Uzkrājumi tumšajiem ziemas vakariem
Spēļvasaras brīnumi
Tas
jau kļūst par tradīciju, ka visgaidītākās
spēles nenonāk līdz mums pirms gada nogales
brīvdienām. HalfLife 2, DoomIII, Stalker un Far
Cry nebūs zem mūsu Ziemassvētku eglītes. Tomēr
šo to labu svētku PC prieciņiem sarūpēt varam.
Nokaitinātā
policista nedienas 2
Makss
Peins ir atgriezies, un tāpat kā agrāk šim policistam ir
talants iekulties nepatikšanās, no kurām viņš visai
pārliecinoši izkuļas, apšaujot visus nelabvēļus,
pie kam darot to maksimāli iespaidīgi un savā ziņā
skaisti. Pirmā Max Payne spēle bija visai veiksmīga.
Krustugunīs nonākuša policista piedzīvojumi komiksu,
Džona Vū un Matrix filmu stilistikas kokteilī nostrādāja
ļoti labi. Kāda ir otrā spēle? Neliekuļojot var teikt:
tā ir viena no vislabākajām action spēlēm,
kādu vien vispār varat iegādāties.
Max
Payne 2 ir
spožs piemērs tam, ka spēle var būt īstajā
vietā, īstajā laikā un sniegt tieši to, ko no tās
arī gaida. Veidotāji ir pratuši saglabāt visu labo, kas
bija pirmajā spēlē, veicot dažas laikmetīgas modernizācijas.
Protams, grafika ir jaunā līmenī, taču galvenais ir
spēles vidē ieviestā fizikas modelēšana, kas
lēnām kļūst par normu nopietnās datorspēlēs.
Tas ir milzu lēciens ticamības virzienā, visas šīs
kastes un mucas, visi šie apkārtējās vides objekti, to
skaitā varoņu ķermeņi, kas krīt, atsitas, ripo un
visādi citādi mijiedarbojas tieši tā vai gandrīz
tā, kā mums tas šķiet pareizi, kā to zinām no
reālās dzīves. Par Max Payne 2 ir grūti
pastāstīt, kā jau katrs mākslas darbs, tas ir
jāizbauda pašam, ko arī iesaku ikkatram.
Ģimenes
dzīves prieki
Gribu
pievērst uzmanību spēlei, kurai daudzi var vienaldzīgi
paiet garām, nicīgi pavīpsnājot par tās nosaukumu, - Simpsons:
Hit&Run. The Simpsons multeņu seriālu kaut ar vienu
aci būs tā vai citādi redzējis ikviens, kā nekā
šī parādība dzīvo jau 13 (!) gadu un paiet tai garām
būtu liela kļūda. Tiem, kam patīk konkrētas
klasifikācijas, teikšu: tas ir Grand Theft Auto, tikai
Simpsonu pasaulē. Okei, tā nav gluži precīza
taisnība un tā nav visa taisnība, taču vismaz
būšu jūs ieintriģējis. Visiem pārējiem saku,
ka Simpsons: Hit&Run īsti nevar ielikt neviena klasiska
žanra rāmjos, bet vienlaikus tā ir vienkārši
Spēle ar lielo burtu, spēle, kas aizrauj un izklaidē. Pie viena,
tas ir arī piemērs tam, ka skaļas licences var tomēr
realizēt arī kvalitatīvu datorspēļu veidā, nevis
uzcepot kārtējo pelēcīgo naudas ievākšanas
instrumentu.
Spēle
apvieno gan braucamspēles, gan platformera elementus. Tai ir gan Simpsonu
ģimenes aktivitātēm atbilstoši smieklīgi
bezjēdzīga sižeta intriga, gan arī relatīva
rīcības brīvība Springfīldas pilsētiņas
robežās. Spēlē ir gan glīta grafika, gan
pārsteidzoši attīstīta braucamrīku uzvedības un deformāciju
modelēšana. Šeit ir gan humors, gan spriedze. Ieroču nav un
nevajag arī. Spēli varat izskriet dažās stundās, bet
varat pie tās pavadīt arī vairākas dienas. Esmu
pateicīgs pats sev, ka, pārvarot skepsi, pamēģināju to.
Novēlu to izdarīt arī citiem.
Gredzena
pārvaldnieks
Jā,
PC spēlmaņi tomēr sagaidīja Halo, šo spēli
ar tik raibo pagātni. Bija tā: sen, sen parādījās
informācija par ļoti daudzsološu topošu pirmās
personas šaujamspēli Halo PC platformai. Tad Microsoft
redzēja to labu esam un savāca sev, ekskluzīvi savai
spēļu konsolei XboX. Neapšaubāmi pareizs un
efektīvs solis, Halo kļuva par tā saucamo sistēmas
pārdevēju, daudzi cilvēki pirka XboX tādēļ,
ka tā ir vienīgā iespēja spēlēt Halo, un
šī spēle joprojām ir viena no visvairāk pirktajām
šai platformai.
Nepagāja
ne trīs gadi, un Microsoft atļāva izveidot spēles
versiju arī PC. Kuriozi: spēle, kas sākās kā PC
projekts, tagad tika konvertēta no XboX versijas PC
lietotājiem. Gan šī konversija, gan pa šo laiku
pagājušie gadi liek sevi manīt. Spēle vairs nav nedz tik
spoža, nedz tik revolucionāra, kāda tā būtu, ja
parādītos PC ekrānos 2001. gadā. Sižets ir par
cilvēku un pasmieklīgu citplanētiešu cīņu uz
kāda milzīga, planetāru izmēru gredzenveida objekta,
kurš nav nedz mūsējais, nedz šo citplanētiešu.
Kas ir šis veidojums? Kāda ir tā eksistences jēga?
Iejūtieties galvenā militārā puiša ādā,
izspēlējiet un uzziniet. Halo joprojām var lepoties ar
vieniem no elegantākajiem fps (first person shooter)
spēļu ieročiem (granātas ir vienkārši lieliskas),
ar labu personāžu animāciju un dažādu transporta
līdzekļu izmantošanu. Halo vairs nav datorspēļu
rītdiena, bet šodienai tā ir vairāk nekā laba.
Ne no ātruma vien pārtiekam
Teikšu skaļus vārdus,
taču šķiet, ka braucamspēlēs iestājusies
krīze. Kopš TOCA: Pro Race Driver nav bijis nekā
tāda, par ko varētu nopietni padiskutēt. Parādās tikai
vairāk vai mazāk smuki arkādiski braucamgabali, kuri nepaliek
ilgi ne mūsu prātos, ne datoru cietajos diskos. Daudzi joprojām
nostalģiski jūsmo par vecum veco Need For Speed: Porsche,
cerot, ka varbūt atkal būs kaut kas tikpat atmosfērisks un baudāms.
Jauno NFS: Underground
vairāk vai mazāk gaidīja visi autospēļu
mīlētāji. Ja bijāt starp tiem, kas vēlējās
absurdus ātrumus fantastiski dārgu mašīnu virtuālajos
modeļos, ja vēlējāties joņot pa krāšņi
izgaismotām naksnīgām pilsētu ielām, ja
gribējāt iespēju izkrāsot savu mašīnu
atbilstoši izpratnei par smuku pazīmēšanos NFS:
Underground jūs nepievils. Bet neprasiet neko citu no tās.
Nemeklējiet šeit reālu automašīnu vadāmību,
nespaidiet izmisumā klaviatūras taustiņus, meklējot auto
kabīnes iekšskatu. Negaidiet, ka jūsu mašīnas
atspulgiem bagātā virsbūve dauzīsies vai deformēsies
no triecieniem, nemēģiniet nojaukt gar ceļu neko vairāk par
ceļa zīmes stabiņu. Jāatzīst gan, ka vizuāli
visai iespaidīga spēle, ar moderniem gaismas efektiem un motion
blur ātruma efekta pastiprināšanai. Tomēr, ja
gaidāt ko nopietnāku, tad gaidīsim kopā apsolīto Pro
Race Driver 2.
Ložu šalkoņas simfonija
Pieminēt tās
šaujamspēles, kuru darbība tā vai citādi
norisinās Otrā pasaules kara vidē, tas pat vairs nav
smieklīgi. Un slinkums arī skaitīt. Tomēr atkal
parādījās fps spēle, kas momentā iekaroja vietu
zem saules un datorspēlmaņu cieņu. Call Of Duty,
spēle, kuras autoru vidū ir daži no tiem, kas bija pie vainas
arī visai veiksmīgā MOHAA (Medal Of Honor: Allied Assault)
izveidošanā. Kas tad izceļ jaunumu, ar ko tā
atšķiras no MOHAA, no vēl citām? Viens vārds:
atmosfēra. Tik dramatisku spriedzi, tik reālu kara pulvera smaku
līdz šim vēl nebija izdevies atainot.
Spēles grafika, vides dizains,
cīņas biedru un pretinieku uzvedība, skaņas efekti tas
viss kopumā liek nepārprotami saprast, kur atrodaties. Taču
vienlaikus spēle nav nomācoši superreāla. Jā, te nevar
akli līst zem lodēm, tas nav Serious Sam, taču
spēles process nav nomācoši bezcerīgs. Pamācieties
slapstīties, ieradinieties šaut maz, bet precīzi, apsveriet
pareizu ieroču izvēli, un viss notiks, tā sacīt, jums
vēl dzīvam esot. Spēle patiesi interesanti kombinē un līdzsvaro
reālisma un arkādisma elementus, piemēram, līdznesamo
ieroču skaits ir ierobežots, taču veselību elementāri
un zibenīgi var atjaunot ar klasisku aptieciņu palīdzību,
un, kopumā, tas spēles parametrs, ko sarunu valodā saucam par
spēlējamību šeit ir augstā līmenī. Kā
saka, if youre going to play only one WWII game this year make it CoD.
Apgrieztie spārni
Lidojamo simulāciju
faniem pagaidām ir pamats būt ļoti sapīkušiem.
Sagaidītais Jetfighter V izrādījās ne īsti
simulācija, ne īsti arkāde, pie kam diezgan
pelēcīgā vizuālā noformējumā. Iepriekš
pilnīgi lieki izbazūnētā Lucasarts lidojamspēle
Secret Weapons Over Normandy piedāvā vadīt eksotiskus
Otrā pasaules kara lidaparātu modeļus, taču spēles
mehānikai pat attālināti nav nekāda sakara ar aerodinamiku
vai pat tādas imitēšanu.
Varbūt visvairāk šogad
gaidītā lidmašīnu spēle Lock-On: Modern Air Combat
arī izraisīja vilšanos. IL-2 Sturmovik joprojām ir neapstrīdēts
aviācijas spēļu etalons, un bija cerības, ka LOMAC
kļūs par tādu kā IL-2 ar modernajām
lidmašīnām, taču tā labi izskatās tikai
bildēs. Milzums dizaina kļūdu un grafikas dzinēja
sabremzētība pārvilka krustu gaišajām
cerībām.
Lai nobeigums izskanētu uz
gaišākas nots, jāpiemin, ka vācu spēļmeistaru
futūristiskais lidojamais šaujamgabals Yager
patiešām izrādījās lielisks, bija vērts to
gaidīt. Krāšņs, patīkami spēlējams,
sižetiski interesants un pat diezgan daudzveidīgs. Nolieciet arī
to sev zem eglītes. Gan nākamais gads mums atkal atnesīs ko
jaunu un interesantu.
Juris
3Dman Pērkons
http://www.rockstargames.com/maxpayne2/
http://hitandrungame.com/
http://www.gearboxsoftware.com/
http://www.needforspeed.com/
http://www.infinityward.com/
http://www.yager.de
Tas jau kļūst par tradīciju, ka visgaidītākās spēles nenonāk līdz mums pirms gada nogales brīvdienām. HalfLife 2, DoomIII, Stalker un Far Cry nebūs zem mūsu Ziemassvētku eglītes. Tomēr šo to labu svētku PC prieciņiem sarūpēt varam.
Nokaitinātā policista nedienas 2
Makss Peins ir atgriezies, un tāpat kā agrāk šim policistam ir talants iekulties nepatikšanās, no kurām viņš visai pārliecinoši izkuļas, apšaujot visus nelabvēļus, pie kam darot to maksimāli iespaidīgi un savā ziņā skaisti. Pirmā Max Payne spēle bija visai veiksmīga. Krustugunīs nonākuša policista piedzīvojumi komiksu, Džona Vū un Matrix filmu stilistikas kokteilī nostrādāja ļoti labi. Kāda ir otrā spēle? Neliekuļojot var teikt: tā ir viena no vislabākajām action spēlēm, kādu vien vispār varat iegādāties.
Max Payne 2 ir spožs piemērs tam, ka spēle var būt īstajā vietā, īstajā laikā un sniegt tieši to, ko no tās arī gaida. Veidotāji ir pratuši saglabāt visu labo, kas bija pirmajā spēlē, veicot dažas laikmetīgas modernizācijas. Protams, grafika ir jaunā līmenī, taču galvenais ir spēles vidē ieviestā fizikas modelēšana, kas lēnām kļūst par normu nopietnās datorspēlēs. Tas ir milzu lēciens ticamības virzienā, visas šīs kastes un mucas, visi šie apkārtējās vides objekti, to skaitā varoņu ķermeņi, kas krīt, atsitas, ripo un visādi citādi mijiedarbojas tieši tā vai gandrīz tā, kā mums tas šķiet pareizi, kā to zinām no reālās dzīves. Par Max Payne 2 ir grūti pastāstīt, kā jau katrs mākslas darbs, tas ir jāizbauda pašam, ko arī iesaku ikkatram.
Ģimenes dzīves prieki
Gribu pievērst uzmanību spēlei, kurai daudzi var vienaldzīgi paiet garām, nicīgi pavīpsnājot par tās nosaukumu, - Simpsons: Hit&Run. The Simpsons multeņu seriālu kaut ar vienu aci būs tā vai citādi redzējis ikviens, kā nekā šī parādība dzīvo jau 13 (!) gadu un paiet tai garām būtu liela kļūda. Tiem, kam patīk konkrētas klasifikācijas, teikšu: tas ir Grand Theft Auto, tikai Simpsonu pasaulē. Okei, tā nav gluži precīza taisnība un tā nav visa taisnība, taču vismaz būšu jūs ieintriģējis. Visiem pārējiem saku, ka Simpsons: Hit&Run īsti nevar ielikt neviena klasiska žanra rāmjos, bet vienlaikus tā ir vienkārši Spēle ar lielo burtu, spēle, kas aizrauj un izklaidē. Pie viena, tas ir arī piemērs tam, ka skaļas licences var tomēr realizēt arī kvalitatīvu datorspēļu veidā, nevis uzcepot kārtējo pelēcīgo naudas ievākšanas instrumentu.
Spēle apvieno gan braucamspēles, gan platformera elementus. Tai ir gan Simpsonu ģimenes aktivitātēm atbilstoši smieklīgi bezjēdzīga sižeta intriga, gan arī relatīva rīcības brīvība Springfīldas pilsētiņas robežās. Spēlē ir gan glīta grafika, gan pārsteidzoši attīstīta braucamrīku uzvedības un deformāciju modelēšana. Šeit ir gan humors, gan spriedze. Ieroču nav un nevajag arī. Spēli varat izskriet dažās stundās, bet varat pie tās pavadīt arī vairākas dienas. Esmu pateicīgs pats sev, ka, pārvarot skepsi, pamēģināju to. Novēlu to izdarīt arī citiem.
Gredzena pārvaldnieks
Jā, PC spēlmaņi tomēr sagaidīja Halo, šo spēli ar tik raibo pagātni. Bija tā: sen, sen parādījās informācija par ļoti daudzsološu topošu pirmās personas šaujamspēli Halo PC platformai. Tad Microsoft redzēja to labu esam un savāca sev, ekskluzīvi savai spēļu konsolei XboX. Neapšaubāmi pareizs un efektīvs solis, Halo kļuva par tā saucamo sistēmas pārdevēju, daudzi cilvēki pirka XboX tādēļ, ka tā ir vienīgā iespēja spēlēt Halo, un šī spēle joprojām ir viena no visvairāk pirktajām šai platformai.
Nepagāja ne trīs gadi, un Microsoft atļāva izveidot spēles versiju arī PC. Kuriozi: spēle, kas sākās kā PC projekts, tagad tika konvertēta no XboX versijas PC lietotājiem. Gan šī konversija, gan pa šo laiku pagājušie gadi liek sevi manīt. Spēle vairs nav nedz tik spoža, nedz tik revolucionāra, kāda tā būtu, ja parādītos PC ekrānos 2001. gadā. Sižets ir par cilvēku un pasmieklīgu citplanētiešu cīņu uz kāda milzīga, planetāru izmēru gredzenveida objekta, kurš nav nedz mūsējais, nedz šo citplanētiešu. Kas ir šis veidojums? Kāda ir tā eksistences jēga? Iejūtieties galvenā militārā puiša ādā, izspēlējiet un uzziniet. Halo joprojām var lepoties ar vieniem no elegantākajiem fps (first person shooter) spēļu ieročiem (granātas ir vienkārši lieliskas), ar labu personāžu animāciju un dažādu transporta līdzekļu izmantošanu. Halo vairs nav datorspēļu rītdiena, bet šodienai tā ir vairāk nekā laba.
Ne no ātruma vien pārtiekam
Teikšu skaļus vārdus, taču šķiet, ka braucamspēlēs iestājusies krīze. Kopš TOCA: Pro Race Driver nav bijis nekā tāda, par ko varētu nopietni padiskutēt. Parādās tikai vairāk vai mazāk smuki arkādiski braucamgabali, kuri nepaliek ilgi ne mūsu prātos, ne datoru cietajos diskos. Daudzi joprojām nostalģiski jūsmo par vecum veco Need For Speed: Porsche, cerot, ka varbūt atkal būs kaut kas tikpat atmosfērisks un baudāms.
Jauno NFS: Underground vairāk vai mazāk gaidīja visi autospēļu mīlētāji. Ja bijāt starp tiem, kas vēlējās absurdus ātrumus fantastiski dārgu mašīnu virtuālajos modeļos, ja vēlējāties joņot pa krāšņi izgaismotām naksnīgām pilsētu ielām, ja gribējāt iespēju izkrāsot savu mašīnu atbilstoši izpratnei par smuku pazīmēšanos NFS: Underground jūs nepievils. Bet neprasiet neko citu no tās. Nemeklējiet šeit reālu automašīnu vadāmību, nespaidiet izmisumā klaviatūras taustiņus, meklējot auto kabīnes iekšskatu. Negaidiet, ka jūsu mašīnas atspulgiem bagātā virsbūve dauzīsies vai deformēsies no triecieniem, nemēģiniet nojaukt gar ceļu neko vairāk par ceļa zīmes stabiņu. Jāatzīst gan, ka vizuāli visai iespaidīga spēle, ar moderniem gaismas efektiem un motion blur ātruma efekta pastiprināšanai. Tomēr, ja gaidāt ko nopietnāku, tad gaidīsim kopā apsolīto Pro Race Driver 2.
Ložu šalkoņas simfonija
Pieminēt tās šaujamspēles, kuru darbība tā vai citādi norisinās Otrā pasaules kara vidē, tas pat vairs nav smieklīgi. Un slinkums arī skaitīt. Tomēr atkal parādījās fps spēle, kas momentā iekaroja vietu zem saules un datorspēlmaņu cieņu. Call Of Duty, spēle, kuras autoru vidū ir daži no tiem, kas bija pie vainas arī visai veiksmīgā MOHAA (Medal Of Honor: Allied Assault) izveidošanā. Kas tad izceļ jaunumu, ar ko tā atšķiras no MOHAA, no vēl citām? Viens vārds: atmosfēra. Tik dramatisku spriedzi, tik reālu kara pulvera smaku līdz šim vēl nebija izdevies atainot.
Spēles grafika, vides dizains, cīņas biedru un pretinieku uzvedība, skaņas efekti tas viss kopumā liek nepārprotami saprast, kur atrodaties. Taču vienlaikus spēle nav nomācoši superreāla. Jā, te nevar akli līst zem lodēm, tas nav Serious Sam, taču spēles process nav nomācoši bezcerīgs. Pamācieties slapstīties, ieradinieties šaut maz, bet precīzi, apsveriet pareizu ieroču izvēli, un viss notiks, tā sacīt, jums vēl dzīvam esot. Spēle patiesi interesanti kombinē un līdzsvaro reālisma un arkādisma elementus, piemēram, līdznesamo ieroču skaits ir ierobežots, taču veselību elementāri un zibenīgi var atjaunot ar klasisku aptieciņu palīdzību, un, kopumā, tas spēles parametrs, ko sarunu valodā saucam par spēlējamību šeit ir augstā līmenī. Kā saka, if youre going to play only one WWII game this year make it CoD.
Apgrieztie spārni
Lidojamo simulāciju faniem pagaidām ir pamats būt ļoti sapīkušiem. Sagaidītais Jetfighter V izrādījās ne īsti simulācija, ne īsti arkāde, pie kam diezgan pelēcīgā vizuālā noformējumā. Iepriekš pilnīgi lieki izbazūnētā Lucasarts lidojamspēle Secret Weapons Over Normandy piedāvā vadīt eksotiskus Otrā pasaules kara lidaparātu modeļus, taču spēles mehānikai pat attālināti nav nekāda sakara ar aerodinamiku vai pat tādas imitēšanu.
Varbūt visvairāk šogad gaidītā lidmašīnu spēle Lock-On: Modern Air Combat arī izraisīja vilšanos. IL-2 Sturmovik joprojām ir neapstrīdēts aviācijas spēļu etalons, un bija cerības, ka LOMAC kļūs par tādu kā IL-2 ar modernajām lidmašīnām, taču tā labi izskatās tikai bildēs. Milzums dizaina kļūdu un grafikas dzinēja sabremzētība pārvilka krustu gaišajām cerībām.
Lai nobeigums izskanētu uz gaišākas nots, jāpiemin, ka vācu spēļmeistaru futūristiskais lidojamais šaujamgabals Yager patiešām izrādījās lielisks, bija vērts to gaidīt. Krāšņs, patīkami spēlējams, sižetiski interesants un pat diezgan daudzveidīgs. Nolieciet arī to sev zem eglītes. Gan nākamais gads mums atkal atnesīs ko jaunu un interesantu.
Juris 3Dman Pērkons
http://www.rockstargames.com/maxpayne2/
http://hitandrungame.com/
http://www.gearboxsoftware.com/
http://www.needforspeed.com/
http://www.infinityward.com/
http://www.yager.de