Mērīsim ātrāk, lai nenogriež cits

 

Pasts ir gandrīz tikpat sens kā civilizācijas vēsture. Arī Latvijas pasta 371 darbības gadā uzkrātās tradīcijas ir vērā ņemamas. Liela daļa sabiedrības labprāt izmanto pasta pakalpojumus tieši to drošuma un gadu gaitā stiprināto tradīciju dēļ. Protams, arī tādēļ, ka Latvijas pastam joprojām pieder monopols uz vēstuļu (līdz 20 gramiem) sūtīšanu. Tiesa, šis joprojām ir pasta visienesīgākais pakalpojums, toties daži citi, kuriem jāsaskaras ar spēcīgu konkurenci, var zaudēt pozīcijas, ja kardināli nemainīsies pasta ļaužu domāšana, attieksme pret biznesu. Par to cieši pārliecināts Latvijas pasta jaunais ģenerāldirektors Gints ŠKODOVS, kurš oficiāli šo amatu ieņem kopš 29. augusta.

 

- Latvijas pasta administrācijas ēka tagad nedaudz iespiesta starp jaunajiem lielveikaliem, it kā palikusi ēnā. Vai jums nešķiet, ka tā noticis arī ar visu Latvijas pastu, kuru modernais bizness cenšas nostumt malā?

 - Ēnā stāvot, vismaz ir laiks pienācīgi sagatavoties pārmaiņām. Tiesa, tās acīmredzot nenotiks tik strauji, kā cerēju, jo pasta struktūra ir pārāk liela un inerta, lai to ātri iekustinātu un pārveidotu.

- Kāda ir jūsu stratēģija, ieņemot šī milzu uzņēmuma vadītāja krēslu?

- Noteikti vajadzīgas progresīvas pārmaiņas, tomēr jāpatur prātā, ka nepareizs solis var dārgi maksāt. Taču vairs īsti nevar vadīties arī pēc vecās gudrības: septiņreiz nomēri un tikai tad nogriez. Mūsdienās darbojas cits princips: kamēr tu septiņreiz mērīsi, cits jau nogriezīs. Protams, bez mērīšanas neiztikt, bet tas jādara ātri, lai cits nepaspēj nogriezt.

- Kā vērtējat Latvijas pasta pašreizējo stāvokli? Šķiet, ka ar pasta pamatpakalpojumiem viss ir kārtībā.

- Ražošanā tiešām viss ir kārtībā. Visas vēstules tiek savāktas, sašķirotas, piegādātas, visi pakalpojumi - nodrošināti. Taču to Latvijas pasts darījis gadu gadiem, bet šobrīd ar to vairs nepietiek. Pakalpojumi ir jāattīsta, jāsāk pārdot. Rezultātā veidojas apburtais loks: lai varētu attīstīt un pārdot pakalpojumus,  mums ir vajadzīgs kvalificēts darbaspēks ar mūsdienīgu domāšanu. Lai varētu pieņemt darbā tādus cilvēkus, viņiem jāmaksā pienācīgas algas. Lai varētu maksāt, pastam nauda jānopelna, bet, lai to izdarītu, jāattīsta pakalpojumi. Tomēr, manuprāt, pamazām izdodas pārraut šo burvju loku: esam spēruši pirmos soļus attiecībā uz darbinieku atalgojumu un kvalifikācijas uzlabošanos. Latiņu esmu pacēlis augstu. Nevaram atļauties ekonomēt uz speciālistu rēķina.

- Kur paredzēts apmācīt speciālistus?

- Tiek izstrādāta mācību programma un kursu saraksts. Pēc tam izsludināsim konkursu par ārējo apmācību, kuru acīmredzot pirksim no kādas firmas. Tālāk šī programma attīstīsies pēc t. s. piramīdas principa: vadītāji, kuri tiks apmācīti šādos kursos, paši apmācīs viņiem padotos vadītājus, tie - nākamos utt. Tas, protams, neattiecas uz visām programmām. Būs arī specializētās programmas, kuras orientētas tikai uz direktoriem, grāmatvežiem vai citiem speciālistiem.

Esmu saplānojis tikšanās ar dažādiem konsultantiem, kas varētu būt noderīgi pasta attīstībai. Esmu apziņojis visus direktorus, kurā dienā viņiem jānāk klausīties un mācīties. Piektdienās mēs izbraucam ārpus Rīgas un apkopojam visu iegūto informāciju, izdarām secinājumus, izvirzām prioritātes.

- Kas notiks ar mazajām, nerentablajām lauku pasta nodaļām?

- Negrasāmies tās slēgt, jo tā ir daļa no pasta infrastruktūras. Protams, nerentablais bizness jāpadara rentabls, jāatrod, ko šīs nodaļas varētu darīt papildus. Lai arī cik tālos laukos pasta nodaļa atrastos, tai apkārt dzīvo cilvēki, un bieži vien viņiem tā ir vienīgā saikne ar ārpasauli. Mūsu uzdevums ir izpētīt, ko cilvēki vēlas, ko varam viņiem piedāvāt. Varbūt varam piegādāt arī pārtiku vai saimniecības preces.

- Droši vien kādu biznesa ideju varētu pārmantot arī no Nacionālā maksājumu centra, kur strādājāt iepriekš. Starp citu, vai kādreizējie kolēģi nav kļuvuši par konkurentiem?

- Nē, neuzskatu NMC par konkurentu, tas ir mūsu klients, kurš gadā sagatavo nosūtīšanai aptuveni 12 miljonus vēstuļu (rēķinu vai reklāmu), bet klientiem tās piegādā Latvijas pasts. Ja nespēsim sakārtot attiecības ar šādiem lieliem klientiem līdz monopolstāvokļa beigām, Latvijas pastam tās būtu lielas problēmas. Arī NMC šo 12 miljonu vēstuļu plūsmu varētu nodot citam piegādātājam, kurš piedāvātu izdevīgākus noteikumus.   

Mani uztrauc tas, ka Latvijas pasta attieksme pret klientu nav mainījusies. Klients var klaudzināt pie pasta durvīm, bet nereti mēs viņu atraidām. Tas gan skar pasta reputāciju, gan samazina ieņēmumus. NMC attieksme pret klientu ir kardināli atšķirīga.

- Varbūt iezīmējas kāds pilnīgi jauns LP darbības virziens, jauna pakalpojumu grupa?

- Nesen ieviesām jaunu pakalpojumu Abonē+, kuru piedāvājam preses izdevējiem. Pakalpojuma būtība ir tāda, ka klientiem nav jāiet uz pasta nodaļu, nav jāstāv rindās un jātērē laiks, lai abonētu presi. Viņi var aizpildīt veidlapas mājās un nosūtīt (ar apmaksātu atbildi). Pasts visu informāciju apkopo un ievada datu bāzē. Piedāvājam nodrošināt mūsu kopējiem abonentiem augstāku servisa līmeni, lai izturētu konkurenci. Jāmaina attieksme, gan pieņemot abonementus, gan pārdodot pakalpojumus, - ja to nedarīsim, apjomi turpinās samazināties.

- Latvijas pasta meitas uzņēmums LPPT ir saņēmis licenci par datu pārraidi un interneta pakalpojumu sniegšanu.

- LPPT ir uzņēmums, kura uzdevums ir nodrošināt Latvijas pasta tīkla funkcionēšanu. Tā kā viņiem ir dota iespēja papildus sniegt pakalpojumus arī citiem klientiem, viņi ir ierīkojuši datorzāli Rīgā, Stacijas laukumā 1, kura darbojas kā publiskais interneta piekļuves punkts. Otrs punkts - Ventspilī. 

Toties Latvijas pasts varētu izmantot to, ka mums ir infrastruktūra visā Latvijā. Latvijas pasta nodaļās, vismaz pagastu centros, varētu izvietot publiskos interneta piekļuves punktus, kur cilvēki varētu saņemt vai nosūtīt e-pastu, atrast informāciju internetā. Tieši tāpēc arī cilvēki no laukiem plūst uz pilsētām, jo ir pārāk atšķirīgi apstākļi. Turklāt tā ir viena no iespējām, kā pastam pelnīt papildu naudu. Protams, pirms tam vēl jāveic nopietni ekonomiskie aprēķini.

- Sākumā tas droši vien nebūtu visai ienesīgs projekts, bet sabiedrība to varētu vērtēt pozitīvi.

- Ceru, ka izdosies piesaistīt šim projektam ES naudu, jo infrastruktūras attīstība laukos tomēr ir Eiropas mēroga projekts. Mums jau bijušas vairākas tikšanās ar Lattelekom speciālistiem. Nevaram to realizēt bez viņu palīdzības, jo pasta nodaļās būs vajadzīgi moderni sakari. Droši vien tas notiks pakāpeniski, vairāku gadu garumā. Realizācija varētu sākties nākamgad.

Vienlaikus šo pašu infrastruktūru izmantojam pasta norēķinu sistēmai (PNS), kura bez izmaiņām pastāvējusi jau septiņus gadus un ir stipri novecojusi. Šobrīd stumt tirgū to pašu sistēmu nav vērts. Internetbanku konkurence ir tik liela, ka pastam iespraukties šajā tirgū ir pilnīgi nereāli. Ko darīt ar pasta norēķinu sistēmu? Ir vairākas idejas, kā to reanimēt. To var izmantot kā bāzi citu pakalpojumu sniegšanai. Kā norēķinu sistēma tā ir pietiekami laba, lai to varētu lietot paši un piedāvāt tiem klientiem, kas izmanto citus pakalpojumus (komplektā ar šo sistēmu). Lai daļēji atpelnītu šīs līnijas, ierīkojam publiskos interneta piekļuves punktus. Lai šādu projektu ieviestu, jāsagatavo tirgus pētījums un šī projekta ekonomiskais izvērtējums.

- Šādi plāni ir apsveicami, tomēr tagad jau daudzi laukos cenšas ieviest ko līdzīgu. Iedzīvotāji izmanto pašvaldību interneta piekļuves punktus, arī skolu datorklases utt. Tiesa, varbūt mazajos pagastos tādu iespēju vēl nav.

- Tas atkarīgs no mums pašiem. Nav jēgas uzbūvēt milzīgu, dārgu, smagnēju sistēmu un palaist visu pašplūsmā - ja gribat, lietojiet, ja ne - ne. Vai šis projekts atpelnīsies, būs atkarīgs no tā, cik plašas būs sistēmas iespējas, kādus pakalpojumus piedāvāsim. Jā, arī no tā, cik klientam tas šķitīs ērti, kā būs iekārtotas telpas utt.

- Latvijas populārāko (pēc Altavista datiem) serveru konkurencē Top 30 www Latvijas pasts ieņem 17. vietu - pirms Zinātņu akadēmijas, LR Saeimas, Parex bankas, Latvijas attīstības aģentūras u. c. Kā vērtējat pasta pozīcijas?

- Latvijas pasta pakalpojumus izmanto ļoti daudz iedzīvotāju. Cilvēki skatās cenas pasta mājaslapā, ja kaut kas jānosūta, interesējas arī par filatēliju. Bet 17. vieta man nepatīk: pastam jābūt stipri augstāk. Nesen lasīju, ka ārzemēs, uzrakstot meklētājā vārdu Latvia, atveroties kādas trīs meklēšanas vietas, un viena no tām ir Latvijas pasta mājaslapa. Ja mēs būtu tik populāri arī šeit...

Latvijas pastam vēl ir monopols uz vēstuļu piegādi. Saskaņā ar Eiropas regulām monopolstāvoklis tiks pakāpeniski samazināts. Tomēr nedomāju, ka mūsu lielākais drauds ir monopola samazināšana, bet gan e-pasts, elektroniskie dokumenti. Cilvēki aizvien mazāk sūtīs pa pastu rēķinus, vēstules, reklāmas. Eiropā šī tendence jau ir sākusies, bet mums, iespējams, vēl ir daži gadi. Lai kompensētu iespējamos zaudējumus, pašiem jāattīsta elektroniskais bizness, nevis jāgaida, kamēr e-pasts to atņems.

- Oktobra nogalē sācis darboties t. s. z-pasts, kuru radījis Latvijas elektroniskais pasts sadarbībā ar Lattelekom. Tā būtība - jebkuru e-pastu var nosūtīt uz jebkuru parastā pasta adresi, ja saņēmējam nav e-pasta. Z-pastu var sūtīt arī privātpersonas.

- Jā, tas ir ļoti interesants projekts, t. s. hibrīdpasts. Prieks, ka tas ir tapis. Piemēram, Somijā šāds pakalpojums iet griezdamies. Tas ir ļoti populārs un nodrošina krietnus ieņēmumus Somijas pastam. Šī arī ir ļoti liela niša, kurā Latvijas pastam būtu jādarbojas aizvien vairāk. Šis ir tikai pirmais solis.

- Tomēr sanāk, ka galvenais pakalpojuma attīstības stimuls ir tas, ka saņēmējam nav e-pasta. Taču interneta piekļuves pakalpojumus sāk izmantot aizvien vairāk cilvēku, tātad potenciāli z-pasta klientūrai būs tendence samazināties.

- Paies vēl pietiekami ilgs laiks, kamēr katrā mājā būs e-pasts, tātad šis laiks jāizmanto. Protams, domāsim arī par to, kā attīstīsies Latvijas pasta pakalpojumi, kad e-pasts tiešām būs visiem. Pasaules bizness virzās uz pakalpojumu attīstību.

- Izskatās, ka jūs visu darāt ļoti droši. Droši vien jums ir arī labi padomdevēji.

- Visā, ko daru, konsultējos ar profesionāļiem - gan pašā uzņēmumā, gan ārpus tā. Necenšos mērīt un griezt viens. Tā noteikti iznāk labāk.

 

Gunta KĻAVIŅA