Vai informācijas sabiedrībai pietiek zelta skudru?
Lattelekom mērķtiecīgi veido Latvijas informācijas
sabiedrību (IS), gan piedaloties pašvaldību vienotās
informācijas sistēmas (PVIS) projektos un veidojot modernu
telekomunikāciju infrastruktūru Latvijas pašvaldībām,
gan nodarbojoties ar sabiedrības izgl
Lattelekom mērķtiecīgi veido
Latvijas informācijas sabiedrību (IS), gan piedaloties
pašvaldību vienotās informācijas sistēmas (PVIS)
projektos un veidojot modernu telekomunikāciju infrastruktūru
Latvijas pašvaldībām, gan nodarbojoties ar sabiedrības
izglītošanu par iespējām, ko sniedz modernas
telekomunikāciju tehnoloģijas, kā arī piedāvājot
plašu modernu telekomunikāciju pakalpojumu klāstu Latvijas
iedzīvotājiem. Jācer, ka tagad, kad pie LR Ministru kabineta
izveidots Informācijas sabiedrības birojs, uzņēmumu un
valsts sadarbība būs vēl mērķtiecīgāka. Par
to, kāds ir Lattelekom ceļš uz mērķi,
stāsta uzņēmuma Informācijas sabiedrības nodaļas
direktore Baiba EBULIŅA un valdības attiecību vadītāja
Aija ĀBOLTIŅA-ĀBOLIŅA.
Iesāktie projekti turpinās
Lattelekom turpina veidot informācijas
sabiedrību tā, kā ir to iesācis, - pamatnostādnes
nemainās. Šogad akcentēta lielāku izvēles iespēju
nodrošināšana klientiem. Lai katrs ar savām atšķirīgajām
vajadzībām atrastu vispiemērotāko veidu, lai varētu
tās apmierināt, izmantojot dažādus telekomunikāciju
pakalpojumus.
Lattelekom turpina darbu pie PVIS projektiem,
un patlaban jau izbūvēti pašvaldību informācijas
tīkli 17 rajonos. Nesen pabeigti PVIS projekti Krāslavas un Balvu
rajonā. Baiba Ebuliņa atzīst, ka bijis liels prieks, redzot, cik
augstu paši pagastu ļaudis novērtē šo
infrastruktūru. Viņi ar lepnumu stāsta, ka no pilsētas
brīvdienās atbraukušie skolas bērni iet uz pagastnamu un lūdz
atļauju pamācīties un pastrādāt internetā.
Rīgā visi pie tā ir pieraduši, bet attālākajiem
rajoniem tas joprojām ir kas īpašs. Baiba Ebuliņa uzskata,
ka Lattelekom dara ļoti labu darbu, ieguldot līdzekļus
arī nerentablajos rajonos.
Skaidrs, ka informācijas
sabiedrības ideja savu patieso vērtību iegūs tikai tad, kad
tā būs aptvērusi visu valsts teritoriju un tās
realizācijā būs iesaistījušies pēc iespējas
vairāk iedzīvotāju. Piemēram, e-pārvalde reāli
sāks darboties tad, kad visā valstī patiešām
varēs saņemt valsts un pašvaldības pakalpojumus, gan
izmantojot vienas pieturas aģentūras, gan kontaktu centrus, gan
arī elektroniski identificējot sevi, izmantojot elektronisko
parakstu, kad visiem iedzīvotājiem būs vienādas
iespējas saņemt šos pakalpojumus.
B. Ebuliņa: - Šogad esam daudz
strādājuši, lai popularizētu vēl vienu piekļuves
veidu, kas tiešām ir pieejams visiem. Tā ir cieša
pašvaldību sadarbība ar Kontaktu centru 118. Pirmā
bija Cēsu pašvaldība, kur šis pilotprojekts darbojas jau
kopš pavasara. Cēsīs ir īpaši izveidota diennakts
informatīvā tālruņa līnija 4125000, kur
vietējie iedzīvotāji var saņemt specifisku, tieši
Cēsīm raksturīgu informāciju gan par pašvaldības
aktualitātēm, gan par reģiona notikumiem. Šajā
laikā esam sapratuši, kādi ir pakalpojuma apjomi, kādas ir
prasības. Diezgan aktīvi par to interesējas citas,
sevišķi lielo pilsētu, pašvaldības. Tas ir arī
labs e-pārvaldes piekļuves kanāls, kamēr vēl visiem
Latvijas iedzīvotājiem nav interneta piekļuves un nedarbojas
arī elektroniskais paraksts.
Izdevīgāki
nosacījumi iezvanpieejai
Viens no
svarīgākajiem informācijas sabiedrības
priekšnoteikumiem ir interneta pieejamība pēc iespējas
plašākam iedzīvotāju lokam. Tas ir arī
nozīmīgs e-pārvaldes piekļuves kanāls
nākotnē. Lai gan pēdējā laikā vērojama
tendence aizvien vairāk izmantot pastāvīgo interneta
pieslēgumu, tomēr pat daļa biznesa klientu joprojām lieto
iezvanpieeju. To iecienījuši arī tie, kas mājās
internetu izmanto tikai e-pasta sūtījumiem un internetbankas
transakcijām, kā arī tie, kas tikko sāk lietot internetu
(gluži vienkārši sanāk lētāk). Interneta iezvanpieeja
ir pirmais solis interneta plašo iespēju izzināšanā.
Paredzams, ka tarifu samazinājums vairos šī praktiskā
interneta pieslēguma veida popularitāti un izmantošanu
tieši mājsaimniecībā.
Tāpēc
Apollo
izstrādājis
īpašu piedāvājumu iezvanpieejai Interneta
līnija, kur par Ls 9
mēnesī internetu var lietot deviņas stundas. Uz pusi samazināti Lattelekom interneta
iezvanpieejas tarifi darbdienu vakaros Interneta kartes
lietotājiem, kā arī samazināta maksa Interneta
līnijas lietotājiem. Turklāt turpmāk tie būs
spēkā jau no sešiem vakarā līdz pat astoņiem
rītā (līdz šim no astoņiem vakarā līdz
septiņiem rītā). Samazinātos iezvanpieejas tarifus saviem
klientiem varēs piedāvāt arī citi interneta pakalpojumu
sniedzēji.
Uzņēmums Lattelekom
piedāvā klientiem plašu interneta piekļuves pakalpojumu
izvēli. Nākotnē, kad ar elektronisko parakstu
apstiprinātiem dokumentiem tiks piešķirts juridisks statuss,
internets kļūs par vienu no nozīmīgākajiem
kanāliem darījumu kārtošanai starp uzņēmumiem un
iedzīvotāju saziņai ar valsts un pašvaldību
institūcijām. Iedzīvotāji ar interneta palīdzību
varēs saņemt arvien vairāk pašvaldības un valsts
pakalpojumu, piemēram, veikt dzīves vietas deklarāciju,
saņemt dažādas izziņas utt.
Apollo iezvanpieejai gluži
tāpat kā balss pakalpojumiem ir pamattarifs un vakara un nakts stundu
tarifs. Kopš 10. novembra Apollo pagarinājis lētās
vakara un nakts stundas, pastiepjot tās uz abām pusēm. Tagad
lētāki tarifi ir no 18.00 līdz 8.00. Un vēl -
iezvanpieejas tarifi vakara un nakts laikā kļuvuši uz pusi
lētāki nekā bija iepriekš. Šī patīkamā
iespēja vairāk paredzēta lietotājiem, kas, atnākot
mājās no darba, uzreiz var ķerties pie interneta vai
e-vēstuļu caurlūkošanas, negaidot līdz pulksten
20.00, kā tas bija līdz šim.
Kur mājo zelta skudras?
Izrādās, 46 Latvijas
lauku skolās Talsu, Kuldīgas, Madonas un Jēkabpils rajonā.
Tās var atrast arī interneta vidē: www.zeltaskudra.lattelekom.lv
Un galu galā tā saucas arī Lattelekom un Microsoft
Latvia organizētais interneta satura veidošanas un apgūšanas
konkurss skolēniem, kurš norisinājās no septembra līdz
novembrim.
No Kuldīgas rajona
konkursā piedalījās 11 skolas (kopā 36 darbi, 70
dalībnieku), no Talsu rajona - 8 skolas (22 darbi, 50 dalībnieku), no
Madonas un Jēkabpils rajona kopā 15 skolas (34 darbi).
Konkursa Zelta skudra
mērķis bija iemācīt skolēniem veidot mājaslapas,
uzturēt tajās aktuālāko informāciju un labāk
orientēties citu veidotajās lapās. Vidusskolēni varēja
veidot mājaslapas par kultūrvēsturiskām tēmām,
tūrisma objektiem rajonā vai pagastā, kā arī
izstrādāt mājaslapu konkrētam rajona uzņēmumam.
Savukārt pamatskolas skolēni galvenokārt izstrādāja
savas klases vai skolas, kā arī pagasta vēstures mājaslapas
vai arī veidoja kādas slavenības (piemēram, Ances Krauzes
un Leonardo de Kaprio) fanu kluba mājaslapu.
Visi konkursa dalībnieki tika
nodrošināti ar nepieciešamo Microsoft FrontPage 2002
programmatūru, kas paredzēta mājaslapu izveidei, un Lattelekom
serveru resursiem. Pirms konkursa visu tajā iesaistīto skolu
informātikas skolotāji Baltijas datoru akadēmijā
apmeklēja divu nedēļu bezmaksas kursus. Tajos viņi apguva
prasmi strādāt ar FrontPage programmatūru, lai
varētu palīdzēt skolēniem konkursā.
Šī projekta
vadītāja no Lattelekom un vienlaikus arī
žūrijas locekle bija Aija Āboltiņa-Āboliņa.
Lūk, viņas iespaidi: - Vislielākais prieks un pārsteigums
bija par pamatskolu darbiem, kur piedalījās arī 7. klašu
skolēni. Lapas bija interesantas gan no dizaina, gan no izdomas
viedokļa. Pārsteidza Virbu pamatskolas uzņēmība, jo
šajā skolā nav interneta pieslēguma. Pateicoties
skolotājas iniciatīvai, viņi tomēr sekmīgi pabeidza
darbu: saturu gatavoja skolā un gāja uz pagasta padomi publicēt
internetā. Tas bija no visiem viedokļiem labākais darbs Talsu
rajona pamatskolu grupā.
Talsu rajona vakara un
neklātienes vidusskolas mājaslapa gan nebija līdz galam
izstrādāta, tomēr ļoti apsveicami ir tas, ka lapas
veidošanā bija aktīvi piedalījies kāds šīs
skolas neklātienes students, invalīds. Viņš ir ļoti
aizrāvies ar šo darbu un noteikti to pabeigs, lai gan konkursā
balvas neieguva. Tas ir ļoti svarīgi, ka sācies process,
kurš nebeidzas līdz ar konkursa noslēgumu.
Vērtīgas bija
vidusskolēnu veidotās uzņēmumu mājaslapas.
Kuldīgas rajonā bija izveidota kokapstrādes uzņēmuma
SIA Mars lapa. Tā pārstāvji bija ļoti priecīgi
par sadarbību, jo tapusi ne vien profesionāli izveidota,
pievilcīga un informatīvi bagāta mājaslapa, bet, kā
izrādījās, gandrīz vai vienīgā šajā
nozarē. Ļoti izteiksmīga ir arī Talsu 2. vidusskolas
veidotā Talsu virsmežniecības lapa.
Uzmanību piesaista Dundagas
vidusskolas 10.b klases veidotā lapa Ziemeļeiropas daba, kur
atrodama diezgan plaša informācija par Latvijas dabas
rezervātiem, un Dundagas vidusskolas 7.b klases skolnieces Karīnas
Driekas lapa Nepirksim viņu dzīvības par apdraudētajām
dzīvnieku sugām, malumedniecību un dzīvnieku
aizsardzību. Simpātiska un skolēnu auditorijai ļoti
atbilstoša šķiet arī jautrā joku Lapa jums
un mums, kuru veidojuši Dundagas vidusskolas 11.b klases skolēni.
Konkursa darbus
izvērtēja profesionāla žūrija Rīgas pilsētas
galvenā mākslinieka Leonarda Laganovska vadībā.
Žūrijas sastāvā bija arī divi pārstāvji no Lattelekom,
divi - no Microsoft Latvia, un viens - no Baltijas datoru
akadēmijas (Juris Rāts, kurš apmācīja
skolotājus). Zelta skudras uzvarētāji saņēma
vērtīgas balvas ciparu fotokameras, skenerus un atlaides Apollo
interneta pieslēguma ierīkošanai.
Jādomā, ka autori
uzņemsies šo mājaslapu uzturēšanu arī pēc
konkursa, lai nezaudētu iemaņas un neaizlaistu vējā zelta
skudru darbu. Vismaz daži no viņiem jau ir gatavi profesionāli
strādāt, un tā nudien ir lieliska ziņa ne vien skolām,
kas piedalījās konkursā, bet arī visai informācijas
sabiedrībai. Konkursa rezultātā skolēni ir devuši savu
pienesumu Latvijas interneta skudru pūžņos, un tā saturs ir
kļuvis krietni bagātāks.
Gunta KĻAVIŅA
Lattelekom mērķtiecīgi veido Latvijas informācijas sabiedrību (IS), gan piedaloties pašvaldību vienotās informācijas sistēmas (PVIS) projektos un veidojot modernu telekomunikāciju infrastruktūru Latvijas pašvaldībām, gan nodarbojoties ar sabiedrības izglītošanu par iespējām, ko sniedz modernas telekomunikāciju tehnoloģijas, kā arī piedāvājot plašu modernu telekomunikāciju pakalpojumu klāstu Latvijas iedzīvotājiem. Jācer, ka tagad, kad pie LR Ministru kabineta izveidots Informācijas sabiedrības birojs, uzņēmumu un valsts sadarbība būs vēl mērķtiecīgāka. Par to, kāds ir Lattelekom ceļš uz mērķi, stāsta uzņēmuma Informācijas sabiedrības nodaļas direktore Baiba EBULIŅA un valdības attiecību vadītāja Aija ĀBOLTIŅA-ĀBOLIŅA.
Iesāktie projekti turpinās
Lattelekom turpina veidot informācijas sabiedrību tā, kā ir to iesācis, - pamatnostādnes nemainās. Šogad akcentēta lielāku izvēles iespēju nodrošināšana klientiem. Lai katrs ar savām atšķirīgajām vajadzībām atrastu vispiemērotāko veidu, lai varētu tās apmierināt, izmantojot dažādus telekomunikāciju pakalpojumus.
Lattelekom turpina darbu pie PVIS projektiem, un patlaban jau izbūvēti pašvaldību informācijas tīkli 17 rajonos. Nesen pabeigti PVIS projekti Krāslavas un Balvu rajonā. Baiba Ebuliņa atzīst, ka bijis liels prieks, redzot, cik augstu paši pagastu ļaudis novērtē šo infrastruktūru. Viņi ar lepnumu stāsta, ka no pilsētas brīvdienās atbraukušie skolas bērni iet uz pagastnamu un lūdz atļauju pamācīties un pastrādāt internetā. Rīgā visi pie tā ir pieraduši, bet attālākajiem rajoniem tas joprojām ir kas īpašs. Baiba Ebuliņa uzskata, ka Lattelekom dara ļoti labu darbu, ieguldot līdzekļus arī nerentablajos rajonos.
Skaidrs, ka informācijas sabiedrības ideja savu patieso vērtību iegūs tikai tad, kad tā būs aptvērusi visu valsts teritoriju un tās realizācijā būs iesaistījušies pēc iespējas vairāk iedzīvotāju. Piemēram, e-pārvalde reāli sāks darboties tad, kad visā valstī patiešām varēs saņemt valsts un pašvaldības pakalpojumus, gan izmantojot vienas pieturas aģentūras, gan kontaktu centrus, gan arī elektroniski identificējot sevi, izmantojot elektronisko parakstu, kad visiem iedzīvotājiem būs vienādas iespējas saņemt šos pakalpojumus.
B. Ebuliņa: - Šogad esam daudz strādājuši, lai popularizētu vēl vienu piekļuves veidu, kas tiešām ir pieejams visiem. Tā ir cieša pašvaldību sadarbība ar Kontaktu centru 118. Pirmā bija Cēsu pašvaldība, kur šis pilotprojekts darbojas jau kopš pavasara. Cēsīs ir īpaši izveidota diennakts informatīvā tālruņa līnija 4125000, kur vietējie iedzīvotāji var saņemt specifisku, tieši Cēsīm raksturīgu informāciju gan par pašvaldības aktualitātēm, gan par reģiona notikumiem. Šajā laikā esam sapratuši, kādi ir pakalpojuma apjomi, kādas ir prasības. Diezgan aktīvi par to interesējas citas, sevišķi lielo pilsētu, pašvaldības. Tas ir arī labs e-pārvaldes piekļuves kanāls, kamēr vēl visiem Latvijas iedzīvotājiem nav interneta piekļuves un nedarbojas arī elektroniskais paraksts.
Izdevīgāki nosacījumi iezvanpieejai
Viens no svarīgākajiem informācijas sabiedrības priekšnoteikumiem ir interneta pieejamība pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam. Tas ir arī nozīmīgs e-pārvaldes piekļuves kanāls nākotnē. Lai gan pēdējā laikā vērojama tendence aizvien vairāk izmantot pastāvīgo interneta pieslēgumu, tomēr pat daļa biznesa klientu joprojām lieto iezvanpieeju. To iecienījuši arī tie, kas mājās internetu izmanto tikai e-pasta sūtījumiem un internetbankas transakcijām, kā arī tie, kas tikko sāk lietot internetu (gluži vienkārši sanāk lētāk). Interneta iezvanpieeja ir pirmais solis interneta plašo iespēju izzināšanā. Paredzams, ka tarifu samazinājums vairos šī praktiskā interneta pieslēguma veida popularitāti un izmantošanu tieši mājsaimniecībā.
Tāpēc Apollo izstrādājis īpašu piedāvājumu iezvanpieejai Interneta līnija, kur par Ls 9 mēnesī internetu var lietot deviņas stundas. Uz pusi samazināti Lattelekom interneta iezvanpieejas tarifi darbdienu vakaros Interneta kartes lietotājiem, kā arī samazināta maksa Interneta līnijas lietotājiem. Turklāt turpmāk tie būs spēkā jau no sešiem vakarā līdz pat astoņiem rītā (līdz šim no astoņiem vakarā līdz septiņiem rītā). Samazinātos iezvanpieejas tarifus saviem klientiem varēs piedāvāt arī citi interneta pakalpojumu sniedzēji.
Uzņēmums Lattelekom piedāvā klientiem plašu interneta piekļuves pakalpojumu izvēli. Nākotnē, kad ar elektronisko parakstu apstiprinātiem dokumentiem tiks piešķirts juridisks statuss, internets kļūs par vienu no nozīmīgākajiem kanāliem darījumu kārtošanai starp uzņēmumiem un iedzīvotāju saziņai ar valsts un pašvaldību institūcijām. Iedzīvotāji ar interneta palīdzību varēs saņemt arvien vairāk pašvaldības un valsts pakalpojumu, piemēram, veikt dzīves vietas deklarāciju, saņemt dažādas izziņas utt.
Apollo iezvanpieejai gluži tāpat kā balss pakalpojumiem ir pamattarifs un vakara un nakts stundu tarifs. Kopš 10. novembra Apollo pagarinājis lētās vakara un nakts stundas, pastiepjot tās uz abām pusēm. Tagad lētāki tarifi ir no 18.00 līdz 8.00. Un vēl - iezvanpieejas tarifi vakara un nakts laikā kļuvuši uz pusi lētāki nekā bija iepriekš. Šī patīkamā iespēja vairāk paredzēta lietotājiem, kas, atnākot mājās no darba, uzreiz var ķerties pie interneta vai e-vēstuļu caurlūkošanas, negaidot līdz pulksten 20.00, kā tas bija līdz šim.
Kur mājo zelta skudras?
Izrādās, 46 Latvijas lauku skolās Talsu, Kuldīgas, Madonas un Jēkabpils rajonā. Tās var atrast arī interneta vidē: www.zeltaskudra.lattelekom.lv Un galu galā tā saucas arī Lattelekom un Microsoft Latvia organizētais interneta satura veidošanas un apgūšanas konkurss skolēniem, kurš norisinājās no septembra līdz novembrim.
No Kuldīgas rajona konkursā piedalījās 11 skolas (kopā 36 darbi, 70 dalībnieku), no Talsu rajona - 8 skolas (22 darbi, 50 dalībnieku), no Madonas un Jēkabpils rajona kopā 15 skolas (34 darbi).
Konkursa Zelta skudra mērķis bija iemācīt skolēniem veidot mājaslapas, uzturēt tajās aktuālāko informāciju un labāk orientēties citu veidotajās lapās. Vidusskolēni varēja veidot mājaslapas par kultūrvēsturiskām tēmām, tūrisma objektiem rajonā vai pagastā, kā arī izstrādāt mājaslapu konkrētam rajona uzņēmumam. Savukārt pamatskolas skolēni galvenokārt izstrādāja savas klases vai skolas, kā arī pagasta vēstures mājaslapas vai arī veidoja kādas slavenības (piemēram, Ances Krauzes un Leonardo de Kaprio) fanu kluba mājaslapu.
Visi konkursa dalībnieki tika nodrošināti ar nepieciešamo Microsoft FrontPage 2002 programmatūru, kas paredzēta mājaslapu izveidei, un Lattelekom serveru resursiem. Pirms konkursa visu tajā iesaistīto skolu informātikas skolotāji Baltijas datoru akadēmijā apmeklēja divu nedēļu bezmaksas kursus. Tajos viņi apguva prasmi strādāt ar FrontPage programmatūru, lai varētu palīdzēt skolēniem konkursā.
Šī projekta vadītāja no Lattelekom un vienlaikus arī žūrijas locekle bija Aija Āboltiņa-Āboliņa. Lūk, viņas iespaidi: - Vislielākais prieks un pārsteigums bija par pamatskolu darbiem, kur piedalījās arī 7. klašu skolēni. Lapas bija interesantas gan no dizaina, gan no izdomas viedokļa. Pārsteidza Virbu pamatskolas uzņēmība, jo šajā skolā nav interneta pieslēguma. Pateicoties skolotājas iniciatīvai, viņi tomēr sekmīgi pabeidza darbu: saturu gatavoja skolā un gāja uz pagasta padomi publicēt internetā. Tas bija no visiem viedokļiem labākais darbs Talsu rajona pamatskolu grupā.
Talsu rajona vakara un neklātienes vidusskolas mājaslapa gan nebija līdz galam izstrādāta, tomēr ļoti apsveicami ir tas, ka lapas veidošanā bija aktīvi piedalījies kāds šīs skolas neklātienes students, invalīds. Viņš ir ļoti aizrāvies ar šo darbu un noteikti to pabeigs, lai gan konkursā balvas neieguva. Tas ir ļoti svarīgi, ka sācies process, kurš nebeidzas līdz ar konkursa noslēgumu.
Vērtīgas bija vidusskolēnu veidotās uzņēmumu mājaslapas. Kuldīgas rajonā bija izveidota kokapstrādes uzņēmuma SIA Mars lapa. Tā pārstāvji bija ļoti priecīgi par sadarbību, jo tapusi ne vien profesionāli izveidota, pievilcīga un informatīvi bagāta mājaslapa, bet, kā izrādījās, gandrīz vai vienīgā šajā nozarē. Ļoti izteiksmīga ir arī Talsu 2. vidusskolas veidotā Talsu virsmežniecības lapa.
Uzmanību piesaista Dundagas vidusskolas 10.b klases veidotā lapa Ziemeļeiropas daba, kur atrodama diezgan plaša informācija par Latvijas dabas rezervātiem, un Dundagas vidusskolas 7.b klases skolnieces Karīnas Driekas lapa Nepirksim viņu dzīvības par apdraudētajām dzīvnieku sugām, malumedniecību un dzīvnieku aizsardzību. Simpātiska un skolēnu auditorijai ļoti atbilstoša šķiet arī jautrā joku Lapa jums un mums, kuru veidojuši Dundagas vidusskolas 11.b klases skolēni.
Konkursa darbus izvērtēja profesionāla žūrija Rīgas pilsētas galvenā mākslinieka Leonarda Laganovska vadībā. Žūrijas sastāvā bija arī divi pārstāvji no Lattelekom, divi - no Microsoft Latvia, un viens - no Baltijas datoru akadēmijas (Juris Rāts, kurš apmācīja skolotājus). Zelta skudras uzvarētāji saņēma vērtīgas balvas ciparu fotokameras, skenerus un atlaides Apollo interneta pieslēguma ierīkošanai.
Jādomā, ka autori uzņemsies šo mājaslapu uzturēšanu arī pēc konkursa, lai nezaudētu iemaņas un neaizlaistu vējā zelta skudru darbu. Vismaz daži no viņiem jau ir gatavi profesionāli strādāt, un tā nudien ir lieliska ziņa ne vien skolām, kas piedalījās konkursā, bet arī visai informācijas sabiedrībai. Konkursa rezultātā skolēni ir devuši savu pienesumu Latvijas interneta skudru pūžņos, un tā saturs ir kļuvis krietni bagātāks.
Gunta KĻAVIŅA