Mobilā satura lavīna plešas plašumā

 

Prognozes liecina, ka nākotnē mobilā tīkla operatoru ieņēmumi no datu pārraides pakalpojumiem augs daudz straujāk, nekā no balss pakalpojumiem. Taču tos nevar radīt, ja tie netiek piepildīti ar saturu. Mobilā satura pakalpojumi plešas plašumā, arī Latvijā ir jau aptuveni 20 uzņēmumu, kuri tos piedāvā. Vai šī mobilā satura urdziņa kļūs par lavīnu, - rādīs laiks un klientu interese. Šobrīd SP piedāvā nozares ekspertu diskusiju, kurā piedalās LMT izpētes projektu vadītājs Indulis BIKŠE, SIA DEAC projektu vadītājs Agris TAMANIS un mārketinga projektu vadītājs Mārtiņš JIRGENSONS, kā arī Inpoc Latvia  vadītājs Mārtiņš GRANDĀNS.

 

- Kādas, jūsuprāt, ir galvenās mobilā satura pazīmes, ar kurām tas atšķiras no interneta satura?

I. Bikše: - Latvijā izveidojies tāds biznesa modelis, ka mobilie operatori paši nenodarbojas ar satura radīšanu, - tas ir pakalpojumu sniedzēju ziņā. Tiesa, mēs cenšamies  iespaidot radīšanas procesu, veidojot kopīgus projektus ar pakalpojumu sniedzējiem. Atšķirībā no interneta mobilā satura pakalpojumi šobrīd vēl ir vizuāli nabadzīgāki galiekārtu ierobežoto iespēju dēļ, bet lielākais pluss - lietotājs var baudīt mobilitātes priekšrocības, gan dodoties komandējumā, gan makšķerējot.

Pēc dažiem gadiem mobilo datu pārraides ātrumi būs tādi, ka klientiem varēs piedāvāt to pašu, ko šobrīd iespējams aplūkot fiksētajā internetā, un arī mobilajā tīklā būs kvalitatīvi attēli, video, lieliska skaņa un ērta interneta pārlūkošana.

A. Tamanis: - Atšķirībā no interneta pakalpojumiem  par mobilo saturu iespējams ērti norēķināties. Līdz ar to mobilā satura pakalpojums ir arī komerciāli nodrošināms. Bieži vien, pat pārdodot interneta saturu Tīmeklī, par norēķinu mehānismu tiek izmantots mobilais tālrunis. Cerams, ka drīz būs iespēja norēķināties arī par WAP saturu.

- Acīmredzot perspektīvā abi satura veidi saplūdīs aizvien vairāk un, iespējams, parādīsies vairāk tādu tehnoloģiju un formātu, kas sniegs iespēju mobilajā tālrunī aplūkot gandrīz vai visu interneta saturu.

I. Bikše: - Tas noteikti notiks. Šo tendenci nosacīti var iedalīt divās daļās, viena ir interneta pārlūkošana, otra  - citu papildiespēju izmantošana, ko piedāvā interneta tehnoloģijas. Skaidri iezīmējas tendence pielāgot interneta saturu aplūkošanai mobilajās ierīcēs. Pakāpeniski palielinoties datu pārraides ātrumiem un mobilo ierīču iespējām – ekrāna izmēriem, informācijas apstrādes iespējām -, kā arī ienākot jauniem standartiem, interneta un mobilais saturs saplūdīs.

Jau pašlaik tirgū ir pieejami mobilie tālruņi, kas nodrošina XHTML atbalstu, kas ir internetā plaši izmantotās HTML valodas atvasinājums mobilajām ierīcēm. 

M. Grandāns: - Domāju, ka vajadzētu raudzīties plašāk, - nevis tehnoloģiju, bet  mediju perspektīvā. Acīmredzot tālākā nākotnē piedzīvosim ļoti lielas mediju industrijas pārmaiņas, jo gan internets, gan televīzija un radio (prese varbūt mazāk) pēc gadiem pieciem būs ļoti mainījies. Visticamāk notiks to savstarpēja saplūšana un integrācija. Manuprāt, interneta satura pakalpojumi aizvien vairāk tiks pielāgoti mobilajām, nevis stacionārām ierīcēm.

- Pirmais WAP vilnis nebija veiksmīgs, jo trūka īpaši izveidota satura. Kāpēc tomēr vēlāk iestājās lūzums, pēkšņi sāka veidoties mobilā satura pakalpojumi un radās arī lietotāju interese?

I. Bikše: - Viens no galvenajiem iemesliem ir pakešu pārraides tehnoloģiju ieviešana mobilajos telekomunikāciju tīklos. Līdz tam bija pieejamas kanālu komutācijas datu pārraides tehnoloģijas, kur jāmaksā  par savienojuma minūtēm, kas nebija lēti un, protams, nebija izdevīgi lietotājam. Izmantojot GPRS datu pārraidi, jāmaksā tikai par reāli pārraidīto informācijas apjomu. Līdz ar to WAP kļuva pieejamāks. Otrs iemesls - parādījās tālruņi ar krāsu ekrāniem, polifoniskās melodijas, Java tehnoloģija mobilajiem tālruņiem. Parādījās biznesa iespējas radīt pakalpojumus.

- Pilnīgi skaidrs, ka mobilie datu pakalpojumi nevar attīstīties bez aizvien plašāka mobilā satura piedāvājuma. Vai var teikt, ka tas ir veiksmīgs bizness?

M. Grandāns: - Lai satura pakalpojums būtu veiksmīgs, tam ir jābūt izklaidējošam. Veiksme atkarīga arī no tirgus izmēriem, no lietotāju pirktspējas. Cik man zināms, vienīgais veiksmīgais nopietnā satura pakalpojums Latvijā ir LETA ziņas. LETA sūta savas ziņas ne tikai uz avīzēm, portāliem un radiostacijām, bet ieraksta arī web rīkā un izsūta īsziņu veidā visiem, kas uz tām parakstījušies. Lielākā izklaides pakalpojumu kategorija ir dažādi tālruņa personalizēšanas pakalpojumi - melodijas, attēli, spēles. Otra lielā grupa ir teksta īsziņu formāta pakalpojumi, - tās var būt dažādas spēles. Joprojām populārs ir Mobilais IQ, arī iepazīšanās spēle SMS Flirts (var sūtīt anonīmas īsziņas un flirtēt, neatklājot savu personību, bet, ja rodas interese, var iedot tālruņa numuru); dažādi horoskopu pakalpojumi (attiecīgās dienas vai erotiskais horoskops, vārda vai dzimšanas datuma skaidrojums, partneru saderība) u. c. Parasti šādu saturu iepērk no horoskopu kompānijām, kuras to piegādā avīzēm, internetam, radio, TV, un mobilā vide ir vēl viens jauns plašsaziņas veids. Līdz šim tas vairāk darbojās ar īsziņu palīdzību, tagad klāt nāk arī WAP.

I. Bikše: - Trešā pakalpojumu grupa būs kustīgs attēls - video. Labas kvalitātes video ar labas kvalitātes skaņu.

- Cik daudz no Inpoc sniegtajiem pakalpojumiem saņemat gatavā veidā - no mātes uzņēmuma Norvēģijā - un cik veidojat paši?

M. Grandāns: - Norvēģijas uzņēmums ir Schibsted Mobile (zīmols - Inpoc). Ir lietas, kuras darām kopīgi visās septiņās valstīs, kurās darbojas Inpoc (trīs Baltijas valstis, Norvēģija, Zviedrija, Dānija, Somija), bet ir arī tādi pakalpojumi, kuri radīti Latvijā (piemēram, Mobilais IQ, kurš šobrīd gan vairs nav pieejams, bet nākotnē ceram piedāvāt tā jauno versiju), Lietuvā vai Igaunijā. Notiek arī tā, ka pakalpojuma ideja dzimst Rīgā, tehniski tā tiek īstenota Igaunijā, bet pirmā to sāk pārdot Zviedrija. Daļa pakalpojumu ir identiska visās septiņās valstīs. Piemēram, skatoties MTV, var nosūtīt čata īsziņu un MTV programmā blakus LMT sūtītajai īsziņai var parādīties Somijas Sonera sūtītā.

- Vai DEAC izvēlējusies WAP bāzi, lai varētu vairāk pievērsties biznesa risinājumiem?

A. Tamanis: - Jaunais mobilais medijs šobrīd tiešām galvenokārt nodarbojas ar izklaidi, un šī industrija ieņem lielāko vietu tirgū. Bet, ja palūkojamies uz WAP bāzētiem pakalpojumiem, kurus ražo arī mūsu uzņēmums, tad tie ir ļoti praktiski, darba ikdienā noderīgi. Jebkuru informāciju, kas ir internetā, var pielāgot mobilajai iekārtai. Piemēram, dakteris mobilajā tālrunī varētu aplūkot pacienta analīžu rezultātus, slimības vēsturi, informāciju par jaunāko medikamentu piedāvājumu, to savietojamību, cenas utt. Arī t. s. datu bibliotēkas, enciklopēdijas,  vārdnīcas un citas datu bāzes ērtāk ir veidot caur WAP pārlūkiem, jo darbības principi ir līdzīgi interneta meklētājiem. Iespējams radīt vidi, kurā var ievietot veselus informācijas kalnus, un pēc tam veidot meklēšanas sistēmas, lai būtu vieglāk atrast vajadzīgo.

WAP vai iebūvētas Java aplikācijas ļauj informācijas ievadei notikt ātrāk. Biznesam var radīt visu, kas lietotājam vajadzīgs, - sākot ar īsziņas saņemšanu, ja uzņēmumā kāda sistēma nefunkcionē, kā nākas. Šīs sistēmas iespējams vadīt no Java lietojumprogrammām vai WAP un novērst kļūmi, piemēram, pārstartējot datorus vai serverus, atbildot uz svarīgākajām e-pasta vēstulēm u. tml.

M. Jirgensons: - Izskatās, ka izklaides satura industrija palīdz izplatīties arī mobilajām ierīcēm. Attīstība noved līdz loģiskam iznākumam, kad ir vajadzīgi arī biznesa pakalpojumi. Šobrīd DEAC piedāvā mobilo biznesa katalogu, uzņēmumu  datu bāzes, kartes nosūtīšanu klientam uz mobilo tālruni, lai viņam būtu ērtāk atrast partnera biroju u. tml. Cenšamies apgūt pieprasījumu, lai spētu maksimāli ātri reaģēt. Sadarbībā ar firmu Mondot top pakalpojums E-sargs - drošības risinājums klienta mājai vai birojam. Te e-sarga loma uzticēta web kamerai, kas uzstādīta klienta telpās un fiksēta uz kustību.  Ja klients dodas atvaļinājumā un mājā notiek kustība, triju sekunžu laikā pienāk trauksmes signāls uz viņa mobilo tālruni. Var redzēt arī web kameras fiksēto attēlu. Lai gan tas vēl nav visai kvalitatīvs, izmantojot GPRS tehnoloģiju, bet paralēli situāciju var novērtēt arī internetā, pēc tam arī adekvāti reaģējot.

- Vai nav tā, ka reizēm arī bizness un izklaide savijas visai cieši?

M. Grandāns: - Izklaides pakalpojumi var būt paredzēti gan privātajiem, gan biznesa klientiem. Ja, piemēram, Indulis nosūta īsziņu uz TV chat, tā ir viņa privātā izklaide, turpretī TV kompānijai tā ir biznesa (vai programmas) sastāvdaļa. Skatītājiem ir iespēja ietekmēt to, kas redzams uz ekrāna, arī laikrakstu vai dažādu portālu saturu - ar balsošanu u. tml. Šī ir vēl viena pakalpojumu grupa - interaktivitāte plašsaziņas līdzekļos.

A. Tamanis: - Lasīju, ka Japānā izveidojies jauns bizness - ministāsti un minigrāmatas (1600 zīmju apjomā), kas īpaši pielāgotas mobilajai videi. Tur ir vairāki uzņēmumi, kas ražo minigrāmatas mobilajiem telefoniem. Gadās pat tik veiksmīgi īsie stāstiņi, ka no tiem izveidotas filmiņas.

I. Bikše: - Izklaide pilnīgi noteikti paliks. Dažādi pētījumi liecina, ka no 2006. līdz 2008. gadam piekto vai pat ceturto daļu no ienākumiem Rietumeiropas valstu operatori gūs no mobilās izklaides pakalpojumiem. Man izdevās redzēt ļoti labu piemēru Anglijā, kur, kā zināms, ļoti populārs ir futbols. Kad tiek iesisti vārti,  lietotājam, kas pasūtījis šo pakalpojumu, tiek nosūtīts neliels videofragments, kur redzams, kā viss noticis. Šis fragments tika demonstrēts, izmantojot GPRS un  trešās paaudzes datu pārraides iespējas. GPRS gadījumā attēls uz mazā ekrāna ir nekvalitatīvs, kustības - nedabiskas, bumbu nevar pat saskatīt. Turpretī, izmantojot trešās paaudzes datu pārraides iespējas, tas pats videofragments bija kvalitatīvs un baudāms. Šis piemērs uzskatāmi parāda, ka ir pakalpojumu veidi, kuri pašreizējā  kvalitātē negūs popularitāti, bet nākotnē ar plašākām datu pārraides un tālruņu iespējām tas pats pakalpojums var būt vien no populārākajiem. Ienākot EDGE un 3G tehnoloģijām, varēs realizēt daudz ideju, kas galvenokārt saistītas ar kustīgiem attēliem un video.

- Tātad varētu teikt, ka mobilais saturs parasti sākas ar izklaidi un pēc tam izcērt ceļu biznesa pakalpojumiem.

M. Grandāns: - Jā, un tieši tāpat bija arī ar internetu - ne jau ziņu portāli bija tie, ar kuriem sākās interneta izplatība. Pieļauju, ka daudzi cilvēki pirmo īsziņu mūžā nosūtīja kā melodijas pieprasījumu.

I. Bikše: - Labs piemērs ir arī Java. Pirmais, ar ko tā ienāca mobilajā pasaulē, bija spēles. Tagad kā labu piemēru var minēt DEAC un Hansabankas izstrādāto Mobilo banku plus, kur, lai izmantotu HB Mobilo banku, vairs nav jāsūta īsziņu komandas, kuras ne vienmēr ir viegli atcerēties. Ar pievilcīga grafiskā lietotāja interfeisa palīdzību varam veikt visas darbības, kas izveidotas uz Java bāzes.

- Latvijā šobrīd ir aptuveni 20 mobilā satura sniedzēju. Ko viņi piedāvā?

I. Bikše: - Galvenokārt melodijas, logo, krāsu attēlus, ekrāna saudzētājus, Java spēles. Veiksmīgākie uzņēmumi, kas veido un pārdod savus pakalpojumus, ir Inpoc, One. DEAC ir spēcīgākā tehnoloģiju kompānija, kas izstrādā pakalpojumu platformas un nodarbojas ar nopietnākiem satura pakalpojumiem.

A. Tamanis: - DEAC pasniedz tīkla operatora pakalpojumus biznesa klientam  pieņemamākā formā, lai viņš ar šīs tehnoloģijas palīdzību var sniegt pakalpojumus gala lietotājiem.

I. Bikše: - Protams, ir arī tādi pakalpojumi, kas nav paredzēti masveida tirgum. Piemēram, kravas auto/taksometru atrašanās vietas datu pārraide, izmantojot mobilo tīklu. Mašīnā tiek iemontēts īpašs modulis, kurā ievietota SIM karte. Ar satelīta palīdzību tiek noteikta automašīnas atrašanās vieta, ko caur mobilo sakaru tīklu pārraida uz dispečera pulti. Šāds pakalpojums galvenokārt vajadzīgs kravas drošībai, - lai zinātu, kur mašīna atrodas (ja ceļā kas notiek), un būtu vieglāk tai izsekot un palīdzēt. Izmantojot šādu pakalpojumu taksometros, iespējama efektīvāka biznesa plānošana un ātrāka reakcija: dispečers izsauc tuvāko taksometru, kas nav aizņemts.

- Vai Latvijā jau neveidojas diezgan sīva izklaides satura pakalpojumu konkurence? Varbūt jau vērojama uzņēmumu tendence apvienoties?

I. Bikše: - Manuprāt, tirgus vēl nav tik piesātināts, bet tajā aizvien grūtāk ienākt jauniem uzņēmumiem.

M. Grandāns: - Daudzi uzskata, ka šis ir superviegls un ātrs bizness, kur nauda nāk kaudzēm. Jau aptuveni gadu vērojama jauno pakalpojumu sniedzēju lavīna, bet daži jau izputējuši. Domāju, ka nākotnē noteikti notiks tirgus konsolidācija. Mēs to redzam pēc citu valstu tirgiem, kas attīstības ziņā ir gadu vai divus priekšā Latvijai. Jaunumi visātrāk ienāk Tālajos Austrumos un Skandināvijā, īpaši Norvēģijā un Somijā. Aptuveni pēc gada seko Zviedrija, Dānija, Vācija un Lielbritānija, vēl pēc gada - Igaunija, pēc pusgada - Latvija un vēl pēc pusgada - Lietuva. Tagad šiem starplaikiem ir tendence sarukt. (Inpoc Baltijā sāka darboties pirms trim gadiem - Latvijā un Igaunijā vienlaikus, Skandināvijā - pirms četriem).

- Japāņi ir izdomājuši interesantu veidu, kā piesaistīt klientus arī ārpus Japānas. Tur sāk piedāvāt īpašu vietējo ziņu projektu angļu valodā. Arī Financial Times noslēdzis līgumu ar tehnoloģiju firmu Outercurve Technologies, kura piegādā bezvadu biznesa risinājumus FT satura izplatīšanai ļoti plašā teritorijā - Eiropā, ASV un Āzijā.

M. Grandāns: - Šobrīd nav būtiski, kur atrodas satura piegādātājs, bet ir svarīgi, lai klienti būtu piesaistīti vietējam mobilajam operatoram, jo tieši tas iekasē no klienta maksu par pakalpojumu un pēc tam norēķinās ar satura piegādātāju.

- Tomēr attīstās ne tikai mobilā satura pakalpojumi, bet arī to izplatīšana aizvien plašākā reģionā.

M. Grandāns: - Ir kompānijas, kuras ražo telefona melodijas, ir arī šo melodiju vairumtirgotāji, kuri iepērk tās no maziem ražotājiem un pēc tam piedāvā satura piegādātājiem. Piemēram, Inpoc tādējādi iepērk melodijas visu septiņu valstu uzņēmumiem. Pieļauju, ka vairumtirgotājiem dažādās valstīs ir vismaz 30 tāda lieluma klientu kā Inpoc. Tieši tāpat ir ar spēlēm un dažiem citiem satura pakalpojumiem. Inpoc partneri, no kuriem pērkam dažādus horoskopu pakalpojumus, var piedāvāt tos aptuveni 15 valodās. Ja tos izvēlamies, viņi paši nodrošina arī šī satura tulkojumu latviski un, lai gan tas nav Latvijas uzņēmums, jāatzīst, ka tulkojums ir visai kvalitatīvs.

- Vai ir tādi mobilā satura pakalpojumi, kas vēl nav tirgū, bet būtu ļoti vēlami?

I. Bikše: - Domāju, ka varētu tālāk attīstīties pašreizējās idejas. Pirms kāda laika visiem ļoti jaukas šķita monofoniskās melodijas, bet, parādoties  polifoniskajām, tās šķita pavisam īpašas. Tagad jau tiek gatavotas tirgum t. s. true tones - tas ir tas pats, kā klausīties reālu mūziku. Šobrīd Nokia ir divi tālruņi, kas atbalsta true tones. Tirgū gan vēl šādas melodijas nav. Attīstoties tehnoloģijām, vairs nebūs vajadzīgs internets, lai piekļūtu, piemēram, DEAC pakalpojumam E-sargs, -- to varēs kvalitatīvi vērot mobilajā ierīcē.

I. Bikše: - Pakalpojuma unikalitāte ir atkarīga no tirgus un no laika. Piemēram, šobrīd ir aktuāls hokejs, vasarā tādas būs Olimpiskās spēles, Eirovīzijas laikā - karstās ziņas par šo tēmu.

M. Grandāns: - Ir arī tādi pakalpojumi, kas darbojas tikai vienu dienu gadā, un šī viena diena ir tā vērta, lai pakalpojumu izveidotu un uzturētu. Pēc tam atkal gadu var gaidīt līdz nākamajai reizei.

I. Bikše: - Pasaulē ir ļoti populāra TV realitātes šovu atspoguļošana mobilajā tālrunī. Piemēram, šovs Big Brother. Latvijā nez kāpēc tas vēl nav ieviesies.

- Latvijā ir otrādi - te realitātes šovu un citu TV programmu laikā redzami mobilo īsziņu čati. Piemēram, raidījumā S@MS (TV7) un Talantu fabrikā. To nodrošina Inpoc Latvia sadarbībā ar LMT.

M. Grandāns: - Viss atkarīgs no televīzijas un pakalpojumu sniedzēju veiksmīgas sadarbības. Faktiski tas ir TV pakalpojums, ko viņi sniedz saviem klientiem. No mūsu viedokļa tas ir biznesa (B2B) pakalpojums. Televīzija izvēlas interaktivitāti savā programmā.

- Dzirdēts tāds jēdziens kā nākamā mobilā satura paaudze - gluži kā tehnoloģijām.

M. Grandāns: - Domāju, ka tas ir tas, ko teica Indulis - bilde un skaņa kļūst arvien labāka.

I. Bikše: - Tas ir saistīts ar tehnoloģiju attīstību. Video mēģina novest līdz vienotam standartam 3GPP, lai nebūtu dažādu versiju.

A. Tamanis: - 3G tālruņos jau sāk iebūvēt Wi-Fi funkciju. Interesanta nianse: ar to nodarbojas tā pati igauņu kompānija (SKYPE), kas radījusi IP telefonijas pakalpojumu, kur ar interneta starpniecību var sarunāties bez maksas. Šobrīd jau ir aptuveni 10 miljoni šādu lietotāju. Ja šī funkcija tiek iebūvēta arī mobilajās iekārtās un to lieto Wi-Fi publiskā pieslēguma vietās (piemēram, Rīgā Double Coffee, McDonald u. c.), tad sanāk, ka no šiem tālruņiem jau pavisam drīz varēs sarunāties bez maksas.

I. Bikše: - To var regulēt pats operators, nosakot cenas. Teorētiski ar attiecīgu cenu politiku  jebkuru tehnoloģiju var padarīt lietotājam nepievilcīgu, lai arī cik laba  tā būtu. Tā noteikti nebūs, ka iebūvēs abas tehnoloģijas un viena pilnībā aprīs otru.

M. Grandāns: - Lai nu kā, bet visticamāk operatora ienākumi no balss sakariem ar laiku samazināsies. Turpretī datu pakalpojumi (un tātad - arī saturs) paplašināsies.

- Tas sasaucas ar nesen internetā publicēto samērā ekstrēmo prognozi, ka nākotnē mobilie balss sakari vairs nemaksāšot neko, bet lielākie operatoru ieņēmumi būs no datu pakalpojumiem.

I. Bikše: - Bezmaksas balss pakalpojumi noteikti nebūs. Šobrīd tas ir lielākais ienākumu avots.

- Tas nemaz nav tik nereāli. Abonēšanas maksa taču paliks, un sākumā bezmaksas balss pakalpojumi (vai noteikts bezmaksas minūšu skaits mēnesī) ilggadīgiem klientiem varētu būt kā bonuss, kā pateicība par uzticību.

M. Grandāns: - Lielā tirgū tas tā arī varētu būt. Bet, piemēram, Latvijā, ja operators apkalpos tikai vietējo tirgu, diez vai tas varētu būt reāli, jo nav tik daudz klientu.

A. Tamanis: - Pasaulē jau kas līdzīgs notiek, operatori dāvina tālruņus jaunajiem klientiem.

- Plašāk lietojot PDA, būtu iespējams daudz vairāk paplašināt arī to mobilā satura pakalpojumus. Piemēram, īpašs pakalpojums neredzīgiem cilvēkiem, kas palīdz atrast noteiktu adresi, ceļā (ar balss ierakstu) brīdinot par šķēršļiem vai bīstamām situācijām.

M. Jirgensons: - Tā ir ļoti komplicēta tehnoloģija, un es šaubos, ka šobrīd ir tāda paļāvība tehnoloģijām, lai kāds uzticētu savu dzīvību tādai datorizētai iekārtai. 

A. Tamanis: - Uztaisīt var jebko, ja ir pieprasījums. Te, šķiet, visgrūtākais ir atrast īsto biznesa ideju un arī kaut ko nopelnīt ar šādiem pakalpojumiem.

M. Jirgensons: - Attīstās ne tikai datortehnika, bet arī citas nozares. No vienas puses, neredzīgais cilvēks var gaidīt, kamēr būs viņa vajadzībām piemērota aparatūra (ja  viņš to spēs nopirkt!), bet, no otras puses, attīstās arī gēnu inženierija un lāzeru mikroķirurģija. Jau  izdarīti pirmie eksperimenti, kas ļauj acs radzenē montēt videočipus, kuri transformē videosignālu neironu signālos, kuri tiek padoti uz smadzenēm, un neredzīgs cilvēks var kļūt redzīgs. Šobrīd ļoti grūti prognozēt, kā attīstīsies šīs tehnoloģijas, kā uz šādiem inplantiem reaģēs cilvēka organisms, bet arī neredzīgajiem varētu rasties iespēja pašiem pieņemt lēmumu, nevis tikai paļauties uz elektroniskajām ierīcēm.

M. Grandāns: - Man, taisnību sakot, ir dalītas domas par PDA, cik tas cilvēkiem ir vajadzīgs lietošanai. Lielā mērā tas ir arī tāds kā modes kliedziens. Pats aktīvi to lietoju  tikai  kādu mēnesi, pēc tam pazemināju to amatā - par kalkulatoru.

I. Bikše: - Protams, PDA ir plašākas iespējas - lielāks ekrāns un operatīvā atmiņa. Šāds asistents kombinācijā ar GPRS mobilo tālruni varētu būt ļoti noderīgs vairumtirdzniecības aģentam. Viņš var aplūkot datu bāzē pasūtījumus, atlikumu noliktavā, klienta kredītvēsturi utt.

- Kā minēts diskusijas sākumā, viena no mobilo pakalpojumu priekšrocībām ir iespēja ērti norēķināties.

I. Bikše: - Maksājuma avots ir klienta rēķins, kuru viņš apmaksā pēc pakalpojuma saņemšanas. Līdz ar to pastāv kredītrisks, tāpēc gribam paturēt daļu no cenas par pakalpojumu. Piemēram, ja pakalpojums maksā latu, operators no tā paņem 25-30 santīmus. Šī daļa varētu būt mazāka, ja izdotos samazināt kredītrisku un atrast kādu citu maksājuma avotu,  piemēram, bankas kontu.

- Par pakalpojumu var norēķināties ar īsziņām (7-95 santīmi par katru pakalpojumu), bet par GPRS transportu  - ar simbolisku samaksu mēnesī. 

I. Bikše: - Par GPRS datu apjoma (piemēram, melodijas) nosūtīšanu jāmaksā nepilns santīms, par pašu melodiju - 35-50 santīmi. Protams, GPRS transports ir lētāks nekā īsziņas, bet LMT jau ir izstrādāta WAP maksājumu sistēma, kas tagad tiek testēta. Būs iespējas iegādāties pakalpojumus uz WAP bāzes, neizmantojot īsziņas.

A. Tamanis: - Tas noteikti sekmēs datu pakalpojumu attīstību. LMT būs pirmais operators, kas izveidos šo norēķinu modeli par WAP pakalpojumiem. WAP pakalpojumi jau tiek turēti gatavībā, un tiklīdz būs radīta stabila norēķinu sistēma, tos varēs piedāvāt klientiem. Nesaskatu nekādus šķēršļus, kāpēc mobilais saturs nevarētu būt ne vien virtuāls, bet arī reāls, piemēram, maksa par maizes kukuli, limonādes pudeli, kino biļeti, avīzi u. c. Nolasa svītru kodu un pieskaita pie mobilā telefona rēķina. Arī uzziņu dienesti varētu lieliski iederēties mobilajā tālrunī.

- Jūsu nākotnes prognozes kopā ar ES.

M. Jirgensons: - Cilvēki ar iestāšanos ES gaida zilus brīnumus. Varbūt arī sagaidīs.

M. Grandāns: - Jo radošāki būs mobilo iekārtu ražotāji, operatori un pakalpojumu sniedzēji un jo ciešāka būs viņu sadarbība, jo labāk. Kopā ar Nokia izstrādājam pakalpojumus, un viņi prasa mūsu domas, izstrādājot jaunus modeļus. Tāpat operatori sadarbojas ar mums un ražotājiem. Nevajag uztraukties, ka esam mazi, - Latvija ir priekšā Vācijai, Lielbritānijai, Spānijai, Francijai. Jo mazāks tirgus un grūtāk cīnīties, jo labākas pakalpojumu idejas parādās.

I. Bikše: - Mazais tirgus audzina, tur pārdod labākas idejas. Piedāvājot pakalpojumu operatoram, kuram ir pieci miljoni klientu, ne vienmēr ir būtiski, cik procenti klientu to pirks, bet Latvijā tādu risku nevaram atļauties. Domāju, ka Eiropa vēl varēs no mums pamācīties, kad sapratīs, cik lieliski viss te, Latvijā,  notiek.

Gunta KĻAVIŅA

 

 

 

---