Elektroniskais ārsta asistents slimnieka mājā
Elektroniskais ārsta asistents slimnieka mājā
Rīta
apgaitas slimnīcas palātā ar termometru, asinsspiediena
mērītāju un jautājumu: - Kā jūtaties? -
pazīst gandrīz visi slimnieki. Tagad šādu apgaitu
mediķiem iespējams veikt pacienta mājās, ja vien tur atrodas
Doc@HOME aparāts.
Elektronika
palīdz medicīnai kļūt humānākai
2003.
gadā 200 pacienti Lielbritānijā, Vācijā, Somijā
un Igaunijā trīs mēnešus bija iesaistīti mājas
aprūpes teleuzraudzības sistēmā ar Doc@HOME
aparātu. Ik dienu slimnieki veica mērījumus, atbildēja uz
jautājumiem, un šie dati, izmantojot telefona pieslēgumu
internetam, nonāca kopējā datu bāzē un arī uz
ārsta displeja.
Telemonitorings
Eiropā vēršas plašumā nemitīgi palielinās
pusmūža un veco ļaužu skaits, kam sistemātiska
veselības kontrole var ievērojami palielināt dzīves
kvalitāti. Tā nepieciešama arī slimniekiem ar ilgu
atveseļošanās periodu un arī tiem, kuriem ar hronisko kaiti
jāsadzīvo visu mūžu (apmēram puse pašreizējo
pacientu). Tradicionālās medicīnas metodes izmaksā
pārāk dārgi. Telemedicīnas iespējas ir dāvana
arī medicīnas un sociālās aprūpes darbiniekiem.
Doc@HOME
projekts cieši saistīts ar Tartu universitāti. Igaunijas
zinātnieka Kristiana Porta vadībā izstrādāta gan
sistēmas koncepcija, gan uzraudzības aparāts. Sistēmas
būtība lietojot elektronisku paškontroles ierīci, veikt
ikdienas pacientu veselības rādītāju
reģistrāciju, lai sistemātiski un objektīvi kontrolētu
pacienta stāvokli un laikus nodrošinātu ārsta
palīdzību. Mērķis atvairīt krīzes
situācijas, pirms tās rada nopietnas briesmas.
Doc@HOME
aparāts
Unikālais
aparāts ļauj pacientam ar mērījumiem noteiktos laikos
(rītos, vakaros) maksimāli efektīvi pašam kontrolēt
savu stāvokli un nodot šo informāciju ārstam vai
sociālās aprūpes dienestam. Ierīce ir mazāka par
parasto telefona aparātu, tā turama rokās un pacientam
nepieciešams to tikai uz brīdi stingri saspiest plaukstās, lai
mērījumi jau būtu izdarīti.
Pacients
regulāri sveras un ar roku ievada attiecīgos datus, bet
asinsspiediens un sirdsdarbība tiek reģistrēti ar mikrodatoru,
kas apvienots ar vienkāršu elektrokardiogrāfu un assinsspiediena
mērītāju. Displejs ir pietiekami liels, lietotājam
iespējams gan nolasīt mērījumus (tie parādās
grafiku veidā), gan arī veidot elementāru dialogu, atbildot uz
aparāta standartjautājumiem.
Aparāta
sirds un smadzenes ir mikrodators, kurā izmantota pašizveidota
operētājsistēma. Tiek nodrošināta datu vākšana
un nosūtīšana (interneta pieslēgums pa telefonu). Doc@HOME
aparātam ir ļoti zems strāvas patēriņš, un
tā lietošana ir viegli apgūstama. Uz displeja var saņemt
e-pastu, kas pacientam nodrošina dialoga iespējas ar ārstu.
Kas
notiek ar savākto informāciju?
Mērījumu
dati un cita informācija nonāk attālinātā
medicīnas centra specializētajā sistēmas datu
bāzē caur modemu, kas pats nolasa datus. Datu bāze krāj
visus attiecīgā pacienta datus (bāze datus saņem
šifrētā veidā), pēc saņemšanas
apstrādes programmas tos sakārto nepieciešamajā
secībā, kas izslēdz datu noklīšanu. Strādā
arī īpaša uzraudzības programma, kas pa e-pastu
sistēmas administratoram sūta kļūdu paziņojumus.
Ārsta un pacienta saikne
Datu
bāze nodrošina atgriezenisko saiti: dati tiek integrēti, un
programma ģenerē pārskatus, ko saņem kā ārsts,
tā pacients. Ārstējošajam personālam dati ir
vienmēr pieejami pacienta stāvokļa kontrolei. Pacients
savukārt uz displeja saņem nedēļas pārskatu,
mēneša pārskatu saņem pa pastu. Neatkarīgi no
pārskata rādītājiem, pacientam ārsts
jāapmeklē reizi mēnesī.
Tā
kā pacientu loks ir plašs, informācija mēneša
pārskatos tiek pasniegta vairākos līmeņos, lai tā
būtu pieejama arī cilvēkiem ar īpašām
vajadzībām. Piemēram, izmantojot zinātnieka Černova
datu vizualizācijas paņēmienu, ar kuru diagrammās ietvertie
dati tiek integrēti un grafiski pasniegti kā shematisks sejas
zīmējums (skat. vieplīšus attēlā). Sejas
izteiksme pēc vaibstiem ļauj no zīmējuma nolasīt
galveno stāvoklis nav mainījies, ir uzlabojies, pasliktinājies
u. tml. Pacientam, kas vēlas mērītajiem parametriem izsekot
detalizētāk, iespējams aplūkot diagrammas. Kā vieplīši,
tā grafikas mēnešu izdrukās ir savstarpēji
salīdzināmas, vienkārši uzliekot izdrukas citu uz citas un
aplūkojot pret gaismu.
Arī
ārstam dati ir sakopoti un vizualizēti grafiku veidā, kas
ļauj izvērtēt stāvokļa izmaiņas dienas,
nedēļas, mēneša vai citos laika posmos. Ārsts
atkarībā no pacienta situācijas nekavējoši var
koriģēt zāļu devas vai režīmu (izmantojot
telefonu vai sūtot pacientam e-pastu).
Cilvēku
loks, kuru aprūpei iespējams lietot šo sistēmu, ir
plašs: sirds, hipertonijas un astmas, onkoloģiskie un diabēta,
hroniski plaušu slimnieki, slimnieki ar dažādām
paralīzes formām, pēcoperācijas perioda pacienti,
grūtnieces. Pēc firmas Curonia research
aprēķiniem viena pacienta izmaksas šādā
sistēmā (ieskaitot telemērītāju) ir ap 900 eiro.
Aculiecinieka viedoklis
Aldis
Ērglis, MicroLink projektu vadītājs, stāsta: - Ar
sistēmu un aparātu iepazinos, pildot firmas Curonia research
pasūtījumu, kas bija saistīts ar sistēmas datu bāzes
izveidi - galvenokārt droša informācijas saņemšana no
daudzajiem moduļiem un to precīza saglabāšana katra
pacienta personīgajā lietā. Tas ir tikpat svarīgi,
kā nodrošināt sistēmu pret datu noplūdes
iespējām. Sistēmas idejas autori ir domājuši gan par
vienu, gan otru, un mums šķiet, ka tas ir izdevies perfekti. MicroLink
speciālisti veica arī ārstu saskarnes (interfeisa) izveidi.
Aldis
Ērglis uzsver, ka igauņu kolēģi veikuši milzu darbu no
idejas līdz izstrādnei. Tajā ilgstoši bijuši
iesaistīti daudzi medicīnas zinātnieki un ārsti (kodolu
veidoja Tartu universitāte), kuru atziņas ietvertas sistēmas
koncepcijā un aparāta eksperimentālajā paraugā,
kurā katrs vadiņš bijis salodēts ar pašu
zinātnieku rokām. Tagad tam ir Eiropas sertifikāts un Eiropas
kvalitātes zīme EC. 2003. gada decembrī IT pasaules sammitā
Ženēvā Doc@HOME autori saņēma diplomu
par labāko izstrādni nominācijā e-veselība (tika
vērtēti 800 piedāvājumi no 136 valstīm).
Aldis
Ērglis atzīst, ka šo nelielo aparātu labprāt pats
izmantotu savas ģimenes vajadzībām (pat bez
telemuzraudzības iespējām), jo stresa laikmetā iespēja
sekot asinsspiedienam, sirds darbībai, ķermeņa masai, miega
kvalitātei un citiem parametriem paver iespēju nodzīvot ne vien
ilgu, bet arī ražīgu mūžu.
Speciālisti
atzīst, ka, salīdzinot ar aparātiem, ko Eiropas mediķi
izmanto pašlaik, šis ir unikāls, jo tam ir ievērojami
plašāks mērījumu spektrs un labi nodrošināta
ārsta un pacienta saziņa. Tādējādi gados
jaunākiem pacientiem tas stimulē iesaistīšanos
ārstēšanās procesā un samazina
atveseļošanās ilgumu, bet vecajos, nespēcīgajos
pacientos tas rada drošību, ka krīzes brīžos viņi
nebūs vieni.
Laura KALINKA
Rīta apgaitas slimnīcas palātā ar termometru, asinsspiediena mērītāju un jautājumu: - Kā jūtaties? - pazīst gandrīz visi slimnieki. Tagad šādu apgaitu mediķiem iespējams veikt pacienta mājās, ja vien tur atrodas Doc@HOME aparāts.
Elektronika palīdz medicīnai kļūt humānākai
2003. gadā 200 pacienti Lielbritānijā, Vācijā, Somijā un Igaunijā trīs mēnešus bija iesaistīti mājas aprūpes teleuzraudzības sistēmā ar Doc@HOME aparātu. Ik dienu slimnieki veica mērījumus, atbildēja uz jautājumiem, un šie dati, izmantojot telefona pieslēgumu internetam, nonāca kopējā datu bāzē un arī uz ārsta displeja.
Telemonitorings Eiropā vēršas plašumā nemitīgi palielinās pusmūža un veco ļaužu skaits, kam sistemātiska veselības kontrole var ievērojami palielināt dzīves kvalitāti. Tā nepieciešama arī slimniekiem ar ilgu atveseļošanās periodu un arī tiem, kuriem ar hronisko kaiti jāsadzīvo visu mūžu (apmēram puse pašreizējo pacientu). Tradicionālās medicīnas metodes izmaksā pārāk dārgi. Telemedicīnas iespējas ir dāvana arī medicīnas un sociālās aprūpes darbiniekiem.
Doc@HOME projekts cieši saistīts ar Tartu universitāti. Igaunijas zinātnieka Kristiana Porta vadībā izstrādāta gan sistēmas koncepcija, gan uzraudzības aparāts. Sistēmas būtība lietojot elektronisku paškontroles ierīci, veikt ikdienas pacientu veselības rādītāju reģistrāciju, lai sistemātiski un objektīvi kontrolētu pacienta stāvokli un laikus nodrošinātu ārsta palīdzību. Mērķis atvairīt krīzes situācijas, pirms tās rada nopietnas briesmas.
Doc@HOME aparāts
Unikālais aparāts ļauj pacientam ar mērījumiem noteiktos laikos (rītos, vakaros) maksimāli efektīvi pašam kontrolēt savu stāvokli un nodot šo informāciju ārstam vai sociālās aprūpes dienestam. Ierīce ir mazāka par parasto telefona aparātu, tā turama rokās un pacientam nepieciešams to tikai uz brīdi stingri saspiest plaukstās, lai mērījumi jau būtu izdarīti.
Pacients regulāri sveras un ar roku ievada attiecīgos datus, bet asinsspiediens un sirdsdarbība tiek reģistrēti ar mikrodatoru, kas apvienots ar vienkāršu elektrokardiogrāfu un assinsspiediena mērītāju. Displejs ir pietiekami liels, lietotājam iespējams gan nolasīt mērījumus (tie parādās grafiku veidā), gan arī veidot elementāru dialogu, atbildot uz aparāta standartjautājumiem.
Aparāta sirds un smadzenes ir mikrodators, kurā izmantota pašizveidota operētājsistēma. Tiek nodrošināta datu vākšana un nosūtīšana (interneta pieslēgums pa telefonu). Doc@HOME aparātam ir ļoti zems strāvas patēriņš, un tā lietošana ir viegli apgūstama. Uz displeja var saņemt e-pastu, kas pacientam nodrošina dialoga iespējas ar ārstu.
Kas notiek ar savākto informāciju?
Mērījumu dati un cita informācija nonāk attālinātā medicīnas centra specializētajā sistēmas datu bāzē caur modemu, kas pats nolasa datus. Datu bāze krāj visus attiecīgā pacienta datus (bāze datus saņem šifrētā veidā), pēc saņemšanas apstrādes programmas tos sakārto nepieciešamajā secībā, kas izslēdz datu noklīšanu. Strādā arī īpaša uzraudzības programma, kas pa e-pastu sistēmas administratoram sūta kļūdu paziņojumus.
Ārsta un pacienta saikne
Datu bāze nodrošina atgriezenisko saiti: dati tiek integrēti, un programma ģenerē pārskatus, ko saņem kā ārsts, tā pacients. Ārstējošajam personālam dati ir vienmēr pieejami pacienta stāvokļa kontrolei. Pacients savukārt uz displeja saņem nedēļas pārskatu, mēneša pārskatu saņem pa pastu. Neatkarīgi no pārskata rādītājiem, pacientam ārsts jāapmeklē reizi mēnesī.
Tā kā pacientu loks ir plašs, informācija mēneša pārskatos tiek pasniegta vairākos līmeņos, lai tā būtu pieejama arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Piemēram, izmantojot zinātnieka Černova datu vizualizācijas paņēmienu, ar kuru diagrammās ietvertie dati tiek integrēti un grafiski pasniegti kā shematisks sejas zīmējums (skat. vieplīšus attēlā). Sejas izteiksme pēc vaibstiem ļauj no zīmējuma nolasīt galveno stāvoklis nav mainījies, ir uzlabojies, pasliktinājies u. tml. Pacientam, kas vēlas mērītajiem parametriem izsekot detalizētāk, iespējams aplūkot diagrammas. Kā vieplīši, tā grafikas mēnešu izdrukās ir savstarpēji salīdzināmas, vienkārši uzliekot izdrukas citu uz citas un aplūkojot pret gaismu.
Arī ārstam dati ir sakopoti un vizualizēti grafiku veidā, kas ļauj izvērtēt stāvokļa izmaiņas dienas, nedēļas, mēneša vai citos laika posmos. Ārsts atkarībā no pacienta situācijas nekavējoši var koriģēt zāļu devas vai režīmu (izmantojot telefonu vai sūtot pacientam e-pastu).
Cilvēku loks, kuru aprūpei iespējams lietot šo sistēmu, ir plašs: sirds, hipertonijas un astmas, onkoloģiskie un diabēta, hroniski plaušu slimnieki, slimnieki ar dažādām paralīzes formām, pēcoperācijas perioda pacienti, grūtnieces. Pēc firmas Curonia research aprēķiniem viena pacienta izmaksas šādā sistēmā (ieskaitot telemērītāju) ir ap 900 eiro.
Aculiecinieka viedoklis
Aldis Ērglis, MicroLink projektu vadītājs, stāsta: - Ar sistēmu un aparātu iepazinos, pildot firmas Curonia research pasūtījumu, kas bija saistīts ar sistēmas datu bāzes izveidi - galvenokārt droša informācijas saņemšana no daudzajiem moduļiem un to precīza saglabāšana katra pacienta personīgajā lietā. Tas ir tikpat svarīgi, kā nodrošināt sistēmu pret datu noplūdes iespējām. Sistēmas idejas autori ir domājuši gan par vienu, gan otru, un mums šķiet, ka tas ir izdevies perfekti. MicroLink speciālisti veica arī ārstu saskarnes (interfeisa) izveidi.
Aldis Ērglis uzsver, ka igauņu kolēģi veikuši milzu darbu no idejas līdz izstrādnei. Tajā ilgstoši bijuši iesaistīti daudzi medicīnas zinātnieki un ārsti (kodolu veidoja Tartu universitāte), kuru atziņas ietvertas sistēmas koncepcijā un aparāta eksperimentālajā paraugā, kurā katrs vadiņš bijis salodēts ar pašu zinātnieku rokām. Tagad tam ir Eiropas sertifikāts un Eiropas kvalitātes zīme EC. 2003. gada decembrī IT pasaules sammitā Ženēvā Doc@HOME autori saņēma diplomu par labāko izstrādni nominācijā e-veselība (tika vērtēti 800 piedāvājumi no 136 valstīm).
Aldis Ērglis atzīst, ka šo nelielo aparātu labprāt pats izmantotu savas ģimenes vajadzībām (pat bez telemuzraudzības iespējām), jo stresa laikmetā iespēja sekot asinsspiedienam, sirds darbībai, ķermeņa masai, miega kvalitātei un citiem parametriem paver iespēju nodzīvot ne vien ilgu, bet arī ražīgu mūžu.
Speciālisti atzīst, ka, salīdzinot ar aparātiem, ko Eiropas mediķi izmanto pašlaik, šis ir unikāls, jo tam ir ievērojami plašāks mērījumu spektrs un labi nodrošināta ārsta un pacienta saziņa. Tādējādi gados jaunākiem pacientiem tas stimulē iesaistīšanos ārstēšanās procesā un samazina atveseļošanās ilgumu, bet vecajos, nespēcīgajos pacientos tas rada drošību, ka krīzes brīžos viņi nebūs vieni.
Laura KALINKA