Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

LVRTC iezīmējas informācijas tehnoloģiju tirgū

   

5

 

 

Bezpeļņas organizācija Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs darbojas saskaņā ar Radio un televīzijas likumu, Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālo koncepciju un likumu Par telekomunikācijām. Uzņēmums atrodas Satiksmes ministrijas pārziņā. LVRTC galvenie mērķi ir attīstīt un pārvaldīt radio un televīzijas programmu izplatīšanas infrastruktūru valstī, kā arī sniegt ar telekomunikācijām saistītus pakalpojumus.

 

LVRTC nodrošina valsts pasūtījumu izpildi Latvijas radio un LTV programmu pārraidīšanā. Bez tam LVRTC pārraida arī TV3, LNT, TV Rīga, TV Dzintare, Valmieras TV, Rēzeknes TV, Viļānu TV, Sēlijas novada TV, Radio SWH, Radio Skonto, Super FM, Vārds&Co u. c. kompāniju programmas. LVRTC nodrošina klientiem arī citus moderno komunikāciju pakalpojumus. Centrs apkalpo vairākus valstiski svarīgus objektus, piemēram, nodrošina telekomunikācijas Iekšlietu ministrijas Sakaru centram, LR Nacionāli bruņoto spēku Gaisa spēkiem, NBS Jūras spēkiem, NBS štābam, Aizsardzības ministrijai, Zemessardzei u. c.

 

Tehnoloģiskā attīstība

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra izveidošanas pirmsākumi meklējami 1924. gada 28. martā, kad Saeimas budžeta komisijas sēdē tika nobalsots, ka jāpiešķir 140 000 latu raidstacijas būvdarbiem. Astoņdesmit gadu garumā tehnoloģiskā attīstība ir strauji augusi, un kopš 1954. gada Latvijā notiek arī TV pārraides. LVRTC nemitīgi seko jauno tehnoloģiju iespējām un atbilstoši tām attīsta gan radio, gan televīzijas tīklus.

Par lielāko pagrieziena punktu radio attīstībā Latvijā varētu uzskatīt 1996.-98. gadu, kad saskaņā ar Latvijas Radio attīstības plāniem un pēc tā pasūtījuma radio programmu izplatīšanas tīklos tika veikta frekvenču diapazona maiņa, lai tos (66-74 MHz un 87,5–108 MHz) sakārtotu atbilstoši Eiropas reģionam. Paralēli vidējo viļņu tīklam tika izbūvēti jauni tīkli, lai nodrošinātu programmu izplatīšanas nepārtrauktību. Pēdējais vidējo viļņu raidītājs tika izslēgts 2002. gadā.

Televīzijas attīstība arī ir saistīta ar tehnisko progresu, un krāsu pārraižu sākšana SECAM standartā, vēlākā pāreja uz PAL standartu, kā arī paredzamā ciparu televīzijas ieviešana analogās sistēmas vietā ir tikai loģisks tehnoloģiskās attīstības turpinājums. Nepieciešamībai ieviest ciparu TV ir gan valstiski, gan tehniski iemesli. Eiropas Komisija ir lūgusi valstu administrācijas sagatavot priekšlikumus pārejai uz digitālo televīziju. Tehniski tas, pirmkārt, ir saistīts ar frekvenču un programmu resursu ekonomisku izmantošanu. Ciparu formāts ļaus arī veikt visas Latvijas teritorijas apraidi ar pašreizējiem un vēl jauniem kanāliem labā kvalitātē. Šobrīd nacionālo televīzijas programmu skaits ir ierobežots un jaunu programmu ieviešana ir apgrūtināta. LVRTC, modernizējot pārraižu tīklus, jau šobrīd tehniku piemēro tam, lai nākotnē nodrošinātu digitālo apraidi.

Pēdējā gadā uzņēmums veiksmīgi piedāvā arī ar telekomunikācijām saistītus pakalpojumus.

 

Ieguldījumi modernizācijā 

Pagājušais gads uzņēmumam ir iezīmējies ar lieliem ieguldījumiem infrastruktūras modernizācijā un strādājošo darba apstākļu uzlabošanā. Pakāpeniski tiek pabeigts remonts stacijās un izveidota vienota vadības kontroles sistēma, tāpēc var operatīvi reaģēt, sekot līdzi apraides kvalitātei un vadīt darbu daudzos neapkalpojamos objektos. Kontroles vadības sistēmas visos lielākajos radio un televīzijas vadības centros dod iespēju izmantot jauno un moderno raidītāju resursus, pārgrupējot staciju darbu, ekonomiskāk tiek izmantoti cilvēku resursi. Tagad viens cilvēks spēj apkalpot vairāk iekārtu un kontrolēt tās, arī tādas, kas atrodas vairāku desmitu kilometru attālumā.

Ir notikusi kompleksa elektrobarošanas sistēmas rekonstrukcija Kurzemes RTSVC un Liepājas RTS un daļēja rekonstrukcija - Rīgas RTS. Iepriekšējos gados, realizējot maģistrālās radio relejlīnijas projektu, astoņas stacijas (Tukuma, Sabiles, Ēdoles, Dunalkas, Siguldas, Māles, Viļānu, Preiļu) tika pārvestas neapkalpojamā režīmā, kas ļāva samazināt kopējo strādājošo skaitu uzņēmumā, tā ietaupot darba algas fondu.

Pēdējos trīs gados ir veikta lokālo apkures sistēmu modernizēšana LVRTC stacijās visā valsts teritorijā. Automatizētās sistēmas ļāva atteikties no kurinātājiem. Neapkalpojamas apkures sistēmas uz šķidrā kurināmā bāzes izbūvētas Rēzeknes RTS, Vidzemes RTSVC un Kurzemes RTSVC, bet, izmantojot dabas gāzi, - Valmieras RTS. Pašlaik tikai Liepājas RTS apkures jautājums vēl nav atrisināts līdz galam, bet nākamajā apkures sezonā arī tur paredzēts izbūvēt automatizētu apkures sistēmu.

Neapkalpojamajās radio relejstacijās u. c. mazajās stacijās (Tukumā, Sabilē, Ēdolē, Dunalkā, Siguldā, Mālē, Viļanos, Preiļos, Viesītē, Alūksnē, Ventspilī, Lielaucē, Embūtē, Āboliņos un Dundagā) tiek izmantots aparatūras izdalītais siltums, un tikai ļoti zemā temperatūrā ieslēdzas elektriskie sildītāji un ar termostatu palīdzību uztur nepieciešamo temperatūru automātiskā režīmā.

 

Rīgas RTS

Televīzijas tornis Zaķusalā ir kļuvis par simbolu ne vien LVRTC uzņēmumam, bet arī Rīgai un Latvijai. Rūpes par 368 m augsto torni, kas ir trešais lielākais Eiropā, ir vienmēr bijušas uzņēmuma uzmanības centrā. Un tas ir pilnīgi saprotams, ja ņem vērā, ka, raidot no šī torņa, ar attēlu un skaņu tiek nodrošināta vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju.

2003. gadā ir sākta Rīgas RTS torņa kāju krāsošana. Par 45 000 latu tika iepirktas antikorozijas krāsas - gruntskrāsa, pamatkrāsa, attaukotājs, sēnītes noņēmējs. Krāsa paredzēta Rīgas RTS torņa kāju krāsošanai no 223 m augstuma līdz zemei. Pagājušā gada vasarā izdevās nokrāsot posmā no 223 līdz 83 m augstumam. Šovasar darbu plānots pabeigt pilnībā. Iepriekšējo reizi torņa kājas krāsotas 1988. gadā, t. i., pirms 15 gadiem. Krāsu tipa izvēle un saderības pārbaude ar pašreizējo segumu ilga divarpus gadu garumā, iepriekš nokrāsojot pārbaudes laukumus un tad tos kontrolējot.

Zaķusalas televīzijas tornī ir sākta ugunsdrošības paaugstināšanai noteikto pasākumu realizācija, kas nodrošina jaunas modernas adrešu analogās ugunsgrēka signalizācijas sistēmas izbūvi. Tā atbilst Eiropas normām, sistēmas aparatūra ir no somu koncerna ESMI, kā arī Šveices firmas SecuritiPro. Jaunā ugunsgrēka signalizācijas sistēma dos iespēju noteikt katru signāla devēju, kas izraisa trauksmi. Signāla devēja vieta ar grafiskās programmas palīdzību tiek atainota stāvu plānos datora displejā. Jaunā signalizācijas sistēma tiks saslēgta ar pašreizējo ugunsgrēka gāzes dzēšanas sistēmu, pretdūmu, izziņošanas un ventilācijas atslēgšanas vadības iekārtām. Šogad paredzēta pasīvo ugunsdrošības pasākumu realizācija: kabeļu ugunsdrošie pārklājumi, kā arī kabeļu trašu ugunsdrošo starpsienu un ugunsdzēsības ūdensapgādes stāvvada izbūve torņa trešajā balstā. Pašlaik gāzes dzēšanas sistēmas projekta izstrāde ir skiču projekta stadijā, un šajā darbā piedalās zviedru speciālisti.

Lai uzlabotu televīzijas programmu izplatīšanas kvalitāti, tika nomainīti trīs morāli un fiziski novecojuši raidītāji 10., 28. un 31. TV kanālā pret 20 kW japāņu firmas NEC raidītājiem, kas nākotnē būs piemērojami arī digitālā signāla apraidei.

 

Pēdējā jūdze

Daudzu desmitu gadu laikā pa visu Latviju LVRTC ir sabūvējis torņus vai mastus, uz kuriem uzstādītas raidošās antenas maksimāli iespējamajā augstumā. Torņu atrašanās vietas izvēlētas blīvi apdzīvoto vietu tuvumā vai, ņemot vērā vietas augstuma virs jūras līmeņa, lai pēc iespējas efektīvāk nosegtu valsts teritoriju. Attālums starp torņiem izvēlēts kompromisa ceļā starp maksimālo raidītāja jaudu, torņa augstumu, vietas reljefu un citiem faktoriem, lai teritorija starp blakus torņiem tiktu pārklāta ar drošās uztveršanas zonu. 

 

Iedzīvotāju blīvums Latvijas teritorijā ir ļoti nevienmērīgs. Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē dzīvo aptuveni puse no visiem valsts iedzīvotājiem. Ar pašreizējās infrastruktūras palīdzību nav iespējama LTV un LR programmu novadīšana līdz pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem – vairākos pierobežas rajonos veidojas tā saucamie baltie plankumi jeb pēdējā jūdze. Tās ir teritorijas ar mazu iedzīvotāju blīvumu, bieži vien ar stipri nelīdzenu reljefu, kas vēl vairāk apgrūtina uztveršanas apstākļus. Lai nodrošinātu apraidi baltajos plankumos, nepieciešams būvēt jaunu infrastruktūru, t. i., celt mastu vai torni, uzstādīt konteineru, pievadīt elektrobarošanas līniju, būvēt ceļus, uzstādīt radio relejlīnijas, montēt antenas, pirkt jaunus raidītājus u. tml. Salīdzināšanai esam aprēķinājuši, ka jaunas televīzijas programmas sākšanai Rīgā izmaksas uz vienu iedzīvotāju būtu trīs santīmi, bet jaunas infrastruktūras izveidošanai Viesītē televīzijas programmas nodrošināšanai uz vienu iedzīvotāju aptvertajā teritorijā tie jau ir nepilni trīs lati, t. i., 100 reižu dārgāk.

Tieši tāpēc mums nozīmīgs liekas fakts, ka pagājušā gada novembra vidū LVRTC nodeva ekspluatācijā jaunu neapkalpojamo radio un televīzijas staciju Liepājas rajona Embūtes pagasta Radiokalnā, kas nodrošina Embūtes un Priekuļu apkārtnes iedzīvotājus ar TV3 programmu. Raidītājs nodrošina labu šīs programmas redzamību apmēram 0,96 procentiem valsts pastāvīgo iedzīvotāju, un tā raidītās programmas drošā aptveršanas zona ir 0,32 procenti no valsts teritorijas. Tornī ir izvietota LMT GSM bāzes stacija, kas nodrošina mobilos sakarus.

LVRTC torņa celtniecība izmaksājusi 71 200 latu. Torņa augstums ir 80 m un masa 9997 kg. Embūtes tornis ir būvēts ar perspektīvu, jo tā tehniskās iespējas pieļauj vēl daudzu operatoru aparatūras izvietošanu gan radio un televīzijas programmu apraidei, gan telekomunikāciju nodrošināšanai.

 

Uzlabojumi radioprogrammu izplatīšanas tīklos

Pagājušajā gadā tika veikta FM diapazona antenas rekonstrukcija Valmieras radio un televīzijas stacijā (RTS). Tika uzstādīta jauna antena vecās vietā tajā pašā augstumā ar minimāliem raidīšanas pārtraukumiem (komutācijas pārtraukumi <1 min, lai pārietu uz rezerves antenu un atpakaļ). Jaunā antena nodrošina lielāku pastiprinājuma koeficientu (~ 3 dBd), kas ir līdzvērtīgi divkāršai raidītāja jaudas palielināšanai.

Tas tika veikts, lai uzlabotu Latvijas Radio un citu raidorganizāciju programmu izplatīšanas kvalitāti. Tā kā frekvenču diapazonā 66–74 MHz programmas vairs neizplata, tad, lai uzlabotu apraides kvalitāti Vidzemē un Latgalē, it īpaši ņemot vērā tur raksturīgo pauguraino apvidu un nepieciešamību paplašināt drošās uztveršanas zonas pierobežas rajonos, minētās antenu sistēmas Valmieras, Cesvaines un Rēzeknes stacijā jāmaina ar jaunām, kas paredzētas darbam frekvenču diapazonā 87,5–108 MHz.

Tā kā jaunās antenu sistēmas aizņem mazāk vietas, tiek radītas iespējas torņos izvietot papildu antenu sistēmas (piemēram, DMV diapazona TV antenu sistēmu u. c.).

Šogad plānotas šāda veida antenu sistēmu rekonstrukcija arī Cesvainē un Rēzeknē. Tas viss būs bez papildu maksas no raidorganizācijām. Pakalpojums uzlabosies, bet nesadārdzināsies.

 

Nākotnes redzējums

Mūsu uzņēmuma šāgada galvenie uzdevumi ir šādi: turpināt televīzijas un radio apraides infrastruktūras modernizāciju un stacijās strādājošo darba apstākļu uzlabošanu, optimizēt tehniskos vadības procesus un - viens no nopietnākajiem – spēcīgāk iezīmēties informācijas tehnoloģiju tirgū mūsu valstī. Vēlamies attīstieties kā infrastruktūras operators un aktīvāk strādāt telekomunikāciju jomā.

Pēdējā laikā LVRTC ir piedāvājusi skatīties uz radio un TV apraidi kā no valstisko funkciju nodrošināšanas, tā no tirgus ekonomikas apstākļiem. Radio un TV ir telekomunikāciju tirgus sastāvdaļa, un ir jāizstrādā atbilstošas izmaiņas likumdošanā. Pēc topošā elektronisko komunikāciju likuma prasībām un ES direktīvām, arī radio un televīzijas signāla apraide būs telekomunikāciju pakalpojums. Saskaņā ar šo likumu LVRTC būs uzņēmums ar būtisku ietekmi tirgū, sakarā ar ko radio un televīzijas apraides tarifi būs jāregulē. Lai sagatavotos topošā likuma prasībām, LVRTC pēc savas iniciatīvas ir sācis sarunas ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK), lai sāktu konsultācijas, kas tagadējo apraides tarifu aprēķināšanas metodiku saskaņotu ar regulatora pieprasīto tarifu aprēķināšanas metodiku.

 

Vaiva OSTROVSKA

 

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001