Klienti komunikāciju vērtē visaugstāk

 

Patiesi, ir vērts reizi gadā organizēt informācijas dienu, ja ir, par ko stāstīt un ko rādīt. Šī vienkāršā atziņa radās pēc Microlink (ML) Infodienas apmeklējuma 13. novembrī. Dienas garumā IT sabiedrības pārstāvjiem, klientiem, arī žurnālistiem notika ap 40 biznesa, risinājumu un tehnoloģiju prezentāciju, kas ļāva secināt, ka aizvadītajā gadā Microlink ir turpinājis sekmīgi nostiprināt līdera vietu Baltijas IT biznesā un integrētu IKT risinājumu jomā Latvijā.

 

Infodienai toni uzdeva ML direktors Jānis Bergs, vairāk nekā 200 cilvēku plašajai auditorijai uzsvērdams, ka ML, tāpat kā tā klienti, ir uzņēmums, kas arī pats joprojām meklē IT risinājumus, ar kuriem efektīvāk sasniegt vēlamo biznesa rezultātu.

Infodienā piedzīvotais ļāva secināt – ML apliecināja ne vien tehnoloģiju, bet arī  komunikācijas prasmi. Par pēdējās jauno līmeni liecināja patiesā vēlme iejusties klienta vajadzībās: IT projektu izstrādātāji vairākkārt akcentēja, ka no pasūtītāja gaida nevis projektējamo IS funkcionālo prasību uzskaitījumu, bet gan vēlamo biznesa ieguvumu formulēšanu. Pašlaik biznesa mērķu sasniegšanai projektētāji var piedāvāt ļoti dažādus funkcionālus risinājumus. Ne tik svarīga ir tehnoloģija, cik pasūtītāja un projektētāja izpratne par veicamo uzdevumu, jo no tās atkarīga projekta gaita.

Klienta vajadzību un pozīcijas izpratni pauda arī citi ML nodaļu un projektu vadītāji, kas aplūkoja tik aktuālus jautājumus, kā, izmantojot IT, veicināt uzņēmuma konkurētspēju un investīciju atdevi, kā pareizi ieviest finanšu vadības IT risinājumus uzņēmumos, kad kļūst izdevīgi izmantot servisa ārpakalpojumus un kādas ir šo pakalpojumu priekšrocības un trūkumi. Notika konsultācijas par pārmaiņām atskaitēs, Latvijai iestājoties ES (E. Liepiņš, Ernst&Young), un par iespējām ES struktūrfondu izmantošanā uzņēmējiem - ar 2004. gada 1. aprīli privātais sektors varēs pretendēt uz ES struktūrfondu piedāvāto finansējumu projektu īstenošanai (I. Pīrāga, ML).

Informācija par konkrētiem produktiem un projektiem bija sagatavota plašā spektrā, atklājot ML bagātīgo pieredzi un piedāvājumu. Uzņēmumu pārvaldībā tika aplūkoti pazīstami un stabili produkti, kas attīstījušies līdzi klienta vajadzībām - finanšu un grāmatvedības programmatūra Apvārsnis, informācijas sistēma DocLogix (3. versija; jaunas iespējas dokumentu vadībai), SAP izmantošana (piebildīsim, ka ML nesen ieguvis augstāko iespējamo SAP alianses partnera statusu).

Tika analizēti šajā gadā konkrētos uzņēmumos realizētie projekti, piemēram,

§                        Latvijas Valsts meži (izmantojot programmatūras Apvārsnis vidi un pievienojot jaunus moduļus, realizēta biznesa procesu integrācija teritoriāli izkliedētā vidē);

§                         Pūres cehs (izmantojot programmatūras Apvārsnis ražošanas moduli, panākta iespēja operatīvi iegūt informāciju, saglabājot līdzšinējo uzskaites sistēmu un nodrošinot datu analīzi dažādos griezumos);

§                         Centrālās statistikas pārvaldes elektroniskā datu savākšanas sistēma un tās tehniskais risinājums (IS izveidota, sadarbojoties CSP un ML );

§                         2. līmeņa pensiju IS ieviešana Latvijas Centrālajā depozitārijā (projekta pamatā ML izstrādātās un Tallinas Fondu biržā ieviestās sistēmas adaptācija Latvijas pensiju sistēmas prasībām).

 

Daudzsološs ir ML interneta risinājumu piedāvājums, kam nodrošinājums  radīts ar METRO optiskā tīkla un PAN-Baltic tīkla izveidi un kas praktisku īstenojumu gūs jau 2004. gada sākumā:

METRO tīkls Rīgā ir balstīts uz 1 Gb/s maģistrāles savienojumu un nodrošina datu pārraides ātrumu līdz 100 Mb/s. Tas dos arī iespēju izmantot balss pārraidi un savienot klienta uzņēmuma birojus vienotā tīklā;

PAN-Baltic tīkls nodrošina datu pārraidi starp visām trim valstīm ar ātrumu 155 Mb/s. Tīkla izveide atvieglo Baltijas mērogā strādājošo uzņēmumu darbību – viens pakalpojumu sniedzējs visās valstīs un vienota norēķinu sistēma. Papildu pakalpojums - telefonu tīklu savienošana starp birojiem.

 

Tehnikas un tehnoloģiju piedāvājums Latvijas tirgū bija koncentrēts uz tādiem pazīstamu ražotāju produktiem kā Hewlett Packard serveru saime HP Integrity – fleksibli seši serveri, kas var nodrošināt strauji augošu IS vajadzības, un Blade serveru tehnoloģijas (HP ProLiant BL sērija infrastruktūras risinājumiem).

Microsoft jaunumi bija pārstāvēti ar platformām uzņēmuma mēroga risinājumiem MS Office 2003 un Windows server 2003. Kā produkti, kam piemīt jaunas iespējas efektīvas sadarbības veidošanā uzņēmumā un biznesa procesu integrācijā, tika demonstrēti programmprodukti Microsoft Office Info Path (kopā ar BizTalk server) un MS SharePoint Server 2003. Microsoft.NET tehnoloģiju ieguvumus demonstrēja konkrēta projekta izstrādātāji, iepazīstinot ar Latvijas zivsaimniecības administrācijas vienoto kontroles un informācijas sistēmu.

 

Kopumā ML infodiena bija spirdzinoša ikvienam, kas noguris, sekojot Latvijas gausajai un nedrošajai gaitai pretī e-sabiedrībai. Skaidrs, ka šajā procesā e tehnoloģijas ir gatavas. Bet sabiedrība? ML projektu vadītājs V. Gercāns iezīmēja attieksmi pret IS izmantošanu, kāda 2003. gadā ML atklājusies valsts un pašvaldību institūcijās.

No 70 ML aptaujātajiem iestādēm darbinieki par IS teikuši:

37 % – IS strādā, tā mūs apmierina;

27 % – strādā, bet vajag uzlabot;

18 % – IS nav (no tiem 5 % nezina, vai gribētu IS ieviest; 13 %  – domā, ka to ieviest nevajag).

Tas vien jau liecina, cik plašs ir šis darbalauks, kura kultivēšanai par zināšanu sabiedrību nepieciešamas ne tikai augstās tehnoloģijas, bet vēl augstāka komunikācijas prasme. ML sevi pārliecinoši piesaka abās jomās (cita starpā, to atzinuši arī klienti veiktajās aptaujās). Uzticību ML vieš arī tas, ka atbrīvojamies no izolētības – daudzos projektos izmantota Igaunijas speciālistu kompetence un aprobētie projekti. Tas vairo klientu uzticību projektētājiem, saīsina ieviešanas termiņus.

Laura KALINKA