Minox izgudrotājs Valters Caps
Minox izgudrotajs V
17.
jūlijā, sešdesmit piecus gadus pēc tam, kad dienasgaismu
ieraudzīja viens no brīnumainākajiem un
leģendārākajiem 20. gadsimta izgudrojumiem, minifotoaparāts
Minox, tā izgudrotājs, kādreizējais rīdzinieks
Valters Caps, aizvēra acis uz mūžu. Tāpēc vēlreiz
pavērsim vēstures lappuses.
Valters
Caps (Walter Zapp) dzimis
Rīgā 1905. gada 4. septembrī tirgotāju ģimenē.
Tēvs Kārlis bija Lielbritānijas pavalstnieks. Māte
Emīlija Antonija Ida Burhards baltvāciete. 1918. gadā Krievijas
varas iestādes daudzas rīdzinieku ģimenes, to skaitā
arī Capu ģimeni, izsūtīja uz Ufas pilsētu Urālos.
Pēc atgriešanās Latvijā ģimene 1921. gadā
nolēma caur Tallinu doties uz Rietumiem. Vispirms uz Tallinu aizbrauca
tēvs, bet ģimene viņam pievienojās vēlāk.
1922.
gada sākumā V. Caps atrada mācekļa darbu labākajā
Tallinas mākslas fotogrāfijas darbnīcā pie Valtera
Lemberga. Tur viņš iepazinās ar fotoaparāta darbības
principiem un fotografēšanas mākslu.
Jau
1922. gadā V. Capam radās ideja izveidot maza izmēra fotokameru.
1932. gadā Valters Caps un Rihards Jirgens nodibināja
kopuzņēmumu, kurā Caps apņēmās ieguldīt
idejas, bet Jirgens naudu. Četru gadu laikā, iesaistot
šajā darbā optiķi Karlu Indusu un mehāniķi Hansu
Epneru, radās unikāla fotoaparāta paraugs. Tomēr Capam un
Jirgenam neizdevās ne Igaunijā, ne citās valstīs atrast
firmu, kura būtu ar mieru izgatavot mazgabarīta aparātu, jo
acīmredzot neticēja, ka ir tapis kas vēl nebijis. Tad V. Caps
izteica priekšlikumu VEF pārstāvim Tallinā, kurš 1936.
gadā Capam un Jirgenam noorganizēja tikšanos ar VEF direktoru
Teodoru Vītolu. VEF vadība to uzņēma ar izpratni, lai gan
tas bija risks, jo rūpnīca neko tamlīdzīgu netika
ražojusi. V. Caps tā paša gada rudenī
pārcēlās uz Rīgu, noslēdza kontraktu un kopā ar latviešu
inženieriem un konstruktoriem ķērās pie
tehnoloģiskās izstrādes rūpnieciskai ražošanai.
Līdztekus gatavoja palīgierīces: palielinātājus no 6 x
9 līdz 24 x 30 cm fotoattēlu kopēšanai, Minox
statīva galviņu, attīstīšanas tanku u. c.
1936.
gada 21., 22., 23. un 24. decembrī VEF iesniedza četrus patenta
pieteikumus, kā autoru minot Valteru Capu. Bija svarīgi dot
fotoaparātam piemērotu nosaukumu. Caps kopīgi ar draugu Nikolaju
Nīlanderu izvēlējās vārdu Minox. Pirmie patenta
pieteikumi tika reģistrēti Somijā, vēlāk vairāk
nekā 20 valstīs. 1937. gadā tapa eksperimentālā
partija, un tās sagatavošana notika lielā slepenībā.
Pirmais rūpnieciski izgatavotais aparāta paraugs darbojās
nevainojami. Aparātu ražošana tirgus vajadzībām tika
sākta 1938. gada 12. aprīlī. Tas bija apvērsums ne tikai
Latvijā, bet visā fotorūpniecībā. Trīsdesmitajos gados
neviens fotoaparāts nedarbojās teleskopiskā veidā, atvelkot
čaulu. Tas bija tehnoloģiski jauns princips, turklāt jaunums
bija arī dubultkasete, kurā ievietoja neperforētu filmu.
Fotoaparātu
VEF veikalā Brīvības un Raiņa bulvāra stūrī
varēja nopirkt par 248 latiem. Padomju laika filmās bieži tika
rādīts, kā spiegs vai izlūks ar VEF Minox
fotografē dokumentus, bet tas nebija gatavots šim nolūkam.
Tā bija filmu režisoru izdoma, lai gan speciālie dienesti
reizēm izmantojuši Minox kameru, jo tās tehniskie
rādītāji ļāva fotografēt dokumentu no 20 cm
attāluma. Turklāt kamera bija ļoti maza - 17 x 27 x 80 mm. Masa
125 g. Ar to varēja izdarīt 50 uzņēmumu. Līdz 1942.
gadam VEF izgatavoja aptuveni 17 000 fotoaparātu, kuras eksportēja uz
visām attīstītākajām pasaules valstīm.
Kad
1940. gadā Latviju okupēja PSRS, ražošana netika
pārtraukta. Tad gravējumu Made in Latvia aizstāja ar Made
in USSR, un - likteņa ironija! - tieši pēdējais
pasaules kolekcionāru vidū ir īpaši pieprasīts. Minox
aparātus VEF pārtrauca ražot 1942. gadā, kad arī
sāka izvest uz Vāciju Minox ražošanas iekārtas.
Tās stāvējušas nesamontētas vairāk nekā
divus gadus.
Sākoties
Otrajam pasaules karam, V. Caps aizbrauca uz Berlīni un līdz 1945.
gadam strādāja firmas AEG Mikroskopijas nodaļā. 1945. gadā
kopīgi ar Rihardu Jirgenu Veclāras pilsētā nodibināja
uzņēmumu Minox GmbH un sāka fotoaparātu
ražošanu. Minox kamera un tās palīgierīces bija
moderns izstrādājums ar elegantu dizainu. Nepārspēts tas ir
arī tagad, lai gan vācu firma vairākkārt to uzlabojusi,
izmantojot elektroniku, pat apzeltot aparātu. Ap 1950. gadu Capam radies
konflikts ar rūpnīcas vadību un viņš aizbrauca uz
Šveici, kur nodarbojās ar aprēķiniem un
konstruēšanas darbiem miniatūrās fotogrāfijas
jomā. Sadarbība ar Minox GmbH atjaunojās 1990. gadā.
Veclāra iela, kurā atrodas firmas Minox GmbH galvenā
ēka, nosaukta Valtera Capa vārdā. 2000. gada jūnijā
Valters Caps, viņa dēls un daudzi firmas pārstāvji
apmeklēja Latvijas Fotogrāfijas muzeju, VEF muzeju un
bijušā direktora Teodora Vītola kabinetu, kurā 1936.
gadā tika parakstīts līgums par fotoaparāta
izgatavošanu. Latvijas Zinātņu akadēmija 2001. gada 24.
aprīlī Valteram Capam piešķīra Goda doktora
nosaukumu. Leģendārais izgudrotājs šķīries no
dzīves 97 gadu vecumā.
Pēteris KORSAKS, fotovēsturnieks
17. jūlijā, sešdesmit piecus gadus pēc tam, kad dienasgaismu ieraudzīja viens no brīnumainākajiem un leģendārākajiem 20. gadsimta izgudrojumiem, minifotoaparāts Minox, tā izgudrotājs, kādreizējais rīdzinieks Valters Caps, aizvēra acis uz mūžu. Tāpēc vēlreiz pavērsim vēstures lappuses.
Valters Caps (Walter Zapp) dzimis Rīgā 1905. gada 4. septembrī tirgotāju ģimenē. Tēvs Kārlis bija Lielbritānijas pavalstnieks. Māte Emīlija Antonija Ida Burhards baltvāciete. 1918. gadā Krievijas varas iestādes daudzas rīdzinieku ģimenes, to skaitā arī Capu ģimeni, izsūtīja uz Ufas pilsētu Urālos. Pēc atgriešanās Latvijā ģimene 1921. gadā nolēma caur Tallinu doties uz Rietumiem. Vispirms uz Tallinu aizbrauca tēvs, bet ģimene viņam pievienojās vēlāk.
1922. gada sākumā V. Caps atrada mācekļa darbu labākajā Tallinas mākslas fotogrāfijas darbnīcā pie Valtera Lemberga. Tur viņš iepazinās ar fotoaparāta darbības principiem un fotografēšanas mākslu.
Jau 1922. gadā V. Capam radās ideja izveidot maza izmēra fotokameru. 1932. gadā Valters Caps un Rihards Jirgens nodibināja kopuzņēmumu, kurā Caps apņēmās ieguldīt idejas, bet Jirgens naudu. Četru gadu laikā, iesaistot šajā darbā optiķi Karlu Indusu un mehāniķi Hansu Epneru, radās unikāla fotoaparāta paraugs. Tomēr Capam un Jirgenam neizdevās ne Igaunijā, ne citās valstīs atrast firmu, kura būtu ar mieru izgatavot mazgabarīta aparātu, jo acīmredzot neticēja, ka ir tapis kas vēl nebijis. Tad V. Caps izteica priekšlikumu VEF pārstāvim Tallinā, kurš 1936. gadā Capam un Jirgenam noorganizēja tikšanos ar VEF direktoru Teodoru Vītolu. VEF vadība to uzņēma ar izpratni, lai gan tas bija risks, jo rūpnīca neko tamlīdzīgu netika ražojusi. V. Caps tā paša gada rudenī pārcēlās uz Rīgu, noslēdza kontraktu un kopā ar latviešu inženieriem un konstruktoriem ķērās pie tehnoloģiskās izstrādes rūpnieciskai ražošanai. Līdztekus gatavoja palīgierīces: palielinātājus no 6 x 9 līdz 24 x 30 cm fotoattēlu kopēšanai, Minox statīva galviņu, attīstīšanas tanku u. c.
1936. gada 21., 22., 23. un 24. decembrī VEF iesniedza četrus patenta pieteikumus, kā autoru minot Valteru Capu. Bija svarīgi dot fotoaparātam piemērotu nosaukumu. Caps kopīgi ar draugu Nikolaju Nīlanderu izvēlējās vārdu Minox. Pirmie patenta pieteikumi tika reģistrēti Somijā, vēlāk vairāk nekā 20 valstīs. 1937. gadā tapa eksperimentālā partija, un tās sagatavošana notika lielā slepenībā. Pirmais rūpnieciski izgatavotais aparāta paraugs darbojās nevainojami. Aparātu ražošana tirgus vajadzībām tika sākta 1938. gada 12. aprīlī. Tas bija apvērsums ne tikai Latvijā, bet visā fotorūpniecībā. Trīsdesmitajos gados neviens fotoaparāts nedarbojās teleskopiskā veidā, atvelkot čaulu. Tas bija tehnoloģiski jauns princips, turklāt jaunums bija arī dubultkasete, kurā ievietoja neperforētu filmu.
Fotoaparātu VEF veikalā Brīvības un Raiņa bulvāra stūrī varēja nopirkt par 248 latiem. Padomju laika filmās bieži tika rādīts, kā spiegs vai izlūks ar VEF Minox fotografē dokumentus, bet tas nebija gatavots šim nolūkam. Tā bija filmu režisoru izdoma, lai gan speciālie dienesti reizēm izmantojuši Minox kameru, jo tās tehniskie rādītāji ļāva fotografēt dokumentu no 20 cm attāluma. Turklāt kamera bija ļoti maza - 17 x 27 x 80 mm. Masa 125 g. Ar to varēja izdarīt 50 uzņēmumu. Līdz 1942. gadam VEF izgatavoja aptuveni 17 000 fotoaparātu, kuras eksportēja uz visām attīstītākajām pasaules valstīm.
Kad 1940. gadā Latviju okupēja PSRS, ražošana netika pārtraukta. Tad gravējumu Made in Latvia aizstāja ar Made in USSR, un - likteņa ironija! - tieši pēdējais pasaules kolekcionāru vidū ir īpaši pieprasīts. Minox aparātus VEF pārtrauca ražot 1942. gadā, kad arī sāka izvest uz Vāciju Minox ražošanas iekārtas. Tās stāvējušas nesamontētas vairāk nekā divus gadus.
Sākoties Otrajam pasaules karam, V. Caps aizbrauca uz Berlīni un līdz 1945. gadam strādāja firmas AEG Mikroskopijas nodaļā. 1945. gadā kopīgi ar Rihardu Jirgenu Veclāras pilsētā nodibināja uzņēmumu Minox GmbH un sāka fotoaparātu ražošanu. Minox kamera un tās palīgierīces bija moderns izstrādājums ar elegantu dizainu. Nepārspēts tas ir arī tagad, lai gan vācu firma vairākkārt to uzlabojusi, izmantojot elektroniku, pat apzeltot aparātu. Ap 1950. gadu Capam radies konflikts ar rūpnīcas vadību un viņš aizbrauca uz Šveici, kur nodarbojās ar aprēķiniem un konstruēšanas darbiem miniatūrās fotogrāfijas jomā. Sadarbība ar Minox GmbH atjaunojās 1990. gadā. Veclāra iela, kurā atrodas firmas Minox GmbH galvenā ēka, nosaukta Valtera Capa vārdā. 2000. gada jūnijā Valters Caps, viņa dēls un daudzi firmas pārstāvji apmeklēja Latvijas Fotogrāfijas muzeju, VEF muzeju un bijušā direktora Teodora Vītola kabinetu, kurā 1936. gadā tika parakstīts līgums par fotoaparāta izgatavošanu. Latvijas Zinātņu akadēmija 2001. gada 24. aprīlī Valteram Capam piešķīra Goda doktora nosaukumu. Leģendārais izgudrotājs šķīries no dzīves 97 gadu vecumā.
Pēteris KORSAKS, fotovēsturnieks