Amatieru radiosakari jautâjumos un atbildçs. 6. daïa
Amatieru radiosakari
Kas ir Band plan?
Tā
sauc tabulas, kurās detalizēti attēlots amatieru VHF un UHF
diapazonu frekvenču izkārtojums pēc to nozīmes.
Frekvenču plānojumu veic Starptautiskā radioamatieru
savienība (IARU), un tas ir nedaudz atšķirīgs katram no trim
IARU reģioniem. Vairumā valstu frekvenču plānojums nav
obligāts juridisks nosacījums, bet radioamatieri plānojuma
neievērošanu uzskata par ļoti sliktu toni. Tāpēc labi
jāiegaumē (kaut vai jāiemācās no galvas) un jāievēro
ne tikai frekvenču apgabalu robežas, kurās atļauts
raidīt attiecīgu kategoriju radiostacijām, bet arī
pirmā IARU reģiona diapazonu plānojumi, kuri attiecas uz
šiem apgabaliem.
Kas
ir DX-window jeb DX logs?
Tas
ir frekvenču apgabals, kurš paredzēts tikai un vienīgi
tālsakariem. Tajā drīkst strādāt tikai ar
radiostacijām no citām pasaules daļām (mūsu
gadījumā ne no Eiropas), un radiosakarus jācenšas veikt cik
vien iespējams īsus un lakoniskus. Oficiāli ar IARU lēmumu
DX logi paredzēti tikai 80 m diapazonam (telegrāfa apgabala pirmie 10
kHz un balss telefonijas apgabala pēdējie 25 kHz ), kā arī
apvienotais CW un SSB DX logs 30 kHz platumā 6 m diapazonā. Citos
amatieru diapazonos šādi frekvenču apgabali nav oficiāli
noteikti, bet vispārpieņemti, un strādāt šajos
apgabalos ar ne DX stacijām ir nepieklājīgi, jo
sevišķi tas attiecas uz 160 m un 20 m diapazoniem. DX logi
dažādos diapazonos ir šādi:
1830-1840
êHz - CW (pēdējos gados arī 1825-1830 êHz CW);
1840-1850
êHz – SSB;
3500-3510
êHz – CW;
3775-3800
êHz – SSB;
7000-7010
êHz – CW;
14
020-14 025 êHz – CW;
14
190-14 200 êHz – SSB;
21 290-21
300 êHz – SSB;
28 490-28
500 êHz – SSB;
50 100-50 130 êHz - CW un SSB.
Arī
2 m ultraīsviļņu diapazonā 144 000-144 035 un 144 140-144
160 kHz frekvenču apgabali atvēlēti supertālsakariem,
izmantojot radioviļņu atstarošanos no Mēness virsmas.
Gandrīz
visi minētie DX logi atrodas ārpus 3. kategorijai
atļautajām raidīšanas frekvencēm. Tomēr arī
šīs kategorijas īpašniekiem ir vērts ielūkoties
80 m un 40 m diapazonu telegrāfa apgabala DX logos. DX stacijas bieži
strādā, izmantojot divas dažādas frekvences
raidīšanai un uztveršanai (split), un nereti klausās
izsaucošās stacijas frekvencē, kas ir augstāka par
raidīšanas frekvenci, tas ir, jau joslā, kurā 3. kategorijai
atļauts raidīt. Tad, nepārkāpjot nekādus noteikumus,
iespējams gūt patīkamu papildinājumu savai DX kolekcijai.
DX
sakari, protams, iespējami arī citās frekvencēs. Bieži
vien ir pat izdevīgāk raidīt izsaukumu CQ DX nostāk no
visiem zināmajiem DX logiem.
Kā
pareizi noteikt SSB signāla frekvenci?
Atšķirībā
no vairuma signālu ar citiem modulācijas veidiem vienas
sānjoslas signāla spektrā nav noteikta komponenta, kas
saglabātu nemainīgu frekvenci neatkarīgi no
pārraidāmās informācijas rakstura. AM un FM signālus
var piesiet pie pastāvīgas nesējfrekvences, bet
ideāli noformēta SSB signāls nesēju pilnībā
nospiež. Tomēr nospiestās nesējfrekvences vērtība
bieži tiek izmantota kā atskaites punkts. Šādā
gadījumā viss sānjoslas izstarotais spektrs aptver joslu
augstāk vai zemāk par šo nominālo frekvenci, bet spektra
platums ideālā gadījumā ir vienāds ar
modulējošo zemfrekvences signālu spektru.
Cita
iespēja ir tāda, ka tiek norādīta signāla spektra
vidējā frekvence. Parasti uzskata, ka, raidot pa vienas
sānjoslas standarta sakaru kanāliem ar balss telefoniju, spektra
vidējā frekvence atšķiras no nospiestā nesēja
frekvences par 1400-1500 Hz.
Rūpnieciski
izgatavotos radioamatieru transīveros noskaņošanās
frekvence SSB režīmā tiek uzrādīta, izmantojot pirmo
metodi. Piemēram, ja transīvera frekvenču
mērītājs rāda 1840,0 kHz, tad tā izstarotā LSB signāla
(vienjoslas modulācija ar apakšējo sānu joslu) spektrs
būs vismaz no1837 līdz 1839,7 kHz un tas atradīsies 160 m
diapazona telegrāfa sakaru apgabalā, kas nav paredzēts balss
telefonijai. Tādējādi tiek radīti nopietni traucējumi
citiem radioamatieriem, kuri likumīgi strādā ar telegrāfu
1837–1840 kHz frekvencē.
Saskaņā
ar noteikumiem visam raidītāja izstarotajam spektram
pilnībā jāiekļaujas atļautajās frekvenču
joslās. Ja nominālā frekvence tiek noteikta, vadoties pēc
nospiestā nesēja, tad raidīt ar balss telefonijas
apakšējo sānjoslu (LSB) drīkst ne tuvāk par 3 kHz no
atļautā telefonijai paredzētā frekvenču apgabala
robežas, bet ar augšējo sānjoslu (USB) - ne tuvāk par
3 kHz augšējai atļautajai diapazona robežai.
Ja
tiek noteikta spektra vidējā frekvence, tad, strādājot ar
LSB vai USB, tā nedrīkst atvēlētā apgabala
robežai būt tuvāk par 1,5 kHz. Praksē šīm
vērtībām jābūt vēl lielākām, jo SSB
raidītāji reāli aizņem par 3 kHz platāku joslu, bet
jebkuram frekvenču mērīšanas indikatoram piemīt
neprecizitāte.
Kādiem
nolūkiem paredzēta 145, 500 MHz frekvence?
Šī
frekvence paredzēta izsaukumu raidīšanai. Kad, pateicoties labai
radioviļņu izplatībai, 2 m diapazonā parādās
iespēja veikt tālus radiosakarus, jebkurš šajā
frekvencē var sākt vispārējā izsaukuma
raidīšanu. Iespējas, ka jūs sadzirdēs, šajā
frekvencē ir daudzkārt lielākas nekā jebkurā
citā, tāpēc kā daudzi radioamatieri atstāj savus FM
uztvērējus dežūrrežīmā tieši 145,500
MHz frekvencē, jo sevišķi, ja uztvērējā nav
iebūvēts automātiskais citu frekvenču skeneris.
Šajā frekvencē radioamatieri nereti cits citu izsauc arī
vietējiem sakariem. Tikko vajadzīgais korespondents ir
atbildējis un sakars nodibināts, tā turpināšanai
obligāti jāvienojas par citu frekvenci un jāpāriet uz to,
lai 145,500 MHz frekvence tiktu atbrīvota citiem gribētājiem.
Kāpēc
29,3–29,5 MHZ frekvenču apgabalā nav vēlams raidīt?
Šis
frekvenču apgabals paredzēts radioamatieru dienesta
mākslīgo Zemes pavadoņu retranslēto signālu
uztveršanai. Starptautiskā radioamatieru savienība (IARU)
uzstājīgi nerekomendē šīs frekvences izmantot
parastajiem zemes radiosakariem, lai netraucētu signālu
uztveršanu no kosmosa.
Kas
ir WARC diapazoni?
Pasaules
radio administratīvajā konferencē (WARC - World
administrative radio conference) 1979. gadā radioamatieru dienestam
tika izdalīti trīs jauni frekvenču diapazoni:
10 100–10 150 kHz, 18 068–18 168 kHz un
24 890–24 990 kHz (viļņu diapazoni – 30, 17 un 12 m).
Nākamajos desmit gados, pēc citu radio dienestu
pārvietošanas no šiem diapazoniem uz citiem, tie kļuva
pieejami dažādu valstu radioamatieriem un darbība tajos
pakāpeniski palielinājās atbilstoši tam, kā amatieriem
parādījās attiecīgas aparatūras un antenas.
Deviņdesmito gadu vidū aktivitāte 30, 17 un 12 m diapazonā
kļuva tāda pati kā vecajos, tradicionālajos amatieru
īsviļņu diapazonos (160, 80, 40, 20, 14 un 10 m).
Arī
visi pārējie diapazoni savulaik tika izdalīti radioamatieriem Pasaules
konferenču laikā (tās regulāri rīko ITU – Pasaules
elektrosakaru savienība), tomēr tieši 1979. gadā
piešķirtajiem nostiprinājās WARC diapazonu nosaukums. Ilgu
laiku (dažviet līdz pat mūsdienām) tos sauca par jaunajiem
diapazoniem.
Jau
pašā sākumā starptautiskā radioamatieru savienība
(IARU) noteica, ka WARC diapazonus nedrīkst izmantot radioamatieru
sacensībām un 30 m diapazonā, ņemot vērā tā
mazo platumu, drīkst izmantot tikai šaurjoslu izstarojuma veidus (CW,
RTTY).
Kas
ir radioamatieru bākas?
Bākas
ir automātiski, nelielas jaudas raidītāji (parasti no 1
līdz 25 W, daži līdz 100 W), kuri strādā cauru
diennakti amplitūdas (A1A) vai frekvenču (F1A) modulācijas
režīmā. Tie paredzēti operatīvai radioviļņu
izplatīšanās nosacījumu novērtēšanai un
ilglaicīgai to izpētei. Bākām izdalītas
samērā šauras frekvenču joslas amatieru diapazonos, parasti
tās var sadzirdēt starp ciparu sakaru veidiem un balss telefonijai
atvēlētajiem apgabaliem. Parasti radiobākas pastāvīgi
raida savu izsaukuma signālu, atrašanās vietu
(visbiežāk tas ir WW lokators), bet dažreiz arī kādu
papildinformāciju, piemēram, raidītāja jaudu vai
elektroniskā pasta adresi, uz kuru var nosūtīt informāciju
par bākas dzirdamību.
Ļoti
ērts veidojums ir starptautiski koordinētais radiobāku
tīkls NCDXF, kura bākas pēc vienotas programmas secīgi
raida no visām pasaules daļām 14100, 18110, 21150, 24930 un
28200 kHz frekvencē (vienas bākas raidījuma ilgums ir 10
sekundes, bet pilns pasaules tīkla cikls – trīs minūtes).
Starptautiskā
radioamatieru savienība (IARU) rekomendē radioamatieriem
atturēties no raidīšanas šo frekvenču tuvumā, lai
neradītu traucējumus radiobāku signālu uztveršanai.
Kas
ir apaļais galds?
Kad
ēterā kāda jautājuma apspriešanai vienlaikus satiekas
vairāki radioamatieri, jo īpaši, ja tas notiek regulāri,
tad šādus radiosakarus (vai pasākumus) sauc par apaļo
galdu (angliski – roundtable). Parasti viens no dalībniekiem
uzņemas vadītāja lomu. Sākumā viņš veic
aptauju, lai uzzinātu, kuri amatieri piedalās, tad sastāda
sarakstu, bet pēc tam katram rindas kārtībā tiek dota
iespēja izteikties. Ja dalībnieki atrodas lielā attālumā
cits no cita un cits citu dzird dažādā kvalitātē
(kāds var atrasties pat tādā vietā, no kuras apaļā
galda vadītājs vispār nav sadzirdams), vadītājam
var būt palīgi, kuri vajadzības gadījumā
retranslē ziņojumus. Apaļā galda norises
kārtība un uzvedības normas ir ļoti līdzīgas
pareizi organizētas klātienes sapulces noteikumiem.
Atgādināsim,
ka tajos gadījumos, kad kāds apaļais galds notiek
regulāri noteiktā frekvencē, tā dalībniekiem tomēr
obligāti jāievēro šādi noteikumi: par jebkuras
frekvences saimnieku tiek uzskatīts tas radioamatieris, kurš
to pilnīgi likumīgi aizņēmis agrāk. Neviena, pat
ļoti liela, grupa nedrīkst pretendēt uz šo frekvenci bez
labprātīgas vienošanās ar tās lietotāju. Citiem
nav uzlikts par pienākumu zināt, ka jūs esat šajā
frekvencē noteiktā laikā ieplānojis amatieru sapulci. Ja nu
ir vēlēšanās tikties tikai stingri noteiktā frekvencē,
tad vēlams, lai kāds no grupas dalībniekiem jau laikus
aizņem to. Tomēr daudz racionālāk ir šādus
pasākumus iepriekš sarunāt noteiktas frekvences apgabalā plus
mīnus QRM, tas ir, kādā citā brīvā
frekvencē, kura atradīsies norunātās frekvences
tuvumā.
Jurijs BALTINS (YL2DX)
Mārtiņš BUDREIKO (YL3GFM)
www.dx.ardi.lv
Kas ir Band plan?
Tā sauc tabulas, kurās detalizēti attēlots amatieru VHF un UHF diapazonu frekvenču izkārtojums pēc to nozīmes. Frekvenču plānojumu veic Starptautiskā radioamatieru savienība (IARU), un tas ir nedaudz atšķirīgs katram no trim IARU reģioniem. Vairumā valstu frekvenču plānojums nav obligāts juridisks nosacījums, bet radioamatieri plānojuma neievērošanu uzskata par ļoti sliktu toni. Tāpēc labi jāiegaumē (kaut vai jāiemācās no galvas) un jāievēro ne tikai frekvenču apgabalu robežas, kurās atļauts raidīt attiecīgu kategoriju radiostacijām, bet arī pirmā IARU reģiona diapazonu plānojumi, kuri attiecas uz šiem apgabaliem.
Kas ir DX-window jeb DX logs?
Tas ir frekvenču apgabals, kurš paredzēts tikai un vienīgi tālsakariem. Tajā drīkst strādāt tikai ar radiostacijām no citām pasaules daļām (mūsu gadījumā ne no Eiropas), un radiosakarus jācenšas veikt cik vien iespējams īsus un lakoniskus. Oficiāli ar IARU lēmumu DX logi paredzēti tikai 80 m diapazonam (telegrāfa apgabala pirmie 10 kHz un balss telefonijas apgabala pēdējie 25 kHz ), kā arī apvienotais CW un SSB DX logs 30 kHz platumā 6 m diapazonā. Citos amatieru diapazonos šādi frekvenču apgabali nav oficiāli noteikti, bet vispārpieņemti, un strādāt šajos apgabalos ar ne DX stacijām ir nepieklājīgi, jo sevišķi tas attiecas uz 160 m un 20 m diapazoniem. DX logi dažādos diapazonos ir šādi:
1830-1840 êHz - CW (pēdējos gados arī 1825-1830 êHz CW);
1840-1850 êHz – SSB;
3500-3510 êHz – CW;
3775-3800 êHz – SSB;
7000-7010 êHz – CW;
14 020-14 025 êHz – CW;
14 190-14 200 êHz – SSB;
21 290-21 300 êHz – SSB;
28 490-28 500 êHz – SSB;
50 100-50 130 êHz - CW un SSB.
Arī 2 m ultraīsviļņu diapazonā 144 000-144 035 un 144 140-144 160 kHz frekvenču apgabali atvēlēti supertālsakariem, izmantojot radioviļņu atstarošanos no Mēness virsmas.
Gandrīz visi minētie DX logi atrodas ārpus 3. kategorijai atļautajām raidīšanas frekvencēm. Tomēr arī šīs kategorijas īpašniekiem ir vērts ielūkoties 80 m un 40 m diapazonu telegrāfa apgabala DX logos. DX stacijas bieži strādā, izmantojot divas dažādas frekvences raidīšanai un uztveršanai (split), un nereti klausās izsaucošās stacijas frekvencē, kas ir augstāka par raidīšanas frekvenci, tas ir, jau joslā, kurā 3. kategorijai atļauts raidīt. Tad, nepārkāpjot nekādus noteikumus, iespējams gūt patīkamu papildinājumu savai DX kolekcijai.
DX sakari, protams, iespējami arī citās frekvencēs. Bieži vien ir pat izdevīgāk raidīt izsaukumu CQ DX nostāk no visiem zināmajiem DX logiem.
Kā pareizi noteikt SSB signāla frekvenci?
Atšķirībā no vairuma signālu ar citiem modulācijas veidiem vienas sānjoslas signāla spektrā nav noteikta komponenta, kas saglabātu nemainīgu frekvenci neatkarīgi no pārraidāmās informācijas rakstura. AM un FM signālus var piesiet pie pastāvīgas nesējfrekvences, bet ideāli noformēta SSB signāls nesēju pilnībā nospiež. Tomēr nospiestās nesējfrekvences vērtība bieži tiek izmantota kā atskaites punkts. Šādā gadījumā viss sānjoslas izstarotais spektrs aptver joslu augstāk vai zemāk par šo nominālo frekvenci, bet spektra platums ideālā gadījumā ir vienāds ar modulējošo zemfrekvences signālu spektru.
Cita iespēja ir tāda, ka tiek norādīta signāla spektra vidējā frekvence. Parasti uzskata, ka, raidot pa vienas sānjoslas standarta sakaru kanāliem ar balss telefoniju, spektra vidējā frekvence atšķiras no nospiestā nesēja frekvences par 1400-1500 Hz.
Rūpnieciski izgatavotos radioamatieru transīveros noskaņošanās frekvence SSB režīmā tiek uzrādīta, izmantojot pirmo metodi. Piemēram, ja transīvera frekvenču mērītājs rāda 1840,0 kHz, tad tā izstarotā LSB signāla (vienjoslas modulācija ar apakšējo sānu joslu) spektrs būs vismaz no1837 līdz 1839,7 kHz un tas atradīsies 160 m diapazona telegrāfa sakaru apgabalā, kas nav paredzēts balss telefonijai. Tādējādi tiek radīti nopietni traucējumi citiem radioamatieriem, kuri likumīgi strādā ar telegrāfu 1837–1840 kHz frekvencē.
Saskaņā ar noteikumiem visam raidītāja izstarotajam spektram pilnībā jāiekļaujas atļautajās frekvenču joslās. Ja nominālā frekvence tiek noteikta, vadoties pēc nospiestā nesēja, tad raidīt ar balss telefonijas apakšējo sānjoslu (LSB) drīkst ne tuvāk par 3 kHz no atļautā telefonijai paredzētā frekvenču apgabala robežas, bet ar augšējo sānjoslu (USB) - ne tuvāk par 3 kHz augšējai atļautajai diapazona robežai.
Ja tiek noteikta spektra vidējā frekvence, tad, strādājot ar LSB vai USB, tā nedrīkst atvēlētā apgabala robežai būt tuvāk par 1,5 kHz. Praksē šīm vērtībām jābūt vēl lielākām, jo SSB raidītāji reāli aizņem par 3 kHz platāku joslu, bet jebkuram frekvenču mērīšanas indikatoram piemīt neprecizitāte.
Kādiem nolūkiem paredzēta 145, 500 MHz frekvence?
Šī frekvence paredzēta izsaukumu raidīšanai. Kad, pateicoties labai radioviļņu izplatībai, 2 m diapazonā parādās iespēja veikt tālus radiosakarus, jebkurš šajā frekvencē var sākt vispārējā izsaukuma raidīšanu. Iespējas, ka jūs sadzirdēs, šajā frekvencē ir daudzkārt lielākas nekā jebkurā citā, tāpēc kā daudzi radioamatieri atstāj savus FM uztvērējus dežūrrežīmā tieši 145,500 MHz frekvencē, jo sevišķi, ja uztvērējā nav iebūvēts automātiskais citu frekvenču skeneris. Šajā frekvencē radioamatieri nereti cits citu izsauc arī vietējiem sakariem. Tikko vajadzīgais korespondents ir atbildējis un sakars nodibināts, tā turpināšanai obligāti jāvienojas par citu frekvenci un jāpāriet uz to, lai 145,500 MHz frekvence tiktu atbrīvota citiem gribētājiem.
Kāpēc 29,3–29,5 MHZ frekvenču apgabalā nav vēlams raidīt?
Šis frekvenču apgabals paredzēts radioamatieru dienesta mākslīgo Zemes pavadoņu retranslēto signālu uztveršanai. Starptautiskā radioamatieru savienība (IARU) uzstājīgi nerekomendē šīs frekvences izmantot parastajiem zemes radiosakariem, lai netraucētu signālu uztveršanu no kosmosa.
Kas ir WARC diapazoni?
Pasaules radio administratīvajā konferencē (WARC - World administrative radio conference) 1979. gadā radioamatieru dienestam tika izdalīti trīs jauni frekvenču diapazoni: 10 100–10 150 kHz, 18 068–18 168 kHz un 24 890–24 990 kHz (viļņu diapazoni – 30, 17 un 12 m). Nākamajos desmit gados, pēc citu radio dienestu pārvietošanas no šiem diapazoniem uz citiem, tie kļuva pieejami dažādu valstu radioamatieriem un darbība tajos pakāpeniski palielinājās atbilstoši tam, kā amatieriem parādījās attiecīgas aparatūras un antenas. Deviņdesmito gadu vidū aktivitāte 30, 17 un 12 m diapazonā kļuva tāda pati kā vecajos, tradicionālajos amatieru īsviļņu diapazonos (160, 80, 40, 20, 14 un 10 m).
Arī visi pārējie diapazoni savulaik tika izdalīti radioamatieriem Pasaules konferenču laikā (tās regulāri rīko ITU – Pasaules elektrosakaru savienība), tomēr tieši 1979. gadā piešķirtajiem nostiprinājās WARC diapazonu nosaukums. Ilgu laiku (dažviet līdz pat mūsdienām) tos sauca par jaunajiem diapazoniem.
Jau pašā sākumā starptautiskā radioamatieru savienība (IARU) noteica, ka WARC diapazonus nedrīkst izmantot radioamatieru sacensībām un 30 m diapazonā, ņemot vērā tā mazo platumu, drīkst izmantot tikai šaurjoslu izstarojuma veidus (CW, RTTY).
Kas ir radioamatieru bākas?
Bākas ir automātiski, nelielas jaudas raidītāji (parasti no 1 līdz 25 W, daži līdz 100 W), kuri strādā cauru diennakti amplitūdas (A1A) vai frekvenču (F1A) modulācijas režīmā. Tie paredzēti operatīvai radioviļņu izplatīšanās nosacījumu novērtēšanai un ilglaicīgai to izpētei. Bākām izdalītas samērā šauras frekvenču joslas amatieru diapazonos, parasti tās var sadzirdēt starp ciparu sakaru veidiem un balss telefonijai atvēlētajiem apgabaliem. Parasti radiobākas pastāvīgi raida savu izsaukuma signālu, atrašanās vietu (visbiežāk tas ir WW lokators), bet dažreiz arī kādu papildinformāciju, piemēram, raidītāja jaudu vai elektroniskā pasta adresi, uz kuru var nosūtīt informāciju par bākas dzirdamību.
Ļoti ērts veidojums ir starptautiski koordinētais radiobāku tīkls NCDXF, kura bākas pēc vienotas programmas secīgi raida no visām pasaules daļām 14100, 18110, 21150, 24930 un 28200 kHz frekvencē (vienas bākas raidījuma ilgums ir 10 sekundes, bet pilns pasaules tīkla cikls – trīs minūtes).
Starptautiskā radioamatieru savienība (IARU) rekomendē radioamatieriem atturēties no raidīšanas šo frekvenču tuvumā, lai neradītu traucējumus radiobāku signālu uztveršanai.
Kas ir apaļais galds?
Kad ēterā kāda jautājuma apspriešanai vienlaikus satiekas vairāki radioamatieri, jo īpaši, ja tas notiek regulāri, tad šādus radiosakarus (vai pasākumus) sauc par apaļo galdu (angliski – roundtable). Parasti viens no dalībniekiem uzņemas vadītāja lomu. Sākumā viņš veic aptauju, lai uzzinātu, kuri amatieri piedalās, tad sastāda sarakstu, bet pēc tam katram rindas kārtībā tiek dota iespēja izteikties. Ja dalībnieki atrodas lielā attālumā cits no cita un cits citu dzird dažādā kvalitātē (kāds var atrasties pat tādā vietā, no kuras apaļā galda vadītājs vispār nav sadzirdams), vadītājam var būt palīgi, kuri vajadzības gadījumā retranslē ziņojumus. Apaļā galda norises kārtība un uzvedības normas ir ļoti līdzīgas pareizi organizētas klātienes sapulces noteikumiem.
Atgādināsim, ka tajos gadījumos, kad kāds apaļais galds notiek regulāri noteiktā frekvencē, tā dalībniekiem tomēr obligāti jāievēro šādi noteikumi: par jebkuras frekvences saimnieku tiek uzskatīts tas radioamatieris, kurš to pilnīgi likumīgi aizņēmis agrāk. Neviena, pat ļoti liela, grupa nedrīkst pretendēt uz šo frekvenci bez labprātīgas vienošanās ar tās lietotāju. Citiem nav uzlikts par pienākumu zināt, ka jūs esat šajā frekvencē noteiktā laikā ieplānojis amatieru sapulci. Ja nu ir vēlēšanās tikties tikai stingri noteiktā frekvencē, tad vēlams, lai kāds no grupas dalībniekiem jau laikus aizņem to. Tomēr daudz racionālāk ir šādus pasākumus iepriekš sarunāt noteiktas frekvences apgabalā plus mīnus QRM, tas ir, kādā citā brīvā frekvencē, kura atradīsies norunātās frekvences tuvumā.
Jurijs BALTINS (YL2DX)
Mārtiņš BUDREIKO (YL3GFM)
www.dx.ardi.lv