Universālā telekomunikāciju pakalpojuma izmaksas

 

2002. gada 28. decembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – regulators) pieņēma lēmumu Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību Lattelekom SIA universālā telekomunikāciju pakalpojuma sniegšanu 2003. gadā, kurā noteica Lattelekom universālā telekomunikāciju pakalpojuma (turpmāk – UTP) saistības.

Lattelekom UTP saistības

Saskaņā ar tām Lattelekom jānodrošina:

·            piekļuve (pieslēgums) Lattelekom SIA publiskajam telekomunikāciju tīklam fiksētās pieslēguma vietās visiem abonentiem, kas to vēlas. Pieslēgumam jādod iespēja abonentiem veikt izsaukumus un saņemt vietējos, iekšzemes un starptautiskos balss telefonijas pakalpojumus, saņemt datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus ar ātrumu ne mazāku par 9600 bit/s;

·            vismaz viens izvēles tarifu plāns ar tālruņa līnijas abonēšanas maksu, kas ir zemāka par regulatora apstiprināto tālruņa līnijas abonēšanas maksu;

·         atlaides invalīdiem tiem telekomunikāciju pakalpojumiem, kuriem šīs atlaides tika nodrošinātas 2002. gadā;

·            publisko taksofonu uzturēšana darba kārtībā tādā apjomā, kāds tas bija 31.12.2002.;

·         piekļuve publiskiem taksofonu pakalpojumiem;

·    piekļuve vismaz vienam Lattelekom SIA telefona abonentu sarakstam (elektroniskā vai drukātā formā) visiem Lattelekom SIA publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla lietotājiem;

·         visiem Lattelekom SIA publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla lietotājiem, to skaitā publisko taksofonu lietotājiem, piekļuve vismaz viena uzziņu dienesta pakalpojumiem.

2003. un 2004. gadā Lattelekom SIA ir vienīgais UTP nodrošinātājs, tomēr pastāv iespēja, ka dažos rajonos UTP saistības tiks izsolītas un par UTP sniedzēju varēs kļūt arī citi operatori. Prognozējam, ka arī 2004. gadā UTP saistību apjoms Lattelekom SIA būtiski nemainīsies.

Universālais pakalpojums Eiropā un Latvijā

Nepieciešama skaidra un caurskatāma UTP nodrošināšanas izmaksu uzskaites sistēma. Eiropas Savienības (turpmāk – ES) likumdošana paredz, ka UTP sniedzējiem jāizmanto īpaša UTP izmaksu uzskaites sistēma, kuru uzrauga attiecīgās valsts regulējošā institūcija jeb regulators. Likums Par telekomunikācijām noteic, ka Latvijā UTP izmaksas aprēķināmas saskaņā ar universālā telekomunikāciju pakalpojuma tīro izmaksu noteikšanas un aprēķināšanas metodiku, kuru apstiprina regulators. Raksta tapšanas brīdī regulators ir sagatavojis metodikas projektu, kuru plāno apstiprināt līdz 2003. gada novembra beigām. 

Par UTP saistību tīrajām izmaksām uzskatāmas tās, kuru UTP sniedzējam nebūtu, ja tam nebūtu noteiktas UTP saistības. UTP izmaksām jābūt caurskatāmām, un tās jāatdala no pārējām izmaksām. Aprēķināšanas procesā jānodrošina, lai izmaksas netiktu uzskaitītas vairākkārt, kā arī jāņem vērā netiešie ieguvumi, kuri UTP nodrošinātājam rodas, izpildot saistības. Neatkarīga auditoru institūcija veic izmaksu auditu, un informācijai par audita rezultātu jābūt publiski pieejamai.

Būtiskākās ES Universālā pakalpojuma direktīvas (Directive of the European Parliament and of the Council on universal service and users’ rights relating to electronic communications networks and services (Universal Service Directive)) prasības ir, ka UTP izmaksu aprēķinos iekļaujamas izmaksas, kuras attiecināmas uz UTP nodrošināšanu tiem klientiem un tajos rajonos, kur šo pakalpojumu nodrošināšana UTP sniedzējam ir komerciāli neizdevīga, ņemot vērā arī ieņēmumus no šādu pakalpojumu nodrošināšanas un netiešos ieguvumus.

Tātad UTP tīrās izmaksas saskaņā ar noteiktu metodiku jāaprēķina kā visu UTP saistību sastāvdaļu tīro izmaksu summa, no tās atņemot visus netiešos ieguvumus no UTP nodrošināšanas, kurus iespējams finansiāli novērtēt un auditēt.

2003. gada oktobrī regulators rīkoja sanāksmi, kurā visiem tirgus dalībniekiem tika dota iespēja izteikt viedokli par Universālā telekomunikāciju pakalpojuma tīro izmaksu noteikšanas un aprēķināšanas metodiku. Lattelekom ir sagatavojis un iesniedzis priekšlikumus regulatora izstrādātajam metodikas projektam, kurā ierosina UTP izmaksās iekļaut šādus komponentus:

·         piekļuves nodrošināšana publiskajam fiksētajam telekomunikāciju tīklam jauniem abonentiem;

·         ekonomiski neizdevīgo rajonu apkalpošanas izmaksas;

·         izvēles tarifu plānu nodrošināšana;

·         atlaides noteiktām abonentu grupām (cilvēkiem ar īpašām vajadzībām);

·         taksofonu pakalpojumu nodrošināšana;

·         uzziņu dienesta pakalpojumu nodrošināšana;

·         detalizētu rēķinu nodrošināšana (ja UTP sniedzējam tiek uzliktas īpašas saistības attiecībā uz telekomunikāciju pakalpojumu rēķinu saturu un tās rada papildu izmaksas);

·         abonentu saraksta nodrošināšana;

·         UTP saistībās noteikto tīkla kvalitātes prasību nodrošināšana (papildu izmaksas, ja šīs prasības ir augstākas par konkrētā telekomunikāciju uzņēmuma iepriekšējo trīs gadu vidējiem izpildes rādītājiem).

Izmaksas, kuras rodas, nodrošinot UTP pakalpojumu, UTP sniedzējam var radīt ievērojamu finansiālu slogu (angliski - unfair burden), kas var būtiski samazināt konkurētspēju un tādējādi kropļot konkurenci. Tādēļ pēc izmaksu sloga novērtēšanas regulatoram jālemj par to, vai šis finansiālais slogs ir vai nav pārmērīgs un vai UTP sniedzējam radušās papildu izmaksas ir jākompensē.

Latvijas likumdošana nepieļauj šķērssubsīdiju izmantošanu UTP nodrošināšanas izmaksu segšanai, un kā UTP finansēšanas avots minēts UTP fonds, par kura izveidošanu var lemt Ministru kabinets. Paredzams, ka lēmumu par fonda izveidi var pieņemt pēc UTP tīro izmaksu aprēķināšanas un novērtēšanas, kas tiks veikta 2004. gada pirmajā ceturksnī.

 

UP izmaksu finansēšana

Likums Par telekomunikācijām paredz, ka regulators nosaka, vai UTP nodrošinātājam ir nepieciešama kompensācija universālā pakalpojuma nodrošināšanai sakarā ar pārāk augstām izmaksām, kā arī nosaka šīs kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību. Likums nenosaka kritērijus izmaksu sloga novērtēšanai, tomēr tikai to esamība var nodrošināt, ka lēmums par UTP izmaksu kompensēšanu tiek pieņemts, ievērojot caurskatāmības un nediskriminēšanas principus, kā to paredz ES direktīvas.

Arī maksājumu un UTP fonda administrēšanas principiem jābūt objektīviem, skaidriem, nediskriminējošiem un proporcionāliem, lai to īstenošana atstātu iespējami mazāku ietekmi uz tirgus attīstību.

Raksta tapšanas brīdī Ministru kabinets vēl nav pieņēmis lēmumu par UTP fonda izveidošanu, un fonda administrēšanas principi un citi nepieciešamie normatīvie akti tiks izstrādāti pēc attiecīgā Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas.

Aivars KREILIS,

Lattelekom Regulēšanas lietu attīstības direktors

 

Avoti:

1.                  Likums Par telekomunikācijām, Latvijas Vēstnesis Nr.166, 16.11.2001.

2.                  Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 28.12.2002. lēmums Nr.158 Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību Lattelekom SIA universālā telekomunikāciju pakalpojuma sniegšanu.

3.                  Directive of the European Parliament and of the Council on universal service and users’ rights relating to electronic communications networks and services (Universal Service Directive).