Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Vienota digitālā pasaule standartu karu ēnā

   

GUNTARS GRĪNUMS, LETA, speciāli SP

 

Augsto tehnoloģiju industrijas krīze tuvojas beigām. Par to skaidri liecina tas, ka industrijas līderi pēc dažu gadu pauzes beidzot atsākuši sludināt saulainu nākotni, kas šīgada versijā mums sola Vienotu digitālu pasauli. Tomēr ieilgušās krīzes laikmets devis košus trumpjus skeptiķiem, kuri futūristisko revolūciju solījumus klausās ar neslēptu smīniņu, jo bez pūlēm saskata zemūdens akmeņus, kurus lielo kompāniju bosi pagaidām cenšas pieminēt iespējami mazāk.

 

Konverģence

Acīmredzot ziņas par informācijas tehnoloģiju tirgus gaidāmo uzplaukumu beidzot ir iedvesmojušas lielo kompāniju bosus, kuri jau labu laiku pārāk skaļi nerunāja par saviem senlolotajiem konverģences sapņiem. Ikgadējā augsto tehnoloģiju sasniegumu parāde azartspēļu Mekā Lasvegasā šogad izcēlās tieši ar šī sapņa reanimēšanu, turklāt ļoti optimistiskos toņos – lielfirmas solīja jau pārredzamā nākotnē vidusmēra pilsoņa mājoklī iedzīvināt vienā tīklā savienotu patērētāju elektroniku, kas spētu savstarpēji saprasties un kļūt par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, nodrošinot cilvēku gan ar izklaides, gan informācijas ieguves, gan visdažādāko komunikāciju iespējām.

Tikmēr skeptiķi smejas, ka līdzīgas runas ir jau dzirdētas arī pirms vairākiem gadiem, taču mēs joprojām dzīvojam vecajā pasaulē – datortehnikas brīnumi savstarpēji izcīna nebeidzamos standartu karus un tikai retais pircējs bez atbilstošas izglītības datorzinībās spēj iztikt bez speciālista palīdzības pat jaunas sastāvdaļas ievietošanai savā datorā. Skeptiķim vēl tikai jāpiemin nebeidzamais intelektuālā īpašuma aizsardzības risinājumu radītais strupceļš, lai atliktu vien nopūsties...

Protams, konverģences process datortehnikā pēdējos gados ir ievērojami attīstījies arī bez skaļiem paziņojumiem vai reklāmas saukļiem. Nebūt ne maza sabiedrības daļa daudzas dzīves sfēras ir koncentrējusi ap vienu ierīci –personālo datoru. Milzums cilvēku ir atteikušies no tādām iekārtām kā radio, televizors, video un audio magnetofons un pat istabas telefons, visas šīs funkcijas uzticot datoram, kas vērā ņemamai mūsdienu sabiedrības daļai pilda gan mūzikas centra, gan mājas kinozāles, gan citu iekārtu pienākumus. Arī šo rindu autors nespēj īsti iztēloties iemeslu, kas viņam liktu mājoklim iegādāties, piemēram, stacionārus kompaktdisku vai DVD nolasītājus.

Tajā pašā laikā nav noslēpums, ka šādi spēj rīkoties tikai cilvēki, kuru attiecības ar datortehniku ir daudz tuvākas par vispārējo vidējo līmeni. Tāpat ir skaidrs, ka šie cilvēki nereti spēj lielo kompāniju sapņus daļēji realizēt paši, kaut daudz pieticīgākā apmērā. Tāpēc augsto tehnoloģiju ražotājiem nebūt nepietiek ar šo sabiedrības daļu, viņiem ir nepieciešamas masas, turklāt pirktspējīgas masas. Savukārt, lai šāds pilsonis atvērtu sirdi jaunajiem tehnoloģiskajiem brīnumiem, jaunajām sistēmām ir jābūt vienkāršām.

 

Vienots digitālais mājoklis

Lasvegasas izstādes zāles janvārī piepludināja apmēram 100 tūkstoši IT nozares darboņu. Salīdzinājumam – datorindustrijas lielākais tirdzniecības šovs Comdex novembrī šajā pašā pilsētā spēja pulcināt tikai 50 tūkstošus. Interesi par jaunākajām tendencēm IT nozarē vairoja arī izstādes organizētājas Patērētāju elektronikas asociācijas prognozes, ka IT industrija šogad vien Amerikas Savienotajās Valstīs pārdos preces 100 miljardu dolāru vērtībā, raksta aģentūra dpa.

Augsto tehnoloģiju giganti acīmredzot ir nolēmuši, ka tirgus beidzot ir nobriedis. Lasvegasas izstādē janvārī viņi ar jaunu sparu lidinājās visas dzīves sfēras apvienojošo datortehnoloģiju mākoņos. Kompāniju līderi jūsmīgi solīja, ka jau tuvā nākotnē viss ierindas pilsoņa mājoklis tiks apvienots vienā elektroniskā tīklā, kuras centrā būs tā sirds – dators. Lai gan šīs jau sen uzburtās vīzijas līdz šim atradās trejdeviņas jūdzes tālu no realitātes, pieklusuma posmā tās ir tikai augušas augumā – tagad tiek iztēlots tāds nākotnes dzīves stila modelis, kurā televīzija, datorizētas veļas mazgājamās mašīnas, mobilie telefoni, automašīnas, mūzikas un video sistēmas, darbavietas un mājokļi ir savienoti vienotā supertīklā. Lasvegasas izstādes rīkotāji šo optimisma atgriešanos apliecināja ar itin pretenciozu pasākuma devīzi – Vienota digitālā pasaule.

Šādu futūristisku ainu Lasvegasā centās uzburt tādi industrijas giganti kā Microsoft un Intel, kas sākuši jaunu ofensīvu, lai datorus pilnvērtīgi iedzīvinātu dzīvojamā istabā, kur tie tiktu izmantoti, lai skatītos filmas, ierakstītu televīzijas pārraides, atskaņotu mūziku, sazinātos ar paziņām, lietotu interneta telefonsakarus un piedalītos videokonferencēs, vienlaikus laiski aptaukojoties savā klubkrēslā.

- Tas paredz visas līdz šim nesavienojamās tehnoloģijas saslēgt tīklā vai vismaz likt tām savstarpēji mijiedarboties, - aģentūrai dpa skaidrojis analītiķis Alekss Slovsbijs. - Sistēma centrējas mājās un plešas dažādos patērētāja dzīves virzienos: uz automašīnu, mobilo telefonu un citu portatīvo elektroniku, piemēram, digitālās mūzikas pleijeri.

Mediju datorus Microsoft prezentēja jau pērn, taču tagad programmatūras lielfirma vēlas savos tīklos nozvejot ne tikai augsto tehnoloģiju fanus, bet arī ierindas džonsonus un kalniņus. Izstādes laikā Microsoft pat kādā Lasvegasas autostāvvietā izbūvēja nākotnes tehnoloģijas mājokli, lai praktiski demonstrētu informācijas tehnoloģiju attīstības ceļu.

 

Jauna buma gaidās

Šādu ieceru īstenošanai patlaban ir daudz priekšnoteikumu, piemēram, lētu mājas tīklu attīstība, platjoslas interneta sakaru izplatība, mūzikas plūsma internetā, ko papildina arī aizvien plašākā filmu un televīzijas šovu izplatība, datoru jaudas un cieto disku ietilpības palielināšanās.

Ir tikai laika jautājums, kad miljoniem patērētāju mājās būs digitālie televizori un magnetofoni, datori, kameras, telefoni, spēļu konsoles, kas spēs darboties kopā, radot individualizētas izklaides un informācijas sistēmas, kuras būs daudz spējīgākas un klienta vēlmēm atbilstošākas par visām līdz šim pieredzētajām.

Datoru ražotāju produkcijai sagulstoties piesātinātā tirgus veikalu plauktos, pārmaiņu laikam patiesi būtu jāpienāk jau tuvākajā laikā. Tirgus attīstības un moderna dzīves stila prasību dēļ atkal ir nepieciešami spēcīgāki datori, kaut gan turpat vai četrus gadus industrijā valdīja relatīvs panīkums, jo augsto tehnoloģiju ražotāji nespēja pārliecināt ierindas patērētājus un lielās kompānijas par to, ka viņiem tiešām ir nepieciešams mainīt vecos datorus pret jaudīgajiem jaunajiem.

Saprotot, ka izklaides joma ir īstais trumpis, ar kuru varētu beidzot izdoties radīt jaunu datoru bumu, lielie datortehnikas ražotāji aktīvi piedāvā savdabīgas patērētāju elektronikas ierīces, kas apvieno kompaktdisku nolasītāju un DVD ierakstītāju, būtībā izveidojot citāda tipa datoru. - Patērētāju elektronika veicinās jauna buma ciklu, - izteikusies Pachet Design LLC priekšsēdētāja un izpilddirektore Džudija Estrina. - Uzņēmumiem paredzētās informācijas tehnoloģijas, kas veicināja iepriekšējo bumu, šo vairs neizraisīs.

Starp citu, jaunās pasaules uzmetumi paredz izmaiņas pat vecajā, labajā interneta protokolā. Līdzšinējā IPV4 sistēmā pietiek adrešu tikai četriem miljardiem lapu. Jaunā sistēma IPV6 spēšot nodrošināt, ka katram cilvēkam vienam pašam varēs būt šie četri miljardi adrešu...

 

Autortiesības

Protams, ne jau tehniskais nodrošinājums ir tas, kas pagaidām kavē futūristisko mājokļu digitālo centru uzvaras gājienu. Patērētāji ir apliecinājuši, ka viņi ar prieku iegādājas jaunus ražojumus, ja tie patiešām piedāvā vērtīgas iespējas un ir pieejami par saprātīgu cenu, kā tas bija ar DVD iekārtām, kas vismaz Amerikā dažos gados kļuva par mūsdienīga mājokļa normālu sastāvdaļu, raksta aģentūra dpa.

Viens no būtiskajiem šķēršļiem joprojām ir visuresošās intelektuālā īpašuma aizsardzības problēmas, kuru dēļ pagaidām nav iespējams piedāvāt vienkāršas sistēmas, kurās patērētāji varētu ērti lietot digitālo mūziku, filmas un citus ar autortiesībām aizsargātus produktus, vienlaikus nodrošinot izplatītājus ar atbilstošu samaksu.

Microsoft digitālā menedžmenta plānu, kuru bija iecerēts īstenot visos nākotnes datoros, jau asi kritizē daudzas industrijas lielās kompānijas. Tikmēr Intel, Nokia, Samsung, Toshiba un Matshushita gatavo jaunu plānu, kas varētu vairāk atbilst pagaidām neapmierināto kompāniju interesēm.

 

Standartu rēgs

Kamēr daži Lasvegasas forumā demonstrētajos brīnumos vērās ar paplestām mutēm, citi nākotni gaida ar skeptiskām bažām. Piemēram, eksperts Maiks Rodžerss žurnālā Newsweek bažas skaidro ar joku, kas viņam pašam paticis, taču nekad nav izraisījis pat smaidu datorkompāniju vadītāju vaibstos: - Jums nu gan patīk standarti. Jums taču to ir tik daudz...

Rodžerss uzskaita dažas patiesības, kas aptumšo savienotās nākotnes gaišās debesis: iekārtas, ko jūs nopērkat šogad, bieži nav savietojamas ar iepriekšējā gadā pirktajām, vienas kompānijas programmatūra nevēlas sastrādāties ar citas radīto, un pat pieredzējuši datorlietotāji baidās modernizēt datorus, jo labi apzinās, ka būs nepieciešamas vairākas nedēļas, lai beidzot viss darbotos nevainojami.

Šādu problēmu netrūkst arī digitālās mūzikas jomā. Microsoft, Apple-HP un Sony piedāvātie legāli nopērkamie mūzikas faili jau ir sadalījušies trīs dažādos formātos, turklāt tos pavada arī trīs dažādas autortiesību nodrošināšanas sistēmas. Tādējādi cilvēks vairs nespēj justies likumpaklausīgs pilsonis, piemēram, atskaņojot internetā nopirkto mūziku drauga MP3 pleijerī vai datorā, jo tas var izrādīties nelikumīgi. Turklāt nevar zināt, vai tas vispār izdotos dažādo formātu dēļ.

Līdzīgas standartu problēmas cilvēkus vajā arī mājas tīklu izveides mēģinājumos, taču sasolītā nākotnes mājokļa izveidei tas ir vitāli nepieciešams.

Dažādo standartu un straujās produktu mainības rezultātā patērētāji ir kļuvuši visai tramīgi. Viņi jebkādu elektronisku iekārtu iegādājas ar bažām, ka tā var vienā mirklī kļūt par vecmodīgu vai morāli novecojušu. Ja šīm bailēm pievieno raizes, ka jaunā iekārta nespēs saprasties ar jau iegādātajām, tad sanāk pavisam svārstīgs pircējs, norāda Rodžerss. Turklāt viņš atgādina daudzus jau pieredzētus gadījumus, kad lielās kompānijas savus standartu karus izcīna veikalu tīklu plauktos, vadoties pēc politikas pircējs parādīs, kurš no mums gudrāks, kas beigu beigās šī tirgus mērķauditoriju sadala savdabīgās standartu piekritēju grupās.

 

Stereotipi neglaimo

Astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados datorindustrija varēja spēlēt šādas spēlītes, jo patērētājiem nebija, ar ko šo sfēru salīdzināt. Dators pats par sevi bija augsto tehnoloģiju progresa radīts brīnums, tomēr jau pagājušais gadsimts aizsāka dažādo standartu sērgu ar datoru nodalīšanā pīšļos (PC) un makos (Macintosh), kuru savstarpējā draudzība labākajā gadījumā bija vērtējama kā ļoti vēsa.

Tomēr tagad patērētāji jau ir gadiem ilgi lietojuši audio un video aparatūru, kas pārsvarā kopēju valoda atrada pavisam viegli. Turklāt šo iekārtu īpašnieks varēja bez bažām iegādāties kasetes vai kompaktdiskus, nemaz neraizējoties, vai viņam piederošās aparatūras ražotājs tos atbalstīs vai ne. Newsweek uzsver, ka tieši šo vienkāršo un draudzīgo tehnoloģiju uzstādījumu tagad būs jāspēj vismaz atkārtot arī jauno brīnumu izstrādātājiem.

Tādējādi tradicionālajiem audio un video aparatūras ražotājiem, kuru lauciņā laužas IT kompānijas, ir pat priekšrocības datoru gigantu priekšā, jo tādi uzņēmumi kā Sony vai Samsung ir pierādījuši, ka spēj patērētājiem piedāvāt vienkāršas plug and play (spraud un spēlē) tehnoloģijas, kuru pieslēgšanai nebūt nav nepieciešama inženiera izglītība, turklāt klientiem veikalos nav jāpieņem sarežģīti lēmumi standartu jautājumā. Savukārt datoru ražotāju jaunie piedāvājumi vienkāršajam pircējam bieži asociējas ar sarežģītu tehniku, no kuras allaž jāgaida nepatīkami pārsteigumi.

Ironiski, bet rodas iespaids, ka vairākos līdz šim itin harmoniskos patērētāju elektronikas lauciņos laužas industrija, kuras vārds sabiedrībā bieži saistās ar nemitīgām problēmām un pārgudriem datoriķiem, kuri šīs problēmas bieži nespēj atrisināt kāda sīkuma dēļ. Tātad Vienotās digitālās pasaules veidotājiem visupirms ir priekšā smags darbiņš, lai lauztu šos neglaimojošos stereotipus.

 

Guntars GRĪNUMS, LETA,

 speciāli SP

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001