Pirms 100 gadiem
SENIE FAKTI 2003-4
1903.
gada 1. decembrī
sāka darboties Ventspils (Vindavas) telefona centrāle. Tā
piederēja privātai organizācijai Ventspils sabiedriskajai
pārvaldei. Līgums ar Pasta un telegrāfa virsvaldi par centrāles ekspluatāciju noslēgts 22. decembrī. Centrāle
atradās Rātes namā. Ziņas par komutatora konstrukciju nav
atrastas. 1912. gadā centrālei bija pieslēgti 412 telefona
aparāti (no tiem 362 galvenie, 50 papildaparāti). Līnijas bija
divvadu. Abonementa maksa dzīvokļu sektoram - 25 rubļi,
iestādēm 45 rubļi, bankām, biržām,
restorāniem un viesnīcām 75 rubļi gadā. Pirmā
pasaules kara laikā (1915. gada 1. jūlijā) komutatoru
demontēja un aizveda uz Krieviju. Telefona centrāli un sakarus ar
Liepāju, Tukumu un Sloku atjaunoja 1919. gadā.
1930.31.
gadā Ventspils telefona centrāli rekonstruēja samontēja
Rīgas telefona centrālē demontētos Ericsson firmas
komutatorus. Vienam komutatoram varēja pieslēgt 480 abonentu
līniju. To apkalpoja trīs telefonistes. Centrāles inženieri
izvirzīja priekšlikumu automātiskās centrāles
būvdarbiem. Tika izstrādāti divi projekti. Vienu no tiem 1931.
gadā izstrādāja inženieris, otru 1936. gadā Latvijas
Universitātes absolvents Jānis Kleins-Krauja. Šis projekts
paredzēja arī telefona centrāles ēkas celtniecību un
starptautisko sakaru līnijas būvdarbus līdz Sāmsalai.
Līdzekļu trūkums un 1940. gada notikumi nedeva iespēju J.
Kleina projektu realizēt.
Ventspils
bija viena no nedaudzajām Latvijas pilsētām, kurā Otrā
pasaules kara laikā telefona centrāli nenopostīja.
Rīgā demontētie komutatori Ventspilī darbojās
līdz 1958. gadam (viens komutators Pārventā pat līdz
1972. gadam), kad to vietā uzstādīja Rīgā
demontēto 1600 numuru, VEF ražoto sistēmu VEF-40 (to 1942.
gadā samontēja Jelgavā, 1944. gadā pārveda uz
Rīgu, un tā darbojās Rīgā, K. Barona ielā 69,
līdz 1954. gadam). Pēc vairāk nekā 20 gadiem
realizējās viena no inženiera J. Kleina-Kraujas iecerēm.
Ventspilij
ar automātiskajām centrālēm neveicās. VEF-40
sistēmas centrāle 1973. gada 17. novembrī ugunsgrēkā
sadega. To atjaunoja tikai 1974. gada jūnijā, uzstādot VEF
YATC-49 sistēmu.
Neveicās
ar jaunā pasta ēkas celtniecību. To sāka celt 1972.
gadā, plānoja pabeigt 1975. gadā, bet pabeidza tikai 1983.
gadā. Komutācijas tehnika sešus gadus glabājās
neapkurinātās telpās un bija galīgi sarūsējusi.
Montāžas darbi un metāla daļu attīrīšana no
rūsas ilga divus gadus, bet, pieslēdzot spriegumu iekārtai,
daudzi releji izgāja no ierindas. To tinumi bija piesūkušies ar mitrumu
un pārdega. Ik dienas apkalpojošais personāls mainīja 1020
relejus.
Nākošā
neveiksme bija 1993. gada 14. janvārī, kad spēcīga
vētra centrāles ēkas vienā pusē izgāza visus 4 m
platos logus. Centrāles telpā pludoja ūdens, peldēja
tehniskā dokumentācija un auroja vējš. Iekārtu
pārsedza ar brezentu. Cilvēki strādāja mēteļos,
ar cimdiem rokā. Centrāle darbojās bez pārtraukuma.
Ēkas atjaunošana ilga pusgadu.
Uz
jautājums, kāpēc ventspilniekiem tā neveicās ar
automātiskajām telefona centrālēm, atbildes nav, tomēr
Ventspils telefona tīkls attīstījās. Pārventā
1972. gadā tika samontēta otrā automātiskā telefona
centrāle. Pilsētā bija četras ATC. Automātiskās
centrāles ieviesa rajona apdzīvotajās vietās. 1990.
gadā Ventspils rajonā telefona aparātu blīvums bija 27
aparāti uz 100 iedzīvotājiem (Latvijā 25).
1994.
gadā no Ventspils uz Stokholmu ieguldīja optisko stikla
šķiedras kabeli. Otrā inženiera J. Kleina-Kraujas iecere
realizējās pēc 58 gadiem. 1995. gada 16. decembrī sāka Ventspils abonentu līniju pārslēgšanu
uz ciparsignālu centrāli.
Ventspils
telefona tīkla vēsturi ļoti rūpīgi ir
pētījusi bijusī Ventspils telefona centrāles darbiniece
Baiba Iļjina. Centrāles jubilejas dienā tiks izdota viņas
grāmata Ventspils telefona tīklam 100 gadi.
Pirms
95 gadiem
1908.
gada 6. oktobrī
sāka darboties Bauskas telefona centrāle. Sīkākas
ziņas par centrāli nav atrastas. Ir zināms, ka 1912. gadā
centrālei bija pieslēgti 117 telefona aparāti,
abonēšanas maksa 30 rubļi gadā.
Pirms
10 gadiem
1993.
gada 2. decembrī
Latvijas Ministru kabinets apstiprināja telekomunikāciju konkursa
komisijas lēmumu atzīt par uzvarētāju 1993. gadā izsludinātajā konkursā britu un somu konsorciju TILTS
Communication.
Pirms
5 gadiem
1998.
gada oktobrī Mārupes, Bulduru, Kauguru, Slokas, Vaivaru, Ķemeru,
Majoru, Dubultu un Mellužu telefona centrāles abonentu līnijas
pārslēgtas uz ciparsignāla centrālēm.
1903. gada 1. decembrī sāka darboties Ventspils (Vindavas) telefona centrāle. Tā piederēja privātai organizācijai Ventspils sabiedriskajai pārvaldei. Līgums ar Pasta un telegrāfa virsvaldi par centrāles ekspluatāciju noslēgts 22. decembrī. Centrāle atradās Rātes namā. Ziņas par komutatora konstrukciju nav atrastas. 1912. gadā centrālei bija pieslēgti 412 telefona aparāti (no tiem 362 galvenie, 50 papildaparāti). Līnijas bija divvadu. Abonementa maksa dzīvokļu sektoram - 25 rubļi, iestādēm 45 rubļi, bankām, biržām, restorāniem un viesnīcām 75 rubļi gadā. Pirmā pasaules kara laikā (1915. gada 1. jūlijā) komutatoru demontēja un aizveda uz Krieviju. Telefona centrāli un sakarus ar Liepāju, Tukumu un Sloku atjaunoja 1919. gadā.
1930.31. gadā Ventspils telefona centrāli rekonstruēja samontēja Rīgas telefona centrālē demontētos Ericsson firmas komutatorus. Vienam komutatoram varēja pieslēgt 480 abonentu līniju. To apkalpoja trīs telefonistes. Centrāles inženieri izvirzīja priekšlikumu automātiskās centrāles būvdarbiem. Tika izstrādāti divi projekti. Vienu no tiem 1931. gadā izstrādāja inženieris, otru 1936. gadā Latvijas Universitātes absolvents Jānis Kleins-Krauja. Šis projekts paredzēja arī telefona centrāles ēkas celtniecību un starptautisko sakaru līnijas būvdarbus līdz Sāmsalai. Līdzekļu trūkums un 1940. gada notikumi nedeva iespēju J. Kleina projektu realizēt.
Ventspils bija viena no nedaudzajām Latvijas pilsētām, kurā Otrā pasaules kara laikā telefona centrāli nenopostīja. Rīgā demontētie komutatori Ventspilī darbojās līdz 1958. gadam (viens komutators Pārventā pat līdz 1972. gadam), kad to vietā uzstādīja Rīgā demontēto 1600 numuru, VEF ražoto sistēmu VEF-40 (to 1942. gadā samontēja Jelgavā, 1944. gadā pārveda uz Rīgu, un tā darbojās Rīgā, K. Barona ielā 69, līdz 1954. gadam). Pēc vairāk nekā 20 gadiem realizējās viena no inženiera J. Kleina-Kraujas iecerēm.
Ventspilij ar automātiskajām centrālēm neveicās. VEF-40 sistēmas centrāle 1973. gada 17. novembrī ugunsgrēkā sadega. To atjaunoja tikai 1974. gada jūnijā, uzstādot VEF YATC-49 sistēmu.
Neveicās ar jaunā pasta ēkas celtniecību. To sāka celt 1972. gadā, plānoja pabeigt 1975. gadā, bet pabeidza tikai 1983. gadā. Komutācijas tehnika sešus gadus glabājās neapkurinātās telpās un bija galīgi sarūsējusi. Montāžas darbi un metāla daļu attīrīšana no rūsas ilga divus gadus, bet, pieslēdzot spriegumu iekārtai, daudzi releji izgāja no ierindas. To tinumi bija piesūkušies ar mitrumu un pārdega. Ik dienas apkalpojošais personāls mainīja 1020 relejus.
Nākošā neveiksme bija 1993. gada 14. janvārī, kad spēcīga vētra centrāles ēkas vienā pusē izgāza visus 4 m platos logus. Centrāles telpā pludoja ūdens, peldēja tehniskā dokumentācija un auroja vējš. Iekārtu pārsedza ar brezentu. Cilvēki strādāja mēteļos, ar cimdiem rokā. Centrāle darbojās bez pārtraukuma. Ēkas atjaunošana ilga pusgadu.
Uz jautājums, kāpēc ventspilniekiem tā neveicās ar automātiskajām telefona centrālēm, atbildes nav, tomēr Ventspils telefona tīkls attīstījās. Pārventā 1972. gadā tika samontēta otrā automātiskā telefona centrāle. Pilsētā bija četras ATC. Automātiskās centrāles ieviesa rajona apdzīvotajās vietās. 1990. gadā Ventspils rajonā telefona aparātu blīvums bija 27 aparāti uz 100 iedzīvotājiem (Latvijā 25).
1994. gadā no Ventspils uz Stokholmu ieguldīja optisko stikla šķiedras kabeli. Otrā inženiera J. Kleina-Kraujas iecere realizējās pēc 58 gadiem. 1995. gada 16. decembrī sāka Ventspils abonentu līniju pārslēgšanu uz ciparsignālu centrāli.
Ventspils telefona tīkla vēsturi ļoti rūpīgi ir pētījusi bijusī Ventspils telefona centrāles darbiniece Baiba Iļjina. Centrāles jubilejas dienā tiks izdota viņas grāmata Ventspils telefona tīklam 100 gadi.
Pirms 95 gadiem
1908. gada 6. oktobrī sāka darboties Bauskas telefona centrāle. Sīkākas ziņas par centrāli nav atrastas. Ir zināms, ka 1912. gadā centrālei bija pieslēgti 117 telefona aparāti, abonēšanas maksa 30 rubļi gadā.
Pirms 10 gadiem
1993. gada 2. decembrī Latvijas Ministru kabinets apstiprināja telekomunikāciju konkursa komisijas lēmumu atzīt par uzvarētāju 1993. gadā izsludinātajā konkursā britu un somu konsorciju TILTS Communication.
Pirms 5 gadiem
1998. gada oktobrī Mārupes, Bulduru, Kauguru, Slokas, Vaivaru, Ķemeru, Majoru, Dubultu un Mellužu telefona centrāles abonentu līnijas pārslēgtas uz ciparsignāla centrālēm.