Bizness sākas ar laboratoriju

 

SP ne reizi vien rakstījusi par Lattelekom jaunajiem projektiem, kuri top uzņēmuma Jauno biznesu daļā. Nav gan gluži tā, ka tur mēģenē ieber kādu neparastu maisījumu, kurš nākamajā rītā pārvērties biznesa idejā un vēl pēc kāda laiciņa - gatavā projektā. Par to, cik sarežģīts patiesībā ir šis process, liecina, piemēram, fakts, ka tikai aptuveni 20 procenti ideju pārtop lielākos vai mazākos projektos. Vairāk par Jauno biznesu daļas darbu SP stāsta tās  direktora v.i. Ivars ĶĪSIS un Izpētes un attīstības nodaļas direktors Jurijs ŠVECOVS.

 

Kā rodas idejas?

Kā dzimst biznesa idejas? Ne gluži kā dzejniekam, braucot romantiskā zirgu pajūgā, ne arī kā zinātniekam -  gadiem ilgi eksperimentējot un pētot, līdz rodas atklājums. Īstenībā biznesa ideju laboratorija ir pusceļā starp zinātni un dzeju, bet pašas idejas - vienlaikus gan radošas, gan racionālas. 

J. Švecovs: - Manuprāt, mēs stāvam pa vidu starp zinātnisko laboratoriju un cilvēkiem, kuriem pakalpojumi paredzēti. Tie jaunumi, kas parādās pasaulē, jāpiemēro mūsu apstākļiem un tirgum, lai cilvēki varētu tos ērti lietot. Te idejas nerodas pašu ideju dēļ, bet viss saistīts ar uzņēmuma kopējo attīstību, tirgus tendencēm un tehnoloģijas iespējām. Mēs cenšamies strādāt  tā, lai  mūsu izstrādātie pakalpojumi būtu ērti lietošanā un arī to cenas  - pieejamas.

Ideju ir krietni daudz, tomēr ne visas spožās idejas pārtop par komerciāli izdevīgiem projektiem. Tālāko izpētes ceļu turpina tikai aptuveni 20 procentu no tām. Nereti izrādās arī tā, ka tehnoloģijas netiek līdzi idejām, tāpēc daļu no tām nav iespējams realizēt tieši tehnisku iemeslu dēļ. Ja tā nebūtu, varētu radīt daudz vairāk cilvēkiem noderīgu funkciju, kuras būtu ērti un patīkami lietot. Arī zinātnes vēsturē ir pietiekami daudz tādu gadījumu, ka lielisku izgudrojumu uzreiz nenovērtē, bet pēc gadiem, kad rodas reāla vajadzība, tas pēkšņi kļūst par spožu izgudrojumu. Klasisks piemērs:  Maksvela vienādojumus tikai pēc 30 gadiem reāli pārbaudīja praksē. Arī toreiz tehniskā bāze neļāva pārbaudīt teorētiskās versijas.

J. Švecovs: - No vienas puses, tad, kad rodas tehniskas iespējas, mēģinām palīdzēt pielāgot šīs idejas lietotāju vajadzībām. No otras puses, raugāmies, kādas ir vai drīzumā būs cilvēku vajadzības, un cenšamies sameklēt ceļu, kā tās  apmierināt. Domājam ne tikai par pašreizējām, bet arī par nākotnes vajadzībām.

 

Laikus apturēts projekts - ieguvums biznesam

Var būt arī gadījumi, kad ilgi lolots pilotprojekts var beigties komerciāli neveiksmīgi, ja tirgus pētījumi rāda, ka pakalpojumam nav tik labas perspektīvas, kā cerēts. Galvenais - pēc iespējas ātrāk apturēt šādu projektu, kamēr tajā vēl nav ieguldīti lieli līdzekļi - lai uzņēmumam nerastos droši paredzami zaudējumi. Tomēr projekta vadītājam tā nav jāuztver kā personiska drāma, jo parasti tas nebūt nenozīmē, ka vaina ir pašā idejā, bet gan nepārliecinošā biznesa perspektīvā, ko rāda ekonomiskie aprēķini. Tādējādi uz plaukta nolikti tādi interesanti projekti kā –telemetrijas projekts – automatizēta informācijas savākšana par satiksmes sastrēgumiem Rīgā (projekta tehniskais risinājums bija pārāk dārgs), PDA (personal digital assistant) plašāka izmantošana interneta pārlūkošanai vai audioziņas pa tālruni sadarbībā ar Dienas biznesu (pa ceļam uz darbu var lietderīgi izmantot laiku, iepazīties ar  Dienas biznesa jaunākā numura saturu ). Par pēdējo pakalpojumu bija diezgan liela publikas interese, bet izmēģinājuma tirgū , izrādījās, ka lietotāju atsaucība par jauno pakalpojumu nebija pietiekoša, lai turpinātu tā komerciālo piedāvājumu

 

Nav jāizgudro divritenis

Kas ir jaunais bizness? Tas, kurš visstraujāk attīstās. Lai to izpētītu un atrastu pozitīvus piemērus, ne vienmēr jāsāk no nulles. Ļoti lietderīgi ir pētīt pasaules pieredzi. Kā atzīst Ivars Ķīsis, viens no šādiem paņēmieniem ir pētīt visstraujāk augošos nozares uzņēmumus Eiropā un pasaulē, kuri ierindojušies Top 50 vai Top 100 sarakstos. Kāpēc uzņēmums, kurš iepriekš attīstījies samērā lēni, pēkšņi izvirzījies starp līderiem? Parasti tur vainīgs kāds jauns, veiksmīgi ieviests pakalpojums. Protams, jārēķinās arī ar to, ka ne viss, kas veiksmīgs, piemēram, Somijā vai Zviedrijā, tikpat strauji ieviesīsies arī Latvijā, bet noteikti ir vērts pamēģināt.

Jurijs Švecovs atceras, ka līdzīga bijusi WebTelekonferences ieviešanas vēsture. Kolēģi atraduši interesantus datus par Norvēģijas uzņēmumu NetConnect, kura apgrozījums pāris gados dubultojies vai pat trīskāršojies, galvenokārt pateicoties tieši šim pakalpojumam. NetConnect ne tikai izstrādājis šī pakalpojuma platformu, bet arī piedāvā to citās Eiropas valstīs. Arī Lattelekom aicināja viņus par sadarbības partneriem un tagad WebTelekonferences pakalpojums (skat. SP 3/2003) tiek veiksmīgi testēts arī Latvijas tirgū.

Tiesa, Norvēģijā un Latvijā šī pakalpojuma ieviešanas priekšnosacījumi ir samērā atšķirīgi. Jurijs Švecovs pieļauj, ka skandināviem, kas visu Eiropu izmaluši krustu šķērsu, nesagādā nekādu prieku doties vienas dienas komandējumā uz Dāniju, Zviedriju vai Baltijas valstīm. Tāpēc viņi daudz labprātāk izmanto tādu pakalpojumu kā WebTelekonference, ērti sēžot savā kabinetā, kur arī visi vajadzīgie dokumenti ir pa rokai. Latvijā šobrīd vēl dominē aktīvi komandējumu atbalstītāji, bet pamazām situācija mainās. Īpaši firmās, kas strādā ar partneriem Baltijas valstīs, darbinieki vairs negrib tērēt laiku braucienam uz Tallinu vai Viļņu.

 

No veiksmīgas idejas līdz biznesam

I. Ķīsis: - Ja projekts šķiet dzīvotspējīgs, mēs to vispirms ar minimāliem līdzekļiem pētām un izmēģinām, vai mūsu tirgum tas ir interesanti un pieņemami. Pakalpojumu pilotprojektos piedalās neitrāli cilvēki no dažādām vecuma un sociālajām grupām, kuriem nav nekāda sakara ar Lattelekom. Tā ātri varam pārbaudīt, cik vajadzīgi lietotājiem ir mūsu piedāvātie pakalpojumi. Šogad jau ir bijuši 12 pilotprojekti. Tikai tad, ja viss ir pozitīvi, var sākt ieguldīt lielākas investīcijas.

J. Švecovs: - Ļoti labs piemērs ir otoPILOT. Kad pērnā gada beigās šī ideja pirmo reizi parādījās, nebija skaidrs, vai cilvēki būs gatavi lietot mobilos tālruņus arī ziņu aplūkošanai un citiem nolūkiem, ne tikai zvanīšanai un īsziņu sūtīšanai. Pasaulē ir 3G un UMTS vīzija, bet kāda tā būs Latvijā? Lai to izpētītu, paņēmām dažus modernākos jauno tālruņu modeļus, radījām pakalpojuma prototipu un devām testēt lietotājiem (ar tirgus izpētes firmu starpniecību). Viņi pierakstīja savus komentārus. Kāda sieviete rakstīja, ka, ejot pa ielu un lasot ziņas mobilā tālruņa ekrānā, viņa jūtoties kā Nikita no populārā seriāla. Šis pētījums pārliecināja, ka varam projektu turpināt, jo lietotāji to novērtēja pozitīvi.

 

Tapis otoPILOT brālis - mapPILOT

Ne visiem potenciālajiem pakalpojumiem vajadzīgi lietotāju testi. Dažiem rezultāti ir jau iepriekš paredzami, turklāt efektīvāk ir ieguldīt šo naudu produkta reklāmā. Tāds ir arī mobilā satura pakalpojumu PILOT saimes jaunākais produkts - mobilā karte mapPILOT, kurš tika piedāvāts tirgū novembrī. Uz liela mobilā tālruņa (šobrīd tādi ir tikai SonyEricsson P800, Nokia 3560, Samsung V200) ekrāna lietotājs var apskatīt detalizētu Rīgas karti, kurā uzskatāmi parādītas meklējamo objektu (no 118 datu bāzes) atrašanās vietas un izdevīgākie virzieni līdz tām. Pa karti var pārvietoties visos virzienos, – gan pietuvinot, gan attālinot to ekrānā. Ievadot atrašanās vietas koordinātes, var redzēt to uz kartes un orientēties, kur jāiet, lai atrastu, piemēram, tuvāko bankas automātu, uzņēmumu, kafejnīcu, veikalu vai kādu konkrētu adresi. Kartē parādās ne tikai adrese, bet arī ar bultiņām iezīmēts maršruts.

MapPILOT ir kopprojekts, kurā sadarbojās vairākas kompānijas:  Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC), Lattelekom, Teleparks, Verdi, Vide Infra Grupa un uzziņu dienests 118.

 

Ieviesto projektu attīstība

I. Ķīsis: - Jauno biznesu daļa nodarbojas ne tikai ar jaunu projektu izstrādi, bet arī attīsta tālāk tos, kuri jau ir sekmīgi ieviesušies. Piemēram, Wi-Fi - bezvadu birojs. Sadarbībā ar Lattelekom Kontaktu centru 118 ir izveidota jauna biznesa stratēģija ārējo klientu piesaistei. Nesen Kontaktu centrs  pēc kāda Zviedrijas uzņēmuma pieprasījuma sāka nodrošināt zviedriski runājošas palīdzības līnijas pakalpojumus tās klientiem Zviedrijā. Zviedrijā ir pieprasījums pēc šāda pakalpojuma. 

Jauno biznesu daļā strādā aptuveni 20 darbinieki (ir pastāvīgie un līguma darbinieki - konkrētam projektam). Tie ir programmu direktori - biznesa līderi un  izpētes un attīstības darbinieki. Izpētes un attīstības nodaļas speciālisti radoši meklē, novērtē un formulē jaunas idejas. Cita grupa pārņem vienu vai divus projektus un palaiž tos tirgū. Viņi turpina šo produktu uzraudzīt un attīstīt arī vēlāk. Jauno biznesu daļā strādā cilvēki gan ar tehniskām, gan ar mārketinga zināšanām, cits citu papildinot un palīdzot. Protams, tas viss tā izskatās tikai no ārpuses. Īstenībā Jauno biznesu daļa ir un paliek noslēpumaina vieta, kur dzimst idejas un pārtop par mūsdienīgiem pakalpojumiem.

 

Gunta KĻAVIŅA