Konkurence fiksēto pakalpojumu tirgū sākusies
Autors
Pirms telekomunikāciju tirgus
liberalizācijas starpsavienojumu līgumus ar Lattelekom SIA bija
noslēguši mobilie operatori LMT, Tele 2 un radiotīkla
operators Radiokom. Neraugoties uz dažu ekspertu
pesimistiskajām prognozēm, ka pirmos fiksētā tīkla
starpsavienojumu līgumus varētu parakstīti tikai nākamgad,
tas notika jau 14. jūlijā, - pāris nedēļu pēc
tam, kad regulators bija apstiprinājis Lattelekom pamatpiedāvājumu.
Pirmais Lattelekom SIA līgums ar fiksēto operatoru
uzņēmumu Telekom Baltija tika parakstīts nozares
amatpersonu un mediju klātbūtnē. Šobrīd SP
aicinājusi uz diskusiju Lattelekom Regulēšanas lietu
attīstības direktoru Aivaru KREILI, Lattelekom Iekšzemes
operatoru biznesa nodaļas vadītāju Ditu BĒNIŅU, SPRK
Telekomunikāciju un pasta departamenta direktoru Andri VIRTMANI un Telekom
Baltija Komercdepartamenta direktoru Mārtiņu KLĒVERU.
- Pats atbildīgākais
posms pirms līguma parakstīšanas ir abu pušu sarunas, jo
jāvienojas par milzīgu daudzumu punktu, kas aizņem turpat vai
simt lappušu. Tomēr, kā dzirdēts, sarunas ar Telekom
Baltija ritējušas pietiekami konstruktīvi un raiti, jo to
dalībnieki acīmredzot pratuši pareizi novērtēt
situāciju, izvēlēties prioritātes un pieļaut
saprātīgus kompromisus.
A. Kreilis: - Manuprāt, sarunu
būtību ļoti precīzi nosaka likums, kurš paredz, ka
abām pusēm ir pienākums vienoties. Ja tās vienojas bez
strīdiem, tādējādi izpildot savu pienākumu pret
likumu, regulators sarunās neiejaucas.
D. Bēniņa: - Telekom Baltija ir
uzņēmums ar ļoti skaidru darbības stratēģiju.
Viņi zina, ko grib, kuros sarunu punktos var piekāpties un kuros
jāpanāk uzņēmumam izdevīgāki nosacījumi.
Tieši tāpēc viņi acīmredzot ir pirmie. Sarunu process
nebija sarežģīts, varētu teikt, ka šis
īstenībā bija labs paraugs, kā vajadzētu slēgt
līgumus.
M. Klēvers: Gribētu uzsvērt to, ka
gan Telekom Baltija, gan Lattelekom dokumenta tapšanā
ieguldīja lielu darbu, jo parakstītais līgums ievērojami
atšķiras no janvārī piedāvātā sākuma
varianta. Protams, mēs nesasniedzām visu, ko mums būtu
gribējies redzēt šajā līgumā, tomēr
kopumā varu teikt, ka mūsu sadarbība tiešām bija
produktīva un dialogs - konstruktīvs. No savas puses gribētu
atzīmēt Lattelekom pārstāvju vēlmi
virzīties uz priekšu.
- Vai līgumā nebija tādu punktu, kurus varbūt
varētu uzskatīt par diskriminējošiem?
D. Bēniņa: - Ja kas tāds būtu bijis,
tas tiktu fiksēts kā strīds vai domstarpības, kuras
būtu jāizšķir regulatoram. Šīs bija ļoti
konstruktīvas sarunas, un, ja cilvēki saprot nozari un to, ka šis,
lai arī regulēts, tomēr ir bizness, tad tādas
problēmas nerodas. Turklāt līguma pamatā ir Lattelekom starpsavienojuma
pamatpiedāvājums, kuru apstiprinājis regulators, tātad tas
jau a priori izslēdz jelkādu diskrimināciju.
M. Klēvers: - Par diskriminējošiem es
gan tos nesauktu, tomēr ir vairāki punkti, kurus iespējams
tulkot dažādi, taču regulators tos ir apstiprinājis un
līgums starp Lattelekom un Telekom Baltija parakstīts.
Tomēr tas nenozīmē, ka mēs neturpināsim darbu
likumā un normatīvajos dokumentos paredzētajā
kārtībā, lai uzlabotu nosacījumus.
- Kā notiek starpsavienojumu
punktu izvēle?
D. Bēniņa: - Katram operatoram ir tiesības
nosaukt savus starpsavienojuma punktus, un katram jārūpējas
arī par savas izejošās informācijas plūsmas (trafika)
nogādāšanu līdz šim punktam. Tātad Lattelekom ziņā
ir, kā aizgādāt savu trafiku līdz Telekom Baltija nosauktajam
punktam, un otrādi. Lattelekom starpsavienojuma punkti nav
izvēlēti nejauši: tās ir divas lielās tranzīta
centrāles, kas spēj apkalpot attiecīgo noslodzi un
nodrošināt vajadzīgo pakalpojumu kvalitāti.
- Tomēr sarunu gaitā var
pavīdēt arī pieprasījums izveidot starpsavienojuma punktu
tur, kur Lattelekom tā nav vai kur tas nav komerciāli
izdevīgi.
D. Bēniņa: - Ja kāds operators pieprasa
starpsavienojuma punkta izveidi citur, mēs izpētām iespējas
un pārbaudām, vai to iespējams izdarīt tā, kā to
paredz starpsavienojuma pamatpiedāvājums.
- Kad līgums parakstīts,
atliek šos starpsavienojumus tehniski ierīkot. Kā tas notiek?
A. Kreilis: - Maldīgs ir priekšstats,
ka tikai jāparaksta dokumenti un viss darbosies. Patiesībā
jāizbūvē jaunas līnijas no vienas
līgumslēdzēju puses starpsavienojuma punkta līdz otras
puses starpsavienojuma punktam. To katrs savā pusē dara abi
operatori. Jāvienojas arī par to, kā tiks izmantota
pašreizējās kapacitātes, lai nodrošinātu
starpsavienojuma funkcionēšanu. Nākamais posms - savienojumu
tehniskā pārbaude. Pēc tam jāpārbauda arī katra
līgumā paredzētā pakalpojuma darbība - uzskaite,
tarifikācija, kvalitātes mērījumi (arī šajos
procesos piedalās abas puses). Tikai tad, kad abas puses ir
akceptējušas šīs pārbaudes, var ķerties pie
starpsavienojumu ekspluatācijas un komercdarbības.
- Kad varētu sākties Telekom
Baltija komercdarbība fiksētajā tīklā?
M. Klēvers: - Nebūtu pareizi runāt
par Telekom Baltija komercdarbības uzsākšanu
fiksētajā tīklā, bet gan par šīs darbības
turpināšanu un paplašināšanos, jo mūsu licence
darbojas jau no 2003. gada 1. janvāra, bet vēl pirms tam starp Lattelekom
un Telekom Baltija bija noslēgts Līgums par
telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanas tiesību
daļēju nodošanu. Tagad atliek tikai aktīvi izmantot
jaunās iespējas, ko mums sniedz starpsavienojuma līguma
parakstīšana.
- Kādiem fiksētā
tīkla pakalpojumiem Telekom Baltija gatavojas izmantot
starpsavienojumus un jaunās iespējas?
A. Virtmanis: - Licencē, kas izsniegta Telekom
Baltija, ir atļauja sniegt balss telefonijas pakalpojumus. Telekom
Baltija ir piešķirti numerācijas resursi, operatora
izvēles kods, tātad viņi ir gatavi alternatīvu operatora
pakalpojumu sniegšanai. Tas atbilst arī tam, ko viņi ir
paziņojuši. Šobrīd orientācija ir uz biznesa
klientiem.
M. Klēvers: - Galvenais jaunums, kas vēl
nav zināms lielākajai sabiedrības daļai ir operatora
izvēles kods - Telekom Baltija tas ir 198.
Drīzumā paredzēta plaša reklāmas kampaņa, kur
darīsim zināmus jaunos pakalpojumus, kuri būs pieejami gan
biznesa klientiem, gan arī fiziskām personām.
- Dzīve strauji rit uz
priekšu, un Telekom Baltija jau radušies pirmie sekotāji.
A. Kreilis: - Jā, jūlija nogalē
parakstīts līgums ar uzņēmumu CSC Telecom.
- Līgumu slēdz divas
puses, tātad abām vajadzētu ko iegūt. Jauno operatoru ieguvums
ir diezgan skaidrs, bet ko reāli iegūst Lattelekom, atbalstot
konkurentu biznesu?
D. Bēniņa: - Jā, arī mums no
šī biznesa jāiegūst maksimāls labums, kas gan būs
saskatāms tikai pēc ilgāka laika. Lattelekom ir
ieguldījis ļoti lielus līdzekļus tīkla
izbūvē. Labākais šo līdzekļu
atpelnīšanas veids ir pakalpojumu sniegšana, to skaitā
arī starpsavienojumu un citu veidu tīkla resursu pārdošana
jaunajiem operatoriem.
- Ko un vai vispār kaut ko
iegūst Lattelekom klienti? Šis ieguvums nešķiet
taustāms.
A. Kreilis: - Iespēju sazvanīt cita operatora
klientus. Tomēr jārēķinās, ka zvanot cita operatora
klientiem, tarifi būs augstāki, nekā zvanot viena operatora tīkla
robežās. Sagaidāms, ka jebkura tīkla lietotājiem
būs arī pievilcīgi piedāvājumi: sākumā
starptautiskajām sarunām. Tas dos Lattelekom abonentiem
iespēju izvēlēties, vai lietot mūsu starptautiskos
pakalpojumus par cenām un kvalitāti, kādu piedāvājam,
vai arī izvēlēties kāda cita operatora starptautiskos
pakalpojumus par cenām un kvalitāti, ko tas piedāvā.
- Tātad var palikt Lattelekom
klients, bet izmantot tikai kāda cita operatora starptautiskos
pakalpojumus?
A. Kreilis: - Jā, un daudzus pat
varētu apmierināt, ka kvalitāte ir sliktāka, bet arī
cena - zemāka.
D. Bēniņa: - Arī paši operatori
uzskata, ka ar Lattelekom ir grūti konkurēt pakalpojumu
klāstā un klientu apkalpošanas kvalitātē. Viņiem
būtu izdevīgāk piedāvāt pakalpojumus, kādus Lattelekom
nepiedāvā un kādi tik lielam uzņēmumam varētu
arī nekad nebūt.
M. Klēvers: - Nevaru piekrist.
Iespējams, kādam no operatoriem arī ir problēmas, bet
noteikti ne kompānijai Telekom Baltija! Mēs esam
ieguldījuši ievērojamus līdzekļus gan
tehnoloģiskajā aprīkojumā, gan personāla resursos, lai
spētu nodrošināt visaugstāko apkalpošanas līmeni,
betLatvijā mūsu piedāvātās cenas allaž ir
bijušas zemākas, , turpretī Lattelekom visiem
pakalpojumiem tās vienmēr ir bijušas augstas. Runājot par
sakariem - dažos virzienos mēs nodrošinām saviem klientiem
pat augstāku kvalitāti nekā Lattelekom, bet par to lai
labāk spriež mūsu pašreizējie un potenciālie
klienti.
- Starpsavienojumu tarifiem
jābūt tuvinātiem reālajām izmaksām, bet vai
nesanāk tā, ka izmaksas ir gandrīz tikpat lielas kā
ienākumi?
A. Kreilis: - Izmaksās tiek
ierēķināta arī saprātīga peļņa.
Tomēr, izmantojot starpsavienojumus, operatoru pakalpojumi parasti ir
lētāki, jo viņiem netiek uzspiesti un pievienoti tādi
pakalpojumi, ko viņi nepieprasa. Tiesa, starpsavienojumu pakalpojumu
tarifi netiek regulēti, likumdošana paredz tikai to
tuvināšanu izmaksām. Lai gan regulators ir apstiprinājis
izmaksu noteikšanas metodiku, tā vēl ir ieviešanas
stadijā. Plānots, ka pirmās izmaksas būs zināmas
tikai nākamā gada sākumā.
- Bet Lattelekom taču
iekasēs maksu par starpsavienojumiem jau tagad.
A. Virtmanis: - Tas nenotiek kā veikalā.
Līgums ir noslēgts, tajā ir paredzētas noteiktas cenas,
tā kā metodikas dēļ norēķini netiks
traucēti. Tiesa, ja nosacījumi mainīsies, visi līgumi būs
jāgroza.
- Vai pēc metodikas
ieviešanas tarifi varētu būt zemāki nekā tagad?
A. Kreilis: - Ir liela pārliecība, ka
tā tiešām būs.
A. Virtmanis: - Regulators ir
pētījis šos tarifus dažādās Eiropas valstīs.
Tomēr ar Latviju tos tiešā veidā nevar salīdzināt,
jo tie ir tirgi, kur jau notiek konkurence un starpsavienojumu cenas arī
jāaplūko kompleksā ar abonentu cenām un ar to, vai
valstī ir notikusi tarifu līdzsvarošana (tas netieši
attiecas uz starpsavienojumu cenām). Latvijā būtu
jārunā par tranzītu vai dubulttranzītu. Eiropā
tranzīts pamatā attiecas uz galvaspilsētām, bet
dubulttranzīts - uz visu valsts teritoriju. Pēc šādiem
kritērijiem vidējais starpsavienojumu tranzīta sarunu minūtes
tarifs Eiropas kandidātvalstīs ir aptuveni 1,8 (Čehijā -
1,7, Ungārijā - 2,1, Slovēnijā - 1,55, Igaunijā -
0,56), bet dubulttranzīts - 2,3 santīmi minūtē. Lattelekom
piedāvātais tranzīta tarifs Lielrīgas reģionā
šobrīd ir 1,7, bet dubulttranzīta (ar citām
pilsētām) - 5 santīmi minūtē.
A. Kreilis: - Valstis ir diezgan grūti
salīdzināt, jo tās atšķiras pēc
iedzīvotāju blīvuma un tarifu struktūras, kā arī
pēc citiem parametriem. Vajadzētu vērtēt tā: vai
kādā konkrētā valstī uzņēmumi, kuriem ir
starpsavienojumi, attīstās vai arī bankrotē pārāk
augstu tarifu dēļ. Vismaz Latvijā par Tele 2, LMT, Radiokom,
Telekom Baltija vai CSC Telecom nav nekāda pamata teikt, ka
šie uzņēmumi varētu bankrotēt starpsavienojumu tarifu
dēļ. Tieši otrādi - tie piesaista jaunus klientus,
paplašina darbību. Starpsavienojumi ir būtiska biznesa sastāvdaļa,
nevis gremdējošs akmens uzņēmuma kaklā.
A. Virtmanis: - Regulators un arī Lattelekom
ir iesniedzis datus Eiropas pētījumā. Korekti būtu
salīdzināt Latviju ar kandidātvalstīm, jo tur ir vai nu
jaunāki tirgi vai nav pietiekamas konkurences. Varam konstatēt, ka
fiksēto tīklu tranzīta starpsavienojumu tarifs Latvijā
nebūt nav tas augstākais, tas ir vidējs. Tiesa,
dubulttranzītam Latvijā ir augsts tarifs, - augstākā cena
visās kandidātvalstīs par t. s. iekšējo
tālsarunu.
Lai gan Latvijas mobilo tīklu
starpsavienojumu tarifi (LMT - 8,5 un Tele 2 - 8,85 santīmi) ir
pieckārt augstāki nekā fiksēto, tomēr tie ir krietni
zemāki par Eiropas vidējo tarifu mobilā tīkla
starpsavienojumiem, kas ir aptuveni 14,8 santīmi. Kopumā šie
skaitļi parāda, ka starpsavienojumu tarifus ir iespējams
samazināt un, visticamāk, tas arī notiks.
- Kādos gadījumos
starpsavienojuma tarifi varētu būt nedaudz zemāki?
A. Kreilis: - Tas ir iespējams, ja vien tam
nav diskriminējošs pamats. Piemēram, sasniedzot noteiktu
noslodzes apjomu mēnesī, izmaksas uz katru produkcijas vienību
samazinās, un var tikt noteikts cits tarifs. Tādi punkti varētu
tikt iekļauti arī līgumā. Šobrīd mūsu
pamatpiedāvājumā ir izveidota vienkārša tarifu
struktūra. Sarežģīti līguma nosacījumi prasa
arī attiecīgas norēķinu sistēmas, kas var to
vadīt, bet mēs esam gatavi veidot dažādus
piedāvājumus, kas nākotnē atvieglos operatoriem dzīvi
(zemākas pamattarifu vērības, dažādas atlaides).
D. Bēniņa: - Atcerēsimies arī, ka
katram pakalpojumam ir atšķirīgi starpsavienojumu tarifi, - pat
vairāki desmiti dažādu variāciju.
- Licences saņēmuši
vairāk nekā 120 operatoru, cik no tiem varētu slēgt
starpsavienojuma līgumus?
A. Kreilis: - Domāju, ka ne vairāk
kā 15. Tomēr visticamāk, ka šiem mazajiem operatoriem
būs grūti pastāvēt, jo pat jebkurš neliels
starpsavienojums un maza centrāle prasa salīdzinoši lielas
investīcijas. Pēc kāda laika vismaz daļa no šiem
operatoriem varētu apvienoties, līdz paliktu trīs četri
lielāki.
Domāju, ka šajā
biznesā neviens nav gatavs stādīt naudu, lai nekad to
neatgūtu. Tā ir diezgan liela utopija, ka te, Latvijā, ir
tirgus daudziem. Ja raugāmies uz Eiropas valstīm, kur
iedzīvotāju skaits mērāms desmitos miljonu, tur katram
operatoram vajadzīgs vismaz miljons klientu, lai tas varētu
normāli attīstīties.
A. Virtmanis: - Diemžēl gadījies
dzirdēt arī nekorektu viedokli, ka visiem, kam izsniegtas licences,
it kā vajadzīgi starpsavienojumu līgumi. Tā nav, jo
ļoti liela daļa licenču ir izsniegtas interneta piekļuves
pakalpojumu sniegšanai, kuriem nav vajadzīgi nekādi
starpsavienojuma līgumi. Salīdzinājumam var minēt
Norvēģiju, kas nav ES dalībvalsts, un kur 10 gados ir
noslēgti tikai apmēram 20 starpsavienojuma līgumi.
- Ko jūs teiktu tiem, kuri
vēl nesen skandināja, ka Lattelekom speciāli kavējot
konkurenci, neslēdzot starpsavienojuma līgumus.
A. Virtmanis: - Domāju, ka ir nenopietni
regulatoram izskatīt pretenzijas no tiem, kas vispār nav
gājuši uz sarunām. Viņi paliek zaudētājos. Tie,
kas ir parūpējušies par to, lai līgumi tiktu noslēgti,
tirgū būs viņus krietni apsteiguši.
A. Kreilis: - Pilnīgi piekrītu.
Starpsavienojuma sarunas, starpsavienojuma līgums un tā
noslēgšana ir smags darbs. Jāstrādā abām
pusēm, bet it īpaši jaunajiem operatoriem, jo mums ir skaidrs,
ko un kā mēs varam realizēt, kādi piedāvājumi mums
ir pieņemami. Bet, ja operators nevēlas konstruktīvi
diskutēt par biznesu vai pat vispār nenāk uz sarunām un
vēl izsaka pretenzijas, tur nekas pozitīvs nevar sanākt.
M. Klēvers: - Parakstot starpsavienojuma
līgumu, lielākā vai mazākā mērā tomēr
ieguvēji ir abas puses, tomēr vislielākie ieguvēji ir
klienti, kuru labā arī strādā gan Lattelekom, gan Telekom
Baltija.
D. Bēniņa: - Tiesa, ir arī tādi
jaunie operatori, kuriem telekomunikācijas ir pilnīgi svešs
bizness. Ar dažiem no viņiem ir pat interesanti diskutēt.
Mēs esam kā veci buki telekomunikāciju lauciņā,
bet atnāk kāds ar svaigu skatu un savām idejām, un mēs
viņiem varam palīdzēt to realizēt. Mēs
mēģinām raudzīties pozitīvi uz konkurentiem, ja vien
viņi ir gatavi nopietnai sarunai.
Gunta KĻAVIŅA
Pirms telekomunikāciju tirgus liberalizācijas starpsavienojumu līgumus ar Lattelekom SIA bija noslēguši mobilie operatori LMT, Tele 2 un radiotīkla operators Radiokom. Neraugoties uz dažu ekspertu pesimistiskajām prognozēm, ka pirmos fiksētā tīkla starpsavienojumu līgumus varētu parakstīti tikai nākamgad, tas notika jau 14. jūlijā, - pāris nedēļu pēc tam, kad regulators bija apstiprinājis Lattelekom pamatpiedāvājumu. Pirmais Lattelekom SIA līgums ar fiksēto operatoru uzņēmumu Telekom Baltija tika parakstīts nozares amatpersonu un mediju klātbūtnē. Šobrīd SP aicinājusi uz diskusiju Lattelekom Regulēšanas lietu attīstības direktoru Aivaru KREILI, Lattelekom Iekšzemes operatoru biznesa nodaļas vadītāju Ditu BĒNIŅU, SPRK Telekomunikāciju un pasta departamenta direktoru Andri VIRTMANI un Telekom Baltija Komercdepartamenta direktoru Mārtiņu KLĒVERU.
- Pats atbildīgākais posms pirms līguma parakstīšanas ir abu pušu sarunas, jo jāvienojas par milzīgu daudzumu punktu, kas aizņem turpat vai simt lappušu. Tomēr, kā dzirdēts, sarunas ar Telekom Baltija ritējušas pietiekami konstruktīvi un raiti, jo to dalībnieki acīmredzot pratuši pareizi novērtēt situāciju, izvēlēties prioritātes un pieļaut saprātīgus kompromisus.
A. Kreilis: - Manuprāt, sarunu būtību ļoti precīzi nosaka likums, kurš paredz, ka abām pusēm ir pienākums vienoties. Ja tās vienojas bez strīdiem, tādējādi izpildot savu pienākumu pret likumu, regulators sarunās neiejaucas.
D. Bēniņa: - Telekom Baltija ir uzņēmums ar ļoti skaidru darbības stratēģiju. Viņi zina, ko grib, kuros sarunu punktos var piekāpties un kuros jāpanāk uzņēmumam izdevīgāki nosacījumi. Tieši tāpēc viņi acīmredzot ir pirmie. Sarunu process nebija sarežģīts, varētu teikt, ka šis īstenībā bija labs paraugs, kā vajadzētu slēgt līgumus.
M. Klēvers: Gribētu uzsvērt to, ka gan Telekom Baltija, gan Lattelekom dokumenta tapšanā ieguldīja lielu darbu, jo parakstītais līgums ievērojami atšķiras no janvārī piedāvātā sākuma varianta. Protams, mēs nesasniedzām visu, ko mums būtu gribējies redzēt šajā līgumā, tomēr kopumā varu teikt, ka mūsu sadarbība tiešām bija produktīva un dialogs - konstruktīvs. No savas puses gribētu atzīmēt Lattelekom pārstāvju vēlmi virzīties uz priekšu.
- Vai līgumā nebija tādu punktu, kurus varbūt varētu uzskatīt par diskriminējošiem?
D. Bēniņa: - Ja kas tāds būtu bijis, tas tiktu fiksēts kā strīds vai domstarpības, kuras būtu jāizšķir regulatoram. Šīs bija ļoti konstruktīvas sarunas, un, ja cilvēki saprot nozari un to, ka šis, lai arī regulēts, tomēr ir bizness, tad tādas problēmas nerodas. Turklāt līguma pamatā ir Lattelekom starpsavienojuma pamatpiedāvājums, kuru apstiprinājis regulators, tātad tas jau a priori izslēdz jelkādu diskrimināciju.
M. Klēvers: - Par diskriminējošiem es gan tos nesauktu, tomēr ir vairāki punkti, kurus iespējams tulkot dažādi, taču regulators tos ir apstiprinājis un līgums starp Lattelekom un Telekom Baltija parakstīts. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs neturpināsim darbu likumā un normatīvajos dokumentos paredzētajā kārtībā, lai uzlabotu nosacījumus.
- Kā notiek starpsavienojumu punktu izvēle?
D. Bēniņa: - Katram operatoram ir tiesības nosaukt savus starpsavienojuma punktus, un katram jārūpējas arī par savas izejošās informācijas plūsmas (trafika) nogādāšanu līdz šim punktam. Tātad Lattelekom ziņā ir, kā aizgādāt savu trafiku līdz Telekom Baltija nosauktajam punktam, un otrādi. Lattelekom starpsavienojuma punkti nav izvēlēti nejauši: tās ir divas lielās tranzīta centrāles, kas spēj apkalpot attiecīgo noslodzi un nodrošināt vajadzīgo pakalpojumu kvalitāti.
- Tomēr sarunu gaitā var pavīdēt arī pieprasījums izveidot starpsavienojuma punktu tur, kur Lattelekom tā nav vai kur tas nav komerciāli izdevīgi.
D. Bēniņa: - Ja kāds operators pieprasa starpsavienojuma punkta izveidi citur, mēs izpētām iespējas un pārbaudām, vai to iespējams izdarīt tā, kā to paredz starpsavienojuma pamatpiedāvājums.
- Kad līgums parakstīts, atliek šos starpsavienojumus tehniski ierīkot. Kā tas notiek?
A. Kreilis: - Maldīgs ir priekšstats, ka tikai jāparaksta dokumenti un viss darbosies. Patiesībā jāizbūvē jaunas līnijas no vienas līgumslēdzēju puses starpsavienojuma punkta līdz otras puses starpsavienojuma punktam. To katrs savā pusē dara abi operatori. Jāvienojas arī par to, kā tiks izmantota pašreizējās kapacitātes, lai nodrošinātu starpsavienojuma funkcionēšanu. Nākamais posms - savienojumu tehniskā pārbaude. Pēc tam jāpārbauda arī katra līgumā paredzētā pakalpojuma darbība - uzskaite, tarifikācija, kvalitātes mērījumi (arī šajos procesos piedalās abas puses). Tikai tad, kad abas puses ir akceptējušas šīs pārbaudes, var ķerties pie starpsavienojumu ekspluatācijas un komercdarbības.
- Kad varētu sākties Telekom Baltija komercdarbība fiksētajā tīklā?
M. Klēvers: - Nebūtu pareizi runāt par Telekom Baltija komercdarbības uzsākšanu fiksētajā tīklā, bet gan par šīs darbības turpināšanu un paplašināšanos, jo mūsu licence darbojas jau no 2003. gada 1. janvāra, bet vēl pirms tam starp Lattelekom un Telekom Baltija bija noslēgts Līgums par telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanas tiesību daļēju nodošanu. Tagad atliek tikai aktīvi izmantot jaunās iespējas, ko mums sniedz starpsavienojuma līguma parakstīšana.
- Kādiem fiksētā tīkla pakalpojumiem Telekom Baltija gatavojas izmantot starpsavienojumus un jaunās iespējas?
A. Virtmanis: - Licencē, kas izsniegta Telekom Baltija, ir atļauja sniegt balss telefonijas pakalpojumus. Telekom Baltija ir piešķirti numerācijas resursi, operatora izvēles kods, tātad viņi ir gatavi alternatīvu operatora pakalpojumu sniegšanai. Tas atbilst arī tam, ko viņi ir paziņojuši. Šobrīd orientācija ir uz biznesa klientiem.
M. Klēvers: - Galvenais jaunums, kas vēl nav zināms lielākajai sabiedrības daļai ir operatora izvēles kods - Telekom Baltija tas ir 198. Drīzumā paredzēta plaša reklāmas kampaņa, kur darīsim zināmus jaunos pakalpojumus, kuri būs pieejami gan biznesa klientiem, gan arī fiziskām personām.
- Dzīve strauji rit uz priekšu, un Telekom Baltija jau radušies pirmie sekotāji.
A. Kreilis: - Jā, jūlija nogalē parakstīts līgums ar uzņēmumu CSC Telecom.
- Līgumu slēdz divas puses, tātad abām vajadzētu ko iegūt. Jauno operatoru ieguvums ir diezgan skaidrs, bet ko reāli iegūst Lattelekom, atbalstot konkurentu biznesu?
D. Bēniņa: - Jā, arī mums no šī biznesa jāiegūst maksimāls labums, kas gan būs saskatāms tikai pēc ilgāka laika. Lattelekom ir ieguldījis ļoti lielus līdzekļus tīkla izbūvē. Labākais šo līdzekļu atpelnīšanas veids ir pakalpojumu sniegšana, to skaitā arī starpsavienojumu un citu veidu tīkla resursu pārdošana jaunajiem operatoriem.
- Ko un vai vispār kaut ko iegūst Lattelekom klienti? Šis ieguvums nešķiet taustāms.
A. Kreilis: - Iespēju sazvanīt cita operatora klientus. Tomēr jārēķinās, ka zvanot cita operatora klientiem, tarifi būs augstāki, nekā zvanot viena operatora tīkla robežās. Sagaidāms, ka jebkura tīkla lietotājiem būs arī pievilcīgi piedāvājumi: sākumā starptautiskajām sarunām. Tas dos Lattelekom abonentiem iespēju izvēlēties, vai lietot mūsu starptautiskos pakalpojumus par cenām un kvalitāti, kādu piedāvājam, vai arī izvēlēties kāda cita operatora starptautiskos pakalpojumus par cenām un kvalitāti, ko tas piedāvā.
- Tātad var palikt Lattelekom klients, bet izmantot tikai kāda cita operatora starptautiskos pakalpojumus?
A. Kreilis: - Jā, un daudzus pat varētu apmierināt, ka kvalitāte ir sliktāka, bet arī cena - zemāka.
D. Bēniņa: - Arī paši operatori uzskata, ka ar Lattelekom ir grūti konkurēt pakalpojumu klāstā un klientu apkalpošanas kvalitātē. Viņiem būtu izdevīgāk piedāvāt pakalpojumus, kādus Lattelekom nepiedāvā un kādi tik lielam uzņēmumam varētu arī nekad nebūt.
M. Klēvers: - Nevaru piekrist. Iespējams, kādam no operatoriem arī ir problēmas, bet noteikti ne kompānijai Telekom Baltija! Mēs esam ieguldījuši ievērojamus līdzekļus gan tehnoloģiskajā aprīkojumā, gan personāla resursos, lai spētu nodrošināt visaugstāko apkalpošanas līmeni, betLatvijā mūsu piedāvātās cenas allaž ir bijušas zemākas, , turpretī Lattelekom visiem pakalpojumiem tās vienmēr ir bijušas augstas. Runājot par sakariem - dažos virzienos mēs nodrošinām saviem klientiem pat augstāku kvalitāti nekā Lattelekom, bet par to lai labāk spriež mūsu pašreizējie un potenciālie klienti.
- Starpsavienojumu tarifiem jābūt tuvinātiem reālajām izmaksām, bet vai nesanāk tā, ka izmaksas ir gandrīz tikpat lielas kā ienākumi?
A. Kreilis: - Izmaksās tiek ierēķināta arī saprātīga peļņa. Tomēr, izmantojot starpsavienojumus, operatoru pakalpojumi parasti ir lētāki, jo viņiem netiek uzspiesti un pievienoti tādi pakalpojumi, ko viņi nepieprasa. Tiesa, starpsavienojumu pakalpojumu tarifi netiek regulēti, likumdošana paredz tikai to tuvināšanu izmaksām. Lai gan regulators ir apstiprinājis izmaksu noteikšanas metodiku, tā vēl ir ieviešanas stadijā. Plānots, ka pirmās izmaksas būs zināmas tikai nākamā gada sākumā.
- Bet Lattelekom taču iekasēs maksu par starpsavienojumiem jau tagad.
A. Virtmanis: - Tas nenotiek kā veikalā. Līgums ir noslēgts, tajā ir paredzētas noteiktas cenas, tā kā metodikas dēļ norēķini netiks traucēti. Tiesa, ja nosacījumi mainīsies, visi līgumi būs jāgroza.
- Vai pēc metodikas ieviešanas tarifi varētu būt zemāki nekā tagad?
A. Kreilis: - Ir liela pārliecība, ka tā tiešām būs.
A. Virtmanis: - Regulators ir pētījis šos tarifus dažādās Eiropas valstīs. Tomēr ar Latviju tos tiešā veidā nevar salīdzināt, jo tie ir tirgi, kur jau notiek konkurence un starpsavienojumu cenas arī jāaplūko kompleksā ar abonentu cenām un ar to, vai valstī ir notikusi tarifu līdzsvarošana (tas netieši attiecas uz starpsavienojumu cenām). Latvijā būtu jārunā par tranzītu vai dubulttranzītu. Eiropā tranzīts pamatā attiecas uz galvaspilsētām, bet dubulttranzīts - uz visu valsts teritoriju. Pēc šādiem kritērijiem vidējais starpsavienojumu tranzīta sarunu minūtes tarifs Eiropas kandidātvalstīs ir aptuveni 1,8 (Čehijā - 1,7, Ungārijā - 2,1, Slovēnijā - 1,55, Igaunijā - 0,56), bet dubulttranzīts - 2,3 santīmi minūtē. Lattelekom piedāvātais tranzīta tarifs Lielrīgas reģionā šobrīd ir 1,7, bet dubulttranzīta (ar citām pilsētām) - 5 santīmi minūtē.
A. Kreilis: - Valstis ir diezgan grūti salīdzināt, jo tās atšķiras pēc iedzīvotāju blīvuma un tarifu struktūras, kā arī pēc citiem parametriem. Vajadzētu vērtēt tā: vai kādā konkrētā valstī uzņēmumi, kuriem ir starpsavienojumi, attīstās vai arī bankrotē pārāk augstu tarifu dēļ. Vismaz Latvijā par Tele 2, LMT, Radiokom, Telekom Baltija vai CSC Telecom nav nekāda pamata teikt, ka šie uzņēmumi varētu bankrotēt starpsavienojumu tarifu dēļ. Tieši otrādi - tie piesaista jaunus klientus, paplašina darbību. Starpsavienojumi ir būtiska biznesa sastāvdaļa, nevis gremdējošs akmens uzņēmuma kaklā.
A. Virtmanis: - Regulators un arī Lattelekom ir iesniedzis datus Eiropas pētījumā. Korekti būtu salīdzināt Latviju ar kandidātvalstīm, jo tur ir vai nu jaunāki tirgi vai nav pietiekamas konkurences. Varam konstatēt, ka fiksēto tīklu tranzīta starpsavienojumu tarifs Latvijā nebūt nav tas augstākais, tas ir vidējs. Tiesa, dubulttranzītam Latvijā ir augsts tarifs, - augstākā cena visās kandidātvalstīs par t. s. iekšējo tālsarunu.
Lai gan Latvijas mobilo tīklu starpsavienojumu tarifi (LMT - 8,5 un Tele 2 - 8,85 santīmi) ir pieckārt augstāki nekā fiksēto, tomēr tie ir krietni zemāki par Eiropas vidējo tarifu mobilā tīkla starpsavienojumiem, kas ir aptuveni 14,8 santīmi. Kopumā šie skaitļi parāda, ka starpsavienojumu tarifus ir iespējams samazināt un, visticamāk, tas arī notiks.
- Kādos gadījumos starpsavienojuma tarifi varētu būt nedaudz zemāki?
A. Kreilis: - Tas ir iespējams, ja vien tam nav diskriminējošs pamats. Piemēram, sasniedzot noteiktu noslodzes apjomu mēnesī, izmaksas uz katru produkcijas vienību samazinās, un var tikt noteikts cits tarifs. Tādi punkti varētu tikt iekļauti arī līgumā. Šobrīd mūsu pamatpiedāvājumā ir izveidota vienkārša tarifu struktūra. Sarežģīti līguma nosacījumi prasa arī attiecīgas norēķinu sistēmas, kas var to vadīt, bet mēs esam gatavi veidot dažādus piedāvājumus, kas nākotnē atvieglos operatoriem dzīvi (zemākas pamattarifu vērības, dažādas atlaides).
D. Bēniņa: - Atcerēsimies arī, ka katram pakalpojumam ir atšķirīgi starpsavienojumu tarifi, - pat vairāki desmiti dažādu variāciju.
- Licences saņēmuši vairāk nekā 120 operatoru, cik no tiem varētu slēgt starpsavienojuma līgumus?
A. Kreilis: - Domāju, ka ne vairāk kā 15. Tomēr visticamāk, ka šiem mazajiem operatoriem būs grūti pastāvēt, jo pat jebkurš neliels starpsavienojums un maza centrāle prasa salīdzinoši lielas investīcijas. Pēc kāda laika vismaz daļa no šiem operatoriem varētu apvienoties, līdz paliktu trīs četri lielāki.
Domāju, ka šajā biznesā neviens nav gatavs stādīt naudu, lai nekad to neatgūtu. Tā ir diezgan liela utopija, ka te, Latvijā, ir tirgus daudziem. Ja raugāmies uz Eiropas valstīm, kur iedzīvotāju skaits mērāms desmitos miljonu, tur katram operatoram vajadzīgs vismaz miljons klientu, lai tas varētu normāli attīstīties.
A. Virtmanis: - Diemžēl gadījies dzirdēt arī nekorektu viedokli, ka visiem, kam izsniegtas licences, it kā vajadzīgi starpsavienojumu līgumi. Tā nav, jo ļoti liela daļa licenču ir izsniegtas interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanai, kuriem nav vajadzīgi nekādi starpsavienojuma līgumi. Salīdzinājumam var minēt Norvēģiju, kas nav ES dalībvalsts, un kur 10 gados ir noslēgti tikai apmēram 20 starpsavienojuma līgumi.
- Ko jūs teiktu tiem, kuri vēl nesen skandināja, ka Lattelekom speciāli kavējot konkurenci, neslēdzot starpsavienojuma līgumus.
A. Virtmanis: - Domāju, ka ir nenopietni regulatoram izskatīt pretenzijas no tiem, kas vispār nav gājuši uz sarunām. Viņi paliek zaudētājos. Tie, kas ir parūpējušies par to, lai līgumi tiktu noslēgti, tirgū būs viņus krietni apsteiguši.
A. Kreilis: - Pilnīgi piekrītu. Starpsavienojuma sarunas, starpsavienojuma līgums un tā noslēgšana ir smags darbs. Jāstrādā abām pusēm, bet it īpaši jaunajiem operatoriem, jo mums ir skaidrs, ko un kā mēs varam realizēt, kādi piedāvājumi mums ir pieņemami. Bet, ja operators nevēlas konstruktīvi diskutēt par biznesu vai pat vispār nenāk uz sarunām un vēl izsaka pretenzijas, tur nekas pozitīvs nevar sanākt.
M. Klēvers: - Parakstot starpsavienojuma līgumu, lielākā vai mazākā mērā tomēr ieguvēji ir abas puses, tomēr vislielākie ieguvēji ir klienti, kuru labā arī strādā gan Lattelekom, gan Telekom Baltija.
D. Bēniņa: - Tiesa, ir arī tādi jaunie operatori, kuriem telekomunikācijas ir pilnīgi svešs bizness. Ar dažiem no viņiem ir pat interesanti diskutēt. Mēs esam kā veci buki telekomunikāciju lauciņā, bet atnāk kāds ar svaigu skatu un savām idejām, un mēs viņiem varam palīdzēt to realizēt. Mēs mēģinām raudzīties pozitīvi uz konkurentiem, ja vien viņi ir gatavi nopietnai sarunai.
Gunta KĻAVIŅA