, ka šis, lai arī regulēts, tomēr ir bizness, tad tādas problēmas nerodas. Turklāt līguma pamatā ir Lattelekom starpsavienojuma pamatpiedāvājums, kuru apstiprinājis regulators, tātad tas jau a priori izslēdz jelkādu diskrimināciju.

M. Klēvers: - Par diskriminējošiem es gan tos nesauktu, tomēr ir vairāki punkti, kurus iespējams tulkot dažādi, taču regulators tos ir apstiprinājis un līgums starp Lattelekom un Telekom Baltija  parakstīts. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs neturpināsim darbu likumā un normatīvajos dokumentos paredzētajā kārtībā, lai uzlabotu nosacījumus.

- Kā notiek starpsavienojumu punktu izvēle?

D. Bēniņa: - Katram operatoram ir tiesības nosaukt savus starpsavienojuma punktus, un katram jārūpējas arī par savas izejošās informācijas plūsmas (trafika) nogādāšanu līdz šim punktam. Tātad Lattelekom ziņā ir, kā aizgādāt savu trafiku līdz Telekom Baltija nosauktajam punktam, un otrādi. Lattelekom starpsavienojuma punkti nav izvēlēti nejauši: tās ir divas lielās tranzīta centrāles, kas spēj apkalpot attiecīgo noslodzi un nodrošināt vajadzīgo pakalpojumu kvalitāti. 

- Tomēr sarunu gaitā var pavīdēt arī pieprasījums izveidot starpsavienojuma punktu tur, kur Lattelekom tā nav vai kur tas nav komerciāli izdevīgi.

D. Bēniņa: -  Ja kāds operators pieprasa starpsavienojuma punkta izveidi citur, mēs izpētām iespējas un pārbaudām, vai to iespējams izdarīt tā, kā to paredz starpsavienojuma pamatpiedāvājums.

- Kad līgums parakstīts, atliek šos starpsavienojumus tehniski ierīkot. Kā tas notiek?

A. Kreilis: - Maldīgs ir priekšstats, ka tikai jāparaksta dokumenti un viss darbosies. Patiesībā jāizbūvē jaunas līnijas no vienas līgumslēdzēju puses starpsavienojuma punkta līdz otras puses starpsavienojuma punktam. To katrs savā pusē dara abi operatori. Jāvienojas arī par to, kā tiks izmantota pašreizējās  kapacitātes, lai nodrošinātu starpsavienojuma funkcionēšanu. Nākamais posms - savienojumu tehniskā pārbaude. Pēc tam jāpārbauda arī katra līgumā paredzētā pakalpojuma darbība - uzskaite, tarifikācija, kvalitātes mērījumi (arī šajos procesos piedalās abas puses). Tikai tad, kad abas puses ir akceptējušas  šīs pārbaudes, var ķerties pie  starpsavienojumu ekspluatācijas un komercdarbības.

- Kad varētu sākties Telekom Baltija komercdarbība fiksētajā tīklā?

M. Klēvers: - Nebūtu pareizi runāt par Telekom Baltija komercdarbības uzsākšanu fiksētajā tīklā, bet gan par šīs darbības turpināšanu un paplašināšanos, jo mūsu licence darbojas jau  no 2003. gada 1. janvāra, bet vēl pirms tam starp Lattelekom un Telekom Baltija bija noslēgts  Līgums par telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanas tiesību daļēju nodošanu. Tagad atliek tikai aktīvi izmantot jaunās iespējas, ko mums sniedz starpsavienojuma līguma parakstīšana.

- Kādiem fiksētā tīkla pakalpojumiem Telekom Baltija gatavojas izmantot starpsavienojumus un jaunās iespējas?

A. Virtmanis: - Licencē, kas izsniegta Telekom Baltija, ir atļauja sniegt balss telefonijas pakalpojumus. Telekom Baltija ir piešķirti numerācijas resursi, operatora izvēles kods, tātad viņi ir gatavi alternatīvu operatora pakalpojumu sniegšanai. Tas atbilst arī tam, ko viņi ir paziņojuši. Šobrīd orientācija ir uz biznesa klientiem.

M. Klēvers: - Galvenais jaunums, kas vēl nav zināms lielākajai  sabiedrības daļai  ir operatora izvēles kods - Telekom Baltija tas ir 198. Drīzumā paredzēta plaša reklāmas kampaņa, kur darīsim zināmus jaunos pakalpojumus, kuri būs pieejami gan biznesa klientiem, gan arī fiziskām personām.

- Dzīve strauji rit uz priekšu, un Telekom Baltija jau radušies pirmie sekotāji.

A. Kreilis: - Jā, jūlija nogalē parakstīts līgums ar uzņēmumu CSC Telecom.

- Līgumu slēdz divas puses, tātad abām vajadzētu ko iegūt. Jauno operatoru ieguvums ir diezgan skaidrs, bet ko reāli iegūst Lattelekom, atbalstot konkurentu biznesu?

D. Bēniņa: - Jā, arī mums no šī biznesa jāiegūst maksimāls labums, kas gan būs saskatāms tikai pēc ilgāka laika. Lattelekom ir ieguldījis ļoti lielus līdzekļus tīkla izbūvē. Labākais šo līdzekļu atpelnīšanas veids ir pakalpojumu sniegšana, to skaitā arī starpsavienojumu un citu veidu tīkla resursu pārdošana jaunajiem operatoriem.

- Ko un vai vispār kaut ko iegūst Lattelekom klienti? Šis ieguvums nešķiet taustāms.

A. Kreilis: - Iespēju sazvanīt cita operatora klientus. Tomēr jārēķinās, ka  zvanot cita operatora klientiem, tarifi būs augstāki, nekā zvanot viena operatora tīkla robežās. Sagaidāms, ka jebkura tīkla lietotājiem būs arī pievilcīgi piedāvājumi: sākumā starptautiskajām sarunām. Tas dos Lattelekom abonentiem iespēju izvēlēties, vai lietot mūsu starptautiskos pakalpojumus par cenām un kvalitāti, kādu piedāvājam, vai arī izvēlēties kāda cita operatora starptautiskos pakalpojumus par cenām un kvalitāti, ko tas piedāvā.

- Tātad var palikt Lattelekom klients, bet izmantot tikai kāda cita operatora starptautiskos pakalpojumus?

A. Kreilis: - Jā, un daudzus pat varētu apmierināt, ka kvalitāte ir sliktāka, bet arī cena - zemāka.

D. Bēniņa: - Arī paši operatori uzskata, ka ar Lattelekom ir grūti konkurēt pakalpojumu klāstā un klientu apkalpošanas kvalitātē. Viņiem būtu izdevīgāk piedāvāt pakalpojumus, kādus Lattelekom nepiedāvā un kādi tik lielam uzņēmumam varētu arī nekad nebūt.

M. Klēvers: - Nevaru piekrist. Iespējams, kādam no operatoriem arī ir problēmas, bet noteikti ne kompānijai Telekom Baltija! Mēs esam ieguldījuši ievērojamus līdzekļus gan tehnoloģiskajā aprīkojumā, gan personāla resursos, lai spētu nodrošināt visaugstāko apkalpošanas līmeni, betLatvijā  mūsu piedāvātās cenas allaž ir bijušas zemākas, , turpretī Lattelekom  visiem pakalpojumiem tās vienmēr ir bijušas augstas. Runājot par sakariem - dažos virzienos mēs nodrošinām saviem klientiem pat augstāku kvalitāti nekā Lattelekom, bet par to lai labāk spriež mūsu pašreizējie un potenciālie klienti.

- Starpsavienojumu tarifiem jābūt tuvinātiem reālajām izmaksām, bet vai nesanāk tā, ka izmaksas ir gandrīz tikpat lielas kā ienākumi?

A. Kreilis: - Izmaksās tiek ierēķināta arī saprātīga peļņa. Tomēr, izmantojot  starpsavienojumus, operatoru pakalpojumi parasti ir lētāki, jo viņiem netiek uzspiesti un pievienoti tādi pakalpojumi, ko viņi nepieprasa. Tiesa, starpsavienojumu pakalpojumu tarifi netiek regulēti, likumdošana paredz tikai to tuvināšanu izmaksām. Lai gan regulators ir apstiprinājis izmaksu noteikšanas metodiku, tā vēl ir ieviešanas stadijā. Plānots, ka pirmās izmaksas  būs zināmas tikai nākamā gada sākumā.

- Bet Lattelekom taču iekasēs maksu par starpsavienojumiem jau tagad.

A. Virtmanis: - Tas nenotiek kā veikalā. Līgums ir noslēgts, tajā ir paredzētas noteiktas cenas, tā kā metodikas dēļ norēķini netiks traucēti. Tiesa, ja nosacījumi  mainīsies, visi līgumi būs jāgroza. 

- Vai pēc metodikas ieviešanas tarifi varētu būt zemāki nekā tagad?

A. Kreilis: - Ir liela pārliecība, ka tā tiešām būs.

A. Virtmanis: - Regulators ir pētījis šos tarifus dažādās Eiropas valstīs. Tomēr ar Latviju tos tiešā veidā nevar salīdzināt, jo tie ir tirgi, kur jau notiek konkurence un starpsavienojumu cenas arī jāaplūko kompleksā ar abonentu cenām un ar to, vai valstī ir notikusi tarifu līdzsvarošana (tas netieši attiecas uz starpsavienojumu cenām). Latvijā būtu jārunā par tranzītu vai dubulttranzītu. Eiropā tranzīts pamatā attiecas uz galvaspilsētām, bet dubulttranzīts - uz visu valsts teritoriju. Pēc šādiem kritērijiem vidējais starpsavienojumu tranzīta sarunu minūtes tarifs Eiropas kandidātvalstīs ir aptuveni  1,8 (Čehijā - 1,7, Ungārijā - 2,1, Slovēnijā - 1,55, Igaunijā - 0,56), bet dubulttranzīts - 2,3 santīmi minūtē. Lattelekom piedāvātais tranzīta tarifs Lielrīgas reģionā šobrīd ir 1,7, bet dubulttranzīta (ar citām pilsētām) - 5 santīmi minūtē.

A. Kreilis: - Valstis ir diezgan grūti salīdzināt, jo tās atšķiras pēc iedzīvotāju blīvuma un tarifu struktūras, kā arī pēc citiem parametriem. Vajadzētu vērtēt tā: vai kādā konkrētā valstī uzņēmumi, kuriem ir starpsavienojumi, attīstās vai arī bankrotē pārāk augstu tarifu dēļ. Vismaz Latvijā par Tele 2, LMT, Radiokom, Telekom Baltija vai CSC Telecom nav nekāda pamata teikt, ka šie uzņēmumi varētu bankrotēt starpsavienojumu tarifu dēļ. Tieši otrādi - tie piesaista jaunus klientus, paplašina darbību. Starpsavienojumi ir būtiska biznesa sastāvdaļa, nevis gremdējošs akmens uzņēmuma kaklā.

A. Virtmanis: - Regulators un arī Lattelekom ir iesniedzis datus Eiropas pētījumā. Korekti būtu salīdzināt Latviju ar kandidātvalstīm, jo tur ir vai nu jaunāki tirgi vai nav pietiekamas konkurences. Varam konstatēt, ka fiksēto tīklu tranzīta starpsavienojumu tarifs Latvijā nebūt nav tas augstākais, tas ir vidējs. Tiesa, dubulttranzītam Latvijā ir augsts tarifs, - augstākā cena visās kandidātvalstīs par t. s. iekšējo tālsarunu.

Lai gan Latvijas mobilo tīklu starpsavienojumu tarifi (LMT - 8,5 un Tele 2 - 8,85 santīmi) ir pieckārt augstāki nekā fiksēto, tomēr tie ir krietni zemāki par Eiropas vidējo tarifu mobilā tīkla starpsavienojumiem, kas ir aptuveni 14,8 santīmi. Kopumā šie skaitļi parāda, ka starpsavienojumu tarifus ir iespējams samazināt un, visticamāk, tas arī notiks.

- Kādos gadījumos starpsavienojuma tarifi varētu būt nedaudz zemāki?

A. Kreilis: - Tas ir iespējams, ja vien tam nav diskriminējošs pamats. Piemēram, sasniedzot noteiktu noslodzes apjomu mēnesī, izmaksas uz katru produkcijas vienību samazinās, un var tikt noteikts cits tarifs. Tādi punkti varētu tikt iekļauti arī līgumā. Šobrīd mūsu pamatpiedāvājumā ir izveidota vienkārša tarifu struktūra. Sarežģīti  līguma nosacījumi prasa arī attiecīgas norēķinu sistēmas, kas var to vadīt, bet mēs esam gatavi veidot dažādus piedāvājumus, kas nākotnē atvieglos operatoriem dzīvi (zemākas pamattarifu vērības, dažādas atlaides).

D. Bēniņa: - Atcerēsimies arī, ka katram pakalpojumam ir atšķirīgi starpsavienojumu tarifi, - pat vairāki desmiti dažādu variāciju.

- Licences saņēmuši vairāk nekā 120 operatoru, cik no tiem varētu slēgt starpsavienojuma līgumus?

A. Kreilis: - Domāju, ka ne vairāk kā 15. Tomēr visticamāk, ka šiem mazajiem operatoriem būs grūti pastāvēt, jo pat jebkurš neliels starpsavienojums un maza centrāle prasa salīdzinoši lielas investīcijas. Pēc kāda laika vismaz daļa no šiem operatoriem varētu apvienoties, līdz paliktu trīs četri lielāki. 

Domāju, ka šajā biznesā neviens nav gatavs stādīt naudu, lai nekad to neatgūtu. Tā ir diezgan liela utopija, ka te, Latvijā,  ir tirgus daudziem. Ja raugāmies uz Eiropas valstīm, kur iedzīvotāju skaits mērāms desmitos miljonu, tur katram operatoram vajadzīgs vismaz miljons klientu, lai tas varētu normāli attīstīties.

A. Virtmanis: - Diemžēl gadījies dzirdēt arī nekorektu viedokli, ka visiem, kam izsniegtas licences, it kā vajadzīgi starpsavienojumu līgumi. Tā nav, jo ļoti liela daļa licenču ir izsniegtas interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanai, kuriem nav vajadzīgi nekādi starpsavienojuma līgumi. Salīdzinājumam var minēt Norvēģiju, kas nav ES dalībvalsts, un kur 10 gados ir noslēgti tikai apmēram 20 starpsavienojuma līgumi.

- Ko jūs teiktu tiem, kuri vēl nesen skandināja, ka Lattelekom speciāli kavējot konkurenci, neslēdzot starpsavienojuma līgumus.

A. Virtmanis: - Domāju, ka ir nenopietni regulatoram izskatīt pretenzijas no tiem, kas vispār nav gājuši uz sarunām. Viņi paliek zaudētājos. Tie, kas ir parūpējušies par to, lai līgumi tiktu noslēgti, tirgū būs viņus krietni apsteiguši.

A. Kreilis: - Pilnīgi piekrītu. Starpsavienojuma sarunas, starpsavienojuma līgums un tā noslēgšana ir smags darbs. Jāstrādā abām pusēm, bet it īpaši jaunajiem operatoriem, jo mums ir skaidrs, ko un kā mēs varam realizēt, kādi piedāvājumi mums ir pieņemami. Bet, ja operators nevēlas konstruktīvi diskutēt par biznesu vai pat vispār nenāk uz sarunām un vēl izsaka pretenzijas, tur nekas pozitīvs nevar sanākt.

M. Klēvers: - Parakstot starpsavienojuma līgumu, lielākā vai mazākā mērā tomēr ieguvēji ir abas puses, tomēr vislielākie ieguvēji ir klienti, kuru labā arī strādā gan Lattelekom, gan Telekom Baltija.

D. Bēniņa: - Tiesa, ir arī tādi jaunie operatori, kuriem telekomunikācijas ir pilnīgi svešs bizness. Ar dažiem no viņiem ir pat interesanti diskutēt. Mēs esam kā veci buki telekomunikāciju lauciņā, bet atnāk kāds ar svaigu skatu un savām idejām, un mēs viņiem varam palīdzēt to realizēt. Mēs mēģinām raudzīties pozitīvi uz konkurentiem, ja vien viņi ir gatavi nopietnai sarunai.

Gunta KĻAVIŅA

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001