Noslēdzas pirmais liberalizācijas gads

 

 Tieši pirms gada SP rīkoja līdzīgu diskusiju par to, kādas varētu būt liberalizācijas pirmā gada prognozes Latvijā. Toreiz dominēja viedoklis, ka pirmajā gadā nopietna konkurence vēl nesāksies un arī tarifi īpaši nepazemināsies, bet izsniegto licenču varētu būt aptuveni tikpat daudz kā Igaunijā – ap 100. Kā šīs prognozes īstenojušās? Par to SP diskusijā stāsta SPRK Telekomunikāciju departamenta eksperti Andrejs DOMBROVSKIS un Edgars TAURIŅŠ, SIA Lattelekom Regulēšanas lietu attīstības direktors Aivars KREILIS, Latvenergo Tehniskā centra direktors Voldemārs PLAVOKS, SIA CSC Telecom komercdirektors Pēteris LIPINIKS un SIA Beta Telecom prezidents Rihards GAILUMS.

 

- Latvijā šobrīd izsniegtas licences gandrīz 200 publiskā tīkla operatoriem. Pirmajam liberalizācijas gadam tas ir pārsteidzoši daudz.

A. Dombrovskis: - Var teikt, ka esam apsteiguši pat ES dalībvalstis pēc publisko telekomunikāciju tīklu operatoru  skaita uz miljonu iedzīvotāju. Pirmajā vietā ir Zviedrija ar nedaudz vairāk par 20 operatoriem, savukārt Latvijā šis rādītājs pašreiz ir aptuveni 60. Šobrīd apkopoti liberalizācijas pirmā pusgada rezultāti Latvijā. Regulators gatavo lēmumu par telekomunikāciju uzņēmumiem ar būtisku ietekmi tirgū 2004. gadam, kur izmantota no tirgus dalībniekiem savāktā informācija (to iesnieguši aptuveni 80 operatori). Ņemot vērā Hirfendāla - Hiršmana indeksu, kas raksturo tirgus koncentrāciju un kur 10000 atbilst monopolstāvoklim, bet nulle - pilnai konkurencei, fiksēto balss telefonijas pakalpojumu tirgū pirmajā pusgadā konkurences pieaugums ir samērā neliels, bet nomāto līniju tirgū, kur viens no nozīmīgākajiem spēlētājiem ir arī Latvenergo, šis indekss tuvojas 5000. Šķiet,  ka otrajā pusgadā konkurence   ir vēl vairāk saasinājusies un minētie rādītāji varētu kļūt vēl pozitīvāki.

 

P. Lipiniks: - Atcerēsimies, ka pirms gadiem desmit operators nodarbojās ar visu - ar projektēšanu, kabeļu iepirkšanu, to guldīšanu zemē, līniju ekspluatāciju u. tml., bet šobrīd telekomunikāciju tirgū ir vērojama specializācija. Operatori, to skaitā arī Lattelekom, atbrīvojas no vairākiem darbības virzieniem. Ar to arī izskaidrojams samērā lielais operatoru skaits, - katrs atrod savu nišu un attīstās šajā virzienā. Nav izslēgts arī, ka jaunienācējs kādā šaurā, specifiskā nozarē tagad var būt pat dominējošais uzņēmums.

- Lielākā daļa licenču ir izdotas interneta pakalpojumu sniedzējiem un kabeļtelevīzijas operatoriem, daļa no tiem plāno izmantot tīklus arī fiksētajiem telekomunikāciju pakalpojumiem. Cik šobrīd ir tādu operatoru?

E. Tauriņš: - 1. oktobrī bija 144 operatori, kuriem fiksēto tīklu pakalpojumi ir viens no darbības virzieniem. Fiksētos balss telefonijas pakalpojumus nopietni plāno sniegt aptuveni 20.

V. Plavoks: - Manas domas varbūt ir mazliet netradicionālas. Es negribētu, lai Latvijā savairojas tik daudz operatoru, jo, manuprāt, tas vēl vairāk paildzinās tirgus liberalizāciju. Ja Lattelekom kā dominējošais operators vadītu pārrunas ar visiem 200 uzņēmumiem, kas saņēmuši licences, cik tur vajadzētu laika! Ja katram jāveltī vismaz divas dienas, tad parēķiniet, cik ilgi jāstāv rindā. Pat, ja samazinātu šo skaitli līdz 20, kas pieteikušies uz balss pakalpojumiem, vajag vismaz 40 dienu, lai izzinātu, ko jaunais operators vēlas. Mēs kritizējam Lattelekom, ka viņi lēni strādā, bet par reālo situāciju īsti nepadomājam.

R. Gailums: - Varbūt pašreizējie operatori nav īpaši nopietni tirgus dalībnieki, tomēr arī vēsturiskais operators Lattelekom izjūt t. s. potenciālās konkurences spiedienu un jau šobrīd gatavojas tam, ka ar laiku dažos tirgus segmentos šī konkurence varētu būt diezgan asa. Šajā gadījumā tieši tas, cik uzņēmumu ir saņēmuši licences, varētu būt diezgan zīmīgs rādītājs, lai vērtētu, kāda būs iespējamā konkurence nākotnē.

- Kamēr potenciālie konkurenti smels krējumu, Lattelekom atkal paliek vienīgais, kuram jāsniedz nerentablie pakalpojumi lauku reģionos.

R. Gailums: - Domāju, ka pilnīgi pietiek ar to, ja ir ieviests operatora izvēles (carrier pre-selection) pakalpojums. Ja vien tas ir tehniski iespējams, arī lauku iedzīvotāju mājas vai biroja līniju varētu ieprogrammēt tā, ka šie zvani tiek novadīti kādam citam operatoram.

A. Kreilis: - Bet kurš operators šo līniju uzturēs un par kādiem līdzekļiem? Pamatproblēma ir līniju uzturēšana, kas ietilpst universālā pakalpojuma saistībās, lai katrs iedzīvotājs varētu saņemt piekļuvi publiskajam telekomunikāciju tīklam fiksētās vietās. Latvija ir unikāla ar to, ka puse valsts iedzīvotāju atrodas Rīgā vai aptuveni 10 km rādiusā ap to, līdz ar to iedzīvotāju blīvums ārpus Rīgas ir mazs, bet līniju garums ievērojams, sadārdzinās gan tīkla izbūve, gan ekspluatācija. Tāpēc diez vai lauku klientiem būs reāla iespēja piekļuvei izvēlēties citu operatoru. Turklāt balss pakalpojumi ir vairāk vai mazāk pārmigrējuši uz mobilo tīklu. Mēs vairs nemeklējam taksofona būdiņu vai fiksēto tālruni, ja mums kabatā vai somiņā ir mobilais. Uzskatu, ka fiksēto balss pakalpojumu tirgū nav pamata runāt par augšupejošu  biznesu.

A. Dombrovskis: - Vairumā ES dalībvalstu mobilie sakari ienāca jau salīdzinoši labi attīstītā fiksētajā tirgū. Fiksēto tālruņu blīvums ES dalībvalstīs  bija pietiekams (50-60 procenti),  bet mobilos sakarus vairāk izmantoja kā ērtu papildiespēju un turpināja izmantot arī fiksētā tīkla operatora pakalpojumus. Turpretī Latvijā situācija ir atšķirīga: daudzi lietotāji izvēlas tikai mobilos sakarus un atsakās no fiksētajiem, cerot, ka tādējādi izdosies ietaupīt. Tomēr, manuprāt, fiksētais tālrunis nav pilnībā aizstājams ar mobilo, - arī sarunu minūtes cenas starpības dēļ. 

- Kurā fiksēto komunikāciju lauciņā jaunie operatori varētu visveiksmīgāk konkurēt?

R. Gailums: - Balss pārraides pakalpojumos nekā īpaši jauna nav. Tomēr jaunajiem operatoriem varētu būt daudzas un dažādas jaunu pakalpojumu iespējas. Tās pavērsies arī, sakārtojot likumdošanu. Liberalizēto valstu pieredze rāda, ka tirgū sākotnēji strauji palielinās operatoru skaits,  vēlāk vājākie pamazām pazūd. Piemēram, Vācijā 1999. gadā bija aptuveni 200 operatoru, bet 2001. gadā - mazāk par  100. Pirmais darbības vilnis jaunajiem operatoriem parasti saistās ar starptautiskajām sarunām (zemāki tarifi nekā vēsturiskajam operatoram), priekšapmaksas kartēm u. tml. Rezultātā tirgū varētu veidoties optimālāks starptautisko sarunu (tarifu) piedāvājums. Tomēr agri vai vēlu šis process izraisīs dzīšanos pēc zemākās cenas, un sekas neizbēgami būs kvalitātes pazemināšanās. Nākamajā posmā tiek piedāvāti pievienotās vērtības pakalpojumi, sākot ar balss pastu, telemārketingu u. tml. Diez vai visi jaunie operatori sāks būvēt savus tīklus. Eiropas pieredze rāda, ka jaunie operatori, kas uzbūvējuši tīklus, nav guvuši labus peļņas rādītājus. Rietumeiropā vairāk orientējas uz vēsturiskā operatora piekļuves tīklu, kā arī īrē to no uzņēmumiem, kas specializējas šādā biznesā. Piemēram, kā mūsu Latvenergo vai Latvijas dzelzceļš.

P. Lipiniks: - Mūsu pamatbizness šobrīd galvenokārt ir starptautisko sakaru kanālu vairumtirdzniecība operatoriem. CSC Telecom ir pietiekami liels tīkls un starpsavienojumi ar lielākajiem pasaules operatoriem. Tas dod iespēju sniegt starptautiskos balss pakalpojumus arī operatoriem, kas darbojas valsts iekšējā tirgū.

CSC Telecom piedāvā klientam iespēju ne tikai izvēlēties operatoru (gan Rīgā, gan arī ārpus tās), bet arī palielināt fiksētās līnijas vērtību ar jauniem pakalpojumiem. Svarīgi, ka jaunie operatori piedāvā citus pakalpojumus nekā vēsturiskais operators. Mēs strādājam, cits citam palīdzot. Ja Lattelekom veiksmīgi darbojas un notur klientus (līnijas), tad tas notur tos arī citiem operatoriem, kas darbojas fiksētajā tīklā. Tieši tas pats notiek arī, ja, piemēram, mūsu uzņēmums, piedāvājot klientiem ko jaunu, vienlaikus notur arī Lattelekom klientus. Mūsu piedāvājumā ir aptuveni 80 procentu pakalpojumu, kādu nav Lattelekom. Piemēram, balss pakalpojums, kāds Latvijā līdz šim nav bijis, ir t. s. vienotā numerācija, kuru mēs jau piedāvājam. Tā ir iespēja pārvietoties pa reģioniem, saglabājot numuru.

V. Plavoks: - Latvenergo šobrīd piedāvā sakaru kanālus Baltijas reģionā un kopš 1. oktobra - gandrīz visā Eiropā. Tas ir energotīkls 4CE, kur piedāvājam ne tikai savus, bet arī sadarbības partneru resursus. Esam iestājušies Eiropas koalīcijā, kurā ietilpst astoņas energokompānijas plus trīs no Baltijas. Mums ir arī nopietni partneri, ar kuriem labprāt sadarbojamies, - Latvijas dzelzceļš, CSC Telecom u. c.

Diemžēl jāteic, ka ne visiem Latvijas jaunajiem operatoriem var uzticēties: daži gan labprāt ņem no mums resursus, bet nav spējīgi par tiem norēķināties. Mums jau ir divi parādnieki, ar tiem esam lauzuši līgumu. Kāda tur var būt perspektīva, ja uzņēmums nespēj samaksāt pat par pirmo darbības mēnesi! Nav nekādas jēgas no operatora, kurš krāpj sadarbības partnerus un klientu. Tādus nemaksātājus pēc mēneša atslēdzam no tīkla, un viņiem vairs nav ne resursu, ne pakalpojumu. Manuprāt, noteikumi licences saņemšanai ir pārāk liberāli, jo jāmaksā tikai valsts nodeva (Ls 100), un daudzi izņem licenci, skaidri nezinot, ko ar to iesāks.

A. Dombrovskis: - Nav pamata runāt par to, ka licencēšanas režīms Latvijā ir pārāk liberāls.  Izskanējuši arī nepamatoti viedokļi par to, ka licencēšanas režīms rada barjeras ienākšanai tirgū. Licences vai vispārējās atļaujas neizsniegšanu iespējams pamatot tikai ar objektīvu iemeslu, piemēram, ierobežoto resursu trūkumu. Tā kā regulators plāno turpināt licenču un atļauju izsniegšanu, ja vien tirgus dalībnieku skaitu neierobežos  objektīvi apstākļi.

R. Gailums: - Pētot liberalizētos tirgus Rietumos, esam saskārušies ar informāciju par uzņēmumiem, kuri pirmajā un otrajā darbības gadā nosmeļ starptautisko sarunu krējumu ar priekšapmaksas karšu palīdzību, noslēdz starpsavienojumu līgumus, uzstāda kaut kādu iekārtu, pārdod priekšapmaksas kartes un pēc laiciņa pazūd, ļaunprātīgi pasludinot bankrotu. Protams, paliek parādā operatoriem un nesniedz jau apmaksātos pakalpojumus klientiem. Tas ir tāds kā īpatnējs biznesa veids, kas tieši ar šādu mērķi arī sākts. Piemēram, Vācijā ir bijuši vairāki tādi gadījumi.

A. Kreilis: - Diemžēl arī Latvijā tādi ir. Ne tikai tagad. Arī iepriekšējos gados, lai gan likumdošana to aizliedza, ir bijuši gadījumi, kad uzņēmumi nelegāli, bez reģistrēšanās, ir mēģinājuši ik pa laiciņam iemest malu zvejnieka makšķeri Lattelekom izņēmumtiesību ūdeņos. Visus desmit gadus ir pastāvējusi tāda kā ēnu konkurence - vismaz pieci procenti no tirgus.

Gan Lattelekom, gan mobilo operatoru starpsavienojuma līgumu pamatpiedāvājumā  viens no punktiem ir saistīts ar kredītriskiem un kredītnovērtējumu. Domāju, ka Lattelekom ir labākā situācijā nekā, piemēram, Latvenergo, jo mums ir zināma uzņēmumu, mūsu abonentu, kredītvēsture. Starp operatoriem jāvalda ļoti lielai uzticībai, jo dažos gadījumos kredīti (pakalpojumi) tiek izsniegti par miljoniem, turklāt  uz vairākiem mēnešiem un bez procentiem. Noslodze, kura jāapmaksā, ir vairāku desmitu tūkstošu, pat miljona minūšu apjomā, bet norēķini notiek ar vairāku mēnešu nobīdi. Maz ticams, ka slikts klients varētu būt veiksmīgs operators. Lattelekom pavisam ir noslēdzis starpsavienojuma līgumus ar septiņiem operatoriem (to skaitā ar mobilajiem), kuriem ir piekļuve mūsu tīklam.

- Šobrīd pavisam noslēgti 17  starpsavienojuma līgumi. Kā, jūsuprāt, attīstīsies šis tirgus, īpaši pēc tam, kad būs ieviesta regulatora apstiprinātā starpsavienojumu izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodika?

A. Dombrovskis: - Starpsavienojumu tirgus īpatnība ir tāda, ka tas nav telekomunikāciju pakalpojumu tirgus tradicionālā izpratnē. Saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju Latvijā pagaidām nav neviena uzņēmuma, kas būtu specializējies tieši (un tikai) starpsavienojumu pakalpojumu sniegšanā. Starpsavienojums tiek izmantots kā starpposms pakalpojuma pārdošanai gala lietotājiem (gan fiksētajos, gan mobilajos sakaros). Starpsavienojumu līgumu skaits ir  saistīto tirgu iespējamās attīstības indikators.  Šobrīd nostiprinās tendence, ka klienti  vairāk zvana no mobilā uz fiksēto nekā no fiksētā uz mobilo tīklu. Vēl vairāk - no mobilā uz mobilo. Starpsavienojuma noslodzes ziņā sekmīgi attīstās Tele 2, kurš pēc septiņiem (kopā ar Baltkom GSM) darbības gadiem Latvijā aizvien straujāk palielina gan apgrozījuma apjomu, gan abonentu daudzumu. Tele 2 šobrīd ir lielākais starpsavienojumu pakalpojumu sniedzējs Latvijā.

A. Kreilis: - Ieguvēji jebkurā dzīves un biznesa nozarē ir pirmie, neraugoties uz to, vai tarifi šķiet zemi vai augsti. Starp citu, pircējiem vienmēr viss šķiet dārgs, bet, kad pircējs pats nokļūst pārdevēja lomā, ir gluži otrādi. Turklāt jaunajos starpsavienojumu līgumos mēs piemērojam tādus pašus tarifus kā tajos, kas noslēgti ar mobilajiem operatoriem. Problēma nepavisam nav tarifos, bet biznesa vīzijā, kuru, protams, nevar īstenot deviņos vai desmit mēnešos. Jāpaiet gadiem, lai uzņēmums varētu attīstīties, ja vien tas to vēlas.

R. Gailums: - Jā, svarīgi būt starp pirmajiem tirgū. Iespējams, ka  pirmais vai otrais ienācējs iegūs priekšrocību un viņam izdosies savākt vairāk klientu, bet, ja viņa biznesa vīzija nebūs pareiza, tad īsā laikā (pēc pusgada vai gada) kāds jaunienācējs, kas sācis darboties vēlāk, var tikt uz priekšu daudz straujāk. Manuprāt, ļoti būtisks aspekts jaunienācējiem ir kritiskās masas uzkrāšana tieši pirmajā un otrajā liberalizācijas gadā, lai varētu iegūt izdevīgākus nosacījumus no citiem operatoriem.    Diez vai pirmajā un otrajā liberalizācijas gadā Latvijas tirgū varētu ienākt kāds liels fiksētā tīkla operators. Drīzāk tirgus tiks sadalīts starp tiem, kas pirmie te ienāks, uzkrās kritisko masu un vēlāk vai nu pārdos savas tirgus daļas vai arī bankrotēs.

- Cik ir firmu, kas sākušas sarunas par starpsavienojumiem ar Lattelekom?

A. Kreilis: - Aptuveni 20, bet uz sarunām aktīvi nāk septiņi astoņi uzņēmumi. Citi tikai atnāca, paskatījās, kas notiek, ko no viņiem prasa, un pazuda. Līgums jāslēdz divām pusēm, bet, ja viena no tām nezina, ko vēlas un ko var piedāvāt, tad sarunas nesanāk.

E. Tauriņš: - Liberalizācijas sākuma posmā līdzīgas situācijas vērojamas visur, kamēr jaunie operatori vēl nav izstrādājuši skaidru biznesa stratēģiju. Es gribētu šo sākumposmu salīdzināt ar mācību periodu. Ir daudzi, kas nekā nezina, nepazīst nozari, un ir arī tādi kā skolotāji, kas viņus cenšas apmācīt (kā Lattelekom). Tie, kas sekmīgi visu apgūst, arī paliek tirgū.

P. Lipiniks: - Uzņēmumiem nereti ir vairāku gadu darba pieredze, bet pirms tam tie izmantojuši gluži citas tehnoloģijas, kuras nebija saistītas ar telekomunikācijām. Arī uz sarunām par starpsavienojumu līgumu būtu jānāk nevis datoru, bet telekomunikāciju speciālistam. 

V. Plavoks: - Mums, piemēram, regulators neuzliek tik daudz saistību kā Lattelekom. Mēs esam noslēguši tikai vienu starpsavienojumu līgumu - ar Latvujas dzelzceļu, kur šobrīd ir visvairāk reālo klientu. Mazie operatori (ar 10 vai 20 klientiem) nozīmē vienus vienīgus izdevumus: trafiks ir tik niecīgs, ka nav jēgas veidot starpsavienojumu. To mēs viņiem arī skaidri pasakām un līgumu neslēdzam. Mēs saskatām starpsavienojumu iespējas tikai ar dominējošajiem operatoriem vai arī ar tiem, kuri noslēguši ar tiem šādus līgumus.

R. Gailums: - Kādi šobrīd ir tarifi zvanīšanai, piemēram, no CSC tīkla uz Lattelekom un otrādi? Zinu, ka Telekom Baltija tie ir deviņi santīmi.

A. Kreilis: - Gan mums pašiem, gan sabiedrībai vajadzētu skaidri izprast, ka starp divu tīklu abonentiem nav ne vietējā, ne starppilsētu, ne starptautiskā saruna. Tā ir saruna starp diviem operatoru tīkliem. Turklāt ne likums, ne arī regulatora izdotie normatīvie akti (pirms 24. septembra) neregulēja, kā noteikt tarifus ne tikai sarunām ar cita tīkla abonentu, bet  arī jebkuram citam jaunam pakalpojumam. Noteicām vienādu maksu sarunām ar cita fiksēta operatora tīkla abonentu visā Latvijā neatkarīgi no tā, kur atrodas mūsu abonents (Rīgā vai reģionos), par pamatu ņemot iekšzemes tālsarunu tarifus un maksājumus citiem operatoriem.

24. septembrī SPRK pieņēma lēmumu, ka turpmāk Lattelekom  tarifus  sarunām ar citu operatoru tīkliem apstiprinās regulators. Līdz to apstiprināšanai reāli nevaram sniegt pakalpojumus . Pirmos minēto tarifu priekšlikumus regulatoram esam jau iesnieguši (03.11.2003.). Pārējais regulatora ziņā.

- Un līdz tam laikam starpsavienojumu nevarēs izmantot?

P. Lipiniks: - Viss darbojas. CSC Telecom klienti noteikti nav zaudētāji, tarifi viņiem nekad nav augstāki par tiem, kas ir tirgū. Ieejošie sakari arī pilnībā darbojas - ar operatora izvēles kodu. Viņi ir abu operatoru klienti. Vienkārši jāprot tirgū strādāt. CSC Telecom klients vienmēr būs ieguvējs - ar zemākiem tarifiem.

- Ko par šo situāciju saka regulators, vai šie sarežģījumi neaizkavēs nākamo starpsavienojuma līgumu reālu darbību?

E. Tauriņš: - Nebūtu īsti korekti, ja es sāktu komentēt regulatora lēmumu. Domāju, ka regulators nekavēsies, ja vien tas nebūs nepieciešams. Diez vai tarifu apstiprināšanai būs jāgaida 170 dienas.

- Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur nekas nav jāmaksā par numerācijas resursiem. Ko jūs teiktu, ja kādudien par tiem būtu jāmaksā?

R. Gailums: - Maksas ieviešana būtu normāla prasība, jo  resursu, piemēram, operatora izvēles kodu, jau tagad nepietiek.  Jaunajiem operatoriem, kas tagad ienāk tirgū, vairs nav, ko ņemt.  Iespējams,, ka  numerācijas izdāļāšana par brīvu rosina daļu operatoru to pieprasīt bez vajadzības.

A. Kreilis: - Problēma varētu būt maksas lielums. Jebkurai  maksai ir nozīme tikai tad, ja tā ir jūtama. To var just uzņēmums, kuram ir daži tūkstoši apgrozījums, bet to nejūt tie, kam apgrozījums ir miljoni. Protams, tāpēc vien lielajiem uzņēmumiem nevar uzlikt lielākas maksas. Maksai noteikti ir jābūt, un tas ir viens no veidiem, kā atturēt operatorus no avantūriskas resursu izšķērdēšanas. Jābūt stingriem noteikumiem, cik ilgā laikā jāsāk lietot numerācijas resursus.

E. Tauriņš: - Tieši to paredz Ministru kabineta Nacionālā numerācijas plāna regulēšanas noteikumi, ko Satiksmes ministrija gatavo apstiprināšanai Ministru kabinetā. Ja operators noteiktajā laikā (pusgads vai gads) numerāciju neizmanto, tad to paredzēts atsavināt.

Regulators daudz diskutē arī par maksas ieviešanu. Pašreizējo normatīvo aktu robežās mēs to nevaram izdarīt. Jāgaida jaunā licencēšanas režīma un jaunā telekomunikāciju likuma ieviešana.

A. Kreilis: - Likums to īsti neaizliedz. Tas paredz, ka regulators var sniegt pakalpojumus, iekasējot par tiem samaksu. Arī šo varētu uzskatīt par  numerācijas plāna uzraudzības pakalpojumu. Manuprāt, lielākas problēmas ir ar regulatora finansēšanas mehānismu, jo tas netiek darīts tā, kā ES to paredz - no valsts budžeta atdalīti un tikai regulēšanas izdevumu kompensēšanai.

- Lūdzu, raksturojiet savu uzņēmumu darbību pirmajā liberalizācijas gadā.

V. Plavoks: - Gatavojamies galvenokārt datu pārraides tirgum. Latvenergo infrastruktūra jau sen ļauj nodrošināt starpvalstu datu pārraidi, arī starp Igauniju un Lietuvu, un mums ir jau vairāku gadu pieredze. Saskatām perspektīvu darbā ar korporatīvajiem klientiem, bet nevaram konkurēt ar Lattelekom, kuram ir milzīga infrastruktūra un pēdējās jūdzes risinājumi. Reālā tirgus izpēte rāda, ka klientu vairs neinteresē tikai sakaru kanāls, bet komplekss pakalpojums, kur ietilpst internets, datu pārraide, balss. Tomēr balss pakalpojumu tirgū ejam ļoti uzmanīgi, vairāk orientējamies uz vairumtirdzniecību, nevis uz gala lietotāju. Tiesa, esam pētījuši jaunās tehnoloģijas, to skaitā pēdējās jūdzes risinājumu ar elektriskā tīkla palīdzību. Tomēr tas šobrīd ir pārāk dārgs, lai to varētu reāli ieviest.

P. Lipiniks: - CSC Telecom šobrīd nav plānu būvēt tīklu ārpus Rīgas. Līnijas jau tā tiek pietiekami maz izmantotas, lai uz to pašu māju būvētu vēl vienu kabeli. Pietiek ar Lattelekom tīklu. Mūs interesē piekļuves tīkla atsaistīšanas iespējas - mēs varētu būt pirmie rindā pie Lattelekom. Visas jaunās idejas vairāk vērstas uz jauniem pakalpojumiem, lai ieinteresētu klientu saglabāt līniju un viņam būtu lielāka pakalpojumu izvēle, lai viņš justos ērtāk nekā mobilajā tīklā.

Arī Latvijā ieviešas ārzemju pieredze: jau māju būvējot, plāno visas komunikācijas. Pa tiem pašiem kabeļiem pievada kabeļtelevīziju, internetu, datu pārraidi, elektrību u. c. Telekomunikāciju uzņēmumam pieder tikai telefona centrāle.

R. Gailums: - Beta Telecom sešu gadu darbības laikā uzstādot telefona centrāles un kabeļu tīklus ir krājis klientus, kurus nosargāt no konkurentiem ir bijis lielākais šī gada uzdevums.  Nākamgad turpināsim palielināt   kritisko masu, noturēt pašreizējos  un piesaistot jaunus un uz šīs bāzes būvējot Beta Telecom tīkla attīstības stratēģiju.

Gaidām februāri, kad varētu mainīties starpsavienojumu tarifi un tiks saregulēti Lattelekom tarifi sarunām ar jauno operatoru tīkliem. Tomēr pagaidām nav līdz galam skaidri spēles noteikumi, pēc kādiem operatoriem ir jāspēlē jaunajā tirgū, un kā tie tiks regulēti un ievēroti.

- Kādas ir prognozes nākamajam gadam?

A. Kreilis: - Mana pērnā gada prognoze mēs vēl būsim (skat. SP 4/2002.) ir piepildījusies, un es cieši ticu, ka arī nākamgad mēs vēl būsim.

E. Tauriņš: -  Jau tagad sāk iezīmēties spēcīgākie spēlētāji un domāju, ka nākamgad ap šādu laiku būs iespējams dot tālākas attīstības vīziju par tiem pieciem sešiem operatoriem, kuri būs pārliecinoši nostiprinājuši savas pozīcijas.

 

Gunta KĻAVIŅA