Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Amatieru radio Latvijā – vēsturiski futūriskas pārdomas

   

Pagājušā gada decembrī klusi apritēja desmit gadi, kopš stājās spēkā Latvijas Republikas amatieru radiosakaru noteikumi

Pagājušā gada decembrī klusi apritēja desmit gadi, kopš stājās spēkā Latvijas Republikas amatieru radiosakaru noteikumi. Noteikumu rakstīšana, diskusijas par to tekstu 1993. gadā radioamatieru aprindās un atbildīgajiem Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcijas (turpmāk LVEI vai inspekcija) darbiniekiem bija liels notikums. Pēc 50 krieviskās DOSAAF[1] paspārnes gadiem radioamatieru noteikumi atkal tika rakstīti latviešu valodā, jaunais radioamatieru vaļasprieku regulējošais dokuments vairs neatgādināja ne PSKP[2] vadošo lomu visās dzīves nozarēs, ne arī jebkādus citus politiskus procesus. Atbildību par radioamatieru darbības regulēšanu, nodrošinot visiem tiešu un līdztiesīgu piekļuvi amatieru ēteram, uzņēmās Latvijas valsts sakaru administrācija, konkrēto darbu uzticot LVEI.

 

Jaunie noteikumi paredzēja pretendentu tiešu oficiālu saskarni ar administrāciju neatkarīgi no tā, vai pretendents ir vai nav kādas radioamatieru organizācijas biedrs un kādi ir viņa politiskā pārliecība un morāle (piemēram, pacifistiski uzskati). Pirms desmit gadiem pieņemtie noteikumi, kuri ir spēkā līdz pat šī raksta tapšanai, nosaka radioamatieru darbību tā, lai tiktu ievērotas valsts starptautiskās saistības kā ITU[3] un CEPT[4] dalībvalstij, ņemot vērā arī pašu radioamatieru organizāciju IARU[5] un LRAL[6] ieteikumus.

Noteikumiem stājoties spēkā, būtiskais jaunums bija tas, ka pietiekoša radioamatieru kvalifikācija[7], izpildot valsts starptautiskās saistības, administrācijai bija (un arī šobrīd ir) jānodrošina tieši - nepastarpināti. Tātad radioamatierus eksaminēt sāka LVEI. Padomju laikā radioamatieru kvalifikācijas pārbaude bija uzticēta DOSAAF radioklubiem. Ja pretendents pārbaudi bija sekmīgi izturējis, radioklubs vērsās sakaru administrācijā ar lūgumu izdot pretendentam attiecīgas kategorijas radioamatiera atļauju. Radioklubus finansēja un mūziku pasūtīja DOSAAF. Vairums strādājošo un studējošo bija šīs brīvprātīgās organizācijas biedri – biedru naudas maksātāji un vērienīgās DOSAAF loterijas biļešu brīvprātīgi pircēji.

Izveido eksaminācijas komisiju

Latvijas amatieru radiosakaru noteikumi ievēroja status quo – to pieņemšanas brīdī radioamatieru pāratestācija nenotika - pieņēma, ka viņu kompetence ir pietiekoša. Saskaņā ar noteikumiem LVEI nodibināja radioamatieru eksaminācijas komisiju, kuras uzdevums bija pārbaudīt zināšanas un iemaņas personām, kuras vēlētos saņemt atļauju pirmo reizi vai paaugstināt radioamatiera kategoriju. Sākot darbību, komisija vispirms izstrādāja eksaminācijas kārtību un eksāmenu jautājumus, par pamatu ņemot CEPT Ieteikumu T/R 61-02 Harmonizētā radioamatieru eksaminācijas apliecība, jo jau toreiz Latvija bija CEPT biedre un valsts bija izvirzījusi mērķi – dalību Eiropas Savienībā, bet CEPT nosaka visu radiosakaru noteikumu toni Eiropā. Komisijā LVEI norīkoja savus darbiniekus, pieaicinot arī augstākās mācību iestādes profesionālu mācībspēku un radioamatieru (LRAL) pārstāvi. Eksāmeni notiek divreiz gadā – martā un oktobrī.

Izpildot amatieru radiosakaru noteikumu prasības un vadoties pēc minētā CEPT Ieteikuma, komisija izstrādāja jautājumu kopu ar četrām nodaļām – radiotehnika un elektrotehnika, drošības tehnika, radioamatieru trafiks un juridiskie jautājumi. Lai eksāmenu nokārtotu, reflektantam jādemonstrē pietiekamas zināšanas katrā nodaļā. Eksāmena biļetē tiek uzdots jautājums, piemēram, kāds ir joslas platums AM signālam ar augstāko modulējošā signāla frekvenci 5 kHz vai kādas ziņas jāraksta amatieru stacijas žurnālā, un reflektantam atbilde bija jāuzraksta saviem vārdiem. Augstākām kategorijām izvēlējās grūtākus jautājumus, bet iesācējiem tika vieglākie. Paši jautājumi tiek turēti slepenībā, eksāmenu programma ir publicēta Tīmeklī, bet LVEI to var arī saņemt tradicionālā papīra formā. Tīmeklī interesentu informēšanai publicēti arī dažu notikušo eksāmenu jautājumi pilnībā. Jau 1994. gadā eksaminācijas komisija apzinājās daudzatbilžu jautājumu eksāmena (Kas bija Latvijas pirmais prezidents – Stučka, Čakste, Ulmanis vai Meierovics?) priekšrocības, tomēr toreiz resursi un saspringtais grafiks neļāva to īstenot.

Daudzatbilžu jautājumi

Pēc darba pieredzes, sabiedrības ieteikumu uzkrāšanas un analīzes LVEI 2000. gadā sāka ieviest daudzatbilžu jautājumus, vispirms iesācējiem – trešajai un ceturtajai kategorijai. Tas bija iecerēts kā inspekcijas devums radioamatieriem, jo mācību literatūras radioamatieriem latviešu valodā praktiski nav un visi vēlas zināt, kādi jautājumi būs eksāmenā.

Radot pietiekami daudz jautājumu par visām eksāmena tēmām, nav jāuztraucas, ka reflektanti atbildes varētu iekalt. Gluži otrādi, lasot publicētos jautājumus un cenšoties izdomāt pareizo atbildi, reflektants apgūst nepieciešamās zināšanas. 2001. gadā daudzatbilžu jautājumus ieviesa trešās un ceturtās kategorijas reflektantiem. Rezultāti ir iepriecinoši – uz eksāmeniem nāk vairāk reflektantu, tostarp daudz jauniešu, un praktiski visi, kas ir nopietni mācījušies, eksāmenu pārliecinoši nokārto.

Pagrieziena punkti

Amatieru radio attīstībā kopš tā pirmsākumiem līdz mūsdienām, līdzīgi profesionālo radiosakaru dienestu attīstībai, izceļami divi principiāli pagrieziena punkti:

atteikšanās no Morzes koda,

tehnoloģijas revolūcija.

Pateicoties jaunajām ciparu un datorizētajām tehnoloģijām, Radioreglaments Morzes kodu vairs nenosaka kā obligātu nevienā radiosakaru dienestā. Profesionālās un patērētāju sakaru un radioiekārtas[8] ieguvušas nebijušas ekspluatācijas ērtības, daudzfunkcionalitāti, augstus tehniskos parametrus, bet lietotāja saskarne kļuvusi ērtāka, automatizēta, pārskatāmāka.

Gan CEPT Ieteikums T/R 61‑01 CEPT radioamatieru atļauja, gan Ieteikums T/R 61-02 CEPT radioamatieru atļauja nosaka vienu amatieru šķiru (klasi, kategoriju).

Darba grupas atziņas

Ņēmusi vērā iepriekš minētās tendences, lai iespējami atvieglotu un vienkāršotu personām ceļu uz amatieru radio vaļasprieku un amatieru dienesta aprūpi no administrācijas viedokļa, LVEI 2003. gadā izveidoja darba grupu, kura ieteica šādas izmaiņas Amatieru radiosakaru noteikumos, eksaminācijas kārtībā un citos ar amatieru dienestu saistītos dokumentos:

·                                                         nodibina trīs radioamatieru kategorijas – iesācēju, pamata un augstāko;

·                                                         iesācēji ir pašreizējie trešās un ceturtās kategorijas amatieri, viņu privilēģijas principā tiek noteiktas kā pašreizējai trešajai kategorijai;

·                                                         pamata klasē ir pašreizējie pirmās un otrās kategorijas amatieri, viņu privilēģijas tiek noteiktas kā pašreizējai pirmajai kategorijai;

·                                                         Latvijas radioamatieri – reflektanti - teorētisko eksāmenu kārto vienreiz pēc T/R 61‑02. Pēc eksāmena nokārtošanas viņiem piešķir iesācēja kategoriju. Pēc Administrācijas ieskata amatierim eksāmena rezultātu un atļauju var anulēt un noteikt viņam atkārtotu eksāmenu[9];

·                                                         radioamatieru eksāmenu organizē un pieņem komisija, kura sastāv no administrācijas darbiniekiem, eksakto zinātņu mācību iestādes pārstāvja, elektronikas vai sakaru rūpniecības pārstāvja un nacionālās radioamatieru organizācijas pārstāvja. Komisijas vadītājs ir administrācijas darbinieks;

·                                                         pamata klasē amatieris iesācējs var pāriet ne ātrāk kā 365 dienas pēc iesācēja atļaujas saņemšanas. Lai pārietu pamata klasē, vispirms ir jāiegūst radiosakaru pieredze – ir jānodibina vismaz trīs tūkstoši radiosakaru. Radiosakaru pieredze ir dokumentāli jāpierāda komisijai ar QSL kartītēm, oficiālām sacensību rezultātu publikācijām vai citā ticamā veidā;

·                                                         augstākajā klasē radioamatieris var pāriet ne ātrāk kā 1095 dienas pēc pamata klases atļaujas saņemšanas. Lai pārietu augstākajā klasē, pamata klasē ir jānodibina vismaz desmit tūkstoši radiosakaru un jāiegūst godalgotas vietas starptautiskās sacensībās[10]. Radiosakaru pieredze un sacensību rezultāti ir dokumentāli jāpierāda komisijai ar QSL kartītēm, oficiālām sacensību rezultātu publikācijām, godalgām vai citā ticamā veidā;

·                                                         saglabājas princips, ka iesācējiem ir izsaukuma signāls ar trīs burtu piedēkli, bet pamata klases amatieriem pēc viņu vēlēšanās piešķir izsaukuma signālu ar divu burtu piedēkli[11]. Piemēram, iesācējs YL3GCA varētu kļūt par pamata klases amatieri YL3CA. Augstākās kategorijas radioamatieriem pēc viņu vēlēšanās piešķir izsaukuma signālu ar viena burta piedēkli, piemēram, YL3C;

·                                                         visi radioamatieri pēc vēlēšanās var saņemt arī CEPT atļauju.

Ko par to domā sabiedrība? Idejas un priekšlikumus var sūtīt Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcijai, Elizabetes ielā 41/43, Rīga LV‑1010, vai pa elektronisko pastu lvei@latnet.lv .

 

Varoņi jāzina

1993. gada Latvijas Republikas amatieru radiosakaru noteikumus rakstīja Juris Vaļenieks asistējot Gunnaram Postniekam. LVEI eksaminācijas komisijā no 1994. gada līdz 2004. gada pavasarim darbojušies Jurijs Baltins, Andris Bruņenieks, Ģirts Būdis, Atis Ceplis, Aleksandrs Fiļipovs, Valdis Grigorovičs, Daiga Jaunauska, Vitauts Kļimāvičs, Aivars Kricmanis, Māris Krustiņš, Svetlana Masļečenko, Aleksandrs Ozolnieks, Gunnars Postnieks, Alvis Rops, Mārtiņš Saldanais, Juris Trukšāns, Juris Vaļenieks, Jānis Oskars Vanags. LVEI 2003./2004. gada darba grupā bija Oskars Jaunzems, Aivars Kricmanis, Māris Krustiņš, Svetlana Masļečenko, Andris Mauriņš, Gunnars Postnieks, Vilnis Tauvens, Juris Vaļenieks, Vitolds Vaznis.

 

Gunnars Postnieks,

LVEI Radiofrekvenču dienesta vadītāja vietnieks

 

Atsauces

 

1.                  Dobrovoļnaja organizacija sodeistviji armiji, aviacii i flota – Padomju Savienības paramilitāra Brīvprātīgā organizācija sadarbībai ar armiju, aviāciju un floti.

2.                  Padomju Savienības Komunistiskā partija.

3.                  International Telecommunication Union – Starptautiskā Telekomunikāciju Savienība http://www.itu.int/

4.                  Conference of European Postal and Telecommunication Administrations – Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konference http://www.itu.int/home/index.html

5.                  International Amateur Radio Union – Starptautiskā Radioamatieru apvienība http://www.iaru.org/

6.                  Latvijas Radioamatieru līga http://www.lral.lv/

7.                  Administrācijām jāparbauda darba un tehniskā kvalifikācija jebkurai personai, kura vēlas darbināt amatieru staciju. Vadlīnijas kompetences standartiem atrodamas visjaunākajā Ieteikuma ITU‑R M.1544 versijā.

8.                  Bijušajā padomju kultūras ietekmes sfērā tās sauc arī par sadzīves radioiekārtām.

9.                  Ja praksē izrādās, ka viņa zināšanas nav pietiekamas, piemēram, amatiera stacija sistemātiski rada kaitīgus traucējumus.

10.              Sacensību veidus un iegūto vietu kritērijus paredzēts saskaņot ar nacionālo radioamatieru organizāciju.

11.              Angliski piedēkli sauc par suffix.

 



[1] Dobrovoļnaja organizacija sodeistviji armiji, aviacii i flota – Padomju Savienības paramilitāra Brīvprātīgā organizācija sadarbībai ar armiju, aviāciju un floti.

[2] Padomju Savienības Komunistiskā partija.

[3] International Telecommunication Union – Starptautiskā Telekomunikāciju savienība http://www.itu.int/

[4] Conference of European Postal and Telecommunication Administrations – Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konference http://www.itu.int/home/index.html

[5] International Amateur Radio Union – Starptautiskā Radioamatieru apvienība http://www.iaru.org/

[6] Latvijas Radioamatieru līga http://www.lral.lv/

[7] Administrācijām jāpārbauda darba un tehniskā kvalifikācija jebkurai personai, kura vēlas darbināt amatieru staciju. Vadlīnijas kompetences standartiem atrodamas visjaunākajā Ieteikumu ITU‑R M.1544 versijā.

 

Bijušajā padomju kultūras ietekmes sfērā tās sauc arī par sadzīves radioiekārtām.

[9] Ja praksē izrādās, ka viņa zināšanas nav pietiekamas, piemēram, amatiera stacija sistemātiski rada kaitīgus traucējumus.

[10] Sacensību veidus un iegūto vietu kritērijus paredzēts saskaņot ar nacionālo radioamatieru organizāciju.

[11] Angliski piedēkli sauc par suffix.

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001